Svētdiena, 7. decembris
Vārda dienas: Antonija, Anta, Dzirkstīte

Pusaudžu dzīves centrā

Mairita Kaņepe
00:00
26.02.2016
124
Img 2249 1

Vakar pusaudžu rehabilitācijas kolektīvā “Saulrīti” bija svētki, jo dienu iepriekš tika sagaidīti ciemiņi – līdzīgu problēmu vienaudži no Norvēģijas un viņu audzinātāji. Skandināvijas viesus Straupes pagastā gaidīja ierodamies kā pusaudži, tā rehabilitācijas kolektīva darbinieki.

Pieaugušie Norvēģijas kolēģus no rehabilitācijas centra “Fossum” jau sen pieņem kā draugus. Tie ir cilvēki, kuri darbu ar neceļos nonākušiem pusaudžiem ikdienā uztver kā misiju. Pusaudži, kuri kolektīvā “Saulrīti” iekļāvušies, lai rehabilitāciju no atkarības vielām saņemtu gada vai pusotra gada laikā, jau zina, ka Norvēģijas ciemiņu ierašanās saistīsies gan ar darbu “Saulrītu” māju remontēšanā, gan ar sarunām, draudzēšanos un izbraukumiem uz Cēsīm, uz slēpošanas kalnu un citur.

“Fossum” kolektīva pusaudžiem brauciens uz Latviju un reizē konkrēti paveicams darbs senas ēkas labiekārtošanā, kur izvietoti “Saulrīti”, ir sava veida rehabilitācijas pasākums. Nereti norvēģu pusaudži, kas no visas valsts saplūst “Fossum” centrā, ieslīgšanu atkarībās un cīņu ar tām pamato ar nelabvēlīgiem apstākļiem Norvēģijā. Brauciens uz Latviju un nokļūšana neuzpucētā lauku vidē, pieticīgi iekārtotā mājā, kur apmeties “Saulrītu” kolektīvs, ar atkarībām sirgstošajiem pusaudžiem no augsti attīstītās Norvēģijas atver acis. Viņu audzinātājiem vēlāk būs vieglāk strādāt, pamatot, ka ne jau zeme, kur tu dzīvo, bet pats esi atbildīgs par to, lai tiktu vaļā no atkarībām.

Pieaugušie kā no Norvēģijas, tā Latvijas ciemošanās dienās pusaudžiem gādā par praktiska darba uzdevumu. “Saulrītu” vadītāja Arta Bebre vakar “Druvu” iepazīstināja ar to dzīvojamo istabu zēniem, kurā notiks remontdarbi, papildinot to ar sanitāro telpu. Tad audzēkņi, kas šeit dzīvo rehabilitācijas kursa laikā, varēs mazgāties, neizejot pa savas dzīvojamās istabas durvīm. Norvēģijas draugi šo ideju atbalsta kā finansiāli, tā ar praktisku darbību remonta veikšanā. Kopā būšana un darbs saliedē. Brīdis, kad Norvēģijas pusaudžiem jādodas atkaļ uz savu zemi, ir skumjš kā aizbraucējiem, tā palicējiem “Saulrītos”, jo iepazītās draudzības jūtas ir tik jaukas.

Būs 25 gadi, kopš Straupes pagastā, valsts SIA “Straupes narkoloģiskā slimnīca” paspārnē, ir pusaudžu rehabilitācijas kolektīvs “Saulrīti”. Tajā pusaudži, vecāku vai bērnu nama darbinieku atvesti, kādu laiku dzīvo kolektīvā. Pati mājvieta atrodas ārpus sabiedriskiem centriem un pilsētām, te nav ne pulcēšanās, ne burzmas, ne tirgotāju, pie kuriem dabūjamas cigaretes un alkohols. Pusaudži distancējas no apstākļiem, kuros viņi slīguši, “Saulrītos” cenšas skaļi atzīt savu atkarību un stiprināt vēlmi tikt vaļā no alkohola vai narkotisko un psihoaktīvo vielu lietošanas. Viņiem tobrīd līdzās nav vecāku, bet ir audzinātāji, psihologs, sociālais darbinieks. Speciālistu komandā ir cilvēki ar augstāko izglītību un dzīves pieredzi. Ik pa laikam darbinieku komandai pievienojas kāds jaunietis, kurš ir tik līdzīga vecuma, bet jau var būt piemērs. Ritai Martinovai ir tikai 18 gadi, bet viņa jau tagad aicināta strādāt “Saulrītos” kā audzinātāja palīgs, vispirms darba likumdošanas paredzētajā kārtībā izturot pārbaudes laiku.

SIA “Straupes narkoloģiskā slimnīca” valdes priekšsēdētājs Pēteris Kuprēvičs rūpēs par pusaudžu rehabilitācijas kolektīva “Saulrīti” darbības nodrošināšanu, finansējumu darbiniekiem ir bažīgs – cik gan ilgi Labklājības ministrija pusaudžu rehabilitāciju pielīdzinās ražošanai. Uz rehabilitācijas iestādi joprojām tiek attiecināti iepirkumu konkursi, kādos startē celtniecības uzņēmumi, lai saņemtu valsts vai pašvaldības finansējumu. Iepirkuma konkursā joprojām svarīgs ir tas, kurš lētāk “uzcels” pusaudžus no atkarības purva, kurā tie slīguši.

Arta Bebre, “Saulrītu” