Nekad neviens jaunietis, kurš ēd picu vai vienkārši dzer tēju, plkst. 20 no viesnīcas pagrabiņa nav izraidīts. Ir bijuši atsevišķi gadījumi, kad mūsu kafejnīcā vakaros ienāk trokšņaini jauniešu bari un, nenopērkot pat tēju, apsēžas pie galdiņiem, uzvedas izaicinoši, bojā uz galdiņiem uzliktās kompozīcijas un traucē tos apmeklētājus, kuri pie mums vakariņo. Tad patiešām esmu lūgusi […]

Lai iepazītu cēloņus un cīnītos ar sekām, jāatgriežas vairāku gadu desmitu pagātnē, kad katram īpašumam bija saimnieks, kurš to ar mīlestību kopa un sargāja. Daudz cēlu vārdu par Tēvzemes mīlestību, nacionālo pašapziņu un patriotismu teicis prezidents Kārlis Ulmanis. Šī dzirksts bija iedegta katra latvieša sirdī, kurš to prata ieaudzināt savos bērnos. Cēlās īpašības tālāk nostiprināja […]

No pirmā punkta izriet nākamais, proti, tuvais konteksts sniegt lielāku iespēju vietējo laikrakstu slejās ieraudzīt stāstus par mums pašiem. Tas gan ir mērķis, uz ko būtu jātiecas jebkuram masu saziņas līdzeklim, taču, gribot negribot, stāstos par vietējiem notikumiem tas ir izdarāms vieglāk. Tādējādi mēs vēlreiz uzzinām par savu kaimiņu, par savu skolotāju, sētnieci, pārdevēju, pašvaldības […]

Tomēr noteikti nevaram piekrist apgalvojumam, ka Gaujas nacionālā parka administrācija neveic savas funkcijas un neiesaistās akcijā. Gaujas nacionālā parka administrācijas darbinieki visos laikos lielu darbu ir ieguldījuši lašu nārsta aizsardzībā. Par to liecina palielais veiksmīgi atbruņotais un brīžiem pat cietumos saliktais elektrozvejnieku skaits, protokoli, sodi un vēl jo vairāk iespēja daudziem dabas draugiem vērot lašu […]

Protesta akciju pret pieaugošo nabadzību valstī rīkoja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība. Akcijā, kurā piedalījās vairāk nekā seši tūkstoši cilvēku no visiem Latvijas novadiem, no valsts tika pieprasītas darbam atbilstošas algas, drošas sociālās garantijas, taisnīgi un saprotami nodokļi, ar nodokli neapliekamas pensijas, progresīvā nodokļu sistēma. Kopējā sauklī “Mēs pret nabadzību!”, “Nabadzībai nē!” Rīgā vienojās Inešu pamatskolas […]

Šis ir gadījums, kas parāda, ka ilgtermiņa plānošana nav raksturīga ne tikai pašmāju politiķiem, bet arī ES institūciju pārstāvjiem. No šāda aspekta nav pat svarīgi, ir vieta savienībā Turcijai vai nav. Ja ir kāds iemesls, lai apturētu Turcijas virzību uz ES, tad par to bija jārunā jau laikus, kā nekā, šīs valsts ceļš uz ES […]

Zinātniskajā literatūrā minēts, ka albīnisms vai daļējs albīnisms ir konstatēts 17 sikspārņu sugām, tātad apmēram pusei Eiropā mītošajām, arī ūdeņu naktssikspārnim. Taču šim atradumam pagaidām nav zināma līdzīga, atrastajam sikspārnītim āda ir bez pigmentācijas, kas ir tipiska albīnisma pazīme, kā arī gaiši dzeltens apmatojums (kažoks ir gaiši dzeltenbrūns-dzeltenīgs) un kastaņbrūnas acis, kas neatbilst tipiskam albīnismam. […]

Paskaitīsim, cik izklaides vietu ir Cēsu centrā. 1. “Pie Raunas vārtiem” – strādā līdz plkst. 23, ļoti solīda publika. 2. “Divas puses”- strādā līdz rītam, traucē nakts mieru iedzīvotājiem. 3. Spēļu zāle “Bumerangs” – teritorijā bieži stāv mašīnas ar skaļu mūziku, kas traucē naktsmieru iedzīvotājiem. 4. Kafejnīca “Aroma” – ļoti skaļa iestāde piektdienās, sestdienās. Diskotēkas […]

Obligāto dienestu nevajadzētu uzskatīt par pārmācības skolu, bet gan iespēju iegūt un apgūt jaunas zināšanas un prasmi, veidot raksturu. Pēc obligātā dienesta ir iespējams strādāt profesionālajā, kā arī militārajā policijā, valsts drošības, zemessardzes struktūrās, citās Nacionālo bruņoto spēku vienībās, var mācīties un strādāt robežsardzē, apsardzē. Neatsverams ieguvums ir dienestā gūtais morālais un fiziskais rūdījums, pārliecība […]

Lai atspoguļotu sacelto traci par atkarību veicinošu preču pārdošanu jauniešu mācību iestādē, laikraksts “Druva” rosināja diskusiju. Tās norise lasāma 7. septembra laikrakstā. Izlasot šo Diānas Kaupes diskusijas atreferējumu, man spalva uz muguras sacēlās. Ar kādu cinisku demagoģiju pie varas esošais TP deputāts un domes izglītības ierēdne atvairīja gan Cēsu pilsētas vecāku domes priekšsēdētājas Andas Liukišas, […]

Manuprāt, galvenā problēma ir domāšanā un attieksmē. Ļoti bieži nākas saskarties ar darbinieku nespēju plānot savu darba laiku. Tiklīdz viņš atduras pret kādu problēmu, darbs apstājas. Viņš atnāk no rīta ar konkrētu domu paveikt to un to, bet atklāj, ka vajadzīgā materiāla nav. Viņš zvana darbu vadītājam, bet tam darbs jau saplānots, un nevar šī […]

Cēsis vērienīgi sapoš, tādēļ ļoti vēlamies zināt, kāpēc ilgstoši šī ēka bojā pilsētas kopējo ainu. Vai paredzēts līdz pilsētas 800 gades svētkiem vismaz no ārpuses šo namu sakārtot? Daudzu cēsnieku vārdā Ilga Volosova

Kādi nezinīši ir vairāki mūsu Cēsu deputāti, cik nožēlojami, ka atļāvuši tādu ārprātu. Ko dara juristi Cēsu domē? Un Lolitai Kokinai ar lielo izglītības darbinieces pieredzi nevajadzēja nevienam atļaut no zāles iet laukā (tas tā, pa jokam), kamēr nepieņem pareizu lēmumu. Skolu direktori – deputāti, vai viņi nezina, kā vecāki Cēsīs cīnās pret alkoholu un […]

Mūsu vajadzības ignorē, kamēr nenotiek slepkavības vai bēgšanas. Te nekas nav citādi kā citās ieslodzījuma vietās. Sēž zēni, kuri noslepkavojuši savus tēvus, vienaudžus, vairāki ir izvarotāji, taču skolotājām skolā jāstrādā bez apsardzes. Mēs nenēsājam ieročus. Matīsa cietumā stāv vesels sardzes pulks ar stobriem. Mums nāktos atsvaidīties ar akmeņiem. Klasesbiedri ir zagļi, laupītāji un slepkavas. Viņiem […]

Pasaulē pazīstamā pedagoga Šalvas Amonašvili humānās pedagoģijas idejas ir skats uz skolēnu kā aktīvā pašattīstībā esošu personību. Skolotāja un skolas uzdevums ir radīt bērna izaugsmei labvēlīgus apstākļus un vidi. Tas nav vienkārši un pašsaprotami veicams ierastajā skolu vidē, jo prasa individuālu pieeju katram skolēnam, talantu un spēju izpēti, cilvēcisku kontaktu. Jāstrādā mīloši un cienoši, bērna […]

Priecē, ka Saeimā ir deputāti, kuriem sports bijis tuvs visu mūžu. Tur iepazinos ar Albertu Krūmiņu un Kārli Strēli, kuri savu darbību velta tieši sporta atbalstam. Apzinot situāciju Latvijā, sapratām, ka nav īsti pareizi, ka dažviet ceļ ļoti dārgas sporta zāles un kompleksus, bet ne visi cilvēki tur varēs nokļūt. Pie šodienas degvielas cenām arī […]

Par izmaiņām valsts budžetā. Otrajam pusgadam veikta naudas pārdale par labu reģioniem. Papildu nauda piešķirta konkrētiem projektiem. Naudas sadale starp rajoniem nav vienāda, nozīme acīmredzot ir bijusi arī pašvaldību vadītāju aktivitātei un iespējai piešķirto naudu līdz budžeta gada beigām izlietot konkrētiem nolūkiem. Visvairāk naudas pārdalē dabūjuši: Bauskas rajons – Ls 2.847.387; Madonas – Ls 2.194.739; […]

Cēsīs Piebalgas ielas 47. nams ir manu vecāku mājas, kur aizvien dzīvo mana māte. Šeit es esmu uzaudzis un joprojām šīs ir arī manas mājas. Tāpēc man nav vienaldzīgi, kā attīstās un mainās Cēsis. Šobrīd ir sacelta nesaprotama kņada un ažiotāža ap it kā plānoto degvielas uzpildes stacijas būvniecību Cēsīs, Lāču ielā 2. Es uzskatu, […]

Iedomāsimies parastu ģimeni, kurā ir divi strādājošie un divi skolas vecuma bērni. Tētis un mamma ir privātfirmu darbinieki, mēnesī katrs “uz rokas” saņem 120 latu. Tātad ģimenes budžets ir Ls 240. Sadalot Uz galviņām, katram sanāk pa Ls 60. Ak vai, cik tālu līdz iztikas minimumam! Nu labi, pieņemsim, ka vecāki tomēr ir veiksminieki un […]

Zemnieku saimniecības “Liepas” saimnieks uzskata, ka ES esam iestājušies dažus gadus par ātru: “Pēdējā brīdī atjēdzāmies un gatavošanās notika pārāk lielā steigā. Domāju, ka Latvija vēl nav gatava ES. Tam atbalsis arī lauksaimniecībā, piemēram, laikā, kad iestājāmies ES, arī tulki nebija pietiekami sagatavoti: internetā ES direktīvas ir galvenokārt angliski. Ja tās ir latviski, tulkojums ir […]

Protams, ir apbraucamais ceļš pāris kilometru garumā, bet bez ietvēm tas nav piemērots gājējiem. Pāreju nav iespējams ierīkot pārmiju vietā, bet nekas netraucē to izveidot dažus metrus tālāk. Noraidāmas ir dažādas atrunas par sliktu redzamību, jo savulaik šajā vietā atradās pārbrauktuve, kuru šķērsoja visu veidu transports. Nevarētu būt arī tehnisku problēmu, jo Siguldā šāda pāreja […]

Lasot 1942. gada vācu laikā izdotā žurnāla “Mana māja” jūnija numuru, atrodu materiālu par Baigo gadu. Kas tad rakstīts gadu pēc latviešu un cittautiešu izsūtīšanas? O. Freivalds raksta: “… pietika šī viena gada, lai ievestu latviešu tautu neizsakāmās ciešanās un pierādītu, ka mūsu tautas bojā eja – garīgā, fiziskā un saimnieciskā iznīcināšana ir bijusi šī […]