Pirmdiena, 15. jūlijs
Vārda dienas: Egons, Egmonts, Egija, Henriks, Heinrihs

Vienojas, kuri ceļi jāremontē vispirms

Sarmīte Feldmane
00:00
21.01.2016
3
Img 3318 1

Par nu jau otro apspriedi par grants ceļu sakārtošanu, izmantojot pieejamo ES finansējumu, Vaives pagasta uzņēmēju interese nebija liela. Pirmajā, kas notika novembrī, bija ieradušies 14 uzņēmēji, šoreiz uz pusi mazāk. Taču pagasta pārvaldes darbinieki, kuri gatavo projekta pieteikumu, ne tikai rūpīgi analizējuši pašvaldības ceļu stāvokli, katra izmantošanas nepieciešamību šodien un nākotnē, bet arī runājuši ar uzņēmējiem, uzklausot viņu priekšlikumus.

“Lai iesniegtu projektu, vajadzīgs uzņēmēju atzinums, tāpēc sanākam vēlreiz,” atgādināja Vaives pagasta pārvaldes vadītāja Valda Zaļaiskalna. Viņa iepazīstināja ar kritērijiem, pēc kuriem izraudzīti 11 pašvaldības ceļi, kurus varētu rekonstruēt par pagastam atvēlētajiem 380 tūkstošiem eiro. 90 procentus atmaksā ES, pārējo pašvaldība. Cēsu novada dome jau oktobrī apstiprināja kritērijus, par kuriem bija plašas diskusijas. 11 ceļi sarakstā sarindoti prioritārā secībā, kādā tos varētu atjaunot. Ņemts vērā uzņēmumu skaits, kurus skar pašvaldības grants ceļš, satiksmes pieejamība iedzīvotājiem, kuri izmanto ceļu, lai brauktu uz darbu, cik iedzīvotāji deklarēti, cik darbinieki pa šo ceļu brauc uz darbu, cik hektāri zemes tiek apsaimniekoti, izmantojot šo ceļu, un cik nosacīto liellopu vienību un bišu saimju ir uz kilometru ceļa. Visi dati ņemti no datu bāzēm. Ceļu tehniskā stāvokļa inventarizācija veikta 2006. gadā, tagad vairāki ir vēl sliktākā stāvoklī, ja tajos nav bijuši nopietni remonti.

Izvērtējot pēc kritērijiem, vislielāko punktu skaitu ieguvis nepilnu kilometru garais Inerces ceļš (B36), kura nolietojums ir 74 procenti. Nelielu posmu pašvaldība pirms pāris gadiem remontēja. Asfaltam domes vadība solījusi finansējumu, jo tas ES projektā nav paredzēts. Tad seko četrus kilometrus garais Veismaņu ceļš (A4). 59 viensētu iedzīvotāji izmanto šo ceļu. Tad nepilnus piecus kilometrus garais Rāmuļmuižas (B14) ceļš uz “Bērziem 3” – 170 metrus garš ved uz daudzdzīvokļu mājām Krīvos. Šajās mājās pēc Lursoft datiem reģistrēti 29 uzņēmumi. Visi šie ceļi ir pašvaldības īpašums, arī zeme zem tiem.

“Vissliktākais sarakstā ir sestais – Langu ceļš (B13). Tas tehniski ir ļoti nolietots, gādājam tikai par to, lai tas būtu caurbraucams,” stāsta pārvaldes vadītāja un piebilst, ka teritorijā, caur kuru tas ved, ir maza saimnieciskā aktivitāte un tā saistīta arī ar slikto ceļu.

90 darbinieki no “Inerces” brauc pa tautā saukto Inerces ceļu uz darbu, turpat arī divas fermas un ir vēl vairākas dzīvojamās mājas.

“Skaidrs, ka visiem ceļiem, kas ir sarakstā, naudas nepietiks. Teorētiski varētu pietikt pirmajiem četriem,” atzina Valda Zaļaiskalna, to saprata arī sanāksmes dalībnieki. Pārvaldes vadītāja interesējusies, cik varētu maksāt tehniskā projekta izstrāde. “2300 eiro par kilometru. Projektam aizies liela daļa naudas. Protams, būs iepirkums, bet var cerēt, ka būs lētāk,” paskaidroja Valda Zaļaiskalna un piebilda, ka ir jāpriecājas par katru eiro, ko var ieguldīt pašvaldības ceļa sakārtošanā.

Uzņēmēji Andris Melbārdis, kurš ikdienā izmanto Veismaņu ceļu, un Andris Ošs diskutēja, kas pašvaldībai izdevīgāk – saņemt lielāku iedzīvotāju vai uzņēmumu ienākuma nodokli. Andris Ošs un Valda Zaļaiskalna pauda pārliecību, ka ražojoši uzņēmumi, jo tajos strādā arī novadā deklarēti iedzīvotāji. “Vidēji 80 procentus dod iedzīvotāju ienākuma nodoklis, bet 20 uzņēmumu ienākuma nodoklis,” skaidroja Andris Melbārdis un uzsvēra, ka no Veismaņu puses lielākā daļa cilvēku strādā Cēsīs un divreiz dienā izmanto šo ceļu. “Inerce” nodarbina cilvēkus ne tikai no novada. ES programmas nauda paredzēta uzņēmējdarbības veicināšanai un apdzīvotības saglabāšanai.

“Kā ir kādi ceļu remonta plāni, tā Veismaņu ceļš vienmēr ir otrais un nekad nav remontēts. Piekrītu, ka Inerces ceļš ir jāremontē, bet kad tiks sakārtots Veismaņu ceļš? Pēc vējainas nakts uz darbu braucu ar motorzāģi mašīnā, jo koku zari uz ceļa ir vienmēr,” stāstīja Andris Melbārdis. Valda Zaļaiskalna vien piebilda, ka gan pagastam, gan tagad novadam vienmēr pietrūcis naudas, lai šo ceļu sakārtotu.

Runājot par Veismaņu ceļu, vaivēnieši arī pārsprieda, ka tā rekonstrukcija būs sarežģīta, jo dažs saimnieks dīķi izracis ļoti tuvu ceļam, muižas alejā gan kādreiz bijuši grāvji.

To, ka jāremontē viens, otrs, trešais un vēl citi pagasta ceļi, atzina visi. “Bez ceļa nevar. Asfalts uz Rīdzeni ir pilnīgi izdilis. Pavasaros bedres palāpa, bet drīz tās ir atkal,” bilda zemnieks Ilmārs Eglīte un atgādināja, ka tad, kad šos ceļus būvēja, nebija tik jaudīgas tehnikas. “Man ferma ir Rīdzenē, zemes pie Mežmaļiem, iznāk pabraukāt. Mežmaļu ceļš ir nolietots, kādu grants kravu nav redzējis gadiem. Bet tas ir valsts ceļš. Ceļu, kas jāremontē, ir ļoti daudz. Pa katru kāds brauc uz saviem laukiem un mežiem, mājām,” sacīja Ilmārs Eglīte.

Pārspriežot arī citu ceļu stāvokli pagastā, Estere Laugale uzteica tagad labo ceļu uz Rāmuļiem. “Taču visās kartēs aizvien tas iezīmēts kā grants ceļš, un tūristi pa tādu negrib braukt,” sacīja rāmuliete. Andris Melbārdis gan piebilda, ka tagad lielākoties visi izmanto GPS un tur izmaiņas atzīmē ātrāk. Pārvaldes vadītāja solīja par informācijas precizēšanas nepieciešamību informēt ceļa saimniekus. Vēl uzņēmēji pārrunāja, ka mežizstrādātāji bojā ceļus. “Bet kur lai viņi brauc! Tie ir ne tikai lielie uzņēmumi, arī mūsu pagasta cilvēki izstrādā savus mežus,” atgādināja Andris Melbārdis.

Tagad pašvaldībai jāsagatavo projekta pieteikums, tad tiks izsludināts iepirkums rekonstrukcijas projekta izstrādei, tad darbiem. Cik varēs izdarīt par paredzētajiem 422 tūkstošiem eiro no ES atbalsta un Cēsu novada domes naudas līdz 2019.gadam, būs zināms pēc iepirkumiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
21

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
22

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
54

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
58

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
59
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
76
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
23
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
26
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
30
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi