Sestdiena, 4. maijs
Vārda dienas: Gints, Uvis

Padarītā daudz

Druva
00:00
12.01.2007
2

NVA Cēsu filiāles vadītāja

Pagājušajā gadā NVA Cēsu filiālē ir paveikti daudzi darbi. Noteikti būtu jāpiemin informācijas pieejamības nodrošināšanai un uzlabošanai rajona padomes mājas lapā izveidotā sadaļa “Nodarbinātība”, kas tapusi sadarbībā ar rajona padomi. Tajā pieejama vispusīga informācija par filiāli, tās darbību un sniegtajiem pakalpojumiem. Īpaši darba devējiem izveidota sadaļa “Piesaki vakanci”, kurā darba devējs, neizejot no biroja, sev ērtā laikā var ievietot darba piedāvājumu interneta mājas lapā.

Filiāles darbinieki sadarbībā ar rajona padomes sociālo un veselības aprūpes jautājumu daļas vadītāju Ģertrūdi Šulmeisteri organizē regulāras tikšanās pašvaldību sociālajiem darbiniekiem un filiāles speciālistiem. Izstrādāti nodarbinātības veicināšanas pasākumu plāni visām 24 rajona pašvaldībām. Jāatzīst, ka pašvaldības aktīvi iesaistās NVA organizētajos aktīvajos nodarbinātības pasākumos. Pie tam ne tikai organizē algotos pagaidu darbus, kas vairāk orientēti uz mazkvalificētiem strādniekiem un personām, kas ilgstoši bijušas ārpus darba tirgus, bet arī mērķgrupu subsidētās nodarbinātības pasākumus, ar kuru palīdzību ir iespējams “izaudzināt” pašvaldībai vai uzņēmumam vajadzīgos darbiniekus, kā arī teorētiski profesiju apguvušajiem iemācīt profesijas praktisko pusi.

Lai uzzinātu rajona skolu jauniešu, nākamo darba tirgus dalībnieku, karjeras izvēli, sadarbībā ar rajona padomi un izglītības pārvaldi rajona skolās veicām aptauju 9. līdz 12. klašu audzēkņiem. Tika aptaujāti 700 jaunieši. Apkopojot anketu rezultātus, secinājām, ka liela ietekme jauniešu karjeras izvēlē ir masu medijiem. Tajos atspoguļotās “pelnošās” profesijas ir atrodamas izvēles augšgalā, bet profesijas, kurās ir zems atalgojums, aptaujas rezultātu apkopojumā neparādās vispār vai parādās niecīgā skaitā. Par algām streikojošie skolotāji, policisti un ārsti aptaujas anketās gandrīz neparādījās. Ar rajona padomi un rajona izglītības pārvaldi vienojāmies, ka turpmāk šādu aptauju veiksim katru gadu, lai sekotu līdzi skolēnu vēlmēm un iecerēm, kas saistītas ar turpmāko izglītību un iesaistīšanos darba tirgū.

Šogad, kā katru gadu, veicām arī darba devēju aptauju. Rajonā aptaujājām vairāk nekā 120 darba devējus, kuri veicina aģentūras pazīstamību darba devēju vidū. Kā pierādījums tam, ka darba devēji zina par NVA un tās sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī, ka viņi uzticas mūsu piedāvāto pakalpojumu kvalitātei, ir filiālē reģistrēto vakanču pieaugums. Gada laikā reģistrētas 1184 vakances, kuras pieteikuši 174 darba devēji.

Protams, vērtējot pagājušo gadu, nevar nepieminēt to, ka skolēnu projektā šogad piedalījās rekordliels darba devēju skaits. Darba devēju piedāvāto darba vietu skaits bija gandrīz vienāds ar strādāt gribošo skolēnu skaitu. Jāsaka gan – ne vienmēr piedāvātais darbs saskanēja ar skolēnu ieceri. Aizvien bieži nācās dzirdēt: “Tikai nepiedāvājiet man ravēt!” Taču skolēni, kuri vēlējās strādāt, darbu atrada. Rudenī pieci rajonā strādājošie skolēni piedalījās konkursā “Darba devējs, pie kura gribētu atgriezties”. Divu labāko darbu autores Monta Vīņaude, kura strādāja Cēsu slimnīcā, un Liene Brigadere – strādāja z/s “Apneri”, balvās saņēma Mp3 atskaņotāju.

Daudzi aizsāktie projekti turpināsies arī šogad. Atliek vien cerēt, ka mūsu darbs nesīs augļus un rajonā bezdarbnieku kļūs arvien mazāk. Pierakstījusi Liene Lote Sīle

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pārdomas par izglītībā notiekošo…

16:54
30.04.2024
34

Pavisam nesen ģimene izgāja cauri pavasara gripas tūrei. Skaidrs, ka slimojot iekavējas darbi – gan ikdienas, gan kāds svarīgāks, un bērniem – mācības un skolas procesi. Divu nedēļu laikā meita, kas mācās 4.klasē, paguva iekrāt veselus piecus parādus – tātad, divu nedēļu laikā bija pieci pārbaudes darbi. Un nav gluži nedēļa pirms brīvlaika vai semestra […]

Dzīve ar suni

13:00
30.04.2024
40

Pieņemt ģimenē suni ir atbildīgs lēmums, tam nav jātop emociju virpulī, bet gan ar prātu, apdomātu attieksmi. Vispirms ir jāapsver daudzi faktori, piemēram, vai ir pietiekami daudz finanšu resursu, lai nodrošinātu dzīvnieka veselību un labklājību.    Manam četrkājainajam mīlulim nesen radās veselības problēmas, un katrs ārstēšanās solis prasa diezgan lielus izdevumus. Svarīgi saprast, ka suns […]

Katram savu melu detektoru

16:44
29.04.2024
35

Attīstoties tehnoloģijām un straujiem soļiem ienākot mākslīgajam intelektam, ikdiena kļuvusi gluži neparedzama. Un, manuprāt, nedrošāka, jo nu jau vairs nevar zināt, kad saskaramies ar patiesu un reālu cilvēku, balsi vai rakstītu ziņu, kad ar kaut ko tikai īstenību atdarinošu. Un neviens jau šodien nevar pateikt, cik tālu tas aizies, attīstīsies, kas mūs vēl sagaida. Vien […]

Ne tikai šīfera jumts var aizbraukt

16:42
28.04.2024
40

Aktuālu jautājumu, problēmu ikdienā netrūkst. Ik pa laikam kāda no piesārņotās ūdenstilpes izpeld krastā, jo kāds atceras vai kādam pienācis brīdis, kad jāatgādina. Gluži vienkārši – ziniet, par to jādomā un jārīkojas. Nupat plašsaziņas līdzekļi mudina ikvienu pievērst uzmanību    azbestu saturošiem materiāliem. Vienkārši sakot – šīferim. Par to, ka šis jumta segums ir kaitīgs, […]

Notikumu vērtējums un propaganda

16:39
27.04.2024
28

Karš Ukrainā uztveri un notikumu vērtējumus padarījis melnbaltus. Un attieksme pret karu tiešām nav iespējama neitrāla vai atbalstoša, tas ir kļuvis par lakmusa papīriņu mūsu cilvēciskumam, labā unļaunā izpratnei. Piemēram, ir zināms, ka notiesātie noziedznieki Krievijā var saņemt apžēlošanu un neatgriezties ieslodzījuma vietā, ja piesakās karot. Protams, ja vien frontē paliek dzīvi. Nupat šāda iespēja […]

Ķīmiskās gaisa taciņas jeb sazvērestības teorija interneta dzīlēs

05:23
25.04.2024
35

Pieļauju, ka daudzi būs dzirdējuši sazvērestības teorijas par lidmašīnu atstātajām baltajām svītrām debesīs. Atzīšos, pati par šīm lietām uzzināju diezgan nesen – laikā, kad fiziķu un citu ļaužu nelielu izsmieklu izpelnījās jau tā neveiksmīgi labo slavu zaudējušais sportists Mairis Briedis. Chemtrails jeb ķīmiskās gaisa taciņas, kā es to latviskoju avīzes lasītāju labākai izpratnei, ir sazvērestību […]

Tautas balss

Labāk uzraksts, ne karogs

16:57
26.04.2024
27
Druva raksta:

“No rudens pārtikas precēm būs redzami jānorāda valsts, kur tā ražota. Saprotu, ka to varēs parādīt ar karodziņu vai uzrakstu. Es domāju, ka vislabāk būs pietiekami lieliem burtiem rakstīts uzraksts, jo vai gan daudzi uzreiz atšķirs, piemēram, Slovākijas un Slovēnijas karogus. Arī tagad jau uz produktiem norāda izcelsmes valsti, tikai nereti uzraksts ir tik maziem […]

Uzšļāc ūdeni un dubļus

16:57
26.04.2024
39
Druva raksta:

“Regulāri nākas iet Cēsīs zem dzelzceļa tilta. Kad līst lietus, dubļains, gan to nevienam neiesaku. Uz galvas pilēs ūdens un mašīnas nošķiedīs. Ietve tur tik šaura, grūti izmainīties ar pretimnācēju, kur nu vēl pamukt kaut kur, kad brauc mašīna. Vai kāds saskaitījis, cik cilvēku kājām ik dienu iziet pa šo vietu? Žēl ģimnāzistu, kuri dosies […]

Operatīvi, atsaucīgi un laipni

16:56
26.04.2024
27
Druva raksta:

“Sirsnīgs paldies ārstes Sprindules prakses medicīnas māsai Irīnai, viņa bija ļoti atsaucīga un ātri nokārtoja, lai tieku pie vajadzīgajiem medikamentiem, kad man pasliktinājās pašsajūta. Un milzīgs paldies arī māsiņai Lindai, kas nāca pie manis mājās, vēnā ievadīja zāles, katru reizi mērīja asinsspiedienu, vienmēr izjautāja, kā jūtos, bija ļoti laipna, atsaucīga. Domāju, tā darbu vajadzētu darīt […]

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
63
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
53
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Sludinājumi