Sestdiena, 22. marts
Vārda dienas: Tamāra, Dziedra, Gabriels, Gabriela

Varbūt vēl vienu komisiju

Druva
00:00
14.02.2007
10

Raunā

Rakstīt „Druvai” mudināja 9.februāra publikācija “Sola līdzsvarotu attīstību”, raksti par mūsu cilvēku likteņiem darbā ārzemēs un mana pagājušā gada pieredze Ziemeļīrijā. Bet galvenokārt tas, ka pats Latvijā dzīvoju laukos.

Ļoti jauki, ka reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs sola nākotnē atbalstīt reģionālās pilsētas. Bet kas notiek laukos? It kā jau valdība cenšas kaut ko darīt, izmantot arī Eiropas naudu. Piemēram, janvārī Cēsīs rīkoja Eiropas projekta finansētu semināru par ražošanas attīstību pagastos. Pats nepiedalījos, nevaru spriest, vai tas bija teorētisks, vai uz praktiskām pārvērtībām vērsts. Bet, rakstot šīs rindas, uzzināju, ka sestdien ceļš no Raunas uz Jaunpiebalgu bijis vienā ledū. Rodas jautājums: vai siltā ziema ir apēdusi tik daudz līdzekļu, ka nesanāk grantij un kaisīšanai? Jauniešiem jābrauc uz Piebalgas minifutbola tūri pa tīru ledu. Tā, lūk, ar tiem laukiem.

Pēc Īrijā un Ziemeļīrijā vērotā man ir konkrēts priekšlikums, ko darīt lauku labā. Tā kā viena izpētes komisija bijusi Īrijā un devusi atbildi uz „sarežģīto” jautājumu, kāpēc cilvēki brauc strādāt uz ārzemēm, tad ieteikums ir šāds: kādai citai komisijai aizbraukt un papētīt, kā attīstās ražošana Īrijā, salīdzināt to ar mūsu iespējām un uzsākt ko līdzīgu Latvijā. Protams, ņemot vērā arī abu valstu objektīvās (klimats) atšķirības. Tā būtu vienkāršāk, ātrāk radīt jaunas biznesa idejas.

Lai labāk ilustrētu Īrijā redzēto, gribu pastāstīt par nelielo apdzīvoto vietu, kurā strādāju. (Tuvākās lielākās pilsētas atradās kādus 20 – 30 kilometrus.) Ciematā bija baznīca, veikals un kādas 30-40 privātmājas. Reizi mēnesī atbrauca liels autobuss – ceļojošā bibliotēka. Vienīgā ražotne centrā bija metālapstrādes darbnīca, kurā strādāju. Tā nodarbina 10-20 cilvēkus, un gada apgrozījums ir 500 tūkstoši līdz miljonam latu. Netālu no ciemata darbojas koka paliktņu izgatavošanas ražotne un rūpniecības preču bāze. Ne pārāk tālu no centriņa bija vēl divas nelielas metālapstrādes darbnīcas. Manā darba vietā pamatprodukcija bija no metāla caurulēm gatavoti izstrādājumi lopu novietnēm, otrajā ražoja kaut ko laukkopībai. Trešajā viens no produkcijas veidiem bija spīdīgie aizsargstieņi džipiem. Bet tieši apkārt ciematam bija lopu ganības.

Cilvēki apkaimē dzīvo turīgi. Dievkalpojumu laikā pie baznīcas varēja saskaitīt līdz simts automobiļu, pie tam pēdējo gadu modeļus.

Līdz ar daudzajām mazajām ražotnēm ciemata apkaimē bija arī lielākas. Netālu darbojās kāda gaļas pārstrādes ražotne ar 20 -30 strādniekiem maiņā (strādāja galvenokārt ukraiņi), vairāk nekā desmit saldētājfurgoniņiem produkcijas izvadāšanai pa Īriju un pāris lielām fūrēm gaļas vešanai.

Nelielajā lauku teritorijā ir investējusi arī liela kompānija „Quinn”, kurai pieder lielas viesnīcas Dublinā, Prāgā. Objektivitātes labad gan jāsaka, ka šīs vietas uzņēmējdarbību daļēji nosaka tas, ka te atrodas cementa izejvielu iegulas. Tāpēc uzņēmumam šeit pieder liela cementa rūpnīca, pateicoties atbilstošām smilšu atradnēm – arī liela stikla pudeļu rūpnīca. Savukārt tas tuvākā apkārtnē ļauj darboties trim mazākiem betona izstrādājumu ražotājiem. Tomēr neatkarīgi no izejvielu atradnēm kompānija pagājušajā gadā šeit netālu, tuvāk pie nelielas īru pilsētiņas Priekuļu lielumā, atklāja lielu elektrokabeļu rūpnīcu. Kādai citai lielai firmai šajā nelielajā pilsētiņā ir moderna plastmasas izstrādājumu rūpnīca.

Lai vēl raksturotu šo lauku ekonomisko situāciju, jāsaka, ka tur augstienē – kalnā, kas ir mazliet augstāks par Gaiziņu, ir uzstādīti daudzi lieli vēja ģeneratori.

Apkārtnē arī daudz ūdeņu. Ir uzņēmēji, kas nodarbojas ar zivsaimniecību. Vasarā ļoti populārs ir ūdenstūrisms, kuģo ar kuģīšiem pa savienoto ūdens kanālu un dabisko ūdens tilpju ceļiem. Par Eiropas projektu naudu labiekārtotas ūdensceļu piestātnes, ierīkotas dušas, tualetes.

Tad vēl apjomīgā celtniecība. Laukos top gan fermeru jaunas privātmājas, gan ēkas īrei vai pārdošanai. Protams, ceļ arī ražošanas ēkas. Tā, lūk, ar Īrijas laukiem. Atliek mums tikai mācīties.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Nāve sarkanās "Prada" kurpēs

17:13
17.03.2025
42
1

Domāt par nāvi ir noderīgs vingrinājums. Tas ir svarīgs, ja ne pats svarīgākais, notikums dzīvē un nepielūdzami tiešs spogulis, kurā ieskatoties var labi pamanīt, cik jēdzīgas vai bezjēdzīgas ir tavas gaitas šajā saulē.    Domāšana par nāvi, izrādās, var būt arī atspēriena dēlītis, kas palīdz pārlidot pāri kādam no nāves sliekšņiem. Ir gan filoloģiska ķeza: […]

Sievišķība, demokrātija un gudrība

17:23
16.03.2025
21
2

Šogad šķietami klusāk nekā citus gadus, jo 8. marts iekrita brīvdienā, aizvadīta Starptautiskā sieviešu diena. Bet vīriešu rosība ziedu veikalos bija vērojama, un pasākumu klāsts, kas veltīts tieši Sieviešu dienai, bija bagātīgs gan sestdien, gan jau dienu iepriekš, piektdien. Tāpat kā par daudziem svētkiem, ko atzīmējam Latvijā, arī par 8. martu viedokļi ir atšķirīgi – […]

Noteikumi nav lasāmgabals pirms iemigšanas

14:46
12.03.2025
34

Laikam gan tikai pa kluso, bez atļaujas pilsētās nozāģēts kāds koks. Lai to nocirstu, īpašas komisijas vērtē, cik katrs konkrētais koks nozīmīgs vai bīstams, tiek rīkotas sabiedriskās apspriešanas tā likteņa lemšanai.    Kur tad vēl ceļu pārbūves ieceres, kad iedzīvotāji rīko koku    aizstāvības pasākumus, bet būvnieku darbi kavējas. Koki, īpaši jau lielie un vecie, […]

Kailais karalis un Sīpola kungs

16:56
08.03.2025
49

Notikumi pasaulē ir tik intensīvi un līdzšinējo lietu kārtību jaucoši, ka pievērsties kaut kam, kas ir tepat un ikdienišķas normālības rāmjos, šķiet teju nepieklājīgi. Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska tikšanās Baltajā namā ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, kas spēji noslēdzās ar skandālu Ovālajā kabinetā, krustu šķērsu apspriesta gan pilīs, gan būdiņās. Pievienošu tikai vienu asociāciju, kas […]

