Trešdiena, 17. aprīlis
Vārda dienas: Rūdolfs, Viviāna, Rūdis

Jāsaredz attīstība ilgtermiņā

Druva
00:00
03.01.2007

rajona padomes priekšsēdētājs

Sācies jauns gads ar jauniem darbiem, iecerēm. Bet, sākot Jauno gadu, turpinot vecajā iesākto, ir brīdis, kad izvērtēt to, kas paveikts, izdevies, kas palicis neizdarīts. Rajona padomes uzdevums – strādāt rajona attīstības ilgtermiņa interesēs. Mūsu speciālisti ir gan padomdevēji, gan veic metodisko darbu dažādu nozaru speciālistiem vietējās pašvaldībās, gan izstrādā rajona kopīgo nākotnes redzējumu.

Rajonā, tāpat kā visā valstī, jūtama attīstība. Ik gadu, organizējot konkursu par sakoptāko pagastu, mēs redzam arvien straujāku un kvalitatīvāku pašvaldību attīstību. Tās stiprinās, stabilizējas un kļūst mērķtiecīgākas tālākai perspektīvai. Domājot par nākotni, tajās strādā zemnieki, uzņēmēji. Daudzi veiksmīgi īstenojuši projektus, piesaistot Eiropas Savienības atbalsta fondu naudu, valsts investīcijas. Arī pašvaldības, sakārtojot infrastruktūru. Rajona padomes teritoriālās plānošanas un attīstības daļas speciālisti ir palīdzējuši vairākām vietējām pašvaldībām sagatavot pieteikumus ERAF un valsts investīciju piesaistei. Rajona padome iesaistījusies vairākos starptautiskos projektos, kuros darbojoties, zināšanas un pieredzi guvuši gan dažādu nozaru speciālisti, gan jaunieši, gan pašvaldību vadītāji un darbinieki. Iegūtais ir bagātība, kas noderēs nākotnē. Par ERAF un rajona padomes līdzekļiem realizēts projekts, lai nodrošinātu primārās veselības aprūpes pieejamību pašvaldības aģentūrā “Cēsu veselības aprūpes centrs”. Nopietns un mērķtiecīgs darbs tiek veikts Phare programmas, kā arī INTERREG III B projektos. To īstenošanā esam iesaistījušies kopā ar partneriem gan tepat Latvijā, gan Zviedrijā, Krievijā, Lietuvā, Polijā, Norvēģijā, Dānijā. Rajona padomes sadarbība ar pašvaldībām citās valstīs sekmējusi kontaktu veicināšanu pagastu pašvaldībām. Rajona padome ir sekmējusi biedrības “Cēsu rajona lauku partnerība” veidošanu, lai nākotnē piesaistītu “Leader+” programmas finansējumu. Sadarbība ar pašvaldībām citās valstīs ļāvusi ne tikai iegūt jaunu pieredzi, bet arī iespēju pašiem novērtēt savu ikdienas darbu, veiksmes un trūkumus. Īpaši tas attiecas veselības un sociālajā sfērā, izglītībā, pašvaldību darbā.

Aizvadītajā gadā daudzi ir uzdrošinājušies, riskējuši, un iegūtais ir apliecinājums, ka iesāktajam ir perspektīva. Ir izstrādāta rajona teritorijas plānojuma grozījumu redakcija, kas šī gada sākuma tiks nodota sabiedriskai apspriešanai. Tas ir būtisks dokuments tālākai attīstībai. Tāpat kā “Mūžizglītības rīcības plāna 2007. – 2013.gads” izstrāde. Veikts liels darbs, apzinot situāciju visās iestādēs rajonā, kuras piedāvā iespēju cilvēkiem mācīties, apgūt jaunas iemaņas, un ieskicēts nepieciešamais, virzieni, kas darāms, lai katrs rajona iedzīvotājs varētu mācīties un spētu atrast savu vietu darba tirgū.

Pērn Priekuļos tika izveidots lauksaimnieku apkalpošanas centrs. Ne katrs uzreiz to pieņēma, bet tagad esam pārliecinājušies, ka tas ir tikai pirmais solis, lai veidotu Vidzemes agrocentru, jo Priekuļos ir resursi, lai sniegtu pakalpojumus zemniekiem, lauku uzņēmējiem daudz plašākā apjomā un plašākai teritorijai nekā līdz šim. Ar laiku te lauksaimnieki varēs saņemt visus nepieciešamos pakalpojumus, arī izglītoties, jo ir iecere atvērt kādas augstskolas filiāli. Priekuļi veidojas par nozīmīgu centru Vidzemē, kur speciālisti strādās ne tikai rajona attīstībai, bet visam reģionam. Te no šā gada mājvietu radusi Vidzemes attīstības aģentūra.

