Maija ziedonis dabā un mūzikā
13:38
20.05.2024
4
“Priecājos, ka Nītaurē sestdien izdevās tik jauks pasākums! Lai arī diena bija vējaina, visi jutās labi arī āra pasākumos. Cilvēkiem ļoti vajag tādas kopā nākšanas, tās stiprina kopienu, ļauj radīt jaunas idejas un pilnveidot pašu ikdienu,” vērtēja lasītāja.
“Otrdienas rītā bija labs laiks, ne par karstu, ne aukstu. Nolēmām ar mammu, kurai jau 87 gadi, ka arī viņa varētu aizbraukt līdz Cēsu centram, tirgū nopirkt stādus, ieiet lielajos veikalos. Iepirkāmies, bija četri pilni un pasmagi maisiņi, kad iekāpām pilsētas autobusā, kas ved uz Gaujas pusi. Tā kā Bērzaines ielu remontē, maršruti mazliet mainīti, […]
“Otrdienas “Druvā” lasīju, ka Cēsu pašvaldība aizvien vairāk iesaista iedzīvotājus kādu lēmumu pieņemšanā. Iesaista gan, bet vai cilvēku viedoklim ir kāda nozīme tālākajā darbā? Bija lielā aptauja par to, kā novadā vērtē pašvaldības darbu, bija skaisti sagatavota informācija par rezultātiem, taču nav dzirdēts, kā tos izmanto, ko dara tajās jomās, kas vērtētas negatīvi,” vērtēja lasītājs.
“Ceļam no Priekuļiem uz Raunu malas aizaugušas krūmiem, tas apdraud satiksmes drošību. Ceļu bieži šķērso savvaļas dzīvnieki – stirnas, brieži. Pat vietās, kur novietota ceļa zīme, kas brīdina par dzīvniekiem, autovadītājs nav pasargāts. Ko dod brīdinājums, ja stirna uz ceļa parādās pēkšņi, izskrien no krūmiem? Pat braucot ar ātrumu 70 kilometri stundā, nav iespējams nobremzēt, […]
“Izlasīju piektdienas “Druvā”, ka Drustos vairs nebūs skolas. Izskatās, ka iedzīvotāji par to neuztraucas, saprot, ka nepietiek skolēnu, bet vecpiebaldzēni gan laikam nesaprot, ka viņu vidusskolā par maz audzēkņu, un nepadomā, kāpēc tā. Ja jau mācību iestādes piedāvājums būtu tāds, kas jauniešiem interesē, tad taču audzēkņu būtu pietiekami. Nevar jau aizstāvēt to, ko pašu pagasta […]
“Dzīvoju Cēsīs netālu no Vācu kapiem. Redzu, ka tur pastaigā nereti izved suņus un, protams, dzīvnieks nokārto savas dabiskās vajadzības. Lai arī šajos kapos sen nevienu neapglabā, manuprāt, tomēr kapsēta prasa cieņu, tur nevajadzētu ne vest pastaigā suņus, ne ļaut tiem čurāt un kakāt,” pauda cēsniece Ieva, vērtējot, ka varbūt šo vietu biežāk vajadzētu uzraudzīt […]
“Izlasīju “Druvā” par Muzeju nakti. Jauki, ka mums ir tik daudz muzeju, taču, ja pareizi saprotu, visus uztur pašvaldība. Tas kopā taču droši vien nav lēti,” sacīja N.
“Ik pa laikam pašvaldība grib mainīt satiksmes kārtību Rīgas ielā. Nez kāpēc vietējos politiķus pārņem tāda vēlme? Nav dzirdēts, ka ir ļoti daudz neapmierināto par pašreizējo situāciju. Drīzāk vajadzēja padomāt, ko darīt Piebalgas ielas posmā, kas ved zem dzelzceļa tilta. Tur rudenī, ziemā, pavasarī, kad skolēni iet uz skolu (un tas ir ceļš uz divām […]
“Kad kāda dzīvnieku suga pārlieku savairojusies, daba pati izlīdzina to skaitu. Tā mani vedina domāt Latvijā izplatījusies putnu gripa ūdensputnu vidū. Nav dzirdēts, ka slimotu meža pīles, gulbji, galvenokārt tikai ķīri, kuru skaits Latvijā tiešām ir liels. Ar melnu humoru var pajokot par kovidu. Varbūt tieši tā daba gribēja samazināt cilvēku skaitu,” pauda lasītāja V. […]
“Tagad visi runā tikai par Valsts prezidenta vēlēšanām, tās gandrīz aizēnoja mediķu protestus. Taču ko darīsim, ja gada beigās vairs nevarēs saņemt vajadzīgo palīdzību? Politiķi domā tikai par savu ietekmi, ne iedzīvotājiem,” pauda lasītāja.
