Piektdiena, 7. februāris
Vārda dienas: Nelda, Rihards, Ričards, Rišards

Centralizētā siltumapgāde lauku ciematos - izaicinājumi un nākotnes ieceres

Andris Vanadziņš
17:21
31.01.2025
37
Orleans Ligatne

Uzdevums izpildāms. Paš­val­dības kapitālsabiedrības “Līgatnes komunālserviss” valdes loceklis Ronalds Orleāns vērtē, ka vienotas centralizētās siltumapgādes sistēmas izveide novada lauku pārvaldēs, ejot soli pa solim, ir izpildāms uzdevums.

Savulaik “Līgatnes komunālserviss” izveidots kā pašvaldības uzņēmums, kura pārziņā ir kanalizācijas un ūdenssaimniecības, teritorijas labiekārtošanas un centralizētās siltuma apgādes nodrošināšana toreizējā Līgatnes novadā, pēc administratīvi teritoriālās reformas – apvienībā.

Ligatne Katli
Apkalpot ērti. Automatizēti gāzes apkures katli ir apkalpošanā ērti un mazprasīgi, tomēr riska faktors ir kurināmā cenu svārstības un piegāžu drošums.

Pagājušā gada sākumā situācija mainījās, pašvaldības kapitālsabiedrība “Vinda” kļuva par ūdenssaimniecības un kanalizācijas pakalpojumu nodrošinātāju Līgatnes pilsētā, kā arī Augš­lī­gatnes, Skaļupes un Ķempju ciemā. Savukārt “Līgat­nes komunālserviss” rūpējas par siltuma ap­gādi Līgatnē un kopš pagājušā gada rudens arī Vecpiebalgā un Jaunpiebalgā.

Notiek virzība uz to, lai “Lī­gatnes komunālserviss” pakāpeniski pārņemtu siltumapgādi visās novada lauku pārvaldēs, pastāstīja pašvaldības kapitālsabiedrības valdes loceklis Rolands Orleāns, bet Cēsīs, kā līdz šim, centralizēto siltumapgādi nodrošinās uzņēmums “Adven”.

“Līgatnē apsaimniekojam trīs katlumājas: Sakļupēs, Gaujas ielā Līgatnē un Dārza ielā Augšlī­gatnē. Pagājušā gada oktobrī un novembrī kļuvām par siltumapgādes pakalpojumu sniedzēju Vec­piebalgā un Jaun­pie­balgā,” stāsta R. Orleāns. “Plānots, ka 2025. – 2026. gadā pārņemsim Priekuļu un Liepas, bet 2026. – 2027. gadā arī Stalbes, Ģikšu, Taurenes un Dzērbenes siltumapgādi. Pa­gājušajā gadā veicām katlumāju apsekošanu lauku pārvaldēs, lai novērtētu situāciju un izstrādātu nepieciešamo investīciju plānu stabilas ciematu sil­tum­apgādes sistēmas izveidei. Jā­piebilst, plāns paredz, ka “Lī­gat­nes komunālserviss” nepārņems kultūras namu, pansionātu vai citu publisku ēku mazo katlumāju apsaimniekošanu, mūsu pārziņā būs tikai centralizētā ciematu siltumapgāde.

Kāds kopumā ir katlumāju stāvoklis lauku pārvaldēs? Līgatnē visās trīs katlumājās par kurināmo izmantojam dabas gāzi. Bi­jām tālredzīgi un patēriņam nepieciešamo apjomu no “Elek­trum” iepirkām jau vasarā, tāpēc gāzes cenas kāpums, kāds ir tagad, ziemā, siltuma tarifu neietekmē. Gaujas ielas un Augšlī­gatnes katlumājās ir samērā jauni katli, labā darba kārtībā. Skaļupēs tie ir vecāki, kalpo jau 20 gadus, bet tie ir divi. Siltuma nodrošināšanai vajadzīgs viens, tāpēc, ja nu kas notiek, spējam nodrošināt stabilu siltumapgādi. Katli strādā automātiskā režīmā, un ar to apkalpi tiek galā viens operators.

Apkalpošanas ziņā gāze neapšaubāmi ir ērts kurināmais, taču izaicinājumus rada cenu svārstības un piegāžu neprognozējamība. Piemēram, vasarā dabas gāzes cena bija 41 eiro par megavatstundu, tagad gandrīz divas reizes vairāk. Savukārt šķeldai, kas ir vietējās izcelsmes kurināmais, cena visu sezonu turas 25 – 30 eiro robežās par megavatstundu. Siltuma tarifu veido ne tikai kurināmā izmaksas, bet arī trašu stāvoklis, pieslēgumi. Līgatnē ir veiktas investīcijas arī šajās sadaļās, katrā mājā ir automatizēti siltummezgli un tarifs ir 97 eiro par megavatstundu. Aktīvi notiek namu siltināšana, un tas jūtami ietekmē patēriņu. Augšlīgatnē nesen siltinātās daudzdzīvokļu ēkas iedzīvotāji rudenī siltumu lūdza pieslēgt divas nedēļas vēlāk nekā nesiltinātajās mājās.

Jaunpiebalgā ir 2022. gadā uzstādīts apkures katls, Vecpiebalgā gluži jauns, uzlikts aizvadītajā rudenī. Abos ciematos par kurināmo izmantojam sašķidrināto gāzi, ko pieved tvertnēs. Sašķi­dri­nātā gāze ir nedaudz dārgāka nekā dabas gāze.

Šķeldas katlumājas ir Prie­ku­ļos un Liepā. Šajos ciematos ir no­vadā lielākais daudzdzīvokļu namu blīvums un siltuma patēriņš. Piemēram, viena Priekuļu katlumāja sezonā saražo trīs reizes vairāk siltuma nekā visas trīs Līgatnes katlumājas kopā, bet Liepā siltuma patēriņš ir pat lielāks nekā Priekuļos. Problēma ir tā, ka abi šķeldas katli ir savu laiku nokalpojuši, bieži jāremontē un nodrošināt stabilu siltuma piegādi ir grūti. Šķeldas katliem ir lielākas apkalpošanas izmaksas, jo vajag četrus kurinātājus, tehniku. Vēlamais risinājums Prie­kuļos un Liepā – uzstādīt jaunus, modernus automatizētos šķeldas katlus, bet tā ir ļoti nopietna investīcija, kas ietekmēs arī siltuma tarifu. Jaunam katlam ir augstākas amortizācijas izmaksas. Prie­kuļu pārvaldē siltuma izmaksas ir samērā zemas, ap 50 eiro par kilovatstundu.

Šķeldas katlumāja ir arī Dzērbenē, Taurenē un Stalbē. Domājot par vienoto siltumapgādes sistēmu Cēsu novada apvienību pārvaldēs, respektējam zaļo kursu un bioreģiona izveides ieceri. Tāpēc ciematos, kur būs nepieciešams uzstādīt jaunus apkures katlus, noteikti vērtēsim atjaunināmā un vietējā kurināmā izmantošanas iespējas. Kā jau minēju, modernajiem šķeldas apkures katliem kurināmā padeve un iebēršana ir automatizēta, tādēļ nevajag četrus kurinātājus. Taču rūpīgi jāvērtē arī modernizācijas investīciju ietekme uz tarifu.”

Zaļā enerģija privātmāju apkurē

Zaļā kursa prasības un iespējas izmantot atjaunināmo enerģiju siltuma apgādē vērtē ne tikai pilsētu un ciemu centralizēto katlumāju apsaimniekotāji. Šis jautājums ir aktuāls arī privātmāju un viensētu saimniekiem.

Lai sekmētu zaļās enerģijas izmantošanu siltuma apgādē, Latvijas iedzīvotājiem ir pieejams valsts atbalsts Vides investīciju fonda īstenotā programmā – atjaunojamo energoresursu ražojošo iekārtu iegādei un uzstādīšanai. Iedzīvotāji var pieteikties atbalstam, lai iegādātos un uzstādītu savos īpašumos sau­les paneļus, siltumsūkņus, granulu katlus vai izveidotu pieslēgumu centralizētajai siltumapgādes sistēmai.
Programma “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana mājsaimniecībās – atbalsts atjaunojamo energoresursu izmantošanai” paredz atbalstu šādiem pasākumiem:

  • esoša fosilos energoresursus izmantojoša apkures katla nomaiņa pret jaunu siltumenerģijas ražošanas iekārtu, koksnes biomasas katlu, kas piemērots granulu kurināmajam ar kopējo uzstādīto jaudu līdz 50 kW;
  • saules kolektoru sistēmu uzstādīšanai ar akumulācijas tvertnes tilpumu līdz 400 l;
  • siltumsūkņa (gaiss, ūdens, zeme) ar kopējo jaudu līdz 50 kW uzstādīšanai;
  • papildus varēs arī uzstādīt jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas (mikroģeneratorus), sau­les elektrostacijas (saules paneļi un invertors), vēja elektrostacija (vēja ģenerators un invertors).

Projektu Vides investīciju fondam var iesniegt fiziska persona, Latvijas Republikas pastāvīgais iedzīvotājs, kuram Zemesgrāma­tā ir nostiprinātas īpašuma tiesības uz dzīvojamo māju. Var pieteikties arī dzīvojamo māju iedzīvotāji ar vairākiem īpašniekiem ar nosacījumu, ka visi mājas īpašnieki piekrīt projekta iesniedzēja plānotajām aktivitātēm kopīpašumā. Piekrišanas vēstulei jābūt notariāli apliecinātai vai parakstītai ar drošu elektronisko parakstu, kas satur laika zīmogu.

Vienam projektam pieejamais maksimālais atbalsts ir 15 000 eiro, un maksimāli pieļaujamā atbalsta intensitāte nepārsniedz 70% no siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanas iekārtas iegādes vai mājsaimniecības pieslēguma centralizētajai siltumapgādes sistēmai izveides izmaksām.

Maf Logo 2

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Aktuāli. Jauniešu smēķēšanas atkarību mazināšana un pieejamības ierobežošana

12:20
07.02.2025
15

No šī gada stājās spēkā grozījumi Tabakas likumā jeb “Tabakas izstrādājumu, tabakas aizstājējproduktu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā”, kas paredz aizliegumu pārdot un iegādāties tabakas izstrādājumus, tabakas aizstājējproduktus, augu smēķēšanas produktus, elektroniskās cigaretes un uzpildes tvertnes personām, kas jaunākas par 20 gadiem. Aizliegti arī elektronisko cigarešu aromatizētāji, izņemot ar […]

Intervija. Draudzīgs cēsnieku projekts

12:13
07.02.2025
63

Aizrautīgais matemātikas skolotājs, Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas dibinātājs un pirmais direktors, piebaldzēns Jānis Endele jaunībā Latvijas Universitātē studēja skaitļošanas tehniku un neplānoja kļūt par skolotāju. Tiešu otrādi, pēdējā kursā mēģināja izšmaukt no obligātās pedagoģiskās prakses. Mēģinā­jums bija tik “neveiksmīgs”, ka turpmāk mūža lielāko daļu viņš veltīja matemātikas mācīšanai skolā un izcilības pamanīšanai un godā […]

Aktuāli. Gatavojas Skolu un jaunatnes Dziesmu un deju svētkiem

12:07
07.02.2025
12

XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki no 5. līdz 13. jūlijam notiks Rīgā. Būs dažādi pasākumi un koncerti, tajā skaitā tradicionālais dalībnieku gājiens, tautas deju lielkoncerts “Es atvēru Laimas dārzu” Daugavas stadionā, kā arī noslēguma koncertus “TE-AUST” Mežaparka Lielajā estrādē. XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus rīko Valsts izglītības attīstības aģentūra, […]

