Cēsu novada budžets 2025

Kā salikti pašvaldības vajadzību un iespēju puzles gabaliņi

Cēsu novada dome februāra vidū apstiprināja 2025. gada budžetu 125 448 326 eiro. Kā to paredz likums, pašvaldību budžets, izņemot Rīgas pilsētu, ir bezdeficīta. Budžeta balsojumā piedalījās 18 deputāti, 16 balsoja par, divi atturējās. Kā plānotie izdevumi veicinās novada iedzīvotāju labklājību, risinās aktuālas un nozīmīgas vajadzības, saruna ar novada domes priekšsēdētāju, Finanšu komitejas vadītāju Jāni Rozenbergu (“Jaunā Vienotība”).

-2025.gada budžets pieteikts ar moto “Attīstība un drošība visā novadā”. Kā jūs to komentētu?

-Sākam ar attīstību. Lielie investīciju projekti, kam piesaistīts struktūrfondu vai cits ārējais finansējums un arī aizņēmums, dalāmi četros pīlāros, kas virza paš­valdības attīstību. Tas ir izglītības bloks, kam paredzēti 10,2 miljoni eiro, uzņēmējdarbības atbalsta bloks – 8,2 miljoni. Tad ir energoefektivitātes un vides komponente un satiksmes infrastruktūra, ko lielākoties finansē no aizņēmuma.

Visā novadā turpinām iesākto ielu un ceļu programmu. Piemē­ram, Drabešu pagasta Līvos pārbūvēs Putru ielas posmu, Jaunpiebalgā atjaunos Pīlādžu un Pureņu ielas, Priekuļos Izmēģinā­jumu un Dārza ielas posmus, Augšlīgatnē pabeigs dubultās virsmas apstrādi vairākām ielām, Liepā lielais stāvlaukums pie bērnudārza, Taurenē Gaujas iela, Dzērbenē tiks uzsākta ilgi gaidītā “Vecā ceļa” atjaunošana, Stalbē un Rozulā dubulto virsmu pabeigšana, Cēsīs Kungu iela un jauns stāvlaukums pie slimnīcas, ceļa Nītaure-Pakauši remonta pabeigšana un citi. Tāpat šogad plānoti projektēšanas darbi ielu un ceļu posmu pārbūvei Līgatnē, Pārgaujā un citās pārvaldēs. Cēsīs vēl vairākas ielas atjaunos, izmantojot Eiropas Savienības fondu līdzekļus, izbūvēs arī auto stāvlaukumu pie klīnikas. Ceļi un ielas ir būtiska attīstības komponente, tāpēc arī uzsveru, ka šajā infrastruktūrā ieguldījumi ir visā novada teritorijā.

Nereti izskan pārmetumi, ka mums prioritāte ir projekti, nevis cilvēki. Gribas atgādināt, ka visi šie projekti ir mūsu iedzīvotāju interesēs. Atjaunotas un modernas skolas mūsu bērniem, sakārtotas uzņēmējdarbības teritorijas mūsu uzņēmējiem jaunu projektu attīstībai un līdz ar to jaunām darbavietām, mūsu atjaunotā slimnīca mūsu sasirgušajiem, rekonstruēts Cēsu Stacijas laukums mūsu iedzīvotājiem un arī viesiem, un tā šo sarakstu varētu turpināt.

-Vārdu “drošība” esam pieraduši dzirdēt kontekstā ar valsts aizsardzību. Runājot par novada budžetu, tas droši vien izsaka kaut ko citu.

-Ilgi domājām, kā formulēt ideju, ka šis budžets nodrošina visu pašvaldības darbību – visiem pakalpojumiem ir finansējums, visas iestādes turpina darbu kā pašlaik, saglabājas visas pašvaldības brīvprātīgās iniciatīvas: brīv­pusdienu atlaides skolēniem, kultūras un kultūrvēsturiskā mantojuma programmas, daudzdzīvokļu māju atbalsta programmas, latvāņu apkarošanas programmas un tā joprojām. Viss tiek nodrošināts un turpināts.

-2025.gada budžets salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir par 20 miljoniem eiro lielāks. Tas ir daudz.

-Lielākais pieaugums ir no tā, ka valsts mērķdotāciju pedagogu algām iedevusi visam gadam, līdz šim to piešķīra tikai līdz kārtējā gada septembrim. Tie mūsu budžetā ir 11 milj. eiro klāt . Otrs palielinājuma avots ir iedzīvotāju ienākumu nodoklis, no šī gada pašvaldības saņem 78% no iekasētā, iepriekš saņēmām 75%. Tas Cēsu novada budžetā papildu dod trīs miljonus eiro. Arī aizņēmums plānots par trim miljoniem lielāks nekā pērn. Pārējais palielinājums veidojas no mazām summām dažādos ienākumos.

-Plānoti izdevumi, kuru iepriekš nebija.

-Jā. Viens no jaunumiem ir 30 tūkstoši eiro civilajai aizsardzībai. Domājams, to virzīs pašvaldības publisko ēku pagrabu pielāgošanai patvertņu vajadzībām. Būvvalde otrreizēji apseko paš­valdības ēku pagrabus, patvertnes un vērtē, kur ar mazākiem ieguldījumiem var panākt tūlītēju efektu. Vispirms sakārtosim tās, pakāpeniski virzoties uz pagrabiem, patvertnēm, kur vajadzīgi lieli ieguldījumi, lai tās atbilstu prasībām.
Otrs civilās aizsardzības pasākums būtu vietējā informatīvā materiāla sagatavošana, kā rīkoties krīzes gadījumā. Iedzīvotāju aptaujā redzams, ka no pašvaldības visvairāk sagaida informāciju, skaidrojošu kampaņu par krīzes jautājumiem. Tas neprasa lielus līdzekļus. Nākamais iedzīvotāju jautājums ir par patvertnēm. Tiek apdomāta iespēja atbalstīt daudzdzīvokļu māju pagrabu sakārtošanu patvertņu vajadzībām. Ogrē ir veiksmīgs pilotprojekts – pašvaldība līdzfinansē daudzdzīvokļu māju pagrabu iztīrīšanu no gadiem sakrātā.

Vēl viena jauna programma ir 100 tūkst.eiro ūdens kvalitātes uzlabojumiem apdzīvotās vietās, ko neapsaimnieko pašvaldības kapitālsabiedrība “Vinda”. Pa­gas­­tos tiekoties ar iedzīvotājiem, saprasts, ka ūdens kvalitāte ir problēma, kurai jārod tūlītēji risinājumi. Finansējums nav sadalīts konkrētiem projektiem, izpildvarai jāvērtē, kur kas jādara steidzamāk, kur var pagaidīt. Tāds uzdevums dots.
Šogad īstenojam Cēsu novada kultūras gada jeb Cēsis – Latvijas kultūras galvaspilsēta 2025 pasākumu programmu, un tam kopumā atvēlēti 290 000 eiro.

Ir dubultots finansējums līdzdalības budžeta projektiem, un ceram uz iedzīvotāju lielu aktivitāti, piesakot projektus.

Jauns nesadalītais finansējums 160 tūkst. eiro ir pašvaldības ēkām, kas piešķirts apvienību pārvaldēm un Cēsu īpašumu pārvaldei atbilstoši ēku kvadrātmetru kopsummai katrā teritorijā. Tas ir papildinājums bāzes finansējumam un domāts remontiem.

Vēl pie nesadalītajiem līdzekļiem ir 200 tūkstoši eiro Centrālās administrācijas rīcībā un tikpat kopā visām apvienību pārvaldēm un Cēsu īpašuma apsaimniekošanas pārvaldei. Rezultātā diezgan liels nesadalīto līdzekļu maciņš. Tā ir nauda neparedzētiem gadījumiem, piemēram, negaidītiem remontiem. Vienmēr jau ir kādas vajadzības, un ne katru mazo darbiņu būtu racionāli plānot budžetā, tāpēc ir nesadalītie līdzekļi. Attiecīgās pārvaldes vai iestādes vadītājs pieņem lēmumu par konkrēto darbu, jo viņš jau redz, kas ir tas aktuālais.

Tas, ka ir nesadalītie līdzekļi, liecina arī par finansiālo drošību. Budžets nav ļoti nospriegots, nav tā, ka nedrīkst pamainīt nevienu eiro centu ne pa labi, ne pa kreisi. Teikšu, man ir laba sajūta par budžetu arī no tā viedokļa, ka, kā to dažkārt pirmsvēlēšanu gadā varētu gaidīt, budžets nav ļoti pārblīvēts ar aktivitātēm vai izdevumiem, lai uz vēlēšanām var dižoties. Šis nav pirmsvēlēšanu budžets, bet normāls, ikgadējs darba un attīstības budžets. Budžets ir labā, veselīgā stāvoklī, arī jaunajam sasaukumam nav jākreņķējas, ka pēkšņi kaut kas var sabrukt un vairs nevarēs salikt kopā.

