Sestdiena, 22. marts
Vārda dienas: Tamāra, Dziedra, Gabriels, Gabriela

Viesos pagastā. Drabeši

Andris Vanadziņš
20:17
07.03.2025
154
Drabesi Dzirnavniece

Rudzu rupjmaizes rika ar medu ir viens no spēcinošas enerģijas avotiem, kas ļauj Vinetai Cipei tūrisma sezonu aizvadīt vienā skrējienā un ar smaidu.

Āraišu vējdzirnavu ainaviskā maģija

Viens no ļoti pamanāmiem piesaistes punktiem Drabešu pagastā ir Āraišu dzirnavas, vecākās šāda veida vējdzirnavas Latvijā.

Tajās joprojām var malt graudus un iepazīt latviskās maizes tradīcijas. Dzirnavnieces – gides lomā tad ir blakus esošo “Vējdzi­rnavu” māju saimniece Vineta Cipe, bet viesu uzņemšanā iesaistīta visa ģimene.
Ļoti apmeklēta vasaras nogalēs bija tradicionālā Maizes diena Āraišu vējdzirnavās ar maizes cepšanas meistarklasēm, tirdziņu, tematiski atbilstošiem priekšnesumiem. Taču tagad Vineta nolēmusi mazliet iepauzēt, lai, iespējams, pēc gada vai diviem rudzu maizes godā celšanas notikums atgrieztos mazliet citā veidolā.

Tas gan nenozīmē, ka tūrisma sezona dzirnavās šovasar aizritēs laiskākā ritmā, jo vieta pašā kalna galā ar ainaviskiem skatiem uz visām debesu pusēm piesaista. “Pirmie pavasara vēstneši mums ir skolēnu grupas. Bērni brauc izzinošās ekskursijās, izstaigājam visus četrus dzirnavau stāvus, stāstu, rādu, kā graudi pārtop miltos un pēc tam maizē. Ir arī meistarklases skolas bērniem, kurās cepam mīļmaizītes. Tādus mazus rudzu maizes kukulīšus ar biezpienu, sviestu un ķimenēm vidū,” stāsta Vineta. “Tūristu laiks sākas jūnija vidū. Interesanti, ka dzirnavas iecienījuši viesi no Francijas, iespējams tāpēc, ka viņus interesē viss, kas saistīts ar ēdiena baudīšanu. Pagājušajā vasarā te bija arī franču TV grupa, stāstīju viņiem par latviešu ēdieniem un rādīju, kā uzcept rabarbermaizi.

Pirms trim gadiem uzbūvējām terasi, kurā var rīkot plašākas svinības -kāzas, bērnu ballītes, jubilejas. Tās dzirnavu pakājē ir pieprasītas. Gandrīz visas gaidāmās vasaras nedēļas nogales jau ir aizrunātas. Topošo pāru ieskatā dzirnavas ir pievilcīga vieta laulības reģistrācijai. Mums ir vēl manas mammas izveidota jautra un nepiespiesta programma jaunlaulātajiem ar miltu malšanu, maģiskām darbībām, zīlēšanu pie stārķa un līgavas vizināšanu apkārt dzirnavām tā, lai mati plīvo. Ratos “jūdzam” jaunus puišus.”

Pagājušajā vasarā Vinetas vedekla mūziķe Marta Ritova sāka rīkot brīvdabas koncertus “Ma­ģiskie saulrieti”. Gan skatītāji, gan arī aicinātie pazīstami Latvijas skaņdari atzīst, ka muzicēšana saulrietā patiesi rada maģisku noskaņu, kurā gribas pakavēties ilgāk. Šogad pirmais koncerts notiks maijā. Drabeši ir pateicīga vieta viesmīlības biznesam, jo te ir Āraišu ezerpils arheoloģiskais parks, citi apskates un atpūtas objekti. Sadarbība veido gana daudzveidīgu piedāvājumu, kas vilina viesus pakavēties ilgāk. “Te ir atsaucīgi cilvēki, kuri prot ne tikai kārtīgi strādāt, bet arī labi atpūsties. Mums jau 21 gadu notiek Kaimiņu saiets. Tā ir vēl viena manas mammas veidota tradīcija. Lai nebūtu tā, ka ikdienas steigā paskrienam viens otram garām, nezinot, kas tuvējā apkārtnē notiek, norunājām reizi vasarā sanākt visiem pie galda, pasēdēt, parunāt, padziedāt, padejot. Katru gadu namatēva lomā ir cits kaimiņš, kurš šo godu no priekšgājēja saņem ar ceļojošo kausu. Nu jau saieti kļuvuši par notikumu, ko gaida un kam gatavojas, jo tā ir tradīcija, kas vieno un stiprina piederību šai vietai,” stāstījumu noslēdz Vineta.

