“Man nav žēl, ka manā mežā nāk sēņotāji, nekad neesmu domājusi kādu raidīt prom, taču vienu gan gribu lūgt -lai neatstāj atkritumus. Zemē nomet gan dažādu ēdienu iepakojumus, gan cigarešu izsmēķus,” sacīja piepilsētas meža saim­niece.

“Pirms gadiem ļoti priecājāmies, ka senā Cēsu baznīca atguvusi balto tēlu. Tā bija tik skaista, īsts pilsētas simbols. Laikam taču tas darbs izmaksāja dārgi, bet tagad atkal uz sienām lieli plankumi, sakoptība zudusi. Neko nesaprotu no restaurācijas, bet vai tad pirms darba nevajadzēja izpētīt, ko tādai būvei var darīt, lai ieguldītais ļautu tai izskatīties labi […]

“Lasu, ka citviet, kur grants ceļš ved gar dzīvojamo māju, kaisa ķīmiju, lai ceļš neputētu. Mums, Skujenes Skolaskalnā, nedara neko. Putekļi katru dienu, ja vien neuzlīst,” saka skujeniete V.P.

“Cēsīs daudz piedāvājumu ir tieši pilsētas centrā. Tas ir muzejs un viduslaiku pils, koncertzāle, stadions. Centrā ir arī banku biroji, iestādes. Vietējiem svarīga ir bibliotēka, tirgus. Tā nu īpaši piektdienās un sestdienās atbraucējiem nav, kur novietot automašīnas, visas stāvvietas aizņemtas, kaut lielākajā daļā spēkratu drīkst atstāt tikai uz stundu. Pēdējais laiks pašvaldībai ne tikai plānot, […]

“Klausoties par četriem bērniņiem, kas guļ slimnīcā ar difteriju, tā vien gribas kliegt – kā jūs, tie, kas diendienā izmantojat visas modernās un pārmodernās tehnoloģijas, neesat pret bīstamajām slimībām vakcinējuši savus bērnus! Vienus zinātnes sasniegumus ceļ debesīs, tiem uzticas, bet otrus, kas tiešām glābj dzīvības, nosauc par ļaunprātību. Tas nav aptverami!” pauda seniore no Cēsīm.

“Cēsīs, Rīgas ielā, pie vienas mājas katru dienu izlikta kastīte ar āboliem, lai cienājas, kas grib. Paldies dāsnajiem saimniekiem,” pateicās O.

“Esmu redzes invalīde, tāpēc dzīvē daudz ko nevarēju darīt. Taču tagad visiem bērniem tiek dotas iespējas, par visiem rūpējas un gādā. Vēlu, lai katrs bērns un jaunietis, sākot jauno skolas gadu, atceras, cik svarīgi ir mācīties. Jābūt neatlaidīgiem un cītīgiem, jo nekas nav tik nozīmīgs kā izglītība! Tikai tā paver ceļus,” sacīja Mudīte Bērziņa no […]

“Labi, ka Cēsīs pirms mācību gada ielās atjauno gājēju pāreju apzīmējumus. Vietējiem autobraucējiem gan vajadzētu zināt, kur gājējiem priekšroka, bet ne visi to ievēro. Izskatās, dažs nepamana vai negrib pamanīt, ka gājējs jau gandrīz ir uz pārejas, auto neaptur, turpina braukt. Nākamajā pirmdienā ielas būs pilnas skolēniem, jācer, koši baltie apzīmējumi šoferiem atgādinās, kur jābremzē […]

“Paldies par skaistajiem Lielstraupes pils svētkiem, kur netrūka ne kvalitatīvas mūzikas, ne mākslas meistarklašu. Interesants bija restauratoru stāstījums par darbiem pils atjaunošanā. Bija arī jauks tirdziņš, kur varēja gan nopirkt dārza veltes, gan pamieloties ar gardiem kārumiem. Rīkotāji bija parūpējušies, lai visiem būtu interesanti baudīt viduslaiku noskaņu,” par pagājušās nedēļas pasākumu priecājās cēsniece.

“Labi, ka tagad skolās vēs­turi mācīs kā atsevišķu priekšmetu, citādi tāds juceklis vien bija. Tā spriedu, skatoties, ko mācās mazmeita. Taču nevajadzētu iekrist otrā bedrē, kad bērniem liek zināt datumu katram notikumam, kas risinājies pirms simtiem gadu, un iesaistīto personu vārdus. Man liekas, tā bērnu var pavisam aizbaidīt no vēstures. Vai tiešām jāzina katrs bīskaps, […]

“Traki, ja kaimiņi ar krūmgriezi sāk strādāt agri no rīta. Saprotu, dienā citi darbi, taču troksnis tik liels, ka visi pamostas, kaut varētu vēl stundiņu gulēt. Varbūt čaklajiem vajadzētu atcerēties, ka pusseptiņos no rīta citā mājā vēl rīta miegs,” rosināja cēsniece.

“Cēsīs par publiskās tualetes apmeklējumu būšot jāmaksā 50 centi. Manuprāt, tas ir pārāk dārgi. Tualete taču ir nepieciešamība, ne luksus pakalpojums. Jau tagad krūmos, kas aug aiz sliedēm pretī dzelz­ceļa stacijai, itin bieži kāds nokārto dabiskās vajadzības. Kā būs vēlāk?” bija neapmierināta cēsniece.

“Kad lasu, ka rupjmaizes popularizēšanai izdos 300 tūkstošus eiro, gribas kliegt! Vai tiešām kādam sajucis prāts? Ja tie būtu 30 tūkstoši, vēl varētu saprast, ka grib palīdzēt rudzu audzētājiem un maizniekiem. Taču trešdaļa miljona jau pārsniedz saprāta robežas. Un kāpēc paredzēts maizi dalīt skolās? Ja bērniem tā negaršos, šķēlītes nokļūs miskastēs. Nevar taču piespiest kaut […]

“Lasu “Druvā”, ka Vecpiebalgas apvienības pārvaldes vadība tiekas ar pagastu iedzīvotājiem. Gribētu, lai arī citās novada apvienībās ieviestu tādu tradīciju. Ikdienā sakrājas dažādi sīkumi, ko gribas noskaidrot, bet īsti nesaproti, kam jautāt, vienmēr taču neskriesi uz pagastmāju. Tad nu vienā reizē varētu izrunāt katram svarīgo,” rosināja seniore, nevēloties nosaukt dzīvesvietu.

“Par karu vispār nedrīkst priecāties, arī par citu cilvēku nelaimēm, bet tomēr esmu patiesi priecīga, ka Ukraina Krievijas iedzīvotājiem reāli parāda, ko nozīmē karš un uzbrukums. Varbūt tas kaut mazliet liks aizdomāties, kādas ir sajūtas, ka tavā zemē ielaužas sveša armija, ka iznīcina ēkas un infra­struktūru. Protams, ukraiņi uzvedas pavisam citādi kā rīkojas Krievijas armija, […]

“Drīz klāt pirmā skolas diena. Septembrī, kamēr labs laiks, pusaudži bieži uz skolu brauc ar velosipēdiem. Tas ir labi, tikai bērniem vajadzētu vairāk mācīt satiksmes noteikumus un braukšanas kultūru. Tagad ik pa reizei ziņās ieraugu, ka, braucot ar divriteni, kāds kritis un guvis traumas. Bet ne jau satiksmes negadījumā, vienkārši neveiksmīga situācija. No septembra ielās […]

“Cēsīs, Stacijas laukumā ir nojume grāmatām. Bet plaukti augstu, droši vien tāpēc atnesto cilvēki atstāj uz zemes. Taču mitrā laikā grāmatas iet bojā. Nezinu, kas šai vietai saim­nieks, bet vajadzētu padomāt, kā atnestos izdevumus pasargāt,”sacīja cēsniece.

“Kad redzu Cēsīs braucam pilsētas autobusus, bieži vien tie ir pustukši, nereti tikai daži pasažieri. Vai nebūtu jādomā, kā organizēt sabiedrisko transportu, lai ekonomētu? Agrāk cēsniekus vadāja arī mikroautobusi. No malas liekas, ka reisos, kad prognozējams maz braucēju, būtu izdevīgāk izmantot tādus. Droši vien taču mazāks degvielas patēriņš. Protams, tas jau jāvērtē speciālistiem, bet, manuprāt, […]

“Mums, Greiveru apkaimes iedzīvotājiem, atkal nepiegādā novada domes informatīvo izdevumu. Jau ziemā tā nebija, tad kādus pāris mēnešus saņēmām, nu atkal nav. Gribam zināt, kas notiek novadā. Nav taisnīgi, ka citi vecpiebaldzēni to saņem, bet mēs ne,” sacīja Vecpiebalgas pagasta Greiveru iedzīvotāja.

“Lasīju “Druvā”, ka cilvēki grib zināt, kāpēc pārbūvētajā Bērzaines ielā Cēsīs likvidēta sabiedriskā transporta pietura, kas bija zem Zaķu ielas pārvada. Arī man šī pietura bija vajadzīga, bet ne jau tāpēc, ka es tur tuvumā dzīvotu, bet tālab, ka Glūdas ielas pieturā pēdējais reiss piestāj minūtes divdesmit pirms septiņiem. Parasti gāju uz pieturu, kas netālu […]

“Pašvaldībām grūti laiki, nevar īstenot visu iecerēto, skatās, ko var samazināt. Par to dzirdam medijos gandrīz ik dienu. Parasti izvēlas taupīt, samazinot darba samaksu, darba slodzi. Bet varbūt vajadzētu atteikties no uzpūstajiem projektiem,” pauda cēsnieks Z.

“Redzam, ka ne vienmēr prasme nopelnīt daudz naudas liecina par lielām prāta spējām. Lasot, ko miljardieris Ilons Masks ierakstījis sev piederošajā X platformā, saasinot situāciju Lielbritānijā, kur uzdarbojas vandaļi, pārsteidz šī cilvēka nerēķināšanās ne ar ko, arī ar citu dzīvībām. Vai Maska sacītais, ka Lielbritānijā pilsoņu karš ir neizbēgams, bija neizdevies joks vai visatļautība? Abos […]

“Izlasīju “Druvā” par lapsu, kas ienākusi kādā ēkā Cēsīs. Droši vien jau māja ir pilsētas nomalē, tomēr arī tā ir vēsts, ka dzīvnieki nepavisam nebaidās no cilvēka. Speciālisti vienmēr stāsta, ka dzīvnieks, arī plēsējs, centīsies izvairīties no divkājaiņa, bet aizvien biežāk gadās brīži, kad tā nav. Varbūt arī zvēri mana savus paradumus?” sprieda lasītāja O.

“Klausos radio ziņās, ka lietus, kas sākās svētdien un sāka pierimt tikai pirmdienas pēcpusdienā, ir bijis spēcīgākais lietus Latvijā vismaz kopš 1945. gada. Tātad lietavas nevajadzētu izmanto kā argu-mentu, runājot par lielām klimata pārmaiņām,” pauda cēsniece O.

“Cēsīs ir par daudz publisku svētku. Tā vērtēju Andras Gaņģes teikto komentārā “Siena laiku aizstājis svētku laiks”. Taču nepiekrītu, ka pilsētā būtu par daudz kopēju svinību, jo ir tikai Cēsu svētki. Agrāk Vienības laukumā ar salūtu sagaidījām jauno gadu, tagad nav arī tā. Manuprāt, vajadzētu vairāk svētku pasākumus, kas visiem pieejami. Dzīve jau tāpat diezgan […]

“Ceļmalas no Cēsīm uz Liepas pusi ir aizaugušas Kanādas zeltslotiņām. Invazīvais augs izplatās arī dzelzceļa pārbrauktuvju apkārtnē. Ar zeltslotiņām ir diezgan viegli cīnīties, tikai regulāri laikus jānopļauj. Ja to nedarīs, augs turpinās ieņemt aizvien jaunas platības, taču patlaban neizskatās, ka kāds to pūlētos ierobežot,” atzina priekuliete.

“Pie ceļa P14, kas no Drabešu pagasta Zīparkalna ved uz Cēsīm, joprojām nav norādes uz Agras ciemu. Ir uzstādīta zīme, ka sākas ciema teritorija, bet nav norādes, ka būs pagrieziens uz Agru. No šī paša lielā ceļa ir zīme, kur jānogriežas uz Līvu ciemu, pie Vidzemes šosejas ir norāde uz Kārļiem, bet uz Agru nezin […]

“Pēc vēja nogāztiem, nolauztiem un no zemes izrautiem kokiem Rīgā un Jūrmalā, arī pēc vētras postījumiem Cēsu Meža kapos, gribētos saprast, kāda situācija ar vecajiem kokiem ir Cēsīs. Vējš nolauž arī jaunus kokus, tomēr vecie ir vairāk pakļauti tā spēkam, turklāt tādi koki tāpat drīzumā būs jānozāģē. Vai kāds apseko kokus, kas atrodas pie ēkām, […]

“Visur šausminās par pirmdienas nakts vēja postījumiem, bet nav taču noticis nekas traks. Tikai nolauzti un izgāzti koki, kaut kas aizpūsts. Cilvēki nav cietuši, mājas nav sagāztas. Par izgāztajiem kokiem pilsētās gribas arī atgādināt –apdzīvotajās vietās vecos un bojātos kokus vajag saprātīgi izzāģēt ne tikai tad, kad tie tiešām gandrīz tūlīt nogāzīsies. Cēsīs, Stacijas laukumā, […]

“Francūži olimpiādes atklāšanā parādīja, ko nozīmē meklēt un atrast jaunus ceļus. Tik aizraujoši salikt kopā savu vēsturi mūsdienīgi veidotā stāstā vajag prast. Varbūt arī Latvijā būtu laiks padomāt, kā sniegt jaunu dvesmu dažiem tradicionāliem pasākumiem. Piemēram, nākamgad būs skolēnu dziesmu un deju svētki. Visticamāk, atkal būs tā pati pieaugušo svētku formāta refleksija. Manuprāt, ir jāmeklē […]

“Bērzaines ielā, Cēsīs, ierīkots skaists, plašs veloceliņš, glīti aprīkots ar norādēm, bet velosipēdisti tāpat brauc pa brauktuvi. Veloceliņa būve noteikti izmaksāja pietiekami daudz. Pat ja tā visa nav paš­valdības nauda, tie tomēr ir kopējie sabiedrības līdzekļi. Varbūt nevajadzēja tos tērēt, ja riteņbraucēji tāpat labāk izvēlas ielu,” teica Bērzaines ielas iedzīvotāja.

“Priecājos par visiem mūsu sportistiem, kam būs jācīnās Parīzē. Kaut ne katrs iegūs olimpisko medaļu, iekļūt pasaules labāko sacensībās ir ievērojams sasniegums. Vēlu visiem izturību un veiksmi, īpaši jau abiem no mūsu novada: MTB riteņbraucējam Mārtiņam Blūmam un BMX sportistei Veronikai Monikai Stūriškai. Turēsim īkšķus, lai viņiem izdodas iecerētais, un novērtēsim arī tad, ja nekāps […]

“Kad klausos vai lasu medijos, ka tas un tas notiek Latvijā, bet Eiropā citādi, man reizēm nāk dusmas. Vai tiešām žurnālisti no ģeogrāfijas nezina pat tik daudz, ka Latvija atrodas Eiropā. Ja pasaules daļas nosaukumu lieto pārnestā nozīmē, apzīmējot dzīvesveidu un vērtības, arī tad, domāju, Latvija ir Eiropā. “Druvai” gan to nepārmetu, nu vismaz neesmu […]

“Paldies par operatīvo un teicamo darbu ugunsdzēsējiem, kas pirmdienas vakarā Cēsīs, Kļavu ielas apkaimē, likvidēja zemdegas. Jau dienā redzēju, ka pie kļavām nobērta grila pelnu kaudze. Vakarā pamanīju, ka tā vieta kvēlo sarkana. Ar dēlu centāmies nodzēst, lējām ūdeni, bet ar to bija par maz. Zvanīju ugunsdzēsējiem. Viņi ātri atbrauca, likvidēja degošo vietu. Laikam tur […]

“Man izklausās jocīgi, ka pensionāru organizācija ir pret zāļu cenu samazināšanu. Tieši vecākajai paaudzei jālieto dažādi medikamenti, lai justos labāk, lai nebūtu jāiet ārstēties slimnīcā, kas gan pašam, gan valstij izmaksā vairāk. Varbūt Veselības ministrija sabiedrībai pārāk maz skaidrojusi, kā notiks pārmaiņas, kā nodrošinās, ka strādā mazās lauku aptiekas,” pauda seniore no Cēsīm.

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

“Mūsu pagastu, Skujeni, viegli atrast. Šeit nekādas ceļazīmes nav vajadzīgas. Ja sākas neasfaltēts ceļš (Krustakrogs- Skujene), dodieties tik tālāk un būsit Skujenē. Ceļmalās, kur krūmi, samaziniet ātrumu, aiz tiem sekos līkums. Mierīgi braucot, nepārsniedzot ātrumu, nokļūsiet uz asfaltētiem ceļiem un droši varēsiet turpināt ceļu – Skujene beigusies!” ar ironiju saka autobraucēja ar stāžu.

“Gar ceļu no pašām Cēsīm, caur Dukuriem un pamazām līdz Valmierai izplatās invazīvās Kanādas zeltslotiņas. Tagad tās sāk ziedēt, drīz izplatīs pūkainas sēklas, kas nākamgad jau veidos biežākas audzes. Cēsu novada pašvaldība un Latvijas Valsts ceļi ir informēti par situāciju, bet pagaidām invazīvos augus nepļauj, taču gar ceļu ir arī Eiropa nozīmes aizsargājamie biotopi,” uzsver […]

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

“Kāpēc Cēsu vecpilsētas tukšo namu īpašnieki nepārdod ēkas? Par saprātīgu cenu gan jau atrastos pircēji, kas tās savestu kārtībā. Tās mājas taču turpina brukt, ja neko nedarīs, pēc gadiem pieciem tur būs grausti, kādus jau dažviet redzam,” domas izteica J.

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.