Pērn septembrī, vienojoties valdībai, darba devējiem un arodbiedrībām, tika nolemts no šīgada 1.janvāra paaugstināt minimālo darba algu līdz 120 latiem. Pēc Labklājības ministrijas rīcībā esošiem statistikas datiem, sabiedriskajā sektorā minimālo algu saņem vien 7600 jeb 9% cilvēku. Savukārt privātajā sektorā 87000 līdz 90000 cilvēku jeb 85% strādā par valstī noteikto minimālo algu. Februārī strādājošie, kuri saņem minimālo algu, savos maciņos saņems par 30 latiem vairāk, bet darba devējiem jārēķinās ar lielākiem izdevumiem. Ko par algu paaugstināšanu domā darba devēji un ņēmēji?
Amanda Baltā strādā par dežuranti skolā un vēl janvārī algā saņēma 90 latus. ”Protams, ir patīkami, ka pieliek 30 latus, nevis tikai kādus desmit, bet lielo algu saņemšu tikai februārī, kamēr cenas daudz kam kāpušas jau no gada sākuma,” saka A.Baltā. “Tātad tikai februārī redzēs, vai algas pielikums būs jūtams ikdienā. Vienam cilvēkam ar minimālo algu būtu grūti izdzīvot, kopīgā ģimenes budžeta situācija nedaudz vieglāka. Tiesa, visu laiku jau jārēķina līdzi, jāseko izdevumiem. Varbūt pluss, ka dzīvojam privātmājā, tādējādi nav jāmaksā tik lieli mēneša komunālie maksājumi kā daudzdzīvokļu mājās. Bet arī mājā izdevumu netrūkst. Kurināmā cenas aug ļoti strauji, un arvien lielāka summa nepieciešama, lai ziemā nebūtu jāsalst. Šī ziema jau visiem ļoti pateicīga, bet aukstā ziemā kurināmais patērējas daudz. Ir cilvēki, kuri prot visus izdevumus izplānot līdz pēdējam santīmam, es tā nemāku, jo mājai ir arī citas vajadzības, dažādi remonti, remontiņi, un ne vienmēr tos var iepriekš plānot, gadās arī neplānoti izdevumi, kas mājā nav tie mazākie. Ja mūs tika daudz neskars dabas gāzes straujais cenas pieaugums, tas tomēr atsauksies uz visām jomām, un cenas atkal pieaugs.
Lai arī alga tiek paaugstināta, dzīves dārdzība tomēr tai iet krietni pa priekšu, un nedomāju, ka šie 30 lati būs ļoti jūtami. Tomēr esmu optimiste, un nākotnē raugos cerīgi, jo palielināts arī neapliekamais minimums, bērnu pabalsts, tādējādi kopā jau kaut kas sanāks. Ir jāpriecājas par to, kas ir, jo no bēdāšanās un gaušanās jau naudas vairāk nebūs.
Savukārt Līgatnes pagasta padomes priekšsēdētājs Guntars Pīpkalējs pastāstīja:
– Pašvaldībai speciālistiem un strādniekiem jāmaksā konkurētspējīgas algas, jo darba piedāvājumu netrūkst. Turklāt no Līgatnes ir ērta satiksme ar Siguldu, Cēsīm, kur lielāks pieprasījums pēc darbaspēka. Taču svarīgi ne jau tikai noturēt darbiniekus. Cilvēkiem arī jāsaņem savam ieguldījumam atbilstošs atalgojums. Iespēju robežās cenšamies to nodrošināt.
Zinot, ka ar šo gadu minimālā darba alga tiek palielināta no 90 līdz 120 latiem, Līgatnes pagasta padomes un pašvaldības iestāžu darbiniekiem darba samaksu paaugstinājām jau oktobrī. Algas vidēji par 30 procentiem tika paceltas visiem vairāk nekā 70 cilvēkiem – pagasta padomē strādājošajiem, izglītības iestāžu personālam, treneriem, pulciņu vadītājiem un citiem, kuriem darba devējs ir pašvaldība. Jāatgādina, ka darba samaksa kļūst lielāka ikvienam, jo atalgojums ar koeficientu ir piesaistīts minimālajai darba algai. Paaugstinājums gadā no pagasta budžeta papildus prasa nepilnus 50 tūkstošus latu.
Palielinot algas jau pagājušā gada nogalē, riskējām, bet cerējām, ka 2007.gada budžeta prognoze būs mums labvēlīga. Risks attaisnojās. Prognoze paredz pieaugumu. Un, kā liecina iepriekšējo gadu pieredze, šī prognoze piepildās.
Ko darīs pagasta uzņēmēji, vai viņi cels algas, nezinu. Noteikti būs gan nozares, kurās darba samaksa palielināsies, gan uzņēmumi, kur tā paliks tāda pati. Tas atkarīgs no daudziem faktoriem.
SIA “Tīrības nams” direktors Gvido Sabulis uzsvēra, ka firmas darba specifika ir nedaudz citādāka, nekā varbūt citos uzņēmumos.
– Darba samaksu nosaka darba specifika, un tā tiek pakārtota padarītā apjomam.Līdz ar to jau iepriekš minimālās algas paaugstināšanu esam veikuši proporcionāli padarāmajam darbam, rēķinot samaksu par slodzi. Mūsu uzņēmumā nepastāv valsts noteikta robeža – minimālā alga 90 vai 120 latu. Alga tiek maksāta proporcionāli darāmajam darbam, protams, ņemot vērā valsts noteikto minimālo algu. Ja apkopējai jāsakopj tikai 100 kvadrātmetru telpa, tad viņai nekad nebūs 120 latu alga, jo šo darbu var veikt vienas stundas laikā. Par astoņu stundu aktīvu darba dienu strādājošie jau tagad saņem vairāk nekā 120 latus.
Valdības lēmumu par minimālās algas paaugstināšanu līdz 120 latiem uzņēmums izjutīs, jo algas vienalga nāksies celt. Ja apkopējai par 100 kvadrātmetru telpas sakopšanu tika maksāti 50 lati, tad slodzes izpeļņa procentuāli palielinās. Negatīvākais šajā procesā tas, ka no valdības puses notiek liels lēciens, bet uzņēmēji nespēj sagatavoties, lai paceltu pakalpojumu cenas, no klienta pēkšņi paņemot lielāku naudu. Pakalpojumu cenas celsies, bet to nedrīkst darīt tik strauji, kā prasa apstākļi. Tas jādara pakāpeniski gada laikā, pielāgojoties jaunajai cenu situācijai.
Uzskatu, ka valdībai uz valsti jāraugās kā vienotu kopumu, sevišķi jautājumos, kas saistīti ar sociālo sfēru. Ar problēmu risināšanu nedrīkst mētāties ne vārdos, ne darbos, kā tas notika pirms vēlēšanām – mēs darīsim visu. Uzskatu, ka valsts attīstība ir kopsolī risināmi jautājumi. Arī neapliekamā minimuma strauja palielināšana un sociālā nodokļa pārdale starp darba devēju un darba ņēmēju nedrīkst notikt tik strauji.
Likumdošanā jārada iespēja budžeta iestādēm slēgtos līgumus pārskatīt pusgadā vai ik gadu, jo kā uzņēmējs daudzus līgumus slēdzu uz diviem gadiem, līdz ar to ļoti grūti pielāgoties pēkšņai situācijas maiņai. No valsts un pašvaldību iestādēm vēlētos lielāku elastību. Ja notiek kādas pārmaiņas, lai uzņēmēju līgumi ar pašvaldībām varētu mainīties līdzi. Tikai valsts struktūrām, uzņēmumiem un iestādēm strādājot saskaņoti, varēsim panākt mūsu kopīgo attīstību, – pastāstīja Gvido Sabulis.
Pierakstījuši Jānis Gabrāns, Andra Gaņģe, Valda Rozenberga
Komentāri