UZZIŅAI

-Nereti iedzīvotāju sapulcēs dzirdams izteikums – mūsu pagastam/ciemam neko nedod, mēs arī maksājam nodokļus. Piemēram, kāda mārsnēniete pārmeta, ka viņas pagastam šajā budžetā nav nekā. Tā vismaz redzējusi materiālos, kas atrodami internetā. Kā tiek dalīts budžets, kas redz vajadzības?

-ES fondu atbalsta saņemšanai ir konkrēti noteikumi, kritēriji. Nevar neko uzcelt tukša lauka vidū. Ir jābūt vajadzībai, pamatojumam un pretim programmai, kas šo vajadzību risina. Par mārsnēnietes teikto jāsaka – izziņas materiālā par novada 2025.gada budžetu nav parādīti visi ieguldījumi, tikai būtiskākie, informāciju var redzēt pašvaldības dokumentos. Taču jāskatās arī plašāk. Piemēram, sarunās ar “Latvijas Valsts ceļiem” panākts, ka dubultās virsmas ceļam no Liepas līdz Raunai jau šovasar liks trešo kārtu un projektā iekļaus dubultās virsmas apstrādi ielai, kas ved gar kultūras namu un estrādi. Pastāv liela varbūtība, ka pašvaldībai tuvākajos gados būs jāpārņem virkne vietējas nozīmes valsts ceļu, jo Latvijas Valsts ceļiem to atjaunošanai vienkārši nav un nebūs naudas, bet iedzīvotāju sūdzības par šiem ceļiem ir milzīgas. Un tas arī prasīs lielus resursus.

Runājot par investīcijām ceļos un ielās, ieteikumi par nepieciešamajiem darbiem nāk no apvienību pārvaldēm. Bet, vērtējot vajadzības un iespējas, doma tāda, ka ik gadu kādā pārvaldes pagastā sakārto vismaz vienu ceļa vai ielas posmu. Pārgaujā aizpērn laboja pašvaldības ceļu Straupē, pagājušajā gadā un šogad Stalbē ielas, bet šogad projektējam Raiskumā, lai īstenotu nākamgad. Līgatnē vienu gadu sakārto kādu ielas posmu pilsētā, pērn Augšlī­gatnē sāka dubultās virsmas apstrādi, kas turpinās šogad.

Taču priekšlikumi ienāk arī citādi. Piemēram, Lodes tilta pār Gauju Taurenē remonts, lai zemniekiem nebūtu jāmēro liels apkārtceļš, tāpat līdzekļi ūdenssaimniecībām un Priekuļu birzītes seguma atjaunošana bija mani ieteikumi. Vajadzību saklausīju iedzīvotāju sapulcēs. Bet, jā, pamatā ikdienas nepieciešamības redz un prioritizē apvienību pārvaldes.

Kopumā vadāmies pēc teritoriju vajadzībām un meklējam tām resursus un iespējas. Protams, visam uzreiz nav un nebūs naudas, bet, apzinot nepieciešamības un plānojot ilgtermiņā, esmu pārliecināts, ka visā novadā aktuālās vajadzības tiks sakārtotas. Tāpēc nepiekrītu apgalvojumam, ka par laukiem netiek domāts.

-Un tomēr, kā ar to budžeta sadali atbilstoši samaksātajiem nodokļiem?

-Ja rēķinātu tādās kategorijās, Cēsis, Priekuļi un varbūt vēl kāda vieta varētu teikt – kāpēc dotējam citus, mazāk turīgos pagastus. Bet tā ir tā pašvaldības būtība, ka esam viens novads un tajā izlīdzinām finansējumu, lai nodrošinātu iespējami līdzvērtīgu pakalpojumu pieejamību un investīciju īstenošanu.
Un vēl jāatgādina jau sacītais – investīcijas cenšamies plānot visā novada teritorijā līdzvērtīgi. Taču, protams, ir objektīvi apstākļi. Piemēram, šogad Jaunpie­balgā, Vecpiebalgā un Priekuļos būs lieli ieguldījumu skolās. Tas ir pamatoti, jo šīs ir mācību iestādes, kurās ir stabils audzēkņu skaits, kur redzama perspektīva.

-Skaidrs, ka lielie investīciju projekti tiek īstenoti par piesaistītiem līdzekļiem, lielākoties Eiropas Savienības fondu finansējumu. Bet kā ar apvienību pārvalžu mazākajiem darbiem, vai tiem līdzekļi plānoti galvenokārt no atsavināšanas?

-Ir dažādi finansējuma avoti. Piemēram, Taurenē otrā Lodes tilta atjaunošanu finansēs no budžeta līdzekļiem. Tāpat Vecpiebalgā katlumājai granulu katla iegādes, kultūrtelpas aktivitātes, Priekuļos sporta birzītes seguma atjaunošana no pašvaldības budžeta. Ir darbi, kuriem izmantos aizņēmumu.

Kopumā katras apvienības pārvaldē ir viens divi lielāki projekti, kur piesaistīta Eiropas Savienības fondu nauda, tad ir viens divi infrastruktūras projekti, no kuriem finansējums gan budžeta līdzekļi, gan ieņemtais, atsavinot kādu pašvaldības īpašumu. Ceļiem, ielām – tikai aizņēmumi.

Runājot par aizņēmumiem, nereti izskan mīts, ka esam pārkreditējušies. Tā nav. Jā, aizņemamies gan struktūrfondu projektu līdzfinansēšanai, gan ceļu un ielu infrastruktūras modernizācijai, bet to darām ļoti atbildīgi. Un kopējais saistību apjoms pret iepriekšējā gada aktīvo budžetu ir pat samazinājies.

-Domes sēdē teicāt, ka pirmo reizi samazinājies, ne pieaudzis bāzes budžets. Tātad ietaupīti līdzekļi administrācijas, pārvalžu, iestāžu uzturēšanai.

-Tur liels paldies Finanšu pārvaldei. Tas ir ļoti nepateicīgs darbs, bet reizi pa reizei jāizdara. Tā kā centralizētajā grāmatvedībā ir dati par visu līdzekļu izlietojumu, Finanšu pārvaldei ir iespēja precīzi sekot, kur kas ir un kontrolēt izpildi. Arī no manas puses, veidojot budžeta projektu, bija nosacījums Finanšu pārvaldei vērtēt, kā pieprasījums jaunajam budžetam atbilst iepriekšējo gadu izpildei.

Piemēram, ja kādai aktivitātei trīs gadus ik gadu plānojam tūkstoš vienības, bet izpilde ir 800 vienību, nav jēgas ceturto reizi plānā paredzēt tās tūkstoš vienības. Liekam 850 vienības, bet 150 novirzām kam citam. Un tiešām, šogad bāzes budžets ir ap 500 tūkst. eiro mazāks nekā pērn. Tas ir Finanšu pārvaldes padarītais. Un gribu teikt paldies iestāžu vadītājiem, kuru budžetos bijusi šī pārskatīšana, ka nav bijis kāds protesta vilnis, ka ir saprasta un respektēta vajadzība taupīt, kur tas iespējams, lai pieliktu klāt, kur tas ļoti nepieciešams.

-Tātad noņemts no tā, kāda pēdējos gados bijusi izpilde, nekas nav.

-Jā, plānojām atbilstoši izpildei, pieliekot mazu rezervi. Un vēl varējām samazināt izdevumus tur, kur pārskatīti kādi procesi, piemēram, kaut kas nodots ārpakalpojumos. Mēs visu laiku turpinām optimizēt izdevumus, efektivizēt procesus. Tas ir tāds summārs darbs, nepateicīgs, bet vajadzīgs.

-Lielāks šogad ir sociālais budžets. Pieaugums diezgan ievērojams – 1,3 miljoni.

-Neesam unikāli. Esmu runājis ar citiem pašvaldību vadītājiem, sociālais budžets katru gadu palielinās. Viens iemesls – sadārdzinās pakalpojumi. Mājas aprūpes pakalpojums senioriem pērn mēnesī maksāja 180 eiro, šogad 260 eiro. Palielinās arī klientu skaits, sabiedrība noveco, vairāk vajadzīgs arī pansionāta pakalpojums. Otrkārt, būtiski pārskatījām atalgojumu Sociālā dienesta darbiniekiem, lai nodrošinātu speci­ālistus un sniegtu pilnvērtīgu pakalpojumu.

