Svētdiena, 20. jūlijs
Vārda dienas: Jautrīte, Kamila, Digna, Sāra

Izglītības politika

Druva
00:00
13.01.2007
16

Cenšoties īstenot nacionālajā attīstības plānā ietverto prasību veidot uz zināšanām balstītu ekonomiku, Latvijā lielu uzmanību sākuši pievērst izglītības sistēmai un nepieciešamo, trūkstošo speciālistu problēmai. Tomēr jāteic, ka pašlaik izglītības sfērā nepieciešamās stratēģiskās darbības vietā manāms vien kaut kas līdzīgs „ugunsgrēka dzēšanai”.

Savā Jaungada uzrunā tautai Ministru prezidents Aigars Kalvītis lieku reizi atgādināja, ka valstij ir nepieciešami zinātnieki, kā arī dabas-zinātņu un inženierzinātņu speciālisti, un aicināja visus mācīties matemātiku un ķīmiju. Līdz šim gan valsts nervozā aģitācija par studentu piesaisti dabaszinātnēm nav bijusi rezultatīva – pērn, līdzīgi kā citos pēdējos gados, Latvijas Universitātes iestājpārbaudījumos vislielākais konkurss bija sociālajās zinātnēs, īpaši komunikācijas zinātnē. Savukārt fizikas un matemātikas fakultāte vairākās studiju programmās nespēja aizpildīt budžeta grupas.

Laikā, kad valsts līmenī tiek popularizētas dabaszinātnes, sociālajām zinātnēm atliek vien noskatīties šajā ugunsgrēka dzēšanā, apjaušot, ka valstij par sabiedrisko procesu izpratni svarīgākas ir dažādas smalkās tehnoloģijas. Šāda nostāja būtu pamatota, ja dažādos politikas dokumentos vai mudžētu no atsaucēm uz sociālo zinātņu pārstāvju bara savāktajiem datiem un to interpretācijām. Taču tā nav, un tās pašas sociālo zinātņu fakultātes potenciāls dažādu būtisku procesu analizēšanā bieži vien paliek tikai pētnieku, nevis valsts politikas plānotāju interesēs. Laikā, kad šis novirziens ir tik populārs, valstij vajag no tām ņemt, ko var paņemt, nevis uzgriezt muguru. Viens no veidiem, kā varētu gūt skaidrojumu zinātnes nozaru popularitātes nesabalansētībai, ir vispārējās izglītības sistēmas izpēte, pie kā šonedēļ ķērās valsts kontrole. Kā intervijā „Latvijas Avīzei” šonedēļ stāstīja valsts kontroliere Inguna Sudraba, Latvija kļūst mazāk konkurētspējīga, un „kaut kas šajā sistēmā nestrādā”. Proti, skolā bērniem tiek dotas zināšanas, bet ne prasmes un motivācija sevi realizēt dzīvē. Ar dzīves izvēlēm tiešā veidā ir saistīta izglītības sistēma un tajā strādājošie, kam ir lielas iespējas ietekmēt skolēna talantus un intereses. Proti, vai no viņiem izaugs nākamie zinātnieki, inženieri, sociologi vai tikai gatera strādnieki un Īrijas sēņu lasītāji.

Pašlaik ir modīgi skandēt saukli, ka valstij ir nepieciešams izmantot savu intelektuālo potenciālu, jo mūsdienu pasaulē konkurēt ir iespējams tikai ar zināšanām. Tomēr ar zināšanām Latvijā ir, kā ir. Lai gan mums sevi patīk dēvēt par studentu zemi – to Jaungada runā uzsvēra arī A.Kalvītis –, tomēr tas tikai tāds sevis mānīšanas veids. Lai gan 2005. gadā valstī bija ap 130 tūkstošiem studentu, tomēr tikai retais rēķina, cik liels atbirums ir pēc pirmās sesijas un cik daudz no šiem studentiem studijas „velk” krietni ilgāk nekā noteikts programmā. Pēc Latvijas Universitātes datiem, Latvijā pašlaik no visiem iedzīvotājiem apmēram 14 procentiem ir augstākā izglītība. Vācijā tādu ir 20 procen-ti, Zviedrijā 25, Somijā 35. Tas nozīmē – lai gan salīdzinājumā ar padomju laiku augstāko izglītību ieguvušo skaits ir krietni cēlies, tomēr būtiski, ka lielais studentu skaits ne vienmēr nozīmē arī lielu augstskolas beidzēju skaitu. Savukārt akadēmiskais personāls noveco, paaudzes nomainās gausi, un šādā ātrumā uz zināšanām balstīto ekonomiku Latvijai neuzcelt vēl kādu mūžību.

Tikmēr Latvijas Universitāte ir paziņojusi, ka studentiem, kas mācības sāks nākamruden, krietni tiks palielināta mācību maksa (uz tiem, kas iestājušies šogad vai iepriekšējos gados, šīs ziņas neattiecas). Proti, 2007./2008. akadēmiskajā gadā maksas grupu studentiem viens gads Universitātē maksās no 850 līdz 1500 latiem. Dažām programmām, kuru speciālistu valstij īpaši trūkst, piemēram, pedagogiem, maksa būs zemāka, bet pilna laika studijas zem jau minētajiem 850 latiem gadā nemaksās. Valstij īpaši trūkst cilvēku ar doktora izglītību un vismaz vārdos augstskola sniedz atbalstu šī līmeņa studijām, nosakot samazinātu studiju maksu – tomēr arī tad tā ir 1250 lati gadā.

Šī cenu politika parāda, kā Universitāte mēģina līkumot starp diviem uzdevumiem, proti, no vienas puses, pildīt savu misiju un nodrošināt labu izglītību, kā arī vadīt zinātnes attīstību, bet, no otras, tai ir jādarbojas tirgus ekonomikas apstākļos, kur viedie vārdi bez finansiāla seguma ir tukša vieta. Rudens rādīs, kādus rezultātus šī politika nesīs un kā tas ietekmēs jaunatnes vērtību orientāciju, kas saistīta ar izglītošanos un karjeras veidošanu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Dzīve bez tehnoloģijām. Vai tas vispār vēl būtu iespējams?

16:16
19.07.2025
8

Iedomājieties:kādu dienu jūs pamostaties pasaulē bez tehnoloģijām – visi datori uz planētas vienkārši pazuduši. Visi telefoni, viedierīces un citi tehnoloģijas laikmeta brīnumi. Visdrīzāk būsiet aizgulējies, jo viedtālruņa ar uzstādīto modinātāju vairs nav. Kad sākotnējais šoks par izgaisušo mobilo ierīci un neesošo internetu pāriet, sākat gatavoties darba dienai. Diemžēl nebūtu iespējams ieslēgt gaismu, nomazgāties dušā vai […]

Bērns vasaras brīvlaikā

08:08
16.07.2025
37

Lieliskie skolēnu dziesmu svētki beigušies. Gan tā dalībnieki bērni, gan tie, kas prata bērnus aizvest līdz izcilajam notikumam, var ar prieku atskatīties uz paveikto. Var atpūsties. Tikai viena daļa lielā notikuma būvētāju – skolēnu vecāki – elpu ievilkt nevar. Ne vienam vien, lai bērnu izvadātu uz mēģinājumiem, lai sagatavotu un justu līdzi, būtu klāt, kad […]

Vai ar meditāciju vien pietiek

22:07
15.07.2025
32

Sociālajos medijos pamanīju, ka 11.,12. jūlijā Rīgā, Tallinas ielas kvartālā, notiks festivāls “Ogle 2025”. Tā mērķis – pievērst uzmanību mentālajai veselībai un sniegt apmeklētājiem iespēju uzzināt, kā par to labāk parūpēties. Pasākums ir pieejams par ziedojumiem. Divu dienu laikā vairāk nekā trīsdesmit Latvijas speciālistu – psihologi, psihoterapeiti, mākslas terapeiti, kustību speciālisti – piedāvāja lekcijas, darbnīcas, […]

Pagātne, kas māca pārdomāt vērtības

10:07
15.07.2025
23

Nesen beidzu lasīt Sandras Kalnietes autobiogrāfisko romānu “Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos”, kurā atainotas Kalnietes ģimenes vēstures traģiskākās lappuses – izsūtījums uz Sibīriju. Grāmata ir tulkota angļu, vācu, franču, itāļu, flāmu, somu, zviedru, japāņu, krievu un albāņu valodā un saņēmusi plašu atzinību. “Nav tādas ģimenes Latvijā, kurai nebūtu sava stāsta par Sibīriju un par tuviniekiem, […]