Ir labāk, bet vēl nav labi

16:41
07.03.2025
39

Tā varu secināt pēc Valsts policijas sniegtās informācijas par pērn konstatētajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē un līdz ar to arī dažādiem negadījumiem. Pārsteidzošā kārtā daudzās pozīcijās situācija, salīdzinot ar 2023. gadu, ir uzlabojusies, tomēr tik un tā, manuprāt, ir vērtējama ar lielu mīnus zīmi. Valsts policijas Reaģēšanas pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis ar šo informāciju iepazīstināja Ceļu […]

Apstiprinājuma kļūda

15:15
05.03.2025
44

Mūsdienās atšķirt patiesu informāciju no nepatiesas kļūst arvien grūtāk. Arī plašsaziņas līdzekļi tiek iepazīstināti ar paņēmieniem, kā dažādi cilvēki vai organizācijas apzināti manipulē ar mūsu prātiem, turklāt viņiem talkā nāk gan mākslīgais intelekts, gan sociālo tīklu iespējas, gan jebkura cilvēka informācijas uztveres īpatnības. Jāteic, arvien biedējošāka ir tendence, ka ar mākslīgā intelekta palīdzību iespējams izveidot […]

Tautas balss

Tautiskās dejas rada pavasarīgu noskaņu

11:42
20.03.2025
11
Skatītāja raksta:

“Priecājos par tradicionālo koncertu “Uzziedi dejā!”, kas notika Priekuļos. Redzēt vienuviet tik daudz labu deju kolektīvu, gan pašus priekuliešus, gan citus, ir skaisti. Guvu tik jaukus iespaidus un pavasarīgu noskaņu,” pau­da skatītāja.

Grausti pavasara saulītē

11:42
20.03.2025
18
Lasītāja Z. raksta:

“Privātīpašums ir neaizskarams, bet vai tomēr neesam to padarījuši par pārlieku neaizskaramu? Tā liek domāt grausti, kas redzami Cēsīs. Starp Vaļņu un Rīgas ielu ir īpašums, kur slienas drupas, nu gluži kā vēstures pieminekļi. Bet vieta vismaz sakārtota. Daudz bēdīgāk izskatās vecā pienotavas ēka, īpaši tas redzams tagad, kad spoži spīd sau­le, bet koki un […]

Smiltis jāslauka ar slotu, ne jāpūš ar gaisu

11:41
19.03.2025
21
Seniore raksta:

“Man ļoti nepatīk, ka pilsētas ielās smiltis tīra ar gaisa pūtējiem. Kāda no tā jēga! Smiltis tikai uzpūš gaisā, pēc tam tās nosēžas visā tuvākajā apkārtnē. Var jau būt, ka kāda ielas mala kļūst tīrāka, bet kopumā vide gan ne. Pareizāk noteitki ir ziemā sakrājušās smiltis no asfalta tīrīt ar parasto paņēmienu – slotām un […]

Jāiztiek bez apvainojumiem

11:40
19.03.2025
19
32
V. raksta:

“Paklausījos Saeimas sēdi, kurā atskaitījās premjere. Neesmu ne “Jaunās Vienotības”, ne Siliņas atbalstītāja, tomēr nav pieņemams stils, kādā daži parlamenta deputāti izteica kritiku Ministru prezidentei un valdības darbam. Vai tiešām mums jākļūst par valsti, kur tautas priekšstāvji apsaukājas! Varbūt pat sāks kauties, kā tas dažā postpadomju valstī redzēts,” attieksmi pauda V.

Ne suņi vainīgi

17:24
17.03.2025
23
Cēsniece raksta:

“Labi, ka pavasara lietus noskalo, citādi ir nepatīkami iziet no mājas. Saimnieki savus četrkājainos mīluļus izlaiž ārā, un tie izskrienas turpat pa pagalmu. Vai saimnieki paskatās, ko suņi atstājuši, vai savāc? Protams, nē. Esam runājuši gan ar mājas vecāko, gan informējuši pašvaldības policiju, nekas nemainās. Izskatās, ka ir tā: viens suņa saimnieks ierauga, ka pagalmā […]

Sludinājumi