Otrdiena, 15. jūlijs
Vārda dienas: Egons, Egmonts, Egija, Henriks, Heinrihs

Kultūra. Pirms vairāk nekā gadsimta un gadu desmitiem

Sarmīte Feldmane
05:04
13.06.2025
32
Simts

Katrs atstājis nospiedumu. Cēsu muzejam dažādos laikos bijuši dažādi nosaukumi un pārvaldība. Jubilejā Cēsu muzeja jaunā direktore Elīna Kalniņa (otrā no kreisās) satikusies ar bijušajiem direktoriem - Ivaru Zukuli (no labās), Daci Tabūni, Ināru Bulu un Juri Spilneru.

Cēsu muzejam simts. Ne daudz, ne maz – gadsimts.

“Muzeja dibināšanas dokumenti ir stipri, bet, protams, ir priekšvēsture,” uzsver “CĒluma SImtā Satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” projekta vadītāja, vēsturniece Vija Rozentāle. Izstāde Cēsu Jaunās pils 4. stāva izstāžu zālē, pils tor­ņa apakšējā un augšējā bibliotēkā aizved vairāk nekā simts gadu tālā vēsturē, atklāj tā laika sabiedrības dzīvesveidu, intereses, vērtības.

Cēsīs senākā muzeja vārds sais­tās ar “Bruņniecības muzeju”, kas bija 1909. gadā dibinātās vācbaltiešu    Cēsu Dzimtenes pētīšanas biedrības muzejs. Biedrībai likvidējoties 1924.gada beigās,  daļa tās muzeja priekšmetu nonāca jaundibinātajā muzejā Cēsīs, bet lielāko    kolekcijas daļu aizveda uz Latvijas Valsts bibliotēku (tagad Latvijas Nacionālā bibliotēka) Rīgā. Iemesls vienkāršs, grāmatas un vēstures liecības bija svešvalodās.

“Izstādē abu šo saglabāto kolekciju priekšmeti satiekas un atklāj stāstus par Cēsu un tuvākās apkārtnes muižu kultūras vērtībām, grāmatu un citu priekšmetu likteņiem pagātnē un mūsdienās,” stāsta V.Rozentāle.

Grāmatas aizved cauri laikiem. Katrā muižā bija bibliotēka. Bet viena no lielākajām Vidzemes muižu bibliotēkām atradās Cēsu Jaunajā pilī, kuru no 18. gs. beigām ar lielu rūpību veidoja Cēsu pilsmuižas grāfu fon Zīversu dzimtas pārstāvji. Cēsu muzejā ir trīs bijušās pilsmuižas bibliotēkas    grāmatas, jo Pirmā pasaules kara un Latvijas Neatkarības kara laikā bibliotēkas grāmatu kolekcijas tika izlaupītas un izvestas.
“Rūpīgi pētot Latvijas Na­cionālās bibliotēkas krājumu, muzeja bibliotēkas telpas vēsturiskajā skapī uz izstādes laiku ir atgriezušās simt saglabājušos grāmatu. Tajās grāfu fon Zīversu autogrāfi un ieraksti, grāmatu etiķetes, uz kurām ir norādes par katras konkrētās grāmatas glabāšanas vietu. Pirmo reizi var aplūkot bibliotēkas krājumā saglabāto Cēsu pils bibliotēkas grāmatu sarakstu par Livonijas vēsturi un arī Cēsu muzejā saglabāto pilsmuižas grāfa Emanuela fon Zīversa (1848–1919) ceļojumu albumu, kurā ievietoti gan paša grāfa zīmējumi, gan arī apceļoto Eiropas kultūras pieminekļu litogrāfijas,” atklāj V.Rozentāle un piebilst, ka    izstādē var uzzināt arī par    Bau­ņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižā, Cēsu pilsmuižā, Maz­straupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs muižas saistītas ar Cēsu pilsmuižas fon Zīversu dzimtu.

V.Rozentāle atgādina, ka savulaik bibliotēka nebija tikai grāmatu krātuve, bet vieta intelektu­ālām sarunām, kur satikties, apspriesties, atpūsties. “Kāds droši vien brīnīsies, kāpēc izstādē par muižām, bibliotēkām ir biljarda galds. Tas bija piederīgs bib­liotē­kai. To apliecina arī fotogrāfijas, kurās redzams biljards bibliotēkā,” stāsta V.Rozentāle un    min interesantu faktu. 1806. gadā Cēsīs nodibināja Literāro muzeju. Pirmais, ko tas iegādājās, bija biljards. “Tur arī spēlēja kārtis, bet ne uz naudu. Tāda bija izpratne par muzeju. Ilgi tas nepastāvēja, jo Cēsīs bija    daudzas biedrības, kurās iesaistīties,” skaidro V.Rozentāle. 19.gadsimtā un 20.gadsimta sākumā Cēsīs bija 24 biedrības, kurās bija bibliotēkas, kurās notika aktīva kultūras dzīve.
Vēstures stāstus atklāj arī daudzi izstādē redzamie priekšmeti. V.Rozentāle vērš uzmanību kādai glāzei no muzeja krājuma, kas tajā nonākusi no Cēsu Dzimtenes pētīšanas biedrības muzeja. Tā ir ugunsgrēkā sakususi šampanieša glāze.    “Glāzei no jauna ir izveidota pamatne. Ir saglabājies pieraksts, ka tā krājumā nonākusi no      Mores muižas, cietusi 1905.gada dedzināšanā. Kāds tai izveidojis jaunu peciņu un nodevis glabāšanā biedrībai,” stāsta V.Rozentāle un uzsver, ka krājumu biedrība veidoja no dāvinājumiem.

Izstāde tapusi pēc vairāku gadu pētījumiem. V.Rozentāle to darīja Cēsu muzejā, bet zinātņu doktore, Vidzemes muižu mantojuma pētniece, Nacionālās bibliotēkas Letonikas un Baltijas centra vadītāja Kristīne Zaļuma Naci­onā­­lajā bibliotēkā. “Tas ir komandas darbs, kas, kopā darot, atklāja daudz nezināma. Pētījumi noteikti ir jāturpina,” saka V.Rozentāle.

Izstādē ir daudz stāstu. Tos var klausīties, lasīt, ruļļus ar kartēm pētīt. Izstāde arī atgādina, ka katrs priekšmets, kas nonāk muzejā, arī pēc gadu desmitiem atklāj savu stāstu, atver kādu notikumu lappusi un cilvēku dzīvi, viņu rīcību.

Izstāde ir par muzeju pirms simts gadiem, laiku, kad tas veidojās. Izstādē ikviens var arī uzrakstīt vēstuli šodienas muzejam, vēlējumu, vērtējumu, savu stāstu.

Vēstures veidotāji un glabātāji

Simtgades svinībās satikās tie, kuri atstājuši savu nospiedumu Cēsu muzejā, tie, kuri te reiz strādājuši. Gadu gaitā mainījies tā nosaukums, pārvaldība, bet tas vienmēr bijis Cēsu    un apkārtnes dzīves un notikumu liecību krātuve.

Zigrīda Balode no 1976. līdz 1978.gadam bija Cēsu muzeja direktore. “Mani darbā pieņēma Jānis Brengmanis. Tikko biju beigusi vidusskolu, un mani viss aizrāva. Tad studēju un atgriezos Cēsīs. Kad kļuvu par direktori, man bija atbildība,    ka esmu iepriekšējo direktoru Konstances Ozolas un Jāņa Brengmaņa darba turpinātāja,” atmiņās kavējas bijusī cēsniece. Z.Balode uzsver, ka kolektīvā ienāca jaunā paaudze un viņiem līdzās bija pieredzējušie kolēģi ar jauneklīgu domāšanu. “Valdīja radoša gaisotne, izjūtot pietāti pret to, kas un kā darīts iepriekš, varēja attīstīt    idejas. Mans uzdevums bija nevis vadīt, bet ļaut muzejniekiem izplest spārnus. Muzejs bija kultūras un radošais centrs pilsētā,” saka Z.Balode un atgādina, ka laiks, ko strādājusi muzejā, bijis zelta putekļiem klāts. Viņa arī pauž gandarījumu, kā muzejs, izmantojot šodienas iespējas, attīstījies un tagad pilī var ienākt kā brīnumā.

Ivars Zukulis Cēsu muzeju vadīja no 1979. līdz 1994.gadam. “Tas ieraugs bija, vajadzēja tikai kustināt. Un tas nekur nav zudis.    Pasaule mainās, bet nedrīkst nojaukt veco. Tagad sāksies jauns laikmets, ienāk jauna paaudze, notiek vērtību pārvērtēšana. Nedrīkstam nenovērtēt jaunos, viņu domāšanu. Muzejniekam daudz jāzina, un pārmantojamība ir svarīga,” uzsver ilggadējais direktors un piebilst, ka strādāja citā laikā, bet muzejnieki prata to darīt uz ideoloģiskās robežas, saglabājot muzeja pamatu un uzticību cēsniekiem. I.Zukulis vērtē, ka diemžēl pārmaiņu laikā daudzas lietas neprata novērtēt. “Šodien cilvēkos ir apjukums, tas pāries. Zelta laikmets ir beidzies, jāsākas jaunam,” uzsvēra I.Zukulis.

Simts1
Simtgadu liecības vienuviet. Tās var iepazīt izstādē “CĒluma SImtā Satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam”.

Darba mūžs muzejā

Daces Tabūnes muzejnieces darba mūžs saistīts ar Cēsu muzeju no 1976.gada. Direktores amatā viņa bija no 2002. līdz 2016.gadam, kā arī nepilnus piecus izpildījusi vadītāja pienākumus. Viņa uzsver, ka mantojumā kā direktore saņēmusi uz pareizām sliedēm nostādītu muzeju. Šajā laikā pilnīgi mainās Cēsu muzeja vizuālais tēls. Notiek Jaunās pils renovācija, muzejā tiek iekārtotas jaunas ekspozīcijas. “Vienmēr muzejs bijis atvērts cēsniekiem. Mums uzticas, un šī uzticība ir nenovērtējama. Cēsnieki atbalstīja muzeja darbu, tostarp iesaistoties akci­jā “Katram cēsniekam savs muzeja priekšmets”. Viņi uzņēmās rūpes un finansiālu atbildību par konkrētu priekšmetu vai kolekciju izpēti vai restaurāciju. Cēs­nieki ar dāvinājumiem regulāri papildina muzeja krājumu, pēc viņu ierosinājuma veidojām tematiskās izstādes,” darbības gadus ieskicē D.Tabūne un uzsver, ka muzeja krājums ir bagātība no iepriekšējās simtgades nākamajai.

Arī muzejnieku stāstiem, atmiņām ir vieta muzeja krājumā. Pēc gadu desmitiem leģendas taču būs jāatspēko ar faktiem. Arī par to, kā muzejs gatavojās un svinēja simtgadi. Šogad savu vēstures stāstu vajadzētu atklāt arī Izstāžu namam, kā to pirms 40 gadiem ierīkoja Cēsu pils muižas zirgu stallī – ratnīcā. Vēstures stāsti nevar beigties, jo rītdiena un vakardiena ir blakus.

Maf Logo 2

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Valsts apmaksāta paliatīvā aprūpe jeb Atbalsts dzīves nogalē ir pieejams

06:27
15.07.2025
18

Telefoniski par konsīlija pieteikšanu Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā iespējams interesēties pa tālruni 67095392, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā – 27899984, Vidzemes slimnīcā – 64202602, 64202603, kā arī pacienta izrakstus, lai konsīlijs pieņemtu lēmumu, sūta uz ambulatora.registratura@vidzemesslimnica.lv. Pērn valdība pieņēma Paliatīvās aprūpes noteikumus, kas nosaka kārtību paliatīvās aprūpes organizēšanai, saņemšanai un finansēšanai, lai nodrošinātu jauna […]

Vide. Gliemeži ātrāki par Saeimu

16:40
11.07.2025
42

Nu jau nepateikt, kur Latvijā nav Spānijas kailgliemežu. Tāpat neizvērtēt, kas nodara lielākus postījumus dārziem, lietavas vai šie svešinieki. Daudzi jo daudzi, kam ir mazdārziņš vai zaļā teritorija pie mājas, var pastāstīt, kā iesaistījušies neuzvaramā cīņā. Bet… Spānijas kailgliemezis Latvijā nav invazīva suga un tam te ir tādas pašas tiesības kā citiem – dzīvot, ēst […]

Pašvaldība. Virzieni nākamajiem četriem gadiem

16:33
11.07.2025
59

Vietvaras spēks – redzēt tālāko un risināt neatliekamo Jānis Rozenbergs (“Jaunā Vienotība”) jau ceturto sasaukumu vadīs Cēsu novada pašvaldību. Pirmos divus sasaukumus tas bija novads ar divām administratīvajām teritorijām – Cēsu pilsētu un Vaives pagastu, nu jau otro reizi J.Rozenbergs kļuvis par domes priekšsēdētāju novadā, kas apvieno divas pilsētas un 21 pagastu. -Kā raksturotu savas […]

Piedzīvot svētku notikumus

15:30
04.07.2025
259

XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki nākamnedēļ pieskandēs Rīgu. Ar patīkamu satraukumu ceļā pošas 1210 dalībnieki no Cēsu novada. Par gaidāmajiem svētkiem, ceļu uz tiem saruna ar svētku koordinatoru Cēsu novadā Uldi Blīgznu. -Rīgā svētki jau jūtami. Gan kori, gan deju kolektīvi piedalās mēģinājumos, koriem šodien ir konkurss, lielākā daļa svētku dalībnieku Rīgā […]

Vai grib dzirdēt, ko lemj deputāti

13:20
20.06.2025
25

Viena no iedzīvotāju iespējām iesaistīties pašvaldības darbā ir piedalīšanās domes sēdēs, komiteju sēdēs, sava viedokļa un ierosinājumu izteikšana. Pašvaldību likums noteic, ka domes sēdes ir atklātas (ja vien konkrētā sēde nav noteikta kā slēgta saskaņā ar likumu). Ikvienam ir tiesības tās apmeklēt, kā arī sekot tām līdzi attālināti, ja tiek nodrošināta tiešraide. Par domes sēdes […]

Saglabāt un veidot tradīcijas

20:17
17.06.2025
67

Mūzika turpinās. Citādi nav iespējams Cēsnieki, Haralda Sīmaņa mūzikas cienītāji un viņa draugi svinēja dziesminieka dzimšanas dienu. Vispirms Cēsu Centrālajā bibliotēkā tika atklāta izstāde. “Personiski viņu nepazinu, kā cēsniece, protams, biju satikusi. Izstādē ir manas sajūtas,” stāsta bibliotēkas novadpētniecības lasītavas vadītāja Elīna Riemere un atklāj, ka, lasot par H.Sīmani, klausoties viņa dziesmās, aizķeras vārdi, kuri […]

Tautas balss

Ātri un teicami

16:14
13.07.2025
19
Sandra Kalniņa raksta:

“Vaives pagastā pašvaldības autoceļa Veismaņmuiža-Kalējiņi-Ziemeļi posmam veikta apauguma novākšana, seguma virskārtas atjaunošana, greiderēšana, kā arī citi uzturēšanas darbi. Par to vēlos izteikt pateicību Cēsu novada pašvaldībai, kā arī faktiskajiem darbu veicējiem (diemžēl nezinu uzņēmuma nosaukumu, darbinieku vārdus, uzvārdus) par kvalitatīvi, ātri paveikto darbu! Šis ieguldījums minētā ceļa uzturēšanā ir ārkārtīgi patīkams pārsteigums un zīme, ka […]

Neskaidrības un jautājumi

16:12
12.07.2025
28
E. raksta:

“Kā rīkoties, ja mani četri bērni manā 60.jubilejā katrs uzdāvinās 200 eiro, lai varu aizbraukt ceļojumā? Ja pieņems jauno ienākumu deklarēšanas kārtību, tad man būs jāpierāda, kur to naudu ņēmu. Pierādīt jau varu, tikai iedomājos, cik daudz būs dažādu gadījumu, kad tādas un līdzīgas summas cilvēks gribēs ieskaitīt savā bankā. Un tad katrs būs jākontrolē. […]

Kailgliemežiem patīk nepļautas vietas

21:09
09.07.2025
39
Cēsniece raksta:

“Tagad saka, ka zāli pirmo reizi var pļaut jūlija vidū vai pat vēlāk, lai izsējas savvaļas augu sēklas. Tas ir lieliski, taču ir cita nelaime. Kur zāle augsta, labvēlīga vairošanās Spānijas kailgliemežiem, īpaši jau šajā slapjajā vasarā. Tā laba doma pārvēršas par sliktu dabai un videi. Manuprāt, šovasar ar zāles pļaušanu pilsētā, piepilsētā un ciemu […]

Tūlīt pēc saullēkta pamodina zāles pļāvējs

12:13
06.07.2025
46
A. raksta:

“Nepatīkami, ja brīvdienu rītos modina zāles pļāvēja vai cita ārtelpas kopšanas tehnika. Dažviet to sāk darbināt jau no rīta septiņos un pat agrāk. Negribu mest akmeni tikai tiem, kas aprūpē pašvaldības teritorijas, arī privātmāju saim­nieki nereti sāk darbu rīta agrumā, nepadomājot, ka daudzi vēl bauda rīta miegu. Varbūt varētu izdot kādus noteikumus, no cikiem brīvdienu […]

Kravas auto atstāj dubļus

10:12
05.07.2025
26
Lasītāja raksta:

“Cēsīs notiek lieli ielu remonti un citi būvniecības un zemes darbi. Tas labi, bet lielās kravas mašīnas mēdz uz brauktuves atstāt lielus dubļus. Tad nu citi nošķiež mašīnas, bet sausā laikā ceļas lieli putekļi. Šajā jautājumā gribētu lielāku kārtību,” pauda lasītāja, kas Cēsīs dzīvo Saulrītu pusē.

Sludinājumi