Nesasteigta gatavošanās ašai skriešanai

Drabesi Austris2
Kluba “Ašais” dibinātājs un treneris Austris Āboliņš Drabešu muižā izveidojis jauno sportistu Slavas gaiteni, kurā apskatāmi izcīnītie kausi, medaļas, kā arī startu un rezultātu hronoloģija. FOTO: Andris Vanadziņš

Pateicoties sporta kluba “Ašais” skrējēju sasniegumiem, sporta pasaulē Drabeši izskan ne vien Latvijas, bet arī Baltijas mērogā. Jau astoņpadsmito sezonu kluba mājvieta ir Drabešu muiža, kur, liekot lietā Eiropas projektu finansējumu, iekārtota labi aprīkota trenažieru zāle un fizioterapijas telpa.

Kluba dibinātājs un treneris Austris Āboliņš vērtē, ka ainaviskais muižas apkārtnes reljefs ir labi piemērots treniņiem, savukārt taisnais bijušā dzelzceļa uzbērums labi noder, trenējot ātrumu. Drabešos izaudzis un par vienu no valsts labākajiem vidējo distanču skrējējiem kļuvis Roberts Glazers. Viņš ir Latvijas un Baltijas čempions 800 un 1500 metru skrējienos U20 grupā un regulāri izcīna medaļas paš­māju un starptautiskās sacensībās arī pieaugušo konkurencē. Robertam tagad sācies dienests bruņotajos spēkos, bet arī bez kluba līdera “Ašie” šogad sacensībās telpās tikuši jau pie divām zelta, divām sudraba un vienas bronzas medaļas. Tomēr treneris, stāstot par kluba darbību un mērķiem, medaļu statistiku un gūtos sasniegumus atstāj otrajā plānā. Austris ir sava ceļa gājējs vieglatlētikā. “Nu jau kādus divus gadus esmu kardināli mainījis pieeju treniņu darbam. Kādreiz, jā, svarīgākais šķita audzēkņu izcīnītās uzvaras. Un pusaudžu vecumā, kad bērns strauji aug, hormoni plosās un jūra līdz ceļiem, ar kārtīgām slodzēm treniņos var uzdzīt formu un gūt panākumus. Taču līdz ar pieredzi aizvien biežāk sāku domāt, vai cena, ko jaunais talants samaksā par agrīniem panākumiem, ir medaļu vērta. Un cena bieži vien ir augsts traumatisms, izdegšana un sportošanas pārtraukšana pat jau drīz pēc vidusskolas beigšanas.

Tāpēc tagad manam darbam ir citi akcenti – bez forsēšanas, bez traumām, bez pārspīlētām ekspektācijām. Strādājam nākotnei, pakāpeniski audzējot fizisko formu, psiholoģisko noturību, lai audzēkņi izbauda procesu, ķer labās sajūtas no treniņiem un sacensībām. Lai ar katru varētu strādāt individuāli un kvalitatīvi, man klubā parasti ir ap desmit audzēkņiem,” stāsta Austris Āboliņš un turpina: “Protams, ir grūti padsmitniekam izskaidrot, ka, pildot šo treniņu plānu, pēc septiņiem gadiem viņam būs jauda, uzvaras un laba veselība, lai to visu izbaudītu. Tāpēc jādomā, kā samērā vienveidīgo vieglatlētikas treniņu procesu padarīt aizraujošāku. Mums ir vasaras treniņnometnes Sāremā, šovasar tādu plānojam Polijā. Ir bijušas desmit kalnu nometnes. Braucam, piedalāmies sacensībās dažādās Eiropas valstīs, lai audzēkņi gūtu jaunus iespaidus, emocijas, mācītos patstāvību un augtu ne tikai kā sportisti, bet arī personības. Šodien sportā tikai ar talantu, fiziskiem dotumiem tikt līdz virsotnēm un tur arī turēties diez vai izdosies. Ļoti būtiska ir uzvarētāja mentalitāte, pārliecība par sevi. Šajā ziņā Roberts (Glazers-aut.) ir labs piemērs. Viņam nav kompleksu iziet uz starta ar pieredzējušiem, ātrākajiem skrējējiem. Nevaimanā -ak vai, ko nu es, tagad visi mani noskries! Ja esi psiholoģiski spēcīgs, zaudējums nav katastrofa, bet laba skola, kas dod motivāciju atgriezties stiprākam. Piemēram, tagad dienestā viņam ir pamatapmācību posms. No agra rīta līdz vēlam vakaram apgūst ieročus, sprāgstvielas, kaujas prasmes, kas ir nogurdinoši. Tomēr viņš vēl pamanās vakaros uzskriet arī kādu krosiņu. Marta beigās NBS komandas sastāvā brauks uz militārajām ziemas spēlēm Šveicē, kur viena no disciplīnām ir kross. Un, ja izdosies nodrošināt pilnvērtīgus apstākļus viņa profesionāla sportista darbam un izaugsmei, Roberts būs Eiropas vidējo distanču skrējēju topā, par to esmu pārliecināts.” Arī šajā sezonā, tāpat kā iepriekšējās, galvenais starts “Ašo” sportistiem būs Latvijas čempionāts. Tam gatavojoties, jaunie skriešanas talanti lej sviedrus treniņos Valmieras vieglatlētikas manēžā, kluba trenažieru zālē un Drabešu muižas apkārtnes līkumotajās takās.

Maf Logo 2

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Zaube. Būt sava pagasta saimniekiem

11:47
18.03.2025
148

Zaubes pagastā šī gada sākumā savu dzīvesvietu bija deklarējuši 712 iedzīvotāji. Kā jau laukos, vasarās te cilvēku vairāk, jo sabrauc vasarnieki, ziemās pagastā klusāks. Taču Zaubes vārds daudziem Latvijā ir pazīstams gan kā skaista, ainaviska vieta, gan saistās ar aktīviem cilvēkiem, kuri līdzdarbojas kopīgam mērķim – lai pagastā paši dzīvotu sakoptā vidē, lai garāmbraucēji piestātu. […]

Intervija. Obligātā mīlestības deva

21:06
14.03.2025
356
1

Zvannieku mājas Vaives pagastā ir mācītāja un teoloģijas pasniedzēja Jura Cālīša un pedagoģes Sandras Dzenītes-Cālītes izveidots patvērums dzīves ievainotajiem. Te pajumti, atbalstu un rūpes saņem līdz pat 20 bez vecāku un tuvinieku gādības palikuši bērni, jaunieši un arī pieaugušie ar īpašām vajadzībām. Šeit viņiem ir radīta    droša un brīva vide, kurā attīstīties, kļūt patstāvīgiem, […]

Redzeslokā. Saksofona balsi saprot pasaulē

13:36
11.03.2025
358

Cēsnieks Zintis Žvarts ir pazīstams saksofonists. Viņš priecējis klausītājus koncertos un festivālos ne tikai Latvijā, arī Itālijā, Japānā, Anglijā, Francijā, Somijā, Dānijā, Singapūrā, Vācijā un citur. Zintis ir arī pedagogs Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā un vidusskolā Rīgā. -Jūsu vārds dzirdams daudzos koncertos. -Priecājos, ka dzīvē tā izveidojies, ka neesmu viena žanra mūziķis, ka varu […]

Cēsu novada budžets 2025

18:37
04.03.2025
41

Kā salikti pašvaldības vajadzību un iespēju puzles gabaliņi Cēsu novada dome februāra vidū apstiprināja 2025. gada budžetu 125 448 326 eiro. Kā to paredz likums, pašvaldību budžets, izņemot Rīgas pilsētu, ir bezdeficīta. Budžeta balsojumā piedalījās 18 deputāti, 16 balsoja par, divi atturējās. Kā plānotie izdevumi veicinās novada iedzīvotāju labklājību, risinās aktuālas un nozīmīgas vajadzības, saruna ar novada […]