Nav informācijas, un tiek pazaudēts laiks

16:12
13.07.2025
31

Lietus līst, pēc pāris stundām brīvdabas koncerts. Notiks ārā vai tomēr telpās? Meklēju atbildi tur, kur ir viss – internetā. Neatrodu. Jautāju vacapa biedriem, arī nezina. Atliek vien vilkt lietusmēteli un doties. Nav jau liels un smags, ja    nevajadzēs, varēs ielikt somā. Smidzina, un, pirms tuvojos koncertvietai, vēl ieskatos rīkotāju feisbukā. Tur ziņa, ka […]

Vadītājs – tālredzīgais svētku režisors

16:11
12.07.2025
38

Skolēnu ģimenēm jūlijs ir īpašs – tas ir laiks, kad daudzi svin izlaidumus, sniedz dokumentus nākamajā izglītības iestādē, un šogad arī notiek Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Tas ir ne tikai svētku, bet arī atbildības laiks, kurā redzami ne tikai bērni, bet arī skolu un kolektīvu vadītāji. Lai gan svētki vieni, sajūtas ir ļoti […]

Tautas balss

Ātri un teicami

16:14
13.07.2025
25
Sandra Kalniņa raksta:

“Vaives pagastā pašvaldības autoceļa Veismaņmuiža-Kalējiņi-Ziemeļi posmam veikta apauguma novākšana, seguma virskārtas atjaunošana, greiderēšana, kā arī citi uzturēšanas darbi. Par to vēlos izteikt pateicību Cēsu novada pašvaldībai, kā arī faktiskajiem darbu veicējiem (diemžēl nezinu uzņēmuma nosaukumu, darbinieku vārdus, uzvārdus) par kvalitatīvi, ātri paveikto darbu! Šis ieguldījums minētā ceļa uzturēšanā ir ārkārtīgi patīkams pārsteigums un zīme, ka […]

Neskaidrības un jautājumi

16:12
12.07.2025
36
E. raksta:

“Kā rīkoties, ja mani četri bērni manā 60.jubilejā katrs uzdāvinās 200 eiro, lai varu aizbraukt ceļojumā? Ja pieņems jauno ienākumu deklarēšanas kārtību, tad man būs jāpierāda, kur to naudu ņēmu. Pierādīt jau varu, tikai iedomājos, cik daudz būs dažādu gadījumu, kad tādas un līdzīgas summas cilvēks gribēs ieskaitīt savā bankā. Un tad katrs būs jākontrolē. […]

Kailgliemežiem patīk nepļautas vietas

21:09
09.07.2025
44
Cēsniece raksta:

“Tagad saka, ka zāli pirmo reizi var pļaut jūlija vidū vai pat vēlāk, lai izsējas savvaļas augu sēklas. Tas ir lieliski, taču ir cita nelaime. Kur zāle augsta, labvēlīga vairošanās Spānijas kailgliemežiem, īpaši jau šajā slapjajā vasarā. Tā laba doma pārvēršas par sliktu dabai un videi. Manuprāt, šovasar ar zāles pļaušanu pilsētā, piepilsētā un ciemu […]

Tūlīt pēc saullēkta pamodina zāles pļāvējs

12:13
06.07.2025
49
A. raksta:

“Nepatīkami, ja brīvdienu rītos modina zāles pļāvēja vai cita ārtelpas kopšanas tehnika. Dažviet to sāk darbināt jau no rīta septiņos un pat agrāk. Negribu mest akmeni tikai tiem, kas aprūpē pašvaldības teritorijas, arī privātmāju saim­nieki nereti sāk darbu rīta agrumā, nepadomājot, ka daudzi vēl bauda rīta miegu. Varbūt varētu izdot kādus noteikumus, no cikiem brīvdienu […]

Kravas auto atstāj dubļus

10:12
05.07.2025
27
Lasītāja raksta:

“Cēsīs notiek lieli ielu remonti un citi būvniecības un zemes darbi. Tas labi, bet lielās kravas mašīnas mēdz uz brauktuves atstāt lielus dubļus. Tad nu citi nošķiež mašīnas, bet sausā laikā ceļas lieli putekļi. Šajā jautājumā gribētu lielāku kārtību,” pauda lasītāja, kas Cēsīs dzīvo Saulrītu pusē.

Sludinājumi