Par nu jau otro apspriedi par grants ceļu sakārtošanu, izmantojot pieejamo ES finansējumu, Vaives pagasta uzņēmēju interese nebija liela. Pirmajā, kas notika novembrī, bija ieradušies 14 uzņēmēji, šoreiz uz pusi mazāk. Taču pagasta pārvaldes darbinieki, kuri gatavo projekta pieteikumu, ne tikai rūpīgi analizējuši pašvaldības ceļu stāvokli, katra izmantošanas nepieciešamību šodien un nākotnē, bet arī runājuši ar uzņēmējiem, uzklausot viņu priekšlikumus.
“Lai iesniegtu projektu, vajadzīgs uzņēmēju atzinums, tāpēc sanākam vēlreiz,” atgādināja Vaives pagasta pārvaldes vadītāja Valda Zaļaiskalna. Viņa iepazīstināja ar kritērijiem, pēc kuriem izraudzīti 11 pašvaldības ceļi, kurus varētu rekonstruēt par pagastam atvēlētajiem 380 tūkstošiem eiro. 90 procentus atmaksā ES, pārējo pašvaldība. Cēsu novada dome jau oktobrī apstiprināja kritērijus, par kuriem bija plašas diskusijas. 11 ceļi sarakstā sarindoti prioritārā secībā, kādā tos varētu atjaunot. Ņemts vērā uzņēmumu skaits, kurus skar pašvaldības grants ceļš, satiksmes pieejamība iedzīvotājiem, kuri izmanto ceļu, lai brauktu uz darbu, cik iedzīvotāji deklarēti, cik darbinieki pa šo ceļu brauc uz darbu, cik hektāri zemes tiek apsaimniekoti, izmantojot šo ceļu, un cik nosacīto liellopu vienību un bišu saimju ir uz kilometru ceļa. Visi dati ņemti no datu bāzēm. Ceļu tehniskā stāvokļa inventarizācija veikta 2006. gadā, tagad vairāki ir vēl sliktākā stāvoklī, ja tajos nav bijuši nopietni remonti.
Izvērtējot pēc kritērijiem, vislielāko punktu skaitu ieguvis nepilnu kilometru garais Inerces ceļš (B36), kura nolietojums ir 74 procenti. Nelielu posmu pašvaldība pirms pāris gadiem remontēja. Asfaltam domes vadība solījusi finansējumu, jo tas ES projektā nav paredzēts. Tad seko četrus kilometrus garais Veismaņu ceļš (A4). 59 viensētu iedzīvotāji izmanto šo ceļu. Tad nepilnus piecus kilometrus garais Rāmuļmuižas (B14) ceļš uz “Bērziem 3” – 170 metrus garš ved uz daudzdzīvokļu mājām Krīvos. Šajās mājās pēc Lursoft datiem reģistrēti 29 uzņēmumi. Visi šie ceļi ir pašvaldības īpašums, arī zeme zem tiem.
“Vissliktākais sarakstā ir sestais – Langu ceļš (B13). Tas tehniski ir ļoti nolietots, gādājam tikai par to, lai tas būtu caurbraucams,” stāsta pārvaldes vadītāja un piebilst, ka teritorijā, caur kuru tas ved, ir maza saimnieciskā aktivitāte un tā saistīta arī ar slikto ceļu.
90 darbinieki no “Inerces” brauc pa tautā saukto Inerces ceļu uz darbu, turpat arī divas fermas un ir vēl vairākas dzīvojamās mājas.
“Skaidrs, ka visiem ceļiem, kas ir sarakstā, naudas nepietiks. Teorētiski varētu pietikt pirmajiem četriem,” atzina Valda Zaļaiskalna, to saprata arī sanāksmes dalībnieki. Pārvaldes vadītāja interesējusies, cik varētu maksāt tehniskā projekta izstrāde. “2300 eiro par kilometru. Projektam aizies liela daļa naudas. Protams, būs iepirkums, bet var cerēt, ka būs lētāk,” paskaidroja Valda Zaļaiskalna un piebilda, ka ir jāpriecājas par katru eiro, ko var ieguldīt pašvaldības ceļa sakārtošanā.
Uzņēmēji Andris Melbārdis, kurš ikdienā izmanto Veismaņu ceļu, un Andris Ošs diskutēja, kas pašvaldībai izdevīgāk – saņemt lielāku iedzīvotāju vai uzņēmumu ienākuma nodokli. Andris Ošs un Valda Zaļaiskalna pauda pārliecību, ka ražojoši uzņēmumi, jo tajos strādā arī novadā deklarēti iedzīvotāji. “Vidēji 80 procentus dod iedzīvotāju ienākuma nodoklis, bet 20 uzņēmumu ienākuma nodoklis,” skaidroja Andris Melbārdis un uzsvēra, ka no Veismaņu puses lielākā daļa cilvēku strādā Cēsīs un divreiz dienā izmanto šo ceļu. “Inerce” nodarbina cilvēkus ne tikai no novada. ES programmas nauda paredzēta uzņēmējdarbības veicināšanai un apdzīvotības saglabāšanai.
“Kā ir kādi ceļu remonta plāni, tā Veismaņu ceļš vienmēr ir otrais un nekad nav remontēts. Piekrītu, ka Inerces ceļš ir jāremontē, bet kad tiks sakārtots Veismaņu ceļš? Pēc vējainas nakts uz darbu braucu ar motorzāģi mašīnā, jo koku zari uz ceļa ir vienmēr,” stāstīja Andris Melbārdis. Valda Zaļaiskalna vien piebilda, ka gan pagastam, gan tagad novadam vienmēr pietrūcis naudas, lai šo ceļu sakārtotu.
Runājot par Veismaņu ceļu, vaivēnieši arī pārsprieda, ka tā rekonstrukcija būs sarežģīta, jo dažs saimnieks dīķi izracis ļoti tuvu ceļam, muižas alejā gan kādreiz bijuši grāvji.
To, ka jāremontē viens, otrs, trešais un vēl citi pagasta ceļi, atzina visi. “Bez ceļa nevar. Asfalts uz Rīdzeni ir pilnīgi izdilis. Pavasaros bedres palāpa, bet drīz tās ir atkal,” bilda zemnieks Ilmārs Eglīte un atgādināja, ka tad, kad šos ceļus būvēja, nebija tik jaudīgas tehnikas. “Man ferma ir Rīdzenē, zemes pie Mežmaļiem, iznāk pabraukāt. Mežmaļu ceļš ir nolietots, kādu grants kravu nav redzējis gadiem. Bet tas ir valsts ceļš. Ceļu, kas jāremontē, ir ļoti daudz. Pa katru kāds brauc uz saviem laukiem un mežiem, mājām,” sacīja Ilmārs Eglīte.
Pārspriežot arī citu ceļu stāvokli pagastā, Estere Laugale uzteica tagad labo ceļu uz Rāmuļiem. “Taču visās kartēs aizvien tas iezīmēts kā grants ceļš, un tūristi pa tādu negrib braukt,” sacīja rāmuliete. Andris Melbārdis gan piebilda, ka tagad lielākoties visi izmanto GPS un tur izmaiņas atzīmē ātrāk. Pārvaldes vadītāja solīja par informācijas precizēšanas nepieciešamību informēt ceļa saimniekus. Vēl uzņēmēji pārrunāja, ka mežizstrādātāji bojā ceļus. “Bet kur lai viņi brauc! Tie ir ne tikai lielie uzņēmumi, arī mūsu pagasta cilvēki izstrādā savus mežus,” atgādināja Andris Melbārdis.
Tagad pašvaldībai jāsagatavo projekta pieteikums, tad tiks izsludināts iepirkums rekonstrukcijas projekta izstrādei, tad darbiem. Cik varēs izdarīt par paredzētajiem 422 tūkstošiem eiro no ES atbalsta un Cēsu novada domes naudas līdz 2019.gadam, būs zināms pēc iepirkumiem.
Komentāri