3. maijā man neciešami sāka sāpēt zobs. 4. maijs ir Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena – svētki, un zobārsti nestrādā. Sapratu, ka jāgaida vēl viena diena. Nakti uz 5. maiju pārlaidu pusnemaņā. Tā kā no sāpēm gulēt nevarēju, jo vairs nelīdzēja arī pretsāpju līdzekļi, studēju telefona grāmatu un skaitīju zobārstniecības kabinetus Cēsīs. Sanāca veseli […]

R. Artemjevai nācies izsaukt taksometru un doties uz pastu, neraugoties uz to, ka ar kruķiem iekāpšana taksometrā un nokļūšana pastā bijusi diezgan sarežģīta. Kā “Druvai” pastāstīja VAS Latvijas pasts Cēsu reģionālās nodaļas pārvaldnieks Juris Eglītis, pēc noteikumiem pensiju izmaksu datumus nosaka valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Cēsu nodaļa. Par izdevīgāko pensijas izmaksas dienu jāvienojas tur. […]

Par to laiku, kamēr mēs, divas sievietes, burzījām jaunieti, garām aizbrauca daudzas automašīnas, ļoti daudzi noskatījās, bet tā arī neapstājās un neapvaicājās, vai nevar kā palīdzēt. Pieliecos pie jaunieša, mēģināju saostīt viņa elpu, jo pēc pazīmēm izskatījās, ka ir sadzēries, beigās tā arī izrādījās. Taču alkohola smaku nesaodu. Zvanīju uz 112 policijai. Man atbildēja, ka […]

Protams, policijā trūkst aptuveni 1000 darbinieku, bet domāju, ka līdz ar sistēmas sakārtošanos arī šī problēma sāks risināties. Labāka situācija ir valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD), jo tur cilvēki var strādāt arī citos darbos. Bet tas arī nav normāli, jo vajadzētu būt tādam atalgojumam, lai nebūtu nepieciešamība piepelnīties. Aktuāls ir jautājums par sociālo garantiju […]

Dome kādam citam būtu pirmā projekta pieprasītāja. Naudas pietiek tikai papeļu nozāģēšanai. Kur tad tā radīsies jaunu (lielu) koku stādīšanai, nemaz jau nerunājot par pārējo. Domāju, ka vispār domei ir gluži vienalga, kā mēs tur dzīvojam vai dzīvosim, ja vien viņi paši tur nebūtu kaut kā ieinteresēti. Tā vismaz varēja saprast no tā, ka Sirlaka […]

Viesturs Cīrulis, 25 gadi: – Hokejs ir emocijas, kuras nevar vārdos aprakstīt. Zinu tikai to, ka tās sitīs augstu vilni ne tikai abās hallēs Rīgā, bet visā Latvijā. Viena zeme, viens hokejs! Šo čempionātu gaidu ar īpašām izjūtām, jo tas notiks Latvijā. Tas ir vienkārši nebijis gadījums un medusmaize katram normālam hokeja fanam. Ar paziņu […]

-Tagad esam mazākumvaldība. Man joprojām nav skaidrs, kādēļ partija “Jaunais laiks” tik bezatbildīgi rīkojās, aizejot no valdības. Iespaidīgākā Saeimas partija izvēlējās sev brīvu vasaru. Tas nav labākais risinājums. Ar šādu rīcību tiek apdraudēta politiskā stabilitāte valstī. Apdraudēta, bet ir novēršama. Domāju, ka politiskā stabilitāte tiks nodrošināta arī Saeimā. Var tikt pieņemti visi nepieciešamie likumi, jo […]

Jā, arī šogad uz izstādi ieradīsies vairāk nekā simts dalībnieku, kuri piedāvās jaunākos ražojumus un pakalpojumus. Izstādē būs skatāmi Cēsu pilsētas, Amatas, Jaunpiebalgas un Vecpiebalgas pašvaldību stendi. Tajos būs iespēja iepazīties ar tūrisma iespējām, kultūras un sabiedrisko dzīvi pagastos. Pilsētas stends stāstīs par pasākumiem, gaidot Cēsu 800 gadi. Vairāki Amatas, Jaunpiebalgas un Vecpiebalgas pašvaldību mazie […]

Apzināmies, ka tie, kuri šobrīd mācās skolā, būs nākamie meža saimnieki, īpašnieki, kopēji. Un sabiedrībai ir svarīgi, lai nākamā meža īpašnieku paaudze būtu zinošāka nekā tā, kas mežu kā īpašumu atguva 90.gadu sākumā. Uzskatu, ka jādara viss iespējamais, lai šodienas bērni, beidzot pamatskolu, būtu guvuši kaut nelielu izpratni par mežu. Mūsu mērķis ir veidot izpratni […]

– Izstāde bija veiksmīga, un ir gandarījums, ka mūsu ieguldītais darbs nav bijis velts. Izstāde bija gaumīgi iekārtota un sniedza nepieciešamo informāciju. Svarīgi bija tas, ka izstādi atklāja tādas nozīmīgas amatpersonas kā mūsu kultūras ministre, Latvijas vēstnieks Francijā un UNESCO ģenerāldirektors, kura darba grafiks ir ļoti blīvs, un viņš nebūt neatklāj visas izstādes šajā ēkā. […]

Tomēr nevar noliegt, ka plašas mūsu tautas masas spērušas lielu soli valodas kuplināšanā ar krievu tautas valodas pērlēm. Jāsaka gan, ka viņu vingrinājumi ir netalantīgi plebejiski, kas norāda uz latviešu nespēju būt radošiem un novest savu zemnieciski smagnējo dzimto valodu līdz dižo kaimiņu valodas virtuozitātei. Ir jau bijuši mēģinājumi aktivizēt arī mūsu radošo domu augstākam […]

Reizēm pat šķiet, ka savas iespējas Cēsu pazīstamības un publicitātes jomā esam pārsnieguši. Nākušas klāt arī daudzas likumsakarīgas nejaušības, kas, uzsākot skaitīt laiku līdz 800 gadei, nemaz nebija ne plānotas, ne iedomātas. Viena no svarīgākajām ir tā, ka Cēsu jubileja iekļauta UNESCO kultūras notikumu, jubileju kalendārā. Tas Cēsīm nodrošināja plašu starptautisku pazīstamību. Tas nozīmēja, ka […]

Cēsis ir Vidzemes sapnis. Tāds tas ir bijis pavisam noteikti vairāk nekā 800 gadus, kurus svinam šogad. Jo, kā zināms, vieta, kur šobrīd atrodas Cēsis, bija tā sauktais Riekstu kalns, uz kura slējusies senlatviešu celta koka pils, ko ilgi, pirms Cēsis kļuva par sapni daudziem sveštautiešiem, apdzīvoja sena vendu cilts. Starp citu, vārds Wenden, kas, […]

Punktu pacietībai pielika kārtējā “cūcība” turpat graviņā. Katru gadu šī teritorija tiek iztīrīta, bet arvien no jauna tur tumsas aizsegā tiek izbērti atkritumi. Tādējādi tur veidojas neoficiāla izgāztuve, kas arvien papildinās. Kas īsti notiks ar šo taciņu, kas ir kā neoficiāls ceļš starp abām paralēlajām Gaujas un Bērzaines ielām, bet vienīgais taisnākais, jo apkārtceļš pa […]

Cēsu pilsētas ainavu arhitekts Jānis Sirlaks sola sākt alejas retināšanu. Iemesls, ka iedzīvotāji sūdzoties – apdraudot viņu mājas. Kāpēc agrāk neviens no ilggadējākiem bulvāra iedzīvotājiem nav teicis, ka kāda papele viņu apdraudētu? Kāda sieviete staigājusi, aģitēdama par papeļu kaitīgumu, jo bērnam alerģija no pūkām. Tieši skaistās alejas dēļ tēvs 1956.gadā izvēlējās šeit apbūves gabalu. Toreiz […]

L. Jaukulis saka: ”V. Rudzītis iesaka Cēsīs dibināt rējēju partiju. Tikai desmit vien esot pieteikušies, tātad maz. ” Nekur neesmu teicis par desmit, kuri pieteikušies rējēju partijā. Raksti jālasa uzmanīgāk. Visbargākos L. Jaukuļa pārmetumus izpelnījies Gunārs Balodis: ”Cik noprotams, viņš raksta pēc kāda pasūtījuma, jo bieži iznāk pretruna ar sevi, ar iepriekš uzrakstīto. Viņš stāsta […]

