
FOTO: freepik.com
Noskaņa un vide iestādē, kurā mācās un attīstītās bērns, viņa vecākiem ir būtiska. Vai tas būtu pilsētas vai lauku bērnudārzs, skola vai attīstības centrs, katrā ir audzēkņu ģimenes, kas aktīvi līdzdarbojas.
Līdzdarbošanās formas ir ļoti daudzveidīgas, sākot ar idejām dažādiem svētku pasākumiem, kuros vecāki labprāt iesaistās paši, beidzot ar dalību teritorijas sakopšanas talkās un citos iestādes vides uzlabošanas darbos, kā arī atbalstu projektos, kuros iespējams gūt pašvaldības finansējumu.
Audzēkņu ģimenes iestādes atbalsta arī ar savām profesionālajām prasmēm. Svētkos top profesionālas fotogrāfijas, ziedu kompozīcijas, dekori, bet mācību stundās iespējams iepazīt dažādu profesiju pārstāvjus, izzinot profesiju nianses un iedvesmojoties no dažādiem cilvēkiem. Tā kopīgiem spēkiem vieta, kurā bērns mācās, kļūst viņam vēl saistošāka un labāka.
Vecāki iesaistās skolas pastāvēšanā
Rāmuļu pamatskolas skolēnu vecāki vienmēr ļoti novērtējuši mācību iestādes ieguldījumu bērnu attīstībā un izcēlušies ar vēlmi palīdzēt un atbalstīt pedagogus, padarot skolas dzīvi bērniem vēl aizraujošāku. Turklāt tā ir skola, kur, pateicoties izglītības iestādes personālam, iejūtas arī tādi bērni, kuriem citur tas neizdodas. Laikā, kad skolu reformu dēļ radās jautājums par iestādes pastāvēšanu, vecāki iesaistījās, vācot parakstus, lai skolai ļautu turpināt darbu. Un arī šobrīd, kad iestādei ir jauna direktore Sanita Bukava, vecāki izrāda vēlmi palīdzēt.
Ilzei Zilverei-Zālītei viens no dēliem mācās šajā skolā. Viņa pastāsta, ka ir divi nopietni iemesli, kāpēc ģimenei ir svarīga tieši šī izglītības iestāde. “Šī skola atšķiras no citām. To nosaka vairāku faktoru kopums, daudziem bērniem, kuri citur nekādi nav varējuši iedzīvoties, te tas izdodas un arī sekmes sāk uzlaboties. Arī mans dēls te jūtas ļoti labi, viņam patīk būt skolā, mācīties. Te katrs darbinieks ir savā vietā, arī mīļā apkopēja ir tāda, ar ko bērni labprāt parunājas, un mans pusaudzis Starptautiskajā sieviešu dienā pirmajai ziedus pasniedza tieši viņai,” saka I.Zilvere-Zālīte un pastāsta, ka otrs iemesls, kāpēc ģimenei svarīga Rāmuļu skola, ir ļoti personīgs. “Mēs jau teju esam pārnākuši dzīvot Rāmuļos, restaurējam simtgadīgu namu. Mēs vēlamies, lai skola ir Rāmuļu centrs, sirds. Ļoti negribētos braukt garām ēkai un redzēt, ka tā ir tukša vai tur ierīkota militārā bāze. Kad vācām parakstus, ļoti sajutām, cik nozīmīga cilvēkiem ir skola, cik daudz tā iedevusi un cik nozīmīgs pavērsiens dzīvē bijusi.”
Tāpat dēla mamma novērtē, ka skola ir lauku vidē, kur bērns starpbrīdī nevis aizskrien uz veikalu vai staigā pa ielām, bet gan var izskraidīties dabā. “Ir zinātniski pētījumi, ka daba dziedina un palīdz atrast iekšējo līdzsvaru. Un tas svarīgs arī bērniem, kuri pazaudējušies vai apjukuši. Te bērni starpbrīdī izskrienas, kāpelē pār sakritušiem kokiem, ziemā izslidojas vai izpikojas un ir veselīgi noguruši,” saka Ilze.
Viņa darbojas arī skolas vecāku padomē un atzīst, ka bija ļoti sarasts ar iepriekšējo direktori: “Bijām kā Ingas komanda, viņas garās rokas, vienmēr palīdzējām, organizējām, meklējām nepieciešamo. Bet arī jaunā vadītāja ir ļoti jauka, jau vairākkārt esam sanākuši kopā. Viņa pati ir jaudīga, bet tāpat, kad jūt, ka ir vajadzība, sazinās ar mums. Šīs skolas bērniem vecāki ir darītāji, esam gatavi paveikt jebko, kas vajadzīgs atkarībā no situācijas – sarīkot pasākumu, atnest puķes, ābolus. Neesam vienaldzīgi, mums rūp.”
Vecāki skolas pasākumos iesaistās dažādi, gan viesojoties un pastāstot par savām profesijām, un ne tikai karjeras dienās, gan atrodot iedvesmojošus cilvēkus draugu un paziņu lokā. “Tas ir labs veids, kā varam dot savu pienesumu. Tā ir atbraukuši kinologi ar suņiem, citu profesiju pārstāvji. Bet arī pašas skolotājas vienmēr izdomā kaut ko interesantu, piemēram, uz nodarbību atnes cālīšus. Var just, ka visu dara no sirds,” pastāsta I. Zilvere-Zālīte.
Viņa gan atzīst, ka joprojām ir tāda nedrošības sajūta par skolas nākotni. Gan potenciālie pedagogi, kas varētu vadīt pulciņus, gan topošo pirmklasnieku mammas apsver, kāda tā būs. “Ir pedagogi, kas domājuši nākt Rāmuļos strādāt, vecāki apdomājuši, vai bērniem te sākt mācības pirmajā klasē, jo visu laiku ir jautājums, cik ilgi tas būs iespējams,” atklāj skolas vecāku padomes aktīviste. “Visu laiku esam tādā izdzīvošanas režīmā, gan personāls, gan audzēkņu vecāki nejūtas droši.”
Uzsverot, cik svarīgs šīs skolas piedāvājums ir ģimenēm, I.Zilvere-Zālīte pastāsta par savu pieredzi: “Mans dēls ir mēģinājis mācīties sešās skolās, tāpēc man ir iespēja salīdzināt. Protams, kopumā audzēkņu skaits sarūk, ir jāpielāgojas, bet tāpat ir jābūt skolai, kur labi var justies tie bērni, kuri citur nespēj iejusties. Es nesaku, ka būtu jāpaliek visām mazajām skolām, bet tās, kurās bērns jūtas labi un sekmes uzlabojas, ir jāsaglabā. Un viena no tām ir Rāmuļu skola.”
Rosina jaunas ieceres un kopīgi talko
Cēsu 3. pirmsskolas izglītības iestādes padomē darbojas bērndārznieku aktīvākie vecāki. Iestādes vadītāja Rasa Siliņa pastāsta, ka regulāri veic vecāku aptaujas, lai saprastu, kā viņu bērni jūtas iestādē un kādi ir ieteikumi darba uzlabošanai. No tā radās ideja, ka pie bērnudārza vajadzīgs sporta laukums. Tapa projekts, un iestāde to iesniedza pašvaldības izsludinātajā līdzdalības budžeta konkursā. “Mums ir brīnišķīgi vecāki, kopā esam lieliska komanda, kurā katram ir savi pienākumi, tagad visi aktīvi meklējam atbalstu mūsu projektam.”
Līva Raituma, kuras bērns apmeklē šo iestādi, darbojas tās padomē: “Man patīk būt zinošai un ar informāciju dalīties tālāk. Es pati neesmu ideju ģenerators, bet redzu, ka mums ir idejas un ierosinājumi. Esam ieteikuši dažādus praktiskus risinājumus, īstenošanā iesaistoties arī pašiem. Esam rosinājuši, kā papildināt bērnudārza piedāvājumu, tā šobrīd bērniem pieejams arī keramikas pulciņš. Vadība ir ļoti pretimnākoša, tā kopīgi varam īstenot dažādas ieceres.”
L. Raituma darbojas arī vecākā bērna skolas vecāku padomē. Tas ļauj dažādas labas idejas pārnest no iestādes uz iestādi. Viņa arī uzsver, ka mūsdienās, kad informācijas ir ļoti daudz, ir svarīgi atgādināt par būtiskāko un, ja audzēkņu vecāki nav ieskatījušies oficiālajā saziņas platformā, nepieciešams, ka kāds uzņemas ar audzēkņu ģimenēm sazināties viņiem visērtākajā veidā, kas nereti ir saziņa vatsapā: “Jo vairāk cilvēku vajadzīgo uzzina laicīgi, jo lielāka ir arī iesaiste,” vērtē L. Raituma.
Bērnudārza dzīvē ļoti dažādos veidos iesaistās Līvu pirmsskolas izglītības iestādes audzēkņu vecāki. Iestādes padome nākusi ar idejām, ir vecāki, kas pēc savas iniciatīvas radījuši brīnišķīgas nodarbes, piemēram, kāda mamma rosināja rīkot makulatūras vākšanas konkursu un pat sagādājusi balvu fondu, turklāt tādu, ka balvas ieguva pilnīgi visas grupiņas. “Mums bija visnotaļ labi rezultāti, bet visu no A līdz Z izdarīja vecāki, mīļš paldies viņiem par to! Vēl viens tētis pēc savas iniciatīvas rādīja bērniem dažādus brīnumeksperimentus, rosinot interesi par ķīmiju,” teic iestādes vadītāja Antra Gabranova. Viņa arī vērtē, ka vecāki labprāt atsaucas iestādes idejām, piemēram, par vecāku dienām, turklāt papildina tās ar savām idejām, tā pasākumu padarot vēl lieliskāku, tīkamu gan maziem, gan lieliem. “Vecāki dalās gan ar idejām un padomiem, gan praktisku iesaistīšanos: sarūpē vajadzīgos materiālus, svētkos veido skaistas kompozīcijas, profesionāli fotogrāfē, dalās ar pašu radītajām spēlēm, tāpat atnes uz dārziņu puzles, grāmatas, spēles, kas ļoti noder. Aizvadīta arī pavasara talka, kurā sakopta iestādes teritorija, vārīta zupa, piedalījās 20 pieaugušie, kas ir pietiekams skaits, lai darbi veiktos raiti. Mūs atbalsta arī morāli, un tas nav mazsvarīgi. Ja ir kādi jautājumi, neskaidrības, vienmēr visu izrunājam, mums neveidojas saasinājumi, vienmēr ir dialogs. Par visiem audzēkņu vecākiem varu teikt tikai labāko,” uzsver vadītāja.
No vienas idejas rodas nākamās
Atbalsta centrā “Pērle” ir arī dienas aprūpes centrs bērniem. Gintera tētis Jānis Kārkliņš ir viens no vecākiem, kurš aktīvi iesaistās, lai centrā aizvien pilnveidotu vidi, kurā darbojas bērni. “Es iesaistos, jo redzu, ka vienmēr ir, ko darīt, vienmēr ir, ko palīdzēt. Un bieži vien daudz var izdarīt bez liela finansējuma. Tā vienā no pavasara talkām centra apkaimi atbrīvojām no veciem krūmiem un kokiem. Bērniem radās doma par mazu estrādīti, kas pārtapa par lapenīti, lai tajā varētu darboties arī lietainā laikā. Līdzko šādu ideju liek kādā projektā, sanāk krietni lielākas izmaksas, bet pašu spēkiem to varam izdarīt par būtiski mazākiem līdzekļiem. Protams, vēl pie lapenītes vajag kāpnes, jāveido celiņš, lai cilvēki ratiņkrēslā tur var nokļūt, taču jau uz atklāšanu bija noorganizēts, ka visi tur tiek. Bija priekšnesumi, un lielākais prieks ir redzēt, ka lapenīte tiešām ir noderīga. Tagad pieliekam roku atpūtas parka izveidē. Tā būs vieta ne tikai centra klientiem, bet ikvienam, turklāt tādējādi vēl viena degradēta vieta būs sakopta,” atklāj J.Kārkliņš.
“Diemžēl joprojām dažreiz var dzirdēt, ka bērni ar īpašām vajadzībām ir piektais ritenis, kaut kas lieks, taču viņi ir tādi paši sabiedrības locekļi kā ikviens,” atgādina J.Kārkliņš. “Tāpēc palīdzam arī cilvēkiem, kas mūža nogali pavada pansionātā, lai nodrošinātu pastaigas svaigā gaisā, rosinātu izkustēties, parunātos, lai seniori nejustos vientuļi un būtu kustīgi.” Viņš arī aizdomājas: “Dažkārt cilvēki neiedomājas, ka var līdzdarboties, pat ja nav tieši ar iestādi saistīti, bet es vienmēr iedrošinu, ka ikviens var nākt un sniegt palīdzīgu roku, jo palīdzēt iespējams ļoti dažādi. Vēlos uzrunāt arī vietējos uzņēmējus, jo mūsu uzņēmēji ir cilvēki ar sirdi īstajā vietā un arī labprāt piedalās.
Gintera tētis arī iedrošina ne tikai tikt galā pašu spēkiem, bet iesaistīt pašvaldību, oficiāli rakstot iesniegumus par iestādē esošo bērnu vajadzībām. Viņš gan piebilst: “Esmu sapratis, ka katram iesniegumam ir jāseko līdzi, lai tas neiegultu kādā atvilktnē, ir jābūt neatlaidīgam. Ar neatlaidību un cīņassparu daudz var izdarīt. Noteikti nedomājam apstāties pie jau izdarītā, turpināsim arī tālāk darboties, jo arī es jūtu, ka neesmu viens, ir domubiedri. Zinu, ka mums izdosies.”
Komentāri