Šomēnes rajona padomes telpās sāk strādāt Vidzemes plānošanas reģiona administrācija. Cēsis kļūst par vietu, kur tiks pieņemti Vidzemes attīstībai būtiski lēmumi.

Risinot ikdienas problēmas rajona iedzīvotājiem svarīgās nozarēs – izglītībā, veselības un sociālajā aprūpē, ceļu sakārtošanā, civilajā aizsardzībā, allaž tiek domāts, kā tik nepieciešamie pakalpojumi būs pieejami, kāda ir to kvalitāte ne tikai šodien, bet kāda tā būs pēc gadiem.

Lai arī daudzviet vēl laucinieki nav apmierināti ar ceļu stāvokli, pavasaros un rudeņos tie ir neizbraucami, tomēr jāatzīst, ka ne tikai valsts nozīmes, arī rajona un pagastu ceļi kļūst labāki. No valsts budžeta pērn rajona ceļu uzturēšanai esam saņēmuši vairāk nekā miljonu latu. No pašvaldību izveidotā rezerves fonda, kuru veido 20 procenti, finansēti 15 pašvaldību 29 objekti – ceļu un ielu remonti, gājēju un velosipēdistu celiņu ierīkošana.

Rajona padomes funkcija ir civilās aizsardzības nodrošināšana. Ir ap-zināta situācija katrā pagastā. Tiek turpināts iesāktais ugunsdrošības nodrošināšanā – legalizēts un atjaunots ugunsdzēsības autotransports un tehnika pagastos, lai nelaimes gadījumā palīdzība būtu iespējami tuvāk. Cēsu rajona slimnīcai iegādāts un tiek uzstādīts ģenerators, lai elektroapgādes pārtraukumu gadījumos nerastos problēmas.

Veselības un sociālā aprūpe vienmēr bijusi rajona padomes uzmanības lokā. Katru gadu šo sfēru sakārtošanai tiek ieguldīti krietni līdzekļi gan no rajona padomes budžeta, gan piesaistot valsts investīcijas. Pēc rajona padomes un pilsētas domes iniciatīvas Cēsīs atkal ir iespēja mācīties medicīnu, savu filiāli atvērusi Rīgas 1.medicīnas koledža, kas māca māsu palīgus. Mūsu slimnīca var lepoties ne tikai ar mūsdienīgu uzņemšanas nodaļu, bet arī šodienas prasībām atbilstošu medicīnisko aparatūru, kas uzlabo diagnosticēšanas iespējas un pacientu apkalpošanas kvalitāti. Pērn iegādātas divas ultrasonogrāfa iekārtas, noslēgts līgums par magnētiskā rezonatora iegādi, jauna aparatūra iegādāta arī reanimācijas nodaļā. Pārmaiņas skārušas “Cēsu veselības aprūpes centru”, tās pacienti jau novērtējuši jauno rentgena iekārtu, kuras iegādei lielāko finansējuma daļu piešķīrusi rajona padome.

Ar katru gadu aizvien mājīgāka un ērtāka kļūst dzīve pansionātos. “Cīrulīšos” veikts ēkas fasādes remonts, iegādātas jaunas gultas, lai atvieglotu kopēju darbu – slimnieku pacēlājs. Gatartas pansionātā istabiņās veikts kosmētiskais remonts. Tur šogad iecerēts veikt trešā stāva rekonstrukciju.

Tāpat kā līdz šim, rajona padome turpinās gultas dienu apmaksu SIA “Vecpiebalgas doktorāts”, bet pērn Vecpiebalgas pagasta padomei tika sniegta materiāla palīdzība sociālās aprūpes centra remontam.

Pērn rajona padome no īpašnieka nopirka Nītaures pagasta “Janzosuļus”, kur izvietots sociālās aprūpes centrs. Tiek domāts, kā pilnveidot un attīstīt pakalpojumu, lai centra klienti varētu ne tikai atveseļoties, bet arī iekļauties sabiedrībā.

Reorganizēts bērnunams “Gaujaslīči”. Tagad tas ir sociālās aprūpes centrs, kurā ierīkota rotaļu grupa un krīzes centrs mātēm ar bērniem.

Ik gadu mūsu rajona vārdu dažādās mācību olimpiādēs nes skolēni – zinātkāri, gudri, mērķtiecīgi. Tas ir viņu un pedagogu nopelns. Rajona padomes izglītības pārvalde ir palīgs un padomdevējs pedagogiem, pašvaldības vadītājiem. Regulāri tiek rīkoti tālākizglītības kursi. Patlaban tiek vākta un apkopota informācija par dažādiem izglītības sistēmas rādītājiem, lai izvērtētu attīstības iespējas rajonā. Pērn rajona padome papildus piešķīrusi naudas līdzekļus dabas zinību kursa mācīšanai un mācību grāmatu iegādei skolām. Diemžēl tieši skolās vislabāk redzamas tās tendences, kas notiek sabiedrībā. Pērn septembrī skolas gaitas uzsāka par 500 skolēniem mazāk nekā gadu iepriekš. Skolās trūkst skolotāju. Tikai 62,3 procenti no visiem rajona pirmsskolas bērniem apmeklē pirmsskolas izglītības iestādes. Ap 300 rajona skolēniem viens no vecākiem vai abi strādā ārzemēs.

Rajona padome vienmēr finansiāli atbalstījusi interešu izglītību, izglītojošu nometņu mācību konkursu, skašu un olimpiāžu rīkošanu.

Infrastruktūras un dzīves vides veidošanā pērn daudz izdarīts Raiskuma sanatorijas internātpamatskolā, arī šogad iesāktais turpināsies.

2006.gads Cēsu rajonam ir bijis spilgts, jo īpaši ar Cēsu un Straupes 800gades pasākumiem. Rajona padome finansiāli atbalstījusi kā kultūras, tā sporta pasākumus. Grūti nosaukt tādas aktivitātes, kur rajona padome nebūtu piedalījusies ar līdzfinansējumu. Atbalstu saņem arī pašvaldību muzeji, “Vidzemes vēstures un tūrisma centrs”, tūrisma informācijas centri pagastos.

Pērn pārmaiņas skārušas arī rajona padomi – sakārtots tās struktūrvienību darbs, izremontētas telpas, sākuši strādāt vairāki jauni speciālisti. Pērn tāpat kā rajona slimnīca, zemesgrāmatā uz Cēsu rajona padomes vārda ierakstīts Nītaures sociālās aprūpes centrs un Raiskuma sanatorijas internātpamatskola. Šogad īpašuma tiesības uz rajona padomes vārda tiks nostiprinātas pērn no valsts saņemtajiem īpašumiem Bērzaines ielā 5 un Palasta 11. Lai arī kādas nākotnē būs reformas, tie paliks pašvaldību īpašumi.

Jaunajā gadā patiesi ieceru daudz. Tās saistītas ar visām nozarēm. Svarīgi, kā rajona un katras pašvaldības intereses tiks iekļautas Vidzemes attīstības programmā. Ja paši būsim ieinteresēti un aktīvi, tad Cēsu rajonam ir visas iespējas kļūt par Vidzemes centru.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
18

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
15

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
24

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Katram sava loma

12:16
13.04.2024
26

“Īstais teātris ir dzīve,” secina aktrise Džūlija Lamberte (attēlo Vija Artmane) filmā “Teātris”. To sapratuši un lieliski izmanto televīzijas ļaudis, veidojot realitātes šovus, kas nudien bieži vien ir interesantāki un saistošāki par daudzām filmām un pat teātra izrādēm. Ja nu neinteresē šovi, ne mazāk saistoša ir politiskā skatuve, kas liek gan vilties, gan pasmieties, gan […]

Dažādas intereses vienā laivā

08:15
10.04.2024
23

Cik nav dzirdēta darba devēju neizpratne, ne sūkstīšanās, ka darbinieki prot pagarināt brīvdienas, vasarā atvaļinājumus. To izdara saslimstot un saņemot naudu gan no darba devēja, gan valsts. Uzņēmēji gadiem runā, ka ir cilvēki, kuri iemanījušies izmantot darbnespējas lapas, lai atpūstos. It kā jau – kas tur slikts, katram veselība ir tāda, kāda nu ir, un […]

Uz kuru pusi spert soli

09:54
08.04.2024
35

Nākamajā nedēļā pašvaldība izsolīs Ungurmuižas nomas tiesības. Tik nozīmīga kultūrvēstures objekta nodošana nomā Cēsu novadā vēl nav bijusi. Ir pieredze ar Ruckas muižu Cēsīs, taču tas gluži nav tas, ko gaida Ungurmuižas gadījumā. Ruckas muižas kompleksu izsolīja bezatlīdzības lietošanā, lai tur turpinātu attīstīt mājvietu radošajām industrijām. Prasība – nodrošināt rezidēšanas iespējas kultūras, vides, aprites ekonomikas […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
14
2
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
16
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
33
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
24
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
40
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi