, rajona policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks
Valsts policija 5.decembrī svinēja 88. gadadienu. Ja skatām pagātni, tad tajā redzam, kā policija kotējās Latvijas pirmajos neatkarības gados. Pārrunājot to ar vecākiem cilvēkiem, ir gandarījuma sajūta. Un arī nožēla, ka mūsdienu valsts policija dažkārt tik zemu kotējas.
Kādi varētu būt iemesli? Protams, policisti saka, ka algas ir zemas, darba apstākļi un nodrošinājums nav pietiekams. Tam es piekrītu, bet uzskatu, ka tam visam ir pakārtota nozīme. Lai tas mainītos, jāmainās ne tikai valsts attieksmei, bet arī pašu policistu attieksmei pret sabiedrību. Ir jāpanāk arī tāda situācija sabiedrībā, ka par policijas nodrošinājumu nerunā tikai paši policisti, bet sabiedrība arī to prasa no saviem ievēlētajiem valsts kalpiem . Un tas būs iespējams tikai tad, kad sabiedrība uzticēsies policijai.
Šis gads rajona policijas pārvaldei nebija no vieglajiem. Tas bija saistīts gan ar nenokomplektētajiem štatiem, gan arī Cēsu rajonā un valstī notiekošajiem pasākumiem.
Šajā gadā pieņemti vairāki likumi un Ministru kabineta noteikumi, kas skar valsts policijas darbu. Kā būtiskākais jānosauc “Dienesta gaitas” likums. Šajos likumos un noteikumos ir skaidri definētas policistu tiesības un pienākumi. Bet sabiedrībā, kuru pārstāv arī valsts policijas darbinieki, valda priekšstats, ka primārās ir tiesības un pienākumi pakārtoti. Šo priekšstatu mūsu sabiedrībā ir ļoti grūti lauzt.
Apkopojot rajona policijas darbu 2006.gadā, gribu to atzīmēt ar pozitīvu vērtējumu.
Protams, lai iecirkņu inspektori varētu sekmīgi veikt savus dienesta pienākumus, ir nepieciešams nodibināt labākus kontaktus ar vietējām pašvaldībām. Vairākām, piemēram, Raiskuma, Jaunpiebalgas, Vecpiebalgas, Priekuļu, ir ļoti laba saskarsme ar policijas darbiniekiem. Ir arī tādi pagasti, kuros trūkst iecirkņu inspektoru. Pašlaik gandrīz pusē rajona pagastu policistu darbu veic blakus esošo pagastu inspektori. Pierakstījusi Diāna Kaupe
