Cēsu novads pievelk tūristus. Tie jānotur
Tūrisma vadība gadu gaitā novadā mainījusies. Savulaik tūrisma un kultūras pārraudzība bija vienai iestādei, tad izveidoja aģentūru. Cēsu dome pieņēma lēmumu no 31.maija likvidēt pašvaldības aģentūru “Cēsu novada Uzņēmējdarbības un tūrisma aģentūra” un izveidot pašvaldības iestādi “Uzņēmējdarbības un tūrisma pārvalde”. Par aģentūras direktori, tagad pārvaldes vadītāju, apstiprināja Daci Eihenbaumu. Pirms tam viņa vadīja pašvaldības Attīstības pārvaldi.
D.Eihenbauma vērtē, ka katrai pārraudzības formai savi plusi un mīnusi. Uzņēmējdarbības un tūrisma pārvalde ir racionāls risinājums darba organizācijā. Šoreiz, kā jau vasarā, saruna par tūrismu, tā aktualitātēm novadā.
Cēsu novads pievelk
Latvijas siltajos mēnešos daudzu ceļi vedīs uz Cēsu novadu. Tūrisms ir viena no uzņēmējdarbības prioritātēm, tas attīstās, piedāvājot aizvien jaunas iespējas un galamērķus. Sauklis “Cēsu novads pievelk” ir realitāte.
“Salīdzinot ar pērno gadu, viesu skaits palielinājies. Kāpēc ceļotāji brauc uz novadu? Vispirms jau viņus piesaista daba, arī bioreģiona koncepcija. Varam lepoties ar bagāto kultūrvēstures mantojumu no Līgatnes līdz Jaunpiebalgai. Arī Gauja ir kā magnēts, kas pievelk, tāpat dabas takas, aktīvās atpūtas un kultūras piedāvājumi. Tad vēl gastronomija, jo piedāvājumi novadā ir ļoti dažādi. Pie mums ir, ko darīt, dažādu interešu un vecumu cilvēkiem, gan Latvijas iedzīvotājiem, gan ārzemniekiem,” tūrisma iespējas novadā raksturo pašvaldības Uzņēmējdarbības un tūrisma pārvaldes vadītāja Dace Eihenbauma un pastāsta, ka pazīstams ekonomists, runājot par tūrismu, uzsvēris, ka katram novadam jāatrod sava odziņa, un par Cēsu novadu teicis, ka tas ir “mazais Latvijas novads dzīves nesteidzīgai baudīšanai, tāds dolce vita jeb saldā dzīve”. Daudzi to novērtē, saprotot, ka te ir dabiska, sakopta vide, tīra pārtika un saglabātas vērtības,” uzsver D.Eihenbauma.
Šīgada pirmajos divos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2024. gadā, apkalpoto viesu skaits palielinājies par 5,2 %, bet pavadīto nakšu skaits – par 5,1 %. Tas liecina par pozitīvu izaugsmes tendenci arī ārpus aktīvās tūrisma sezonas, kā arī mērķtiecīgu un efektīvu mārketinga stratēģiju ietekmi, kas veiksmīgi piesaista cilvēkus visa gada garumā.
Tūrisma nodaļas vadītāja Maiga Jirgena pastāsta, ka, salīdzinot 2022. – 2024. gada datus, ko apkopojusi gan Centrālā statistikas pārvalde, gan Cēsu Tūrisma informācijas centrs, apmeklētāju skaits objektos un novada viesu skaits palielinās.
“Cēsu novads turpina nostiprināties kā pievilcīgs galamērķis gan vietējiem, gan ārvalstu viesiem,” uzsver M.Jirgena. Vislielākais kāpums pavadīto nakšu skaitā bija 2023.gadā (no 1,5 uz 1,8). Tūrisma nodaļas vadītāja vērtē, ka tas saistīts gan ar biežākiem, gan garākiem ceļojumiem pēc pandēmijas ierobežojumiem. 2024. gadā, neskatoties uz viesu skaita palielinājumu, vidējais uzturēšanās ilgums ir samazinājies par 0,1 nakti. Tas norāda uz pieaugošu īstermiņa ceļojumu popularitāti – vienas dienas vai vienas nakts izbraucieni kļūst arvien biežāki. Naktsmītņu vai pārtikas cenas dažkārt liek ceļotājiem izvēlēties īsāku uzturēšanos viesu namā vai viesnīcā. Attālinātais darba režīms pēc pandēmijas ļauj cilvēkiem spontānāk izplānot braucienus. “To noteikti var minēt kā ietekmējošo faktoru, jo pēdējā gada tūrisma attīstības dzinējspēks ir tieši vietējie tūristi,” teic M.Jirgena.
Tūrisma informācijas centra apmeklējuma statistika izaugsmes tendenci vēl vairāk apstiprina. Apmeklētāju skaits kopš 2022. gada palielinājies par 33%. Pēdējos trīs gados ceļotājiem aizvien lielāka interese ir par kultūrvēsturiskiem objektiem: Cēsu pils kompleksu, Lielstraupes pili, Āraišu ezerpils arheoloģisko parku. Koncertzāle “Cēsis” un Sv. Jāņa baznīca diemžēl vēl nav atguvušas 2022. gada apmeklētāju skaitu. “Cilvēki vēlas pavadīt laiku dabā, dabas takas izmanto daudzi,” bilst M.Jirgena un uzsver, ka tūristu intereses pēdējos gados nav mainījušās – pastaiga pa Cēsīm, Cēsu pils komplekss, dabas takas. No citām valstīm novada viesu vidū visvairāk vāciešu, igauņu, lietuviešu, francūžu un spāņu.
Par sevi jāstāsta
Latvijā zina, kas ir Cēsis, Līgatne, Piebalga, Zaube vai Straupe. Ir jāiegulda daudz darba, lai par novadu ieinteresētu ārzemju tūristu. “Mērķtiecīgi jāorganizē kampaņas,” uzsver pārvaldes vadītāja.
Šogad par Cēsu novadu kā tūristiem pievilcīgu vietu stāstīts tūrisma izstādēs Igaunijā, Somijā, plānots piedalīties Hanzas dienās Zviedrijā, izstādē Lietuvā. Līdztekus klātienes pasākumiem notiks mārketinga digitālā kampaņa Vācijas tirgum. Tūristiem Cēsu novads tiks piedāvāts kā pievilcīgs galamērķis dabas, kultūras un autentisku pieredžu cienītājiem. 2023.gadā un pērn digitālā kampaņa bija pievērsta Igaunijas tirgum. Pērn tika sasniegti 465 075 cilvēki (par 3% vairāk nekā pirms gada), kuri izlasīja kādu apmaksātu preses rakstu, apskatīja video rullīti, “Meta” vai “Google” reklāmu. Tāpat novada reklamēšanai tiek iesaistīti blogeri, influenceri.
“Šogad strādājam Vācijas tirgum. Tad varētu būt arī Somija. Lai viesi pie mums labi justos, nepieciešami gidi. Ja mērķauditorija ir vācu tūrists, tad ar angļu valodas prasmi būs par maz. Ja domājam par tūristiem no Somijas, vajadzīgi gidi, kuri prot somu valodu,” saka D. Eihenbauma un atgādina, ka tūrisma biznesā valodu zināšana ir ļoti svarīga. Pārvalde varētu uzņēmējiem palīdzēt, piemēram, sagatavot informāciju, ēdienkartes somiski.
“Plānojam, kā veicināt ilgtspējīgu, ekonomiski izdevīgu un sociāli atbildīgu ceļošanu, kas apmierina tūristu vajadzības, vienlaikus radot ieguvumus vietējai ekonomikai, sabiedrībai un videi,” saka M.Jirgena un uzsver, ka pēdējos gados ceļotāju paradumi ir mainījušies, palielinājusies interese par atbildīgu ceļošanu. “Tūristi aizvien vairāk vēlas piedalīties aktivitātēs, kas ir videi draudzīgas. Sagaidāms, ka pieprasījums pēc “zaļā/pieredžu/lēnā tūrisma” turpinās palielināties. Klimata izmaiņas un piesārņojuma problēmas liek pievērst uzmanību tūrisma ietekmei uz dabu. Tas ir par atbildīgu resursu izmantošanu, negatīvās ietekmes mazināšanu uz vidi un tūrisma ilgtermiņa attīstību. Ilgtspējīgi pārvaldīts tūrisms nodrošina, ka galamērķi saglabā savu pievilcību un kvalitāti arī nākotnē,” atgādina pārvaldes Tūrisma nodaļas vadītāja.
Infrastruktūrai jābūt piemērotai
Tūristam, lai viņš labi justos, ir jābūt arī drošam, ka neapmaldīsies. Un ne vienmēr var izlīdzēties ar tehnoloģiju piedāvājumiem. “Ir jāveic norāžu zīmju inventarizācija. Jāsaprot, kādas tās ir, jo uzstādītas dažādos laikos, daļa jau nokalpojusi,” uzsver D.Eihenbauma. Norāžu zīmju sakārtošana varētu būt nākamā gada darbs. M.Jirgena pastāsta, ka top 17 vizuāli mūsdienīgi informatīvi stendi. Cēsīs, Līgatnē un Priekuļos tajos būs kartes. Citur attēli un QR kods, kas aizvedīs uz tuvākās apkaimes tūrisma piedāvājumu.
“Ilgtermiņā noteikti tiks rasti arī digitāli risinājumi. Līgatnē top digitāls informācijas stends. Tāds varētu būt Stacijas laukumā Cēsīs,” pastāsta pārvaldes vadītāja.
Cēsīs tūristiem lielas problēmas sagādā autostāvvietu trūkums. Stunda, kāds daudzviet ir atļautais auto novietošanas laiks, ir par maz, lai apmeklētu muzeju, nemaz nerunājot, ka varētu iepazīt Cēsis. D.Eihenbauma vērtē, ka kaut nedaudz pilsētas centru atslogos Kaļķu ielā topošais stāvlaukums.
“Objektos, īpaši kultūrvēsturiskos, ir sarežģīti nodrošināt vides pieejamību. Tā ir problēma visā pasaulē. Ja esam atvērti, jādomā, jāmeklē risinājumi. Ja ne fiziska pieejamība, tie var būt arī uzraksti, norādes, piemēram, Braila rakstā,” saka D.Eihenbauma un piebilst, ka būs Eiropas Savienības finansējums tieši pieejamības nodrošināšanai kultūras objektos.
“Ārpus Cēsīm pietrūkst nakšņošanas un pusdienošanas iespēju. Ja ceļotājam nav, kur paēst un palikt, viņš brauc uz Cēsīm vai citu pilsētu,” atgādina M.Jirgena, bet D.Eihenbauma piebilst: “Nenoliedzami, daudz atkarīgs no katra uzņēmēja paša, cik viņš atvērts un ieinteresēts sadarbībai. Piemēram, ja naktsmītnē nepiedāvā brokastis, var ieteikt brokastot kafejnīcā turpat pāri ielai.” Pārvaldes speciālisti paredzējuši tikties ar nozares uzņēmējiem uzklausīt viņu vajadzības, ierosinājumus.
Cēsīs gadiem tiek runāts par publiskajām tualetēm, atliek cerēt, ka risinājumi reiz tiks rasti.
TIC ceļotājiem nepieciešami
Cēsu Tūrisma informācijas centrs (TIC) šķērsielā pretī pils dārza vārtiem mulsina ne vienu vien tūristu. Šķiet saprotami, ka pa vārtiem var iekļūt pilī. Vēl kādu laiku TIC atradīsies, kur tagad, tad pārcelsies uz Pils laukumu, ēkā blakus Izstāžu namam.
“Pils laukums ir vispiemērotākā vieta TIC, te ir tūristu plūsma. Pēc vai pirms pils kompleksa apmeklējuma viņi var iegriezties TIC, uzzināt, ko varētu apskatīt, kur pabūt Cēsīs un novadā,” bilst D.Eihenbauma.
Tūrisma nodaļa apkalpo visu novadu. Tajā ir trīs speciālisti, kā arī darbinieki Āraišu arheoloģiskajā muzejparkā un Lielstraupes pilī. Gada sākumā Līgatnē uzņēmēji bija satraukti, jo pērn Līgatnes pilsētas TIC slēdza. “Daudz tika diskutēts, vai tas nepieciešams. Tagad Līgatnē TIC ir atvērts. Uzņēmēju pieredze rāda, kāpēc tas vajadzīgs,” vērtē D.Eihenbauma un pastāsta, ka oktobrī tiks spriests, kā turpmāk centrs varētu strādāt.
Piebalgā patlaban nav tūrisma speciālista. Kā uzsver pārvaldes vadītāja, aktīvi kopā darbojas piebaldzēni paši, tūrisma uzņēmēji, muzeju apvienība. Tikko iznācis jauns tūrisma buklets par piedāvājumiem un iespējām Piebalgā, informācija par materiālo, nemateriālo mantojumu.
“Mums vienmēr bijusi laba sadarbība ar muzejiem, kultūrvietām, aktīvā tūrisma organizētājiem. Uzņēmēji ir atvērti sadarbībai, jo ieguvēji ir gan paši, gan ceļotāji. Uzņēmēji iesaistās tūrisma atbalsta akcijās, tā bagātinot piedāvājumu, popularizējot novadu,” saka M.Jirgena.
Vai šīsvasaras, varbūt rudens ceļojumam par galamērķi izvēlēties Cēsu novadu, tas, protams, paša ceļotāja ziņā, bet par vienu gan ikviens var būt drošs, ka te tiek gaidīts, tiks uzņemts un gādāts, lai varētu interesanti pavadīt atpūtai paredzēto laiku.
Komentāri