
“Iedvesmai nav vecuma”. Ar tādu pārliecību reģionālie laikraksti “Druva”, “Rīgas Apriņķa Avīze”, “Saldus Zeme”, “Stars”, “Tukuma Neatkarīgās Ziņas” un nacionālie preses izdevumi “Laimīgā Programma” un “Patiesā Dzīve” lasītājiem piedāvā īpašu pielikumu, kurā stāstīs par iedvesmojošiem cilvēkiem, kas, iegājuši senioru vecumā, saglabā radošu garu, vēlmi darboties un uz to rosina arī citus. Tādu personību, kopienu, kolektīvu netrūkst. Viņi lauž stereotipus, kādus nereti redzam sabiedrībā, un ar savu aizrautību, uzņēmību un dzīves sparu apliecina daudz dzirdēto, bet ne vienmēr izprasto teicienu – katrā vecumā savs skaistums.
Ik mēnesi pielikumā varēsiet lasīt arī speciālistu ieteikumus un laikabiedru atrasto, kā uzlabot veselību un savas ikdienas kvalitāti, arī praktiskus padomus visdažādākajās sadzīves norisēs. Vēlamies parādīt un pierādīt, ka daudzās jomās gadiem nav nozīmes, tāpat kā IEDVESMAI VECUMA NAV.
“Dzīvesprieks” palīdz saglabāt dzīvesprieku
“Dzīvesprieks” Amatas pagasta darbīgajiem senioriem rada iespēju pašiem meklēt veidus, kā rūpēties gan par savu emocionālo, gan fizisko labbūtību. Biedrībai netrūkst ideju, kā bagātināt savu ikdienu, aicināt kopā seniorus. Tiek rīkoti kultūras pasākumi, ekskursijas, meistarklases, izzinoši sarīkojumi. Un vēl katram ir savi un arī kopīgi vaļasprieki.
“Mēģinām uzturēt sevi formā – ne tikai ar fiziskām nodarbēm, bet arī to, kas rada prieku dvēselei, kā arī sniedz jaunas zināšanas,” saka “Dzīvesprieka” vadītāja Aleksandra Freivalde. “Mēs, aktīvākie, katru nedēļu sanākam kopā.”
Drīz klāt vasara, kad ir daudz dārza darbu, bet “Dzīvesprieka” dāmas un kungi turpina tikties un darboties kopā. 10. jūnijā plānota ekskursija. Jau sākas arī gatavošanās vienam no biedrības lielākajiem sarīkojumiem – Senioru dienas pasākumam rudens pusē. Tā rīkošanai piesaistīts pašvaldības sociālo projektu konkursa finansējums. Aleksandra Freivalde gan pastāsta, ka ir neizpratnē, kāpēc šogad komisija samazinājusi finansējumu mūziķiem, kas uzstāsies pasākumā. “Dzīvā mūzika nav tikai iespēja padejot un paklausīties dziesmas, tas ir baudījums dvēselei,” saka A.Freivalde. Viņa atzīst, ka pagastā ir ļoti aktīvas kultūras nama darbinieces, pasākumu netrūkst. “Visu ļoti labprāt apmeklējam, mūs nav jāskubina, nav jālūdzas, lai atnākam. Tāpat cieši sadarbojamies ar bibliotēku, kur notiek pasākumi, kas arī ir mums interesanti. Tomēr Senioru dienas sarīkojumu organizējam tieši mēs, biedrība, no A līdz Z. Pārdomājam programmu un ļoti rūpējamies, lai visus varētu savest kopā. Projektā iekļaujam arī līdzekļus degvielai, lai seniorus, kuriem nav sava transporta, varam atvest uz pasākumu.”
Biedrības aktīvisti novērtējuši, ka svarīgi arī sekot notikumiem sabiedrībā, pārmaiņām, kas ienāk ikdienā. “Dzīvesprieks” regulāri aicina uz sarunām dažādu jomu speciālistus, ekspertus. Šonedēļ aizvadīta izzinoša saruna ar Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Dienvidvidzemes iecirkņa Prevencijas grupas inspektori Evitu Antonovu, kura stāstīja par dažādiem krāpniecības veidiem un kā no tiem izvairīties.
Policijas pārstāve atgādināja par biežākajiem krāpniecības veidiem, piemēram, viltus rēķiniem, kad cilvēks saņem rēķinu par preci, kuru nemaz nav iegādājies. Jau daudz dzirdēts par krāpniekiem, kas zvana, izliekoties par bankas, policijas vai kāda pakalpojuma sniedzēja pārstāvi un ziņo par aizdomīgu darījumu bankas kontā, piesakoties to palīdzēt atrisināt. Šis krāpšanas veids turpinās.
E. Antonova atgādināja, ka banka, policija, prokuratūra un citas valsts institūcijas nekad cilvēkam ne sarunā pa tālruni, ne telefona īsziņā vai e-pastā neprasīs bankas kartes datus, kartes paroli, tās drošības kodu, numuru, tāpat nekad nelūgs internetbankas pieejas datus. Policijas pārstāve brīdināja, ka telefonkrāpnieki sākuši izmantot mākslīgo intelektu, atdarinot zvana saņēmējam pazīstama cilvēka balsi. Sazvanītais satraukumā vai steigā ir gatavs izdarīt prasīto, bet labāk ir sarunu pabeigt un it kā cietušajam tuviniekam piezvanīt personīgi.
E. Antonova pastāstīja vēl par citiem krāpšanas veidiem, arī par to, ka krāpnieki mēdz uzdoties par, piemēram, Iekšlietu ministrijas darbiniekiem, uzrāda viltotas apliecības, kā arī apliecināja, ka krāpnieki mēdz uzrādīt Iekšlietu ministrijas pavēstes, kas tiešām ir gluži vai identiskas īstām pavēstēm.
Sanākušie ar lielu interesi uzklausīja informāciju, dalījās savā pieredzē, kā arī vēlējās personīgi aprunāties ar policijas pārstāvi, lai saņemtu individuālas atbildes un ieteikumus.
Pēc tikšanās ar E.Antonovu seniori savstarpēji pārrunāja, ko vēl vēlētos izzināt vairāk. Tā kā tuvojas pašvaldību vēlēšanas, izteica nožēlu, ka Amatas pagastā, Ģikšos, šajās dienās pirms vēlēšanām nav bijusi neviena politiskā partija, lai iepazīstinātu ar sevi tuvāk. Seniori atzīst, ka internetā partijas sevi reklamē, tomēr vēlētāji vēlas redzēt, tā teikt, dzīvu cilvēku, iepazīties, dzirdēt viņu idejas, aprunāties.
Ziema “Dzīvespriekam” ir laiks, kad ne vien tikties iknedēļas sarunās, bet arī kopā aust, adīt. Biedrībā darbojas diezgan daudz sieviešu, tāpēc saprotams, ka sarūpētas vairākas stelles, vienas arī pašu dalībnieka darinātas, top lielāki un mazāki audumi. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā rokdarbnieces nolēma sniegt atbalstu ukraiņu karavīriem, ziemās adītas zeķes sūtītas uz fronti. Biedrība iesaistās arī vietējās skolas aktivitātēs, ziemā senioriem ir kopīgas vingrošanas nodarbības, ik nedēļu pulcējas zolītes entuziasti.
Seniori darbojušies Amatas vēstures izpētē. Viens no vērienīgākajiem projektiem bija pagasta māju vēstures apzināšana. Mapes glabājas amatietes, rakstnieces Melānijas Vanagas muzejā. Ar muzeju ir cieša sadarbība, un šogad, kas aizrit M.Vanagas 120. jubilejas zīmē, biedrība muzeja lietās līdzdarbojas vēl vairāk. Tas ir devums vietējai sabiedrībai un ieguvums katram. Seniori saskata savu vietu kopienā, bet citi novērtē viņu pienesumu.
Rūpējas ne tikai par sevi, bet arī pagastu
Šajās dienās Amatas pagasta pensionāru biedrībai “Dzīvesprieks” lielākais notikums bija ziedu zīmes “Ģikši” izveidošana ciema centrā – nogāzē starp ceļu un kultūras namu.
Otro gadu biedrība no samtenēm veido dobi – zīmi Ģikšu ciema un Amatas pagasta atpazīstamībai. Tai vajadzīgi aptuveni 170 samteņu stādi. Šī ideja īstenota, izmantojot Cēsu novada pašvaldības Sociālā dienesta projektu. Tagad gan cauri ciemam braucošie, gan viesi, gan, protams, vietējie iedzīvotāji var priecāties par skaisto ziedu rotu, jo samtenes gan labi iekļaujas ainavā, gan reizē izceļas.
Biedrības vadītāja Aleksandra Freivalde pastāsta: “Mums ir svarīga tāda zīme, otro gadu to radījām ar lielu prieku. Tā ir kopīga darbošanās svaigā gaisā, sarunas un gandarījums visas vasaras garumā. Protams, arī pienākums. Par puķēm jārūpējas – jāravē, jālaista, jānovāc pārziedējušie ziedi. Pērn par dobi visvairāk rūpi turēja “Dzīvesprieka” dalībnieces Aija Avena, Emīlija Logina, Aida Auziņa, Aija Enzeliņa. Šogad vēl izrunāsim, lai piesakās, kuras īpašu uzmanību veltīs ziedošajam skaistumam.”
Savukārt vasaras izskaņā biedrība jau daudzus gadus veido ziedu parādi, kad katrs var izrādīt un palepoties ar dārzā izaudzēto puķu skaistumu.
Kad sanākam kopā, ir sajūta, ka esam dzīves viducī
Zita Sčeglova uzsver, ka pavasaris ar savu skaistumu dod dzīvei prieku: “No rīta izeju mājas pagalmā, putni dzied, ceriņi sāk smaržot, viss dabā notiekošais paceļ garastāvokli. Protams, dārzā ir darāmi darbi, bet dabas skaistums šobrīd ir vienkārši neaptverams! Tādos brīžos saproti, cik dzīve patiešām ir skaista.”
Seniorei ļoti patīk darboties “Dzīvespriekā”. “Ikdienā esam katrs savās mājās, bet zinām, ka otrdienās būsim kopā. Tas rada prieku – gan kopīga kafijas dzeršana, sarunas par ikdienu un arī politiku, darbu organizēšana. Otrdienas ir mūsu labās dienas,” saka Zita Sčeglova. Viņa arī piebilst: “Mājās katrs staigājam, kā gribam, ne vienmēr ir vēlme piedomāt par izskatu, bet, kad ir kāds pasākums, tad ir jāpadomā gan par frizūru, gan tērpu, jānolako nagi. Un arī tāda regulāra iknedēļas sanākšana palīdz sevi uzturēt formā.”
Spodrīte Rozīte piekrīt: “Ir bērni un mazbērni, ir internets, radio, televīzija, bet, dzīvojot lauku mājā un pat dzīvoklī, var piezagties sajūta, ka dzīve mums paiet garām. Bet, kad otrdienās sanākam kopā, tad ir sajūta, ka esam pašā dzīves viducī. Tad mēs padarām biedrības darbus – gan papīra darbus, gan rokdarbus -, pēc tam iedzeram tēju, kafiju un izsmejamies visai nedēļai. Kopā nākšana mūsu gados ir ļoti svētīgs pasākums, jo jaunajiem ir sava dzīve. Īpaši būtiski tas ir arī seniorēm, kuras savu otro pusīti pavadījušas mūžībā, viņas te rod gan mierinājumu, gan dzīvesprieku. Mēs te esam līdzcilvēki, vienaudži ar līdzīgām problēmām, līdzīgām interesēm, dzīvojam kaimiņos vai savulaik esam kopā strādājušas, kā lauku cilvēki cits citu labi pazīstam un savā būtībā esam vienkārši.”
Labai pašsajūtai Spodrīte Rozīte vienmēr no rītiem vingro: “Ir kādreiz, kad negribas, bet, domājot, cik pēc tam labi jutīšos, tomēr to izdaru. Steidzīgajiem rītiem man ir īsā vingrojumu programma un nesteidzīgajiem – garāka – ap 40 minūtēm. Es arī dejoju līnijdejas. Jau no bērnu dienām sportoju, un tā visu dzīvi man ir bijis svarīgi fizisko kondīciju uzturēt. Ja kādu reizi vingrošanu izlaižu, uzreiz jūtu, ka mugura sāk sāpēt. Kustības ir ļoti svarīgas labai pašsajūtai.”
Senioru iespējas ne tikai pensionāru biedrībās
Cēsu novadā darbojas deviņas nevalstiskās organizācijas (NVO), kas tieši norāda, ka apvieno cilvēkus pensijas vecumā. Šajā pielikumā stāstām par Amatas pagasta pensionāru biedrību. Darbīgi un radoši novadā darbojas arī citas vecākās paaudzes organizācijas: Augšlīgatnes senioru klubs “Možums”, Cēsu pensionāru biedrība, Līgatnes senioru klubs “Spēkavots”, Nītaures “Labākie gadi”, Stalbes, Straupes un Raiskuma pagasta pensionāru biedrība “Dzīvotprieks”, Taurenes klubs “Randiņš”, Vecpiebalgas “Pīlādzītis”, Zaubes senioru biedrība “Sidrabozols”, Zosēnu senioru interešu grupa “Pie Gaujas”.
Taču arī citas nevalstiskās organizācijas vieno seniorus, sniedz viņiem iespējas būt sabiedriski aktīviem, rūpēties par labsajūtu un veselību. Tā ir Cēsu Invalīdu biedrība, Latvijas Kaulu, locītavu un saistaudu slimnieku biedrības Cēsu nodaļa, Latvijas Politiski represēto apvienības Cēsu biedrība. Varētu nosaukt vēl daudzas organizācijas, kurās satiekas arī dažādas paaudzes.
Vēl seniorus vieno amatiermāksla. Piemēram, Cēsīs ir senioru deju kolektīvs “Dzirnas”, Dzērbenē “Juveris”, Priekuļos “Mežrozītes”, Straupē “Munsturis”. Cēsīs senas tradīcijas ir senioru korim “Ābele”, novadā ir vairāki senioru vokālie ansambļi.
Komentāri