“Lasu par ķīriem, kuri iet bojā no slimības, un domāju, kad kāda suga pārlieku savairojas, daba pati ar to tiek galā. Protams, cilvēkam parasti žēl katras dzīvās radības, bet daba regulē, kā vajag. Un mēs neko nevaram izdarīt,” pārdomās dalījās seniore.
“Novada kori gatavojas Dziesmu svētkiem, lai dziedātu Sudraba birzī Mežaparkā, bet mums pašiem Cēsīs ir Dziesmu svētku kalniņš. To izveidoja Dziesmusvētku simtgadei, vai 150.gadē jāaizmirst? Tā ir vieta, kur akmeņos iemūžināti tie kori, kuri toreiz brauca uz Rīgu. Vieta būtu rūpīgāk jāsakopj, un te iederētos kora dziesmas, atceroties, kā gaidījām Dziesmu svētku simtgadi,” pārdomās dalījās […]
“Tagad pamazām skolas, kurās mācības daļēji vēl notiek krieviski, pāries uz latviešu valodu pilnībā. Taču, manuprāt, vispareizāk būtu bijis, ja pašvaldību bērnudārzos pedagoģiskā puse būtu bijusi tikai latviešu valodā. Mazi bērni kā sūklis uzsūc valodas, arī tie bērniņi, kuriem vecāki mājās runā krieviski, būtu ātri apguvuši latviešu valodu. To taču zinām no pieredzes ģimenēs, kas […]
“Skolotāji streikā izcīnīja to, ko gribēja. Nezin, vai tas izdosies mediķiem. Ja katra nozare prasīs lielākas algas, kur beigās valsts budžets ņems naudu? Mazas algas jau ir daudzās profesijās, kas vajadzīgas ikdienā,” sprieda seniore.
“Cēsīs no 1.maija lētāka centralizētā apkure, bet cilvēkiem jau tas vairs īsti neko nedod, dzīvokļus apsildīt jau vairs nevajadzēs. Lasīju, ka daudzās pilsētās maksu par apkuri samazināja jau aprīlī, dažviet pat martā. Viss, kas vajadzīgs, lai ražotu siltumu, taču kopš pagājušā rudens bija kļuvis lētāks. Žēl, ka cēsniekiem visu sezonu nācies maksāt augsto cenu. Var […]
“Izsaku dziļu cieņu skolu direktoriem un izglītības darbiniekiem, kuri streika dienās pildīja savu misiju, bija kopā ar audzēkņiem darbavietās,” sacīja M.Ozoliņa.
“Saka, ka būvmateriāli dārgi, energoresursi arī, bet Cēsīs, šķiet, privātmājas būvē ļoti aktīvi. Braucot pa Rīgas ielu laukā no pilsētas, jau uz abu roku pirkstiem jāskaita iesāktās un pabeigtās jaunbūves. Tas tiešām ir lieliski, ka cilvēkiem ir iespēja būvēt sev mājokli. Secinājums – nemaz tik slikti nedzīvojam, kā dažkārt dzirdam sociālajos tīklos un sarunās,” sprieda […]
“Manuprāt, skolotājiem vajadzēja būt vēl vienotākiem, visiem piedalīties protesta gājienā un visiem piedalīties arī streikā. Par to paziņots bija jau laikus, tā kā bērnu vecāki jau iepriekš varēja izplānot, kā tās trīs dienas parūpēties par mazajiem. Nav ko kautrēties, skolotāji gan skolās, gan bērnudārzos, sen pelnījuši lielākas algas un cieņu. Ne jau tikai valdība nenovērtē […]
“Pie Cēsu klīnikas plašā stādījumā zied krokusi. Nogāzīte izskatās pasakaini, iesaku noteikti pasteigties apskatīt šo skaistumu,” seniore rosināja ikvienu cēsnieku.
“Ir rosinājums šī gada 9. maiju noteikt par piemiņas dienu tiem Ukrainas cilvēkiem, kas gājuši bojā Krievijas uzsāktajā karā. Manuprāt, tas būtu ļoti pareizi. Tad būtu nepārprotami skaidrs, ka te nekādi Krievijas uzvaras svētki nav un nevar būt. Ukraina un ukraiņi to noteikti būtu pelnījuši,” pauda lasītājs J.
“Katram ir savi dzīves kritēriji, bet, manuprāt, ir svarīgi prast dot no sevis to, kā nav citam. Savu prieku, labestību un sapratni mums dod Zosēnu kultūras nama vadītāja Dzidra Prūse, aicinot apmeklēt pasākumus. Dzidra vienmēr katru atnācēju sagaida ar prieku, apmīļo ar acu skatu un pavada ar laba vēlējumiem. Sakām lielu paldies Dzidrai, ka viņa […]
“Cēsīs atkal sāk ziedēt puķu dobes! Katru gadu siltajā laikā priecājos par to, kā pilsētu padara ziedošu. Vēl gribu ieteikt, ka mazliet no kopējā skaistuma no centrālās daļas vajadzētu aiznest arī uz nomaļākām vietām, dzīvojamo namu kvartāliem,” pārdomās dalījās cēsniece.
“Piektdienas “Druvā” izlasīju rakstu, kur runāts, kādam jābūt Valsts prezidentam. Nezinu, kāpēc tik daudzi negatīvi izsakās par pašreizējo. Manuprāt, situācijā, kādā esam patlaban, jurists ar starptautisku pieredzi, ar starptautiskas likumdošanas izpratni, ar kontaktiem un zināmu vārdu šajās aprindās Latvijai ir ļoti vajadzīgs. Jā, Egils Levits nav harizmātisks līderis, tautas tribūns, nav ekonomisko jautājumu risinātājs, taču […]
“Cēsīs bija brīnišķīgas Lieldienas, arī laiks lutināja. Ar diviem mazbērniem priecājāmies par jauko dienu. Taču visu aizēnoja, kad mazbērniem vajadzēja uz tualeti. Kurp iet? Pils parkā slēgta, Maija parkā nav, kā zināt, kur meklēt? Bērnu saulainajās dienās visos laukumos bija daudz. Arī mēs gribējām uzkavēties ilgāk, bet bija jādodas mājup, labi vēl, ka mazbērni izturēja. […]
“Kad nāk siltāks laiks un Cēsīs izstaigāt ikdienas gaitas kājām var arī veci cilvēki, atkal saprotu, ka pilsētā trūkst soliņu. Ja iet jau devītais gadu desmits, lielākus gabalus grūti nostaigāt, gribas pa laikam piesēst, bet, piemēram, Palasta, Vaļņu, tāpat Poruka ielā un citās soliņu ir maz. Saprotu, jaunajiem tā neliekas, bet viņiem ir daudz spēka, […]
“Vai televīzijas pakalpojumu sniedzējiem nevajadzētu uzlikt pienākumu ļaut pašiem klientiem izvēlēties kanālus, kurus vēlas skatīties? Tagad ir tā, lai varu redzēt tos kanālus, kurus vēlos, jāņem arī tādi, kurus nepavisam negribu un nekad neskatos. Izskatās kā padomju laikos, lai nopirktu matu šampūnu, bija jāpērk arī nekam nederīgs krēms. Manuprāt, nav pieņemami, ka kanālu paketes saliek […]
“Lasu, ka tie, kas Limbažu apkaimes mežos filmēja lācēnus, netiks sodīti. Būtu ļoti jocīgi, ja šiem cilvēkiem uzliktu sodu. Skaidrs, daba jāsargā, taču vai neaizejam pārāk tālu. Tie mežstrādnieki taču nevarēja zināt, ka tur, zem kokiem, kustas lācēni. Varēja taču būt jebkas, arī tāds, kuram steidzami nepieciešams palīdzēt. Turklāt, ja video nebūtu ievietots sociālajos tīklos, […]
“Sirsnīgs paldies Gundaram Mednim no Raunas, kas atbalstīja Mārsnēnu bērnudārza grupiņu rotaļlaukuma labiekārtošanu. Priecājamies, ka ir cilvēki, kas palīdz paši, pat bez lūguma,” sacīja mārsnēniete.
“Otrdienas “Druvā” lasu, ka Veselavas bērnudārza nebūs, to pievienos lielākam, ēkā paliks divas grupiņas, Vecpiebalgā vidusskolu grib pārveidot par pamatskolu. Viss tik iet mazumā. Izskatās, ka novadā ir tikai veci cilvēki, nav bērnu, kas apmeklē bērnudārzu, kas mācās vidusskolās,” vērtēja lasītāja.
“Nu pieņemts Valsts aizsardzības dienesta likums, jauniem vīriešiem būs jādien, jāiemācās vismaz pamatus militārajā jomā. Dzirdu, ka gan paši jaunieši, gan viņu mammas ir neapmierinātas ar obligātu dienestu. Bet jāatceras, ka dzīve, kāda tā mums tagad ir, nav nekas tāds, ko mums kāds cits garantēs. Vakar no rīta televīzijas pārraidē kāds Saeimas deputāts, arī jauns […]
“Tagad par to, ka pēdējās mūža dienās ikvienam ir vajadzīga īpaša palīdzība, runā daudz. Saprotams, ne katrs spēj būt līdzās, lai to darītu, vajadzīgas prasmes, sagatavošanās. Lasīju “Druvā” par “dvēseļu gidu”, jaunu sievieti, kas emocionāli palīdz mirstošajiem. Nezināju, ka ir cilvēks, kas sniedz tādu pakalpojumu, lai mūžībā aizejošajam no dzīves nebūtu jāatvadās vientulībā. Labi, ka […]
“Vai suņu saimnieki tiešām nesaprot, ka no sveša dzīvnieka cilvēks baidās? Nedrīkst laist suni nepieskatītu pastaigā arī laukos. Dzīvnieks jau nav vainīgs, ne jau viņam jāsaprot, kur drīkst, kur nedrīkst iet un ko darīt, par to jāgādā saimniekam,” pauda lasītāja no Piebalgas puses.
“Saka, ka nauda, kuras pietrūkst Dziesmusvētku rīkošanai, jāiegūst no biļetēm. Kas tad tie vairs par tautas svētkiem, ja par koncertu jāmaksā desmitiem eiro! Tad uz to aiziet var tikai bagātie! Ģimene ar bērniem vispār nevar atļauties apmeklēt kādu koncertu. Kā gan nodot tradīciju, ja to pat nevar ieraudzīt?” bija neapmierināta trīs bērnu māmiņa.
“Priecājos, cik skaisti koncerti notiek, gaidot Dziesmusvētkus! Gan dejotāji rāda savu varēšanu, gan dzied kori! Tie ir gan bez maksas, gan par nelielu samaksu, ko arī lauku cilvēks var atļauties. Tāpēc rosinātu, lai arī gados, kad nav lielo svētku, pašdarbības kolektīvi sniegtu vairāk koncertu,” rosināja seniore no laukiem.
“Tagad izmeklēs, kā tas varēja būt, ka Aizsardzības ministrija noslēgusi 220 miljonus eiro vērtu līgumu par pārtikas piegādi ar nelielu firmu, un laikam tur atklājušies vēl citi neglīti fakti. Domāju, vai te pietiek tikai ar iepirkuma procedūras caurskatīšanu un vērtēšanu, vai nav jāiesaistās arī kādām drošības institūcijām? Tas, kādā gaismā viss atklājas, diskreditē bruņotos spēkus, […]
“Vai neesam pārāk aizrāvušies ar pieminekļu lietu? Skaidrs, bija tādi, kas jānovāc, ja tas vēl nav izdarīts, jāizdara. Taču nevajadzētu kļūt par tādiem cilvēkiem, kādi bija padomju laikā. Vēršoties pret režīmiem, jāapdomā, vai paši nenokļūstam līdzīgās vēsmās,” viedoklī dalījās lasītāja.