-Darba samaksa paaugstināta visiem pašvaldības darbiniekiem.

-Jā. Pagājušajā gadā atalgojumu palielinājām izglītības iestādēs strādājošajiem, sabalansējām kultūras namu vadītājiem un, kā katru gadu, paaugstinājām pansionātā strādājošajiem, bet šogad darba samaksu paaugstinājām visiem. Tam atkal ir vairāki iemesli. Pirmais, atlīdzībai jābūt konkurētspējīgai. To īpaši izjutām sociālajā jomā, kur kaimiņu novados bija krietni labāka darba samaksa, tādēļ mums bija ne tikai grūti piesaistīt jaunus speciālistus, bet pat tika pārvilināti mūsu dienestā strādājošie.

Otrs iemesls, kāpēc jāpārskata atalgojums, ir prasība līdz 2027.gadam sasniegt normatīvajos aktos noteikto mēnešalgu grupu minimālo slieksni konkrētajā grupā. Pērn apmēram divām piektdaļām domē strādājošajiem alga bija mazāka par minimālo slieksni. Lai nenokļūtu situācijā, ka ļoti lielas summas darba algām būtu jānovirza vienā gadā, jo to nevaram atļauties, darām to pakāpeniski. No pirmās līdz desmitajai speciālistu grupai – tehniskajiem darbiniekiem, klientu apkalpošanas speciālistiem, grāmatvežiem, ekonomistiem, juristiem, projektu vadītājiem – minimālais slieksnis tagad sasniegts. No 11.grupas uz augšu situācija citāda.

13.grupā, kur iekļaujas lielo pārvalžu, iestāžu vadītāji, 15.grupā, kur izpilddirektors, 14. grupā izpilddirektora vietnieks – paaugstinājums ir par 50 % no summas, kura pietrūkst līdz grupas minimālajam slieksnim. Taču absolūtos skaitļos palielinājums ir, domāju, pietiekams. Piemēram, izpilddirektores mēnešalga bija 2600 eiro, bet atbilstošās grupas minimālais slieksnis ir gandrīz 4000 eiro. Vairāk nekā tūkstoti mēnesī pielikt darba samaksai vienam darbiniekam budžets atļauties nevar, pielikām pusi no tā.
Kopumā darba algām pašvaldības darbiniekiem palielinājums ir 1,4 milj.eiro, izglītības darbiniekiem, kuriem atlīdzību izmaksā pašvaldība, 200 tūkst.eiro.

-Un kā mainījies atalgojums vēlētajām amatpersonām?

-Pagājušā gada sākumā deputātiem samaksa par darbu tika iesaldēta, nenorādot termiņu. Runāju neformāli ar koalīcijas deputātiem, viņi vērtēja, ka tā jāpaliek. Domes vadībai atlīdzība bija iesaldēta uz 2024.gadu. Tā kā ir iespēts risināt algas palielinājumu pašvaldības darbiniekiem, “atsaldējusies” mēnešalga arī domes priekšsēdētājam un viņa vietniekiem.

-Pēc trim mēnešiem un dažām dienām iedzīvotāji dosies uz vēlēšanu iecirkņiem, lai lemtu, kam nākamos četrus gadus uzticēt pašvaldību vadību. Ko novēlētu nākamajiem deputātiem?

-Jaunajam sasaukumam jāturpina darbs pie novada procesu, funkciju efektivizācijas. Mans sapņu budžets būtu, ja bāzes izdevumus varētu salikt bez atlikuma no iepriekšējā gada un atsavināšanām. Ja ir iepriekšējā gada atlikums, tad tas būtu tīrais attīstības finansējums nākamajam gadam, ja kaut ko pārdodam, ieguldām to attīstībā. Tas būtu tas ideālais. Uz to vēl ir, ko tiekties, vienalga, kurš strādās.

Patlaban attīstībai pieejami Eiropas Savienības fondi, domāju, vēl viens tāds periods būs. Bet jātiecas uz to, ka esam pašpietiekami un paši spējam finansēt savu infrastruktūru un savus pakalpojumus, attīstību.