Taču es gāju ulmaņlaika vidusskolā, kurā latviešu valodas skolotājs bija pēckara Zinātņu akadēmijas akadēmiķis kūdumietis Rūdolfs Grabis. Viņš man ātri vien ieskaidroja, ka ”forša ir tikai dorša, bet šo zivi latviski sauc par mencu”. Arī no šloseriem, ankambariem, ausgusiem mēs ātri tikām vaļā. Taču tagad, būdams mūža nogalē, lasīdams laikrakstus, skatīdamies TV pārraides un klausīdamies […]

Kas ir mazais bizness? Tas ir bizness, kas nospiests uz ceļiem. Kādēļ šovbiznesa laikmetā tik uzstājīgi pieprasa caurspīdīgumu? Vairāk caurspīdīguma – vairāk seksa! Neraugoties uz seksīgo caurspīdīgumu, turpinās brēkšana, ka zog un blēdās. Jā, varbūt mēs tikām, tiekam un tiksim aplaupīti. Tomēr atzīsimies – ir taču patīkami, ka tevi aptīra tiesiskā valstī. Bet krāpšanos tomēr […]

Ja jābrauc, jābrauc. Dēls dabūja mašīnu, un ripinājām uz Cēsu pusi, kamēr ceļi vēl sasaluši, jo pavasaros pagasta ceļa segums parasti pazūd kopā ar sniegu. Dēls mani izlaida pilsētas centrā un pats aizbrauca meklēt darbu. Sēdēju autobusu pieturā. Te satiksmes līdzekli gaidīja arī bariņš jaunu cilvēku. Sākumā domāju, ka viņi ir krievi, jo runāja vārdos, […]

Kā prakse rāda, tas ir ne tikai kompetences, bet arī finansiālais jautājums, jo padziļinātu izmeklēšanu, diagnostiku un analīžu apjomu limitē ģimenes ārstu un slimokašu savstarpējās finansiālās attiecības. Padziļināta izmeklēšana, diagnostika un analīzes jau tā nepietiek slimo pacientu ārstēšanai. Tie, kam vajag izziņu, lai varētu nodarboties ar sportu, pārsvarā ir veseli vai vismaz tādi jūtas. Jau […]

Pretējā pusē uz plaukta vietu bija ieņēmusi jauna sieviete, kura tupēja, iespiedusies stūrītī. Viņai pie krūtīm bija piespiedusies meitenīte (varēja būt pāris gadu), abas apsegušās ar viņas pašas plāno mētelīti. Varēja redzēt, ka arī viņai nebija ļauts no mājām līdzi paņemt kādu segu, lai paglābtos no aukstuma. Te pēkšņi mazā ieminējās: ”Mammucīt, man gribas siltu […]

Dzintra un Jānis Bērziņi atbildēja: -Tirgu nākotnē mēs saskatām kā slēgtu teritoriju ar vienstāva ēku apbūvi pastāvīgajiem uzņēmējiem, kā arī ar teritorijas daļu, kuru var pārveidot sezonas tirdzniecībai ( nojumes, galdi). Arī rūpniecības preču tirdzniecība būtu iekļaujama, jo tā piesaista mazāk nodrošinātus iedzīvotājus (tomēr lētāka prece nekā pilsētas veikalos). Tirgus nākotni redzam kā SIA “Cēsu […]

Man, vēstures un politikas skolotājam, notikušais sagādā patiesu gandarījumu. Tagad būs pavisam vienkārši izskaidrot, kā uzvedās okupācijas vara, kura darīja visu, lai valdošajai varai bīstamajās dienās Brīvības piemineklis būtu latviešu tautai nepieejams. Citādi stundās bija grūti ieskaidrot paaudzei, kura vairs neatceras LPSR laikus- kā gan var nelaist pie Brīvības pieminekļa?! Tagad man, tāpat kā visai […]

Vispirms jāpievērš uzmanība apstāklim, ka pilsētas dome, izņemot vienu deputātu, nobalsoja par memoriāla izveidi, bet tagad cenšas pūst miglu acīs sabiedrībai, mēģinot iegalvot, ka nav paredzēta represēto memoriāla izveide, bet tikai agrāk iekārtotās piemiņas vietas sakārtošana. Tomēr iecerēto darbu izmaksas un „Druvā” publicētie materiāli gan liecina ko citu. Sestdienas numurā publicētā represēto biedrības pārstāvja Laimoņa […]

Mani ļoti pārsteidza, ka tik pieredzējis, zinošs un cienījams vīrs kā Verners Rudzītis, rosinot laikrakstā „Druva” domu apmaiņu par represēto piemiņas vietu, nepadomāja par to, ka auglīgai diskusijai ir nepieciešama skaidrība par diskusijas saturu. Varu tikai minēt un vaicāt: ”Kāpēc „Druva” tā arī nerada par vajadzīgu iepazīstināt lasītājus ar tēlnieka Matiasa Jansona piedāvāto ieceri piemiņas […]

Procesi „akcijas” ietvaros ir neprognozējami un visai mainīgi – jauns Azartspēļu un izložu likums, pavisam drīz dažādu tā potenciālo grozījumu ierosināšana, asas politiskas diskusijas ar netiešiem apvainojumiem citu partiju pārstāvjiem un arvien no jauna mainīti ekonomiskie un kontrolējošie „spēles noteikumi”. Spēļu zāles Latvijā pagaidām nav mazums un ienes arī ievērojamas nodokļu summas valsts kasē. Vienīgi […]

Cēsu pašvaldības policijas pārstāvis Valdis Suhanovs stāsta, ka situācija pilsētā tiek kontrolēta, kopumā tā ir apmierinoša. “Patruļa, braucot par pilsētu, novērtē arī teritoriju sakopšanu. Ja saņemam zvanus no iedzīvotājiem par nenotīrītām ietvēm, braucam pārbaudīt. Pirmo reizi cilvēkiem rakstām brīdinājumu, ja situācija nemainās – sastādām protokolu un teritorijas netīrītājam jāierodas uz administratīvās komisijas sēdi. Protams, ir […]

Zināms, ka ceļa aizsargjoslu aprūpē ceļu dienesti, tomēr ar to viss nav atrisināts. Pārlasot tagadējo ceļu Aizsargjoslu likumu, nekādi netieku skaidrībā par tā mērķiem. Neizprotami, ka ainavas uzturēšanā nekāda atbildība netiek prasīta no ceļa piekļauto zemju apsaimniekotāja. Prieks, ka ir tādi saimnieki, kuri bez mudināšanas par to padomājuši. Garām skrējēji ar auto bieži neiedomājas, kāpēc […]

Nav iebildumu, ka sakoptu Pirtsupītes aizaugušo teritoriju, izveidojot to skaistu, ainavisku. Mūsu doma, ka tur varētu būt laba atpūtas vieta kā pieaugušajiem, tā arī bērniem. Pirmsskolas vecuma mazuļiem te varētu būt skaista vieta spēļu laukuma ierīkošanai, lai nevajadzētu šķērsot Lenču ielas krustojumu uz Maija parka rotaļu laukumu. Nepieņemama ir doma ierīkot brīvdabas estrādi jauniešu izpriecām, […]

Latvijas augstskolās pedagoga profesiju pašlaik apgūst ap 1200 cilvēku. Viņi būtu tie, kuriem jānomaina skolotāju vecākā paaudze. Taču šajā mācību gadā Latvijas skolās darbu sāka 171 jauns skolotājs, bet iepriekšējā no skolotāja darba aizgāja 1002 pedagogi. Mēs kvalificētus skolotājus Latvijā zaudējam daudz ātrāk, nekā tie atjaunojas. Tā notiek vairākus gadus un nav zināms, cik ilgi […]

Tagad gandrīz katrai ģimenei ir sava automašīna. Jā, tā gan nav pēdējā izlaiduma Porshe, bet normāls pārvietošanās līdzeklis ir. Cilvēki brauc, viņiem kā kādreiz vairs nav jārēķinās ar sabiedrisko transportu. Tajā pat laikā lamājam apkārtesošo situāciju un valdību. Un sevī uzkrājam sliktas emocijas un iekšējos pārmetumus, kas ir šķērslis tālākai mērķu īstenošanai un veselības pasliktināšanās […]

Šodien mums ir dota vēl viena iespēja būt pirmajiem, proti, mūsu pilsētas centrā ir iespēja veidot kolumbāriju. Pirmajiem Latvijā! Vai tas nav vareni? Pasaulē, cik esmu dzirdējis, šādu sienu izveidošana maksā bargu naudu. Bet mums tā jau ir uzcelta. Tāpēc paldies mūsu deputātu saujiņai, kura, cēsnieku domās neklausoties, nolēma veidot represēto piemiņas vietu Pils laukumā. […]

Skumji, bet, redzot šādu situāciju, daudzi iedzīvotāji, sevišķi no Akmens ielas mājām, nākot no pilsētas, baro un uzcienā izsalkušos putnus. Tādi vai šādi, bet putni ir sapratuši, ka no cilvēka var nākt palīdzība arī visdrūmākajā salā, kad ledus segas klāts viss dīķis. Ūdens, kā zināms, ir relatīvi silts salīdzinājumā ar gaisa mīnusiem. Tā tas turpinājās […]

Tas neattiecas uz komunālajiem maksājumiem – elektrību, telefonu, gāzi u.c., kur tiek izdoti rēķini par pakalpojumu. Personu apliecinošs dokuments noteikti jāuzrāda, ja nauda tiek pārskaitīta kredītiestādēm. Tas attiecas uz starptautiskiem naudas pārvedumiem, pārsniedzot 150 latus, kā arī nosūtot naudu draugiem vai radiniekiem tepat Latvijā. “Sakarā ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā noteikumi kļūst stingrāki. Tas saistīts […]

Domes priekšsēdētājs G. Šķenders faktisko šīs sēdes daļas vadību uzticēja savam vietniekam A. Mihaļovam, kurš neatlaidīgi sita cauri savu viedokli, visus šķēršļus novākdams. Par veiksmīgu A. Mihaļova darbību liecina arī divu balsošanas reižu rezultāti, izskatot šo jautājumu. Pirms nedēļas – 9. februārī (piedalījās deviņi depu-tāti) : četri par, viens pret, četri atturas. Pēc nedēļas – […]

“Autobraucējs juties pazemots, izejot savai automašīnai ikgadējo tehnisko apskati. Ja automašīna nav tehniskā kārtībā, tad tiek aizrādīts. Autovadītājam varbūt šķiet, ka tas ir tikai sīkums, ko liekam salabot un braukt uz apskati vēlreiz. Taču tas, kas šoferim ir sīkums, bieži vien tāds nemaz nav. Diemžēl autovadītāji vēl aizvien nesaprot, ka automašīnu tehniskās skates nav vajadzīgas […]

Cik saprotu, viņa pienākums ir uzrādīt mana auto vainas, kas jānovērš. Bet ne mani personīgi pazemot. Nav nekāds noslēpums, ka daudzi cēsnieki tehnisko skati iziet Valmierā. Tas ir tieši šīs attieksmes dēļ. Mīļie, jūs strādājat gan ar dzelžiem, bet aiz tiem stāv cilvēks. Ceru, ka arī citi avīzē izteiks savas domas. Galu galā Cēsis ir […]

(“Druvā” 4.februārī tika publicēti Dainas vēstules fragmenti. Meitene bija sašutusi par to, ka Cēsu slimnīcas asinssagatavošanas nodaļā 2. februārī viņai un klasesbiedriem atteikta iespēja nodot asinis nelaimē cietušiem vienaudžiem- I.K.). Kāpēc tika atraidīti? Paskaidrojums no mediķu vēstules: ”Cēsu rajona slimnīcai ir līgums ar valsts asinsdono-ru centru(VADC) par asins sagatavošanu slimnīcas(!) vajadzībām. Arī piešķirtie līdzekļi (finansējums) […]

Pagaidām nav zināms termiņš, jo patlaban ir cits, svarīgāks darbs. Saskaņā ar 2004.gada jūnijā pieņemto Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu rezolūciju, visām dalībvalstīm, tai skaitā arī Latvijai, ne vēlāk kā 2007.gada 1.janvārī jāuzsāk vienota parauga pasu izsniegšana. Jauna parauga pases nepieciešams ieviest, jo Latvijai kā ES dalībvalstij ir saistoši ES tiesību akti, tai skaitā arī ES […]

Vēstulē vēl iztirzāts ceturtdien pārdzīvotais un ir neizpratne, kāpēc mediķi atteikušies no vismaz 30 jauniem donoriem, ja paši apgalvo, ka Latvijā donoru skaits sarūk un nereti asinis pietrūkst. Sazinājāmies ar Cēsu rajona slimnīcas asinssagatavošanas nodaļas virsmāsu Anitu Beķeri, kura nenoliedza, ka nācies jauniešiem atteikt. “Nevienu negribējām aizvainot. Jauniešiem teicām, ka visus nevaram apkalpot vienlaicīgi. Todien […]

Ir cilvēki, kuri brauc, lai atdotu parādus, nopirktu nekustamo īpašumu vai nopelnītu naudu kādas savas ieceres īstenošanai. Otrā daļa ir tie, kuri aizbrauc, lai labi nopelnītu. Ārzemēs sapelnīto naudu viņi ātri notērē un paliek tukšām rokām. Ir arī cilvēki, kuri aizbrauc no Latvijas ar mērķi svešumā iedzīvoties. Viņi grasās tur ilgstoši strādāt. Esmu divas reizes […]

Šajā notikumā man žēl Evijas. Viņas līdzšinējā dzīvē nav bijis cilvēka, uz kuru varētu paļauties, ar kuru aprunāties. Māte tā nav bijusi, viņai svarīgāka par savu bērnu bijusi pati. Nav bijis, kas Evijai veidotu izpratni par patiesām dzīves vērtībām, savu vietu dzīvē. Nepietiek jau ar to vien, ka bērni sadzemdēti. Rezultātus redzam visapkārt. Arī vecmāmiņas […]

Ir cilvēki, kas pārtiek tikai no augu valsts produktiem aiz pārliecības, ka veģetārā barība nodrošina organisma tīrību no nevēlamām vielām un pagarina mūžu. Šajā sakarībā man nāk prātā veca anekdote. Sarunājas divi kaimiņi, spriežot par veģetāriešiem. Viens saka: “Nu, nav nekādas jēgas no zāles ēšanas; mans radinieks neēda gaļu, un tomēr viņu nobrauca tramvajs…” Otrs […]

Cēloņu un seku likumsakarība. Jaungada naktī dzirdējām premjerministra Aigara Kalvīša runu, kurā viņš teica: ”Strādāsim, mēs esam pati progresīvākā un plaukstošākā tauta.” Viņš ņirgājas par mums. Tas ekonomiskais progress, kas tagad notiek, ir, pateicoties tikai tam, ka tirgus vērtība izlīdzinās. Izaugsme notiek pa spirāli, nevis tāpēc, ka mums labi klātos. Tas arī no tā, ka […]

Pagājušā gada rudenī parakstījām līgumu ar valsts investīciju un attīstības aģentūru par pilotprojekta izstrādi jaunā bērnudārza celtniecībai. Valstī pirmo reizi pirmsskolas mācību iestāde tiks būvēta pēc publiskās un privātās partnerības principiem. Tas nozīmē, ka celtniecību un arī ēkas apsaimniekošanu uzņemsies privāts uzņēmums un pašvaldība par šo pakalpojumu norēķināsies ilgākā laika posmā. Ja mūsu piemērs būs […]

Pēdējā laikā vien saradusies vesela kaudze reformas modeļu, kā vislabāk Latviju pārdalīt. Raksturīgākie no tiem ir 33, 40, 82, 102 pašvaldību, 109 novadu, 5 apriņķu modelis. Katra modeļa izgudrotājs un aizstāvis pauž, ka tieši viņa radītais modelis esot vislabākais, ka, to īstenojot, Latvija ātri uzplaukšot un būšot tāda labklājība, kādu partijas sola pirms kārtējām Saeimas […]

Varbūt toreiz, kad skolā pirms Ziemassvētkiem dalīja paciņas un tavā bija vairāk par vienu mandarīnu? Varbūt toreiz, kad vecāki tev nopirka pirmo velosipēdu? Bet varbūt tad, kad biji sastapis pirmo mīlestību un visa pasaule tev likās citādāka! Dažreiz, esot kopā ar vienaudžiem, mēdzam atcerēties savus bērnības un jaunības priekus. Savāda mums liekas šodienas pasaule, to […]

Esmu uzaudzis Ogres upes krastā, kad biju pavisam mazs, tēvs vēl bija dabūjis sešus kilogramus smagu taimiņu vienā no Ogres pietekām. Kad paaugos, tādu zivju upē vairs nebija. Tāpēc arī sāku mācīties par biologu, jo likās, tas ir veids, kā palīdzēt dabai. Sapratu, ka nepieciešams īpaši domāt par taimiņu un lašu sargāšanu, jo, ja reiz […]

Pilsētas domes ainavu arhitekts Jānis Sirlaks stāsta, ka pagaidām nevar noteikt bojājuma patieso cēloni. “Iespējams, strūklaku saliecis tehnisks defekts, proti, radusies ūdens noplūde, kam sasalstot, ledus izspiedis nelielu plaisu un ieliecis strūklaku. Protams, nevar izslēgt arī ļaunprātīgu rīcību. Par notikušo informējām tēlnieci, viņa atsūtīja sava darba tehniskos rasējumus. Tagad SIA “Fenikss ZG” speciālisti, kas apsaimnieko […]

Vispirms izbūvē māju, tad atjēdzas, ka nav kur likt malku, lopiņus, motociklu utt. Tā arī sākoties šī būvniecība no materiāliem, kas patrāpījušies pa rokai, celtņu izmērus pielāgojot dēļu galu un baļķēnu garumam, ruberoida ruļļu skaitam. Ejot gar topošo lielveikalu “Globuss”, vērojot šīs celtnes samocīto ķermeni, ausīs skan šī vīra teiktais, ataust atmiņā Pleskavas pusē redzētais. […]

Protams, kāds malu zvejnieks droši vien paguva īstenot savus tumšos darbus, tomēr kopumā situācija lašupēs vērtējama kā laba. Zivju bija daudz, nārstoja tās labi. Vienu brīdi nārstam nedaudz patraucēja laika apstākļi, bet novembra otrajā pusē pēc lietiem viss noritēja labi. Mūsu mērķis jau nebija par katru cenu noķert iespējami vairāk malu zvejnieku, bet nosargāt nārstu. […]

Vēstulē teikts: ““Druvā” izlasījām par CDzP labo sadarbību ar apsaimniekošanā esošām mājām. Liels prieks par to! Mums gan tā neveicas. Māja Rīgas ielā 53 ir CDzP apsaimniekošanā. Esam astoņi dzīvokļi, parādu nav. Kredītus neesam ņēmuši, tikai par uzkrāto naudu veicam kādu remontu. Gaidām divus gadus, lai uzmūrētu skursteni. Pirms diviem gadiem vienu uzmūrējām par saviem […]

Pirmkārt, nekustamais īpašums ir liela vērtība un pašvaldības uzdevums ir to ne tikai saglabāt, bet arī vairot. Otrkārt, prasmīgi apsaimniekots nekustamais īpašums ir būtisks stimuls pilsētas attīstībai. Ja savulaik saimnieciskāk un prasmīgāk tiktu privatizēti rajona padomes pārziņā esošie nekustamie īpašumi pilsētas teritorijā, cēsniekiem un viesiem nebūtu ik dienas jālūkojas uz tādiem graustiem kā bijusī galdniecība […]

Sarakstā var iekļūt tie uzņēmumi, kuri pēdējos trijos gados(šoreiz 2002.-2004.) ir izturējuši projekta Gazele vērtēšanas kritērijus. Skaidrības labad šie kritēriji ir: nepārtraukts apgrozījuma pieaugums pēdējos trijos gados, apgrozījuma pieaugums kopsummā šinī laikā sasniedz 200 %, apgrozījums pirmajā vērtēšanas gadā ir bijis lielāks par 100 t.Ls, uzņēmuma pašu kapitāls ir pozitīvs un pēdējā 2004.gadā tas strādājis […]