Rudzu rupjmaizes rika ar medu ir viens no spēcinošas enerģijas avotiem, kas ļauj Vinetai Cipei tūrisma sezonu aizvadīt vienā skrējienā un ar smaidu.
Āraišu vējdzirnavu ainaviskā maģija
Viens no ļoti pamanāmiem piesaistes punktiem Drabešu pagastā ir Āraišu dzirnavas, vecākās šāda veida vējdzirnavas Latvijā.
Tajās joprojām var malt graudus un iepazīt latviskās maizes tradīcijas. Dzirnavnieces – gides lomā tad ir blakus esošo “Vējdzirnavu” māju saimniece Vineta Cipe, bet viesu uzņemšanā iesaistīta visa ģimene.
Ļoti apmeklēta vasaras nogalēs bija tradicionālā Maizes diena Āraišu vējdzirnavās ar maizes cepšanas meistarklasēm, tirdziņu, tematiski atbilstošiem priekšnesumiem. Taču tagad Vineta nolēmusi mazliet iepauzēt, lai, iespējams, pēc gada vai diviem rudzu maizes godā celšanas notikums atgrieztos mazliet citā veidolā.
Tas gan nenozīmē, ka tūrisma sezona dzirnavās šovasar aizritēs laiskākā ritmā, jo vieta pašā kalna galā ar ainaviskiem skatiem uz visām debesu pusēm piesaista. “Pirmie pavasara vēstneši mums ir skolēnu grupas. Bērni brauc izzinošās ekskursijās, izstaigājam visus četrus dzirnavau stāvus, stāstu, rādu, kā graudi pārtop miltos un pēc tam maizē. Ir arī meistarklases skolas bērniem, kurās cepam mīļmaizītes. Tādus mazus rudzu maizes kukulīšus ar biezpienu, sviestu un ķimenēm vidū,” stāsta Vineta. “Tūristu laiks sākas jūnija vidū. Interesanti, ka dzirnavas iecienījuši viesi no Francijas, iespējams tāpēc, ka viņus interesē viss, kas saistīts ar ēdiena baudīšanu. Pagājušajā vasarā te bija arī franču TV grupa, stāstīju viņiem par latviešu ēdieniem un rādīju, kā uzcept rabarbermaizi.
Pirms trim gadiem uzbūvējām terasi, kurā var rīkot plašākas svinības -kāzas, bērnu ballītes, jubilejas. Tās dzirnavu pakājē ir pieprasītas. Gandrīz visas gaidāmās vasaras nedēļas nogales jau ir aizrunātas. Topošo pāru ieskatā dzirnavas ir pievilcīga vieta laulības reģistrācijai. Mums ir vēl manas mammas izveidota jautra un nepiespiesta programma jaunlaulātajiem ar miltu malšanu, maģiskām darbībām, zīlēšanu pie stārķa un līgavas vizināšanu apkārt dzirnavām tā, lai mati plīvo. Ratos “jūdzam” jaunus puišus.”
Pagājušajā vasarā Vinetas vedekla mūziķe Marta Ritova sāka rīkot brīvdabas koncertus “Maģiskie saulrieti”. Gan skatītāji, gan arī aicinātie pazīstami Latvijas skaņdari atzīst, ka muzicēšana saulrietā patiesi rada maģisku noskaņu, kurā gribas pakavēties ilgāk. Šogad pirmais koncerts notiks maijā. Drabeši ir pateicīga vieta viesmīlības biznesam, jo te ir Āraišu ezerpils arheoloģiskais parks, citi apskates un atpūtas objekti. Sadarbība veido gana daudzveidīgu piedāvājumu, kas vilina viesus pakavēties ilgāk. “Te ir atsaucīgi cilvēki, kuri prot ne tikai kārtīgi strādāt, bet arī labi atpūsties. Mums jau 21 gadu notiek Kaimiņu saiets. Tā ir vēl viena manas mammas veidota tradīcija. Lai nebūtu tā, ka ikdienas steigā paskrienam viens otram garām, nezinot, kas tuvējā apkārtnē notiek, norunājām reizi vasarā sanākt visiem pie galda, pasēdēt, parunāt, padziedāt, padejot. Katru gadu namatēva lomā ir cits kaimiņš, kurš šo godu no priekšgājēja saņem ar ceļojošo kausu. Nu jau saieti kļuvuši par notikumu, ko gaida un kam gatavojas, jo tā ir tradīcija, kas vieno un stiprina piederību šai vietai,” stāstījumu noslēdz Vineta.
Nesasteigta gatavošanās ašai skriešanai
Pateicoties sporta kluba “Ašais” skrējēju sasniegumiem, sporta pasaulē Drabeši izskan ne vien Latvijas, bet arī Baltijas mērogā. Jau astoņpadsmito sezonu kluba mājvieta ir Drabešu muiža, kur, liekot lietā Eiropas projektu finansējumu, iekārtota labi aprīkota trenažieru zāle un fizioterapijas telpa.
Kluba dibinātājs un treneris Austris Āboliņš vērtē, ka ainaviskais muižas apkārtnes reljefs ir labi piemērots treniņiem, savukārt taisnais bijušā dzelzceļa uzbērums labi noder, trenējot ātrumu. Drabešos izaudzis un par vienu no valsts labākajiem vidējo distanču skrējējiem kļuvis Roberts Glazers. Viņš ir Latvijas un Baltijas čempions 800 un 1500 metru skrējienos U20 grupā un regulāri izcīna medaļas pašmāju un starptautiskās sacensībās arī pieaugušo konkurencē. Robertam tagad sācies dienests bruņotajos spēkos, bet arī bez kluba līdera “Ašie” šogad sacensībās telpās tikuši jau pie divām zelta, divām sudraba un vienas bronzas medaļas. Tomēr treneris, stāstot par kluba darbību un mērķiem, medaļu statistiku un gūtos sasniegumus atstāj otrajā plānā. Austris ir sava ceļa gājējs vieglatlētikā. “Nu jau kādus divus gadus esmu kardināli mainījis pieeju treniņu darbam. Kādreiz, jā, svarīgākais šķita audzēkņu izcīnītās uzvaras. Un pusaudžu vecumā, kad bērns strauji aug, hormoni plosās un jūra līdz ceļiem, ar kārtīgām slodzēm treniņos var uzdzīt formu un gūt panākumus. Taču līdz ar pieredzi aizvien biežāk sāku domāt, vai cena, ko jaunais talants samaksā par agrīniem panākumiem, ir medaļu vērta. Un cena bieži vien ir augsts traumatisms, izdegšana un sportošanas pārtraukšana pat jau drīz pēc vidusskolas beigšanas.
Tāpēc tagad manam darbam ir citi akcenti – bez forsēšanas, bez traumām, bez pārspīlētām ekspektācijām. Strādājam nākotnei, pakāpeniski audzējot fizisko formu, psiholoģisko noturību, lai audzēkņi izbauda procesu, ķer labās sajūtas no treniņiem un sacensībām. Lai ar katru varētu strādāt individuāli un kvalitatīvi, man klubā parasti ir ap desmit audzēkņiem,” stāsta Austris Āboliņš un turpina: “Protams, ir grūti padsmitniekam izskaidrot, ka, pildot šo treniņu plānu, pēc septiņiem gadiem viņam būs jauda, uzvaras un laba veselība, lai to visu izbaudītu. Tāpēc jādomā, kā samērā vienveidīgo vieglatlētikas treniņu procesu padarīt aizraujošāku. Mums ir vasaras treniņnometnes Sāremā, šovasar tādu plānojam Polijā. Ir bijušas desmit kalnu nometnes. Braucam, piedalāmies sacensībās dažādās Eiropas valstīs, lai audzēkņi gūtu jaunus iespaidus, emocijas, mācītos patstāvību un augtu ne tikai kā sportisti, bet arī personības. Šodien sportā tikai ar talantu, fiziskiem dotumiem tikt līdz virsotnēm un tur arī turēties diez vai izdosies. Ļoti būtiska ir uzvarētāja mentalitāte, pārliecība par sevi. Šajā ziņā Roberts (Glazers-aut.) ir labs piemērs. Viņam nav kompleksu iziet uz starta ar pieredzējušiem, ātrākajiem skrējējiem. Nevaimanā -ak vai, ko nu es, tagad visi mani noskries! Ja esi psiholoģiski spēcīgs, zaudējums nav katastrofa, bet laba skola, kas dod motivāciju atgriezties stiprākam. Piemēram, tagad dienestā viņam ir pamatapmācību posms. No agra rīta līdz vēlam vakaram apgūst ieročus, sprāgstvielas, kaujas prasmes, kas ir nogurdinoši. Tomēr viņš vēl pamanās vakaros uzskriet arī kādu krosiņu. Marta beigās NBS komandas sastāvā brauks uz militārajām ziemas spēlēm Šveicē, kur viena no disciplīnām ir kross. Un, ja izdosies nodrošināt pilnvērtīgus apstākļus viņa profesionāla sportista darbam un izaugsmei, Roberts būs Eiropas vidējo distanču skrējēju topā, par to esmu pārliecināts.” Arī šajā sezonā, tāpat kā iepriekšējās, galvenais starts “Ašo” sportistiem būs Latvijas čempionāts. Tam gatavojoties, jaunie skriešanas talanti lej sviedrus treniņos Valmieras vieglatlētikas manēžā, kluba trenažieru zālē un Drabešu muižas apkārtnes līkumotajās takās.
Komentāri