UZZIŅAI

Aktuālais projektu portfelis novadā

Pavisam pašvaldībā dažādās gatavības pakāpēs tiek strādāts pie 42 projektiem. Tos īstenojot, novada teritorijā kopā tiks ieguldīti 69 510 260 eiro. No tiem 40 134 879 eiro ir piesaistītais ārējais finansējums, pamatā Eiropas Savienības fondu līdzekļi.

• Ieviešanā ir 29 projekti, kopējās investīcijas 51 677 653 eiro, no tā piesaistītais fondu finansējums 28 350 692 eiro.
• Vērtēšanā 7 projekti, kopējās investīcijas 6 714 960 eiro, no tā piesaistītais fondu finansējums 4 734 187 eiro.
• Sagatavošanā ir 4 projektu pieteikumi, kopējās investīcijas 11 117 647 eiro, no tā fondu finansējums 7 050 000 eiro.

Avots: Cēsu novada pašvaldība

Balsojumā par budžetu atturējās

Laimis Šāvējs (Latvijas Zemnieku savienība), Cēsu novada domes deputāts, bija viens no diviem, kas balsojumā par pašvaldības 2025.gada budžetu atturējās. “Druva” jautāja, kādi apsvērumi šādam lēmumam.

Vispirms gribu teikt, ka domē neesam izanalizējuši, kādas pārmaiņas šajos gandrīz četros gados pēc administratīvi teritoriālās reformas pašvaldībā notikušas, nav izvērtēti rezultāti, ietekme uz sabiedrību, teritorijas attīstību. Man ir sajūta, ka ar savu vēstījumu, publiskajām attiecībām pašvaldība dzīvo pā­rāk izskaistinātā pasaulē. It sevišķi pēdējos gados publiskā tēla veidošanā daudz pārspīlēta – viss ir skaisti, izcila vieta, problēmu mums tikpat kā nav. Vai tiešām tā?

Par budžetu runājot, izmantoju pašvaldības Valsts kases pārskatu, par pamatu ņemot 2022. – 2025.gada datus. Vērtējums, protams, ir aptuvens, neesmu ekonomists vai grāmatvedis, bet tendences rosina pārdomas.

Kopējie ieņēmumi, rēķinot šī gada plānu pret 2022.gada pašvaldības budžetu, summāri palielinājušies par 19,5%, tajā skaitā ienākumi no iedzīvotāju ienākumu nodokļa pieauguši par 25%. Transfērti palielinājušies par 15% . Bet izdevumi šajā periodā palielinājušies par 55%. Piemēram, atlīdzība pieaugusi par 44,5%, protams, daudz no tā ir pedagogu algas. Būtisks pieaugums dažādu projektu piesaistei, bet tas arī saistīts ar saistību (aizņēmumi) apjoma pieaugumu četros gados par 49,5%, jeb, izpildot 2025.gada plānus, gada beigās saistības sasniegs 74,9 milj. eiro. Var teikt, visus plānotos aizņēmumus nepaņems, arī kredīti pērn izmantoti mazāk nekā plānā, jo daļa projektu “neaizgāja”, tomēr palielinājums gandrīz par 50 procentiem rāda tendenci, ka saistību pieaugums apsteidz iedzīvotāju ienākuma nodokļa pieaugumu. Interesanti būtu arī iepazīties ar statistiku par darbinieku skaita izmaiņām pēc reformas. Gan jau domes priekšsēdētājs un Finanšu pārvalde situāciju apzinās un kontrolē, bet analīzes nav bijis.

Jā, protams, ārējais finansējums, fondu iespējas jāpiesaista, attīstībā jāiegulda. Par projektiem mēs, deputāti, paši esam balsojuši, bet, kad saliekam visus skaitļus kopā, vairs neliekas tik jauki. Jo vairāk šajā situācijā, kādā šobrīd esam gan valstī, gan globāli.

Un vēl, paskatoties aizņēmumu ieguldījumu sadalījumu pa teritorijām, 67% no tiem attiecas uz Cēsīm, kur ir 40 procenti novada iedzīvotāju, un tikai 33% uz pārējo teritoriju, kurā dzīvo 60 procenti novadā deklarēto. Arī šī gada budžetā plānotie aizņēmumi – 18 miljoni eiro – sadalās līdzīgā proporcijā. Domāju, viela pārdomām un diskusijām…