Svētdiena, 16. marts
Vārda dienas: Guntis, Guntars, Guntris

Intervija. Novecot kopā ar pašvaldībām

Andris Vanadziņš
16:46
28.02.2025
82
Aino Ir

Aino Salmiņš. FOTO: Andris Vanadziņš

Cēsnieks Aino Salmiņš ir Latvijas mēroga pašvaldību eksperts ar iespaidīgu pieredzi un zināšanām par vietvaru saimniecisko darbību.

Sācis Cēsīs leģendārā pilsētas mēra Jāņa Beikmaņa komandā, bet nu jau vairākus gadu desmitus strādā Latvijas Pašvaldību savienībā, kur ir padomnieks tautsaimniecības jautājumos.

Pārstāvēt pašvaldības diskusijās ar valdības pārstāvjiem, ministriju vadību, politiķiem un gadu no gada skaidrot būtībā vienu un to pašu – pašvaldībām tām deleģēto funkciju izpildei nepieciešams atbilstošs finansējum – varētu būt diezgan apnicīgi. Taču Aino, sastapts ceļā uz vai no Rīgas, aizvien ar sportisku azartu dalās krāšņiem epitetiem stāstos par kārtējiem mačiem ar valdības nejēgām, un izklausās, ka viņam šis ping pongs neapnīk.

-Kas ir tas, kas saista pašvaldībās?

-Nevarētu teikt, ka mans dzīves sapnis ir novecot kopā ar paš­valdībām ( smejas). Cilvēki saista. Visa veida aptaujas liecina, ka visvairāk iedzīvotāju tomēr uzticas pašvaldībām. Jā, jo lielākas tās kļūst, jo vairāk pārņem valsts pārvaldes kaites – birokrātiju, nomenklatūras domāšanu. Tomēr tā ir iedzīvotājiem vistuvākā vara, un kuru katru par domes priekšsēdētāju neievēl. Tas ir amats, kurā nedrīkst zaudēt realitātes sajūtu un sākt māžoties, jo, kolīdz iziesi uz ielas, būs jautājumi. Vadītāji ir atšķirīgas personības, tāpēc arī pašvaldību virzība ir atšķirīga. Kaut dažādas reformas tiecas visus vienādot, tieši dažādībā un atšķirīgajos piegājienos ir mūsu spēks un interesantums.

Ļoti sekoju tam, kā veicas cēsniekiem, bet ar lielu interesi sekoju arī tam, kā kaimiņos strādā valmierieši. Tur ir ļoti spēcīga analītiskā sadaļa un līdz ar to lēmumu pamatojums. Katrai pašvaldībai ir savas stiprās un ne tik stiprās puses, un mēri nereti demonstrē lielisku meistarību, tuvinoties vadošo partiju valdēm. Šāds politiskais mārketings ir viena no paš­valdību panākumu atslēgām. No sistēmiskā viedokļa pilnīgi greizi, bet…, ja dzīve būtu viscaur sistēmiska, tā būtu ļoti garlaicīga.

-Pašvaldības ir piedzīvojušas vairākas administratīvās reformas, visas pieteiktas ar skaistiem lozungiem par lielāku kapacitāti, veiktspēju un saldu kā karamele pakalpojumu kvalitāti. Taču, runājot ar cilvēkiem laukos, sajūsmu par rezultātu nav gadījies dzirdēt…