Intervija. Novecot kopā ar pašvaldībām

16:46
28.02.2025
85

Cēsnieks Aino Salmiņš ir Latvijas mēroga pašvaldību eksperts ar iespaidīgu pieredzi un zināšanām par vietvaru saimniecisko darbību. Sācis Cēsīs leģendārā pilsētas mēra Jāņa Beikmaņa komandā, bet nu jau vairākus gadu desmitus strādā Latvijas Pašvaldību savienībā, kur ir padomnieks tautsaimniecības jautājumos. Pārstāvēt pašvaldības diskusijās ar valdības pārstāvjiem, ministriju vadību, politiķiem un gadu no gada skaidrot būtībā […]

Saglabāt vēsturi arhitektūrā

16:39
28.02.2025
38

Pastaigājoties Cēsīs pa Rožu laukumu, Torņa ielu, ikviena uzmanību piesaista celtnieku darba radītais troksnis. Šogad jāpabeidz atjaunošanas darbi Konrāda namā, Mācītāja un Ratu mājās, kā arī Draugu nama būvniecība. Konrāda kvartālā būs gan īstermiņa, gan ilgtermiņa īres dzīvokļi, kā arī telpas darbam un pasākumiem. Ik pa laikam vietu izpētē kādu pārsteigumu atklāj arheologi, bet tikmēr ēku […]

Tautas balss

Tautiskās dejas rada pavasarīgu noskaņu

11:42
20.03.2025
11
Skatītāja raksta:

“Priecājos par tradicionālo koncertu “Uzziedi dejā!”, kas notika Priekuļos. Redzēt vienuviet tik daudz labu deju kolektīvu, gan pašus priekuliešus, gan citus, ir skaisti. Guvu tik jaukus iespaidus un pavasarīgu noskaņu,” pau­da skatītāja.

Grausti pavasara saulītē

11:42
20.03.2025
18
Lasītāja Z. raksta:

“Privātīpašums ir neaizskarams, bet vai tomēr neesam to padarījuši par pārlieku neaizskaramu? Tā liek domāt grausti, kas redzami Cēsīs. Starp Vaļņu un Rīgas ielu ir īpašums, kur slienas drupas, nu gluži kā vēstures pieminekļi. Bet vieta vismaz sakārtota. Daudz bēdīgāk izskatās vecā pienotavas ēka, īpaši tas redzams tagad, kad spoži spīd sau­le, bet koki un […]

Smiltis jāslauka ar slotu, ne jāpūš ar gaisu

11:41
19.03.2025
21
Seniore raksta:

“Man ļoti nepatīk, ka pilsētas ielās smiltis tīra ar gaisa pūtējiem. Kāda no tā jēga! Smiltis tikai uzpūš gaisā, pēc tam tās nosēžas visā tuvākajā apkārtnē. Var jau būt, ka kāda ielas mala kļūst tīrāka, bet kopumā vide gan ne. Pareizāk noteitki ir ziemā sakrājušās smiltis no asfalta tīrīt ar parasto paņēmienu – slotām un […]

Jāiztiek bez apvainojumiem

11:40
19.03.2025
19
32
V. raksta:

“Paklausījos Saeimas sēdi, kurā atskaitījās premjere. Neesmu ne “Jaunās Vienotības”, ne Siliņas atbalstītāja, tomēr nav pieņemams stils, kādā daži parlamenta deputāti izteica kritiku Ministru prezidentei un valdības darbam. Vai tiešām mums jākļūst par valsti, kur tautas priekšstāvji apsaukājas! Varbūt pat sāks kauties, kā tas dažā postpadomju valstī redzēts,” attieksmi pauda V.

Ne suņi vainīgi

17:24
17.03.2025
23
Cēsniece raksta:

“Labi, ka pavasara lietus noskalo, citādi ir nepatīkami iziet no mājas. Saimnieki savus četrkājainos mīluļus izlaiž ārā, un tie izskrienas turpat pa pagalmu. Vai saimnieki paskatās, ko suņi atstājuši, vai savāc? Protams, nē. Esam runājuši gan ar mājas vecāko, gan informējuši pašvaldības policiju, nekas nemainās. Izskatās, ka ir tā: viens suņa saimnieks ierauga, ka pagalmā […]

Sludinājumi