“Visiem, kas algu saņem no valsts budžeta, darba samaksu palielina, vairāk vai mazāk. Bet ko lai dara tie, kas strādā privātajā biznesā, īpaši mazajos uzņēmumos! Uzņēmējiem jau arī nav, no kā maksāt, jo cilvēkiem pirktspēja sarukusi, daudzi iegādājas tikai pašu nepieciešamāko. Ja maziņos uzņēmums slēgs, mūsu pusē, kur daudz tādu, bezdarbs palielināsies, bet ne jau […]
“Gatavojoties Dziesmusvētkiem, daudzviet notiek skaisti koru koncerti. Bija Amatas pagastā, Ģikšos. Vareni! Žēl tikai, ka tik daudz snieg, ceļi slikti, sniegaini, bieži ledaini, uz pagastu kultūras namiem ne katru reizi var aizbraukt. Jācer, ka drīz taču ceļa apstākļi uzlabosies, bet koncerti turpināsies. Koru mūziku jau nemaz tik bieži nevar dzirdēt, turklāt tik plašā izvēlē,” pastāstīja […]
“Kopš marta sākuma Cēsu Festivāla iela ir galvenā visā tās garumā, un katru dienu Akmens un Dzintara ielas krustojumam tuvojos ar zināmām bažām. Redzu, ka daudzi rīkojas līdzīgi, un nereti pie krustojuma stāv visi, cenzdamies saprast, kurš tad brauks. Būs apsveicami, ja iztiks bez satiksmes negadījumiem, bet nav izslēgta situācija, ka pa Festivāla ielu brauks […]
“Ir zināms apzīmējums “krievu rulete”, ko uzskata par pasaules bīstamāko spēli, proti, revolvera aptverē ieliek vienu patronu, iegriež aptveri un, pieliekot ieroci pie deniņiem, izšauj. Latvju bāleliņi tik tālu neiet, viņi izgudrojuši savu, daudz mierīgāku un tomēr nervus kutinošu spēli. Tiesa, tā gan notiek tikai reizi gadā, naktī uz 1.martu. Spēles noteikumi vienkārši, iekļūt VID […]
“Bija jābrauc pie ārsta uz Rīgu. Braucu ar sabiedrisko satiksmi, mūsu pašu “CATA” autobusu. Ļoti gribu pastāstīt, cik labi strādā uzņēmuma šoferi. Tas bija 17.februārī, no Cēsīm braucu ar reisu pulksten 8.15. Autobusa vadītājs pret pasažieriem bija ļoti atsaucīgs, palīdzēja tiem, kam grūtāk iekāpt transportlīdzeklī, pateica laipnus vārdus. Un tā bija visās pieturās līdz Rīgai. […]
“Piekrītu, ka Kārlis Ulmanis daudz izdarīja Latvijas valstij kultūras, tautsaimniecības, citās jomās. Taču, izlasījis piektdienas “Druvā” vēstuli “Vai vienreiz nepietiek?”, gribu atgādināt par situāciju 1940.gada jūnijā, kad Latvijā ienāca okupanti, Sarkanā armija. Vēstulē pārmests tiem, kas pauž, ka Ulmaņa lēmums ielaist šo karaspēku valstī bez neviena šāviena bija nepareizs. Vēstules autors vērtē, ja būtu šauts, […]
“Ne viens vien satraucies par beigto delfīnu,kas izskalots pie Latvijas krasta. Saka, ka vainīga vide, cilvēki. Taču vajadzētu saprast, ka delfīni un arī citi dzīvnieki tāpat kā cilvēki mirst. Arī dzīvnieki gan slimo, gan sasniedz vecumu, kad pienāk nāve. Protams, delfīns ir īpašs dzīvnieks, bet ko darīt, arī tam pienāk laiks aiziet,” pārdomās dalījās lasītāja.
“Piena lopkopības saimniecības pieprasa palīdzību, jo krītas piena cena. Taču pavisam nesen tā bija ļoti augsta. Tas bija laikā, kad enerģētikas cenas strauji palielinājās, tagad tās nedaudz sarūk, tātad būtu saprotams, ka arī piena cena varētu atbilstoši mazliet samazināties. Vai tad ražotāji tiešām cerēja, ka cena tikai paaugstināsies, nerēķinot pirktspēju, kas ziemas mēnešos Latvijā ir […]
“Tikko biju izņēmusi no bankomāta pensiju, man tā vieglāk darboties ar naudu, iepirkos lielveikalā Cēsīs, Valmieras ielā. Kad pārnācu mājās, sapratu, ka esmu pazaudējusi maku. Padomāju un atcerējos, ka biju to ielikusi iepirkumu ratiņos, tātad tur arī tas palika. Gāju atpakaļ uz veikalu, maz ticot, ka zaudējums atradīsies. Taču mani sagaidīja priecīga pārsteiguma pilna ziņa […]
“Gribētos, lai tie, kas tīra ietves Cēsīs, labāk izmantotu laika apstākļus. Pirmdien uz ietvēm bija slapja sniega putra, ko varēja samērā viegli notīrīt, bet trešdien tā piesala, nu dažā vietā jāiet kā pa ledus ciņiem. Izskatās, ka tādi ir pat pie pašvaldības īpašumiem,” sacīja lasītāja, kas ratiņos vizina mazuli.
“Man bieži raisās pārdomas, kad ļoti tiek uzsvērta dabisko vielu lietošanas priekšrocības, sakot, ka “tā ķīmija” ir slikta, kaitīga. Bet vai tad arī dabiskās vielas nav tā pati ķīmija? Ķīmija jau ir tikai tas, ko mēs atklājam no dabas dotajām iespējam, cilvēce jau nekādu nebijušu ķīmisku elementu nav radījusi, viss ir no tā, ko daba […]
“Ir interesanti lasīt par Cēsu novada domes vadības sarunām ar iedzīvotājiem pagastos. Ierosinājums – gribētos vaigā redzēt arī deputātus, citādi sarunās izskan – deputāti tā lēma. Katrs deputāts tomēr pārstāv ne tikai visu novadu, bet ceru, ka ir arī sava pagasta patriots, lai pastāsta, ko pats grib izdarīt novadā un kas, viņaprāt, nu jau ar […]
“Paldies, ka “Druva” publicēja Cēsu domes deputātu grupas vēstuli, kurā viņi iebilst pret to, ka 7. līdz 9.klašu skolēniem pašvaldība pilnībā apmaksā skolas pusdienas. Citādi ir tikai viens pareizais viedoklis, citi netiek uzklausīti. Gribētu arī uzzināt, par cik pašvaldības vadībai un darbiniekiem paaugstinātas algas. Par to taču domes sēdē lēma,” sacīja lasītājs.
“Vai Valsts prezidentu vajadzētu vēlēt visiem pilsoņiem, kā tagad rosina zaļzemnieki, nezinu. Kā piemēru min Lietuvu, kur valsts galveno amatpersonu vēl visa tauta un rezultāts tam labs. Taču jāatceras, kāds Lietuvā nacionālais sastāvs, gandrīz 90 procenti valsts iedzīvotāju ir lietuvieši, Latvijā latviešu ap 60 procenti. Un ja vēl tam pieskaita, kuri politiķi ir reitinga augšgalā, […]
“Žēl, ka labdarība sašaurinās, ka biedrībai, kas Cēsīs vāca ziedojumus ukraiņiem un vietējo trūcīgo iedzīvotāju vajadzībām, vairs nebūs plašu telpu. Vietā, kur viņi darbojās, atkal būs mākslas izstādes. Saprotams, vajadzīga māksla, tikai varbūt šajā visiem grūtajā laikā vairāk jāpadomā par tiem, kas nevar tikt galā ar dzīvi pašu spēkiem,” sprieda lasītāja Anna.
“Piektdienas “Druvā” izlasīju Līgas Eglītes pārdomas par gaļas lietošanu cilvēku uzturā un tā saistību ar planētas saudzēšanu. Pilnīgi piekrītu autores viedoklim, ka atteikšanās no dzīvnieku valsts produktiem vidi un klimatu neizglābs. Kaut vai tāpēc, ka tad lielākās platībās būtu jāaudzē pārtikai derīgi augi, jo augkopības produktiem tomēr ir mazāka uzturvērtība. Un cik tad daudz ir […]
“Kad lasu, ka ielu un ceļu tīrīšanai ir tik naudas, cik ir, un ka tad, ja iztērēs ziemā, sniegu šķūrējot un izvedot, vasaras darbiem paliks mazāk, pārņem dusmas. Kas tad to naudu sadala? Laikam taču pašu pašvaldība! Un kas to naudu nopelnījis, laikam taču tie, kas pašvaldībā dzīvo. Tad nu vajadzētu rēķināt budžetā tā, lai […]
“Priecājos, ka “Druva” uzrakstīja par cilvēkiem, kas feisbukā uztur grupu “Foto Cēsis”. Viņi jau sen bija pelnījuši, ka par viņiem pastāsta plašākai publikai. “Foto Cēsis” ir ne tikai skaisti attēli, bet arī saziņa ar cēsniekiem, iespēja uzzināt, ko dara bijušais skolas vai darba biedrs,” sacīja cēsniece B.
“Cēsīs bija skaista Jaunā gada sagaidīšana. Interesants bija lāzeršovs. Es, vecāks cilvēks, tādu redzēju pirmo reizi. Salūts gan man liekas greznāks, bet saprotu, ka šajā reizē tas nebija vietā. Bet gaismas arī radīja svētku noskaņu. Bija atnācis arī daudz cilvēku. Redzams, ka visi pēc garā pandēmijas laika vēlas būt kopā,” vērtēja seniore.
“Latvijas Onkoloģijas centra ārsti brīdinājuši par kolektīvo atlūgumu. Tas tiešām varētu būt risinājums šīs medicīnas jomas problēmu risināšanai. Kāpēc ārstiem jāuzņemas visa atbildība par pacientu, ja netiek atvēlēts pietiekami daudz līdzekļu nepieciešamajām iekārtām un droši vien arī algām. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas vadībai, kuras pārziņā ir Onkoloģijas centrs, vai nu jāpārdala finansējums korekti, vai […]
“Jācer, ka Cēsīs paārdīs tās lielās sastumtās sniega kaudzes, kamēr atkal nav sasalušas. Dažviet auto satiksmei traucē arī mazākie vaļņi, kas sastumti ielu malās. Varbūt kādam atbildīgajam vajadzētu apsekot pilsētu un pārliecināties, kur ieteicams sniega kaudzes samazināt,” pārdomās dalījās autovadītāja.
“Ziemassvētku atlaižu laiks liek padomāt, cik atbilstošas cenas dažiem produktiem ir pārējos mēnešos. Ja konfektes nedēļās, kad tās pērk visvairāk, var pārdot par, piemēram, 30 procentiem lētāk nekā parasti, gribot negribot jāsāk rēķināt, cik tad reāli tām vajadzētu maksāt, lai atpelnītu izdevumus un gūtu saprātīgu peļņu,” pārdomās dalījās kāda māmiņa.
“Dīvains bija nule tapušā ministra Sprindžuka ierosinājums ieviest bezbērnu nodokli, par ko gan viņš drīz atvainojās. Taču nesapratu arī to, jo, manuprāt, bezbērnu nodoklis jau Latvijā ir, tikai citādi nosaukts. Proti, tas ir neapliekamais minimums. Jo vairāk ģimenē apgādājamo, jo tas lielāks. Tātad cilvēki, kuriem apgādājamo nav, maksā budžetā lielāku daļu no saviem ienākumiem. Tas […]
