Ziemeļvidzemes reģiona valsts darba inspekcijas Cēsu biroja valsts darba inspektore
Ekonomiskā augšupeja arī mūsu rajonā ir ļoti strauji attīstījusies. Daudzi pievērsušies celtniecībai, kokapstrādei, un līdz ar to pieaug arī nelaimes gadījumu skaits. Pagājušajā gadā valsts darba inspekcijas Cēsu birojā reģistrēti un izmeklēti 48 nelaimes gadījumi darbā, no kuriem deviņos strādājošajiem radušies smagi veselības traucējumi, bet divi beigušies letāli. 14 nelaimes gadījumi notikuši ar kokapstrādi saistītos uzņēmumos. Daudz bijis arī ceļu satiksmes negadījumu, kuros, veicot darba pienākumus, cietuši darbinieki.
Nelaimes gadījumu iemesli ir dažādi. Pārsvarā tā ir nenopietnā attieksme pret instruktāžu darba vietā. Darbinieki ļoti bieži tiek instruēti formāli. Paši neizlasa darba instrukciju, bet parakstās. Ikvienam strādājošajam vajadzētu saprast, ka ar savu parakstu viņš pats kļūst atbildīgs. Savukārt no darba devēju puses vairāk nepieciešama individuālā pieeja. Tieši darba devējam jānodrošina nodarbināto mācības darba aizsardzības jautājumos, izvēloties tādas mācības, kas atbilst nodarbinātā profesionālajai sagatavotībai. Der atcerēties arī to, ka darbinieki jāinstruē ne retāk kā reizi gadā. Tas uzņēmumos tiek darīts. Jautājums ir tikai par to, cik kvalitatīvi tas tiek veikts.
Vērtējot pērno gadu, jāatzīst, ka otrs ļoti būtisks nelaimes gadījumu iemesls darba vietās ir alkohola lietošana. Pērn rajonā bija vairāki gadījumi, kad darbinieks nelaimes gadījumā cieta tieši šī iemesla dēļ. Šādās situācijās atbildīgais, protams, ir gan darba devējs, gan pats darbinieks. Darba devējam jāskatās, kāds darbavietā ierodas darbinieks, bet klāt piestāvēt nevar nevienam. Šī gada sākumā arī jau bija letāls gadījums, kad būvobjektā mira strādājošais. Tiesu ekspertīzē atklājās, ka darbiniekam organismā bijušas 6,7 promiles alkohola. Tiesa gan, darba devējs strādājošo pie darba nebija pielaidis, bet darbinieks mira darbavietas teritorijā.
Protams, nelaimes gadījumi bieži notiek, ja nav izvērtēti darba vides riksi. Līdz ar to nav veikti pasākumi, lai tos novērstu. Arī darbinieku neuzmanība un steiga nereti noved līdz nelaimes gadījumiem. Arī neatbilstoša darba aprīkojuma izmantošana vai arī individuālo aizsardzības līdzekļu nelietošana, kurus gan
darba devējs ir izsniedzis, tikai darbinieki neuzskata par vajadzīgu tos lietot. Uzkar turpat blakus uz nagliņas, un viss. Par to daudz ir runāts un skaidrots, taču darbinieki vēl joprojām nesaprot, ka tas paredzēts tikai viņu pašu drošībai.
Šobrīd, sākoties slidenajam laikam, nereti par iemeslu nelaimes gadījumiem kalpo darba vietas neuzturēšana kārtībā vai nesakoptie ceļi un pagalmi, kuros strādājošais pakrīt un, piemēram, salauž kāju.
Vērtējot pagājušo gadu, jāpiemin, ka vēl joprojām daudzi strādājošie nesaprot, ka nedrīkst strādāt bez darba līguma. Vēl pavisam nesen bija šāds gadījums. Atnāca darbinieks un teica, ka divus mēnešus viņam nav izmaksāta darba alga. Taču darba devējs pasaka, ka viņu nepazīst un redz pirmo reizi. Šādās situācijās atliek vien pašam darbiniekam iet uz tiesu, meklēt lieciniekus un pierādīt, ka ir strādājis konkrētajā uzņēmumā. Līgums ir garantija, ka saņemsi algu, ka būs visas sociālās garantijas. Žēl, ka bieži darbinieki to nesaprot.
Taču gribas cerēt, ka gan darbinieki, gan darba devēji mācās no citu nelaimēm, lai tās nepieļautu savā ikdienā. Pierakstījusi Liene Lote Sīle
Komentāri