-Administratīvā reforma, ko īstenoja Māra Kučinska valdība, bija ekonomiski pamatota un arī demokrātiska, jo bija izvēles iespējas. Pēdējai jeb Pūces – Kariņa reformai bija deklaratīvie un patiesie mērķi. Dek­laratīvie – pašvaldības kļūs finansiāli patstāvīgākas un uzlabosies pakalpojumu kvalitāte. Vispār jau man tā “pakalpojumu kvalitāte” asociējas ar “Rimi” vai “Maxima” apmeklējumu, nevis pašvaldībām. Bet patiesais reformas mērķis bija ciniska varas pārdale, lai palielinātu partiju politisko ietekmi vietējā varā.
Lai mans vērtējums nebūtu deklaratīvs, citēšu Eiropas Savienības Reģionālā monitoringa komitejas ziņojumu par šo reformu. Tas parādījās pagājušā gada nogalē, bet mūsu politiķi un ierēdņi vienprātīgi izliekas, ka par to neko nezina. Un ziņojumā teikts, ka reformas norises process Latvijā bija nedemokrātisks, rezultātā pašvaldībām trūkst līdzekļu pamatfunkciju izpildei un nav resursu jaunu kompetenču īstenošanai. Savukārt lielais mērķdotāciju īpatsvars vairo atkarību no valsts pārvaldes.
Esam unikāli, jo Latvija ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kur vietvarām obligāti jābūt paš­valdības policijai. Un tai ir jā­strādā diennakts režīmā un vēl jāpiedalās ceļu satiksmes uzraudzībā. Tur, kur ir ūdeņi, vēl arī jāpērk laivas vai kuģi! Kādus resursus tas prasa!

Tas, uz ko Pašvaldību savienība norāda budžeta sarunās ar valdības pārstāvjiem, – pašvaldību daļa valsts kopbudžetā sarukusi no 19,6% līdz 16,2%. Un tie ir 400 miljoni, ko ik gadu neieguldām reģionu attīstībā!

-Bet kur tad tos miljonus iegulda?

-Valsts pārvaldē var turpināties dzīres ( smejas). Ja nopietni, tad vienlaikus ar novadiem vajadzēja reformēt arī ierēdniecību un valsts kapitālsabiedrības. Bet tam neviens neķeras klāt, var nokrist reitingi. Lauku cilvēks jau ir pieradis ar visu tikt galā pats. Un tad, kad vairs netiek galā, jo nav vairs ne izglītības, ne veselības aprūpes, ne izbraucamu ceļu, klusām sakrāmē mantas un aizbrauc. Austrumu pierobeža jau kļuvusi tik mazapdzīvota, ka tas kļūst bīstami valsts drošībai. Latvijā joprojām ir Eiropā lielākā nevienlīdzība reģionu un centru attīstībā. Pārsteidzošais ir tas, ka, jo vairāk Eiropas naudas ieguldām nevienlīdzības mazināšanā, jo lielāka tā kļūst.

-Tas tāpēc, ka novados neprot apgūt Eiropas naudu?

-Ministrijās Eiropas fondu apguve ir 50% līmenī, pašvaldībām šajā ziņā veicas labāk. Trakums ir tas, ka prioritātes visām pašvaldībām ir līdzīgas – ceļi, ielas, uzņēmējdarbības infrastruktūra, skolas -, un tie, kas netiek pie prioritārajiem projektiem, ņem to, ko var dabūt. Un tad var gadīties kā Rēzeknē. Ja godīgi, es joprojām nesaprotu, kāpēc kundzes Latgalē nav pelnījušas iespēju palutināt sevi SPA? Turklāt iepriekš neviena no kontrolējošām iestādēm pret šo projektu neiebilda.

-Bet ir arī tā, ka nopietna kontrolējoša iestāde Eiropas prokuratūra iebilst, turklāt ar aizturēšanām un kratīšanām. Projektam aptur finansējumu, kā tas bija Valmierā, taču joprojām nav skaidrs, par ko tā jezga.

-Valmieras gadījums guva plašāku publicitāti, bet ir vēl vairākas pašvaldības ar līdzīgu pieredzi. Centāmies noskaidrot, kas ir pārkāpts, lai pašvaldību vadītājiem izskaidrotu, ko drīkst un ko ne. Prokuratūras atbilde, pārfrāzējot vieglajā valodā, bija apmēram tāda – pašvaldību vadītāji zaguši Eiropas naudu ne sev, bet paš­valdībām, jo pirms projekta uzsākšanas konsultējās ar uzņēmējiem, iespējamiem pretendentiem!

Interesantākais, ka Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija un arī Centrālā finanšu un līgumu aģentūra tieši prasa, lai pašvaldības pirms šādu projektu īstenošanas konsultētos ar uzņēmējiem!
Brīžiem rodas sajūta, ka kontrolējošās iestādes ir tās, kas vada valsti, un noteikumus un regulējumus pieņem, nevis lai varētu labāk strādāt, bet lai varētu labāk kontrolēt. Taču bieži piesauktajam četru acu pāru principam ir viens būtisks trūkums, no tiem četriem reāli strādā tikai viens.

-Notiek sarunas par sabiedriskā transporta attīstību. Kad no Cēsīm uz Rīgu vai Valmieru beidzot brauksim ar moderniem, komfortabliem bateriju vilcieniem?

-Izskatās, vēl vismaz piecus septiņus gadus vidzemniekiem nāksies vizināties vecajos padomju laiku dīzeļvilcienos. Toties autobusu parks mums ir viens no modernākajiem Eiropā, to gan nevarētu teikt par ceļiem….

-Jau ilgus gadus jums darbs Rīgā, taču pēc dzīvesvietas un pārliecības joprojām cēsnieks. Kāpēc?

-Tas ir jautājums, lai asaru izspiestu? Ar Cēsīm tāpat kā ar paš­valdībām, sapinies un vaļā vairs netiec, un arī negribās tikt. Te ir sava īpašā garša, un zini, tas bieži piesauktais cēsnieku iedomīgums mums pienākas, jo esam taču labāki, drusku (smejas)!

Maf Logo 2

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Intervija. Obligātā mīlestības deva

21:06
14.03.2025
109

Zvannieku mājas Vaives pagastā ir mācītāja un teoloģijas pasniedzēja Jura Cālīša un pedagoģes Sandras Dzenītes-Cālītes izveidots patvērums dzīves ievainotajiem. Te pajumti, atbalstu un rūpes saņem līdz pat 20 bez vecāku un tuvinieku gādības palikuši bērni, jaunieši un arī pieaugušie ar īpašām vajadzībām. Šeit viņiem ir radīta    droša un brīva vide, kurā attīstīties, kļūt patstāvīgiem, […]

Redzeslokā. Saksofona balsi saprot pasaulē

13:36
11.03.2025
311

Cēsnieks Zintis Žvarts ir pazīstams saksofonists. Viņš priecējis klausītājus koncertos un festivālos ne tikai Latvijā, arī Itālijā, Japānā, Anglijā, Francijā, Somijā, Dānijā, Singapūrā, Vācijā un citur. Zintis ir arī pedagogs Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā un vidusskolā Rīgā. -Jūsu vārds dzirdams daudzos koncertos. -Priecājos, ka dzīvē tā izveidojies, ka neesmu viena žanra mūziķis, ka varu […]

Viesos pagastā. Drabeši

20:17
07.03.2025
150

Āraišu vējdzirnavu ainaviskā maģija Viens no ļoti pamanāmiem piesaistes punktiem Drabešu pagastā ir Āraišu dzirnavas, vecākās šāda veida vējdzirnavas Latvijā. Tajās joprojām var malt graudus un iepazīt latviskās maizes tradīcijas. Dzirnavnieces – gides lomā tad ir blakus esošo “Vējdzi­rnavu” māju saimniece Vineta Cipe, bet viesu uzņemšanā iesaistīta visa ģimene.Ļoti apmeklēta vasaras nogalēs bija tradicionālā Maizes […]

Cēsu novada budžets 2025

18:37
04.03.2025
37
1

Kā salikti pašvaldības vajadzību un iespēju puzles gabaliņi Cēsu novada dome februāra vidū apstiprināja 2025. gada budžetu 125 448 326 eiro. Kā to paredz likums, pašvaldību budžets, izņemot Rīgas pilsētu, ir bezdeficīta. Budžeta balsojumā piedalījās 18 deputāti, 16 balsoja par, divi atturējās. Kā plānotie izdevumi veicinās novada iedzīvotāju labklājību, risinās aktuālas un nozīmīgas vajadzības, saruna ar novada […]

Saglabāt vēsturi arhitektūrā

16:39
28.02.2025
36

Pastaigājoties Cēsīs pa Rožu laukumu, Torņa ielu, ikviena uzmanību piesaista celtnieku darba radītais troksnis. Šogad jāpabeidz atjaunošanas darbi Konrāda namā, Mācītāja un Ratu mājās, kā arī Draugu nama būvniecība. Konrāda kvartālā būs gan īstermiņa, gan ilgtermiņa īres dzīvokļi, kā arī telpas darbam un pasākumiem. Ik pa laikam vietu izpētē kādu pārsteigumu atklāj arheologi, bet tikmēr ēku […]

Intervija. Zīmoli stāsta par Cēsīm un novadu

19:52
21.02.2025
222
1

Vienkāršais uzrunā un paliek atmiņā Ne tikai novadnieki ievērojuši zīmes “Cēsis 2025”, tūrisma logo “Cēsis pievelk”, “Rainis”. Tās piesaista uzmanību, rosina painteresēties un kaut neviļus, bet paliek atmiņā. Šīs zīmes veidojis grafikas dizainers Jānis Bremmers. Par vizuālā tēla veidošanu, sajūtām, dzīvi laukos, Cēsu novada stiprumu, ar ko jālepojas, saruna ar mākslinieku. -Strādāju aģentūrās Rīgā, esmu […]

Tautas balss

Nav jāgaužas, bet jādarbojas

14:50
13.03.2025
21
Cēsnieks T. raksta:

“Man liekas, satraukumam, ka Latvijā ir nedroši, nav pamata. Esmu diezgan pārliecināta, ka mums tuvākajos gados nekas nedraud, neviens te neuzbruks. Taču, ka pasaules kārtība mainās un katram pašam vairāk jāatbild par sevi un savu valsti, tas gan skaidri redzams. Nav, ko gausties, jādarbojas savas valsts labā,” sacīja cēsnieks T.

Tualetes svarīgas ģimenēm ar bērniem

14:49
12.03.2025
26
Māmiņa raksta:

“Kļūst siltāks, ģimenes ar maziem bērniem vairāk dodas pastaigās, bet Cēsīs, Pils parkā, tualete slēgta. Kur aiziet? Tāds četrgadnieks vajadzību iet uz tualeti saprot tikai pēdējā mirklī, paciesties nevar. Gaidītu, ka pašvaldība vairāk parūpētos par šādām situācijām, lai vismaz brīvdienās cēsnieku pastaigu vietu tuvumā būtu tualetes,” rosināja kuplas ģimenes māmiņa.

Budžetam vispirms jānodrošina primārās vajadzības

14:48
12.03.2025
27
47
Lasītāja raksta:

“Izlasīju “Cēsu Vēstīs” datus par šī gada Cēsu novada budžetu. Nesaprotu, pēc kādiem kritērijiem piešķir līdzekļus dažādiem darbiem. Piemēram, Eduarda Veidenbauma muzejā pieejamības nodrošināšanai 67 tūkstoši eiro. Nesaku, ka nevajag tādu pasākumu, bet vai šis ir īstais brīdis, kad varam atļauties uzlabot memoriālā muzeja pieejamību. Tajā pašā laikā patvertņu uzlabošanai visā novadā paredzēti tikai 30 […]

Jauna izstāde

14:50
11.03.2025
21
Gleznu cienītāja raksta:

“Priecājos par brīnišķīgo cēsnieka Ģirta Vernera gleznu izstādi, ko pagājušajā nedēļā atklāja kultūras biedrībā “Har­monija” Cēsīs. Pasākuma dalībnieki varēja baudīt Ģ.Verne­ra jauno veikumu, Cēsu skatiem, ainavām. Bija tik jauka, sirsnīga noskaņa, kādā noritēja tikšanās,” pauda gleznu cienītāja.

Reisi vajadzīgi, bet ne lielais autobuss

17:00
08.03.2025
34
Cēsnieks K. raksta:

“Kad redzu pustukšus lielos autobusus pilsētas satiksmē, vienmēr pārņem nesapratne, vai tiešām nav iespējams sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēt racionālāk. Cik bieži vispār Cēsu pilsētas maršrutu reisi ir tik piepildīti, ka vajadzīgs lielais autobuss? Vismaz man nav nācies redzēt, ja nu tikai ap laiku, kad Cēsu Meža kapos ir kapu svētki. Turklāt tas jau nav nekas […]

Sludinājumi