Lasīšana rada kopību

17:29
31.01.2025
41

Cēsu novadā darbojas vairāki lasītāju klubi, turklāt ne tikai bibliotēkās, bet arī muzejā un skolā. Tikšanās biežums, apmeklētāju skaits un arī kluba formāts ir atšķirīgs. Dažā katrs pastāsta par jaunāko izlasīto darbu, citos visi lasa vienu grāmatu, kuru pārrunā. Tomēr visus vieno ne tikai vēlme lasīt, bet arī satikt dažādu paaudžu cilvēkus, sarunāties, diskutēt, iepazīt […]

Ezeru apsaimniekošana deleģēta biedrībai

20:02
29.01.2025
108

Ezeri dod, tiem jādod atpakaļ Trešo gadu Cēsu novada pašvaldība ar Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrību noslēgusi deleģējuma līguma par pašvaldības ūdensobjektu apsaimniekošanu. Biedrību 2015. gadā dibināja  septiņas Gaujas upes baseina pašvaldības: Līgatne, Amata, Pārgauja, Cēsis, Beverīna, Kri­mulda un Sēja. Tagad biedrības biedri ir 11 pašvaldību tiesību un saistību pārņēmēji, kas deleģējušas savu pārstāvi biedrības valdē. Izdevīgākais […]

Ezeru apsaimniekošana

18:43
19.01.2025
215

Cēsu novada dome apstiprinājusi Cēsu novada pašvaldības ūdensobjektu (ezeru un upju) apsaimniekošanas koncepciju. Ar Gaujas Ilgtspējīgas attīstības biedrību noslēgts deleģējuma līgums par novada ūdenstilpju apsaimniekošanu. Biedrība arī organizē licencēto makšķerēšanu. Pērn tā tika noteikta Alaukstā un Inesī. Šogad pašvaldība apsaimniekotājam norādījusi izskatīt priekšlikumu organizēt licencēto makšķerēšanu Ungurā un Sāruma ezerā. Kāds būs Ungurs un Sārums […]

Tautas balss

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
11
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
12
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Atļauto ātrumu pārkāpt nedrīkst

11:30
07.02.2025
12
Lasītājs raksta:

“Pēc pagājušās trešdienas satiksmes negadījuma uz Cēsu -Madonas ceļa Taurenes pagastā atcerējos 7.janvāra “Druvas” komentāru par Satiksmes ministrijas rosināto nulles toleranci pret ātruma pārkāpējiem. Šķiet, autore to īsti neatbalstīja, norādot, ka nelaimes satiksmē izraisa arī ceļu infrastruktūra. Taču, domāju, piemēram, šī negadījuma nebūtu un nebūtu trīs cietušo, ja autovadītāji būtu ievērojuši atļauto ātrumu. Autovadītājiem ir […]

Vai alkohola veikalam jābūt centrā

17:17
02.02.2025
61
2
Seniore raksta:

“Kādu laiku nebiju viesojusies Cēsīs. Nu atbraucu un biju nepatīkami pārsteigta – pašā pilsētas centrā pie Vienības laukuma specializēts alkoholisko dzērienu veikals. Un tas laikā, kad runājam par Latvijas iedzīvotāju nodzeršanos, par to, ka jāsamazina alkohola patēriņš, ka lielveikalos jānorobežo plaukti, kuros tirgo alkoholiskos dzērienus. Nezinu, kam tas senais universālveikals pieder, bet brīnos par to […]

Taurus pa laukiem vairs neķeram

17:17
02.02.2025
30
Silvija no Jāņmuižas raksta:

“Izlasīju “Druvā”, kā Zaubes, Nītaures un Skujenes cilvēki protestē pret vēja parka ieceri. Esam dīvaini, runājam, ka vajag zaļo enerģiju, visu videi draudzīgu, ka jāsamazina degvielas izmatošana, jāpāriet uz elektromobiļiem, bet, tiklīdz kaut kur kaut ko grib darīt, tā visi ir pret. Tā jau nekur neko nevarēs uzbūvēt, nekādas attīstība nevar būt. Nesaprotu, par kādām […]

Sludinājumi