Trešdiena, 17. aprīlis
Vārda dienas: Rūdolfs, Viviāna, Rūdis

Cēsu muzejs vakar, šodien un rīt

Druva
00:00
06.01.2007
2

Cēsu vēstures un mākslas muzeja vadītāja

– Pērn notika mūsu muzeja akreditācija. Līdz ar to tika caurskatīta mūsu dokumentācija, vērtēta attīstības koncepcija. Vērtējums kopumā bija pozitīvs. Tas, ka pērn no Eiropas fondiem dabūts miljons latu Jaunās pils rekonstrukcijai, mums uzliek lielu nastu. Dabīgi, ka šis miljons muzeja problēmu atrisināšanai ir daudz par maz, taču sākuma apgriezieniem naudas pietiks. Mums ir izstrādāta jaunā ekspozīcijas koncepcija, kas apstiprināta muzeja padomē. Tā tuvākajos gados jārealizē. Darba būs ļoti daudz. Ekspozīcijai ir itin pretenciozs nosaukums “Cēsis – Latvijas vēstures centrā”. Mēs saprotam tā, ka ekspozīcijā rādīsim tos savas vēstures akcentus, kas ir svarīgi visai Latvijas pagātnei, sākot no senākās vēstures, tie ir vendi, cauri viduslaikiem, sarkanbaltsarkanā karoga vietai Cēsīs… Būtiski parādīt Cēsis kā Latvijas kultūrvēsturisku centru. Tā ir novada vēstures daļa, kuru skatīs ekspozīcijas apmeklētāji. Visa ekspozīcija tiks iekārtota Jaunajā pilī. Līdz ar to daudz problēmu, kā apvienot ekspozīciju ar pils vēsturiskajiem interjeriem. Uzdevums arī ekspozīciju izvietot tā, lai to un Jaunās pils telpas varētu izmantot dažādiem novada, varbūt pat visas valsts pasākumiem, reprezentācijai. Runa vispirms par Latvijas armiju, kuras vēsture cieši saistīta ar šo ēku. Paši it kā iztēlojamies, kā darbus organizēsim. Ka tas nebūs viegli, arī ir skaidrs. Vispirms jātop jaunās ekspozīcijas plānam. Jāmeklē tai mākslinieks. Projekta realizēšana jāveic līdz 2008. gada augustam. Tā ir darbu pirmā kārta, kas ietver Jaunās pils pirmā un otrā stāva rekonstrukciju. Laiks ļoti īss. Termiņus dzen Eiropas nauda, tur neviens nebūs pierunājams termiņus pagarināt.

Būs vajadzīgs spēcīgs mākslinieks. Mums sava nav. Nāksies slēgt darba līgumu, tas saistīts ar darba algu. Jaunajā materiālā būs mazāk priekšmetu nekā līdzšinējos stendos. Būs nepieciešama to rūpīgāka atlase, lai tie runātu līdz ar mākslinieciskās izteiksmes līdzekļiem.

Pirmajā un otrajā stāvā nenotiks remonts, bet rekonstrukcija. Telpas atgūs kādreizējo izskatu, arī kafijas istaba lejas stāvā. Pašreizējie stendi tiks nomontēti pakāpeniski. Pirmais stāvs jāatbrīvo pirms darbu sākšanas tajā. Otro stāvu atbrīvosim ne vēlāk kā tajā dienā, kad pirmajā stāvā sāks strādāt restauratori. Darbu veicējfirma vēl nav zināma, jo konkurss vēl nav izsludināts. Tas tiks veikts janvāra vidū.

Muzeja zinātniskais darbs saistīts ar jauno ekspozīciju. Mums ir septiņi speciālisti. Štatos apstiprināts astotais, taču ar tādu algu labu darbinieku būs grūti dabūt. Darbā atgriežas mākslinieks – noformētājs, mūsu pašu Dainis Jansons. Viena zinātniskā darbiniece piedalās konkursā citā darba vietā Cēsīs, kur garantē divreiz lielāku darba algu. Viņu droši vien zaudēsim.

Katram speciālistam ir savas izpētes tēmas vai visa darba mūža garumā. Domājam jau par jaunajām, ko izvirza dzīve.

Par muzeja krājumu (fondiem). Tā lielākā problēma ir nepiemērotās telpas. Pāriesim uz Akmens ligzdu. Šo procedūru jau esam sākuši. Tur paliksim līdz tam laikam, kad tiksim pie savām jaunajām telpām, acīmredzot vecpilsētā netālu no sv. Jāņa baznīcas. Kad tas notiks, grūti prognozēt. Līgumu par Akmens ligzdas otrā un trešā stāva nomāšanu slēgs Cēsu dome. Kad Jaunajā pilī sāksies rekonstrukcija, muzeja darbinieki arī strādās Akmens ligzdā, jo vecajās darba telpās būs atslēgta elektrība, nebūs ūdens…

Krājumam nav sava vadītāja, tur strādā visi speciālisti. Par krājumu atbildīgs ir muzeja vadītājs. Mans amata nosaukums – muzeja vadītāja, galvenā krājuma glabātāja. Viens speciālists ir atbildīgs par krājuma uzskaiti, cits – par tā saglabāšanu. Tajā ir vairāk nekā 140 tūkstoši vienību. Skaits turpina augt, protams, ne tik strauji kā tad, kad notika ikgadējās ekspedīcijas. Mainījusies arī nostāja par krājuma komplektēšanu. Tā varētu būt aktīvāka, īpaši par padomju laiku.

Būs jauns speciālists novadpētniecības darbā. Viņš veidos sadarbību ar pašvaldībām, mācību iestādēm un memoriālajiem muzejiem. Arī konsultēs par jaunu sabiedrisko muzeju veidošanu. Viņa zinātniski pētnieciskā tēma būs “Padomju okupācijas periods”. 2008. un 2009. gadā ceram Cēsīs atvērt padomju perioda ekspozīciju. Jaunajā Pilī tā nebūs. Kur izvietosies, vēl nevaru pateikt. Jaunā speciāliste arī veidos šīs ekspozīcijas faktisko un vizuālo materiālu.

Pērn veiksmīgi mūsu dzīvē iekļāvās muzeja pedagoģe. Viņa veidoja sadarbību ar skolām. Esam iecerējuši nākamajā vasarā atsākt ekspedīcijas. Tās vismaz sākumā nebūs zinātniski kompleksas, bet tematiskas. Iesaistīsim arī sabiedrības pārstāvjus.

Krājumā ienācis bagātīgs materiāls par represētajiem novadniekiem. Te nonāk Cēsu 800 gadē dāvinātās lietas. Pilnīgi no jauna izveidota kolekcija par kamaniņu sportu Cēsīs. Tas ir Daiņa Odziņa devums novadam.

Turpinām pētīt Latvijas karoga vēsturi saistībā ar Cēsīm. Virsnieka vietnieks Dzintars Krūmiņš, kurš 2004. gada aprīlī uzvilka Latvijas karogu pie NATO štāba mītnes Briselē, ir mūsējais. Viņa asistente šajā procedūrā bija Ingūna Vaksa, arī cēsniece. Tas nebija speciāli tā organizēts, bet kaut kas augstāks Cēsis visu laiku saista ar Latvijas karogu. Muzeja krājumā ir arī formas tērps, kurā Dz. Krūmiņš bija ģērbies, karogu paceļot. Arī ieraksti no šīs procedūras, fotogrāfijas…

Muzeja darbs saprotams ne tikai tradicionālā izpratnē. Mēs darbojamies visa Vidzemes vēstures un tūrisma centra ietvaros. Arī katrs aģentūras izdotais iespieddarbs apstiprināms muzeja padomē. Cēsu pils un viss, kas tur notiek, ir aģentūras pārziņā, taču arheoloģisko izrakumu veikšana daļēji ir arī mūsu kompetencē. Viss tajos atrastais paliek muzeja krājumā. Mūsu rūpe ir šo priekšmetu konservācija un restaurācija. Šajos darbos netiekam līdzi izrakumu apjomam. Labi, ka Cēsu dome uzņēmās aizbildniecību par atrasto lukturi, kas jau kļuvis par pilsētas simbolu. Lukturis jau ir pie restauratoriem.

Atzinīgi vērtēju pils ģildes izveidošanu. Uzteicama ir Jura Žagara iniciatīva un darbošanās. Jebkura ģildes aktivitāte Latvijā un citviet Eiropā cels arī aģentūras un mūsu muzeja popularitāti. Pierakstījis Verners Rudzītis

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atgriezties mājās vienmēr ir laba ideja

13:04
16.04.2024
18

Atgriešanās Latvijā pēc ilgāka laika ārvalstīs var būt gan bagāta emocionālā pieredze, gan izaicinošs ceļojums. Tas sniedz iespēju atkal sastapties ar dzimto valsti un savējiem, atvērt durvis jaunām profesionālajām vai personiskajām iespējām. Arī es pirms diviem mēnešiem esmu atgriezusies no Zviedrijas, kur kopā ar ģimeni pavadīju divarpus gadu. Bijām neliels latviešu loks, draugi un ģimene, […]

Dejas un sapņi

12:20
14.04.2024
15

Deja ir vēl viena valoda, caur kuru atklāt cilvēka iekšējo pasauli, pārdzīvojumus un sapņus. Par to ikviens varēja pārliecināties deju grupas “Viva” 25. jubilejas koncertā. Tajā uzstājās ne tikai tagadējās dejotājas, bet kustību burvībai ļāvās arī bijušās kolektīva dalībnieces, kurām jau ir mazuļi, savienojot pagātnes pieredzi ar īpašo dejas prieku šodienā. Stāsts, ko katra dejotāju […]

“Atkal viena ziema izaurēta. Izturēta". (M. Čaklais)

12:18
13.04.2024
24

Laiks ir skarbs ne tikai kara dēļ. Vairāki Eiropas Savienības (ES) institūciju lēmumi pēdējā laikā vismaz Latvijā rada neizpratni, spriedzi un arī nepatiku pret ES. Diemžēl vēlmi piedalīties Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās 8. jūnijā tas, visticamāk, nevairos, lai gan šie notikumi spilgti apliecina to, cik svarīgi, kādi cilvēki tiek ievēlēti Eiroparlamentā, jo EP var un drīkst […]

Katram sava loma

12:16
13.04.2024
26

“Īstais teātris ir dzīve,” secina aktrise Džūlija Lamberte (attēlo Vija Artmane) filmā “Teātris”. To sapratuši un lieliski izmanto televīzijas ļaudis, veidojot realitātes šovus, kas nudien bieži vien ir interesantāki un saistošāki par daudzām filmām un pat teātra izrādēm. Ja nu neinteresē šovi, ne mazāk saistoša ir politiskā skatuve, kas liek gan vilties, gan pasmieties, gan […]

Dažādas intereses vienā laivā

08:15
10.04.2024
23

Cik nav dzirdēta darba devēju neizpratne, ne sūkstīšanās, ka darbinieki prot pagarināt brīvdienas, vasarā atvaļinājumus. To izdara saslimstot un saņemot naudu gan no darba devēja, gan valsts. Uzņēmēji gadiem runā, ka ir cilvēki, kuri iemanījušies izmantot darbnespējas lapas, lai atpūstos. It kā jau – kas tur slikts, katram veselība ir tāda, kāda nu ir, un […]

Uz kuru pusi spert soli

09:54
08.04.2024
35

Nākamajā nedēļā pašvaldība izsolīs Ungurmuižas nomas tiesības. Tik nozīmīga kultūrvēstures objekta nodošana nomā Cēsu novadā vēl nav bijusi. Ir pieredze ar Ruckas muižu Cēsīs, taču tas gluži nav tas, ko gaida Ungurmuižas gadījumā. Ruckas muižas kompleksu izsolīja bezatlīdzības lietošanā, lai tur turpinātu attīstīt mājvietu radošajām industrijām. Prasība – nodrošināt rezidēšanas iespējas kultūras, vides, aprites ekonomikas […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
15
2
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
16
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
33
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
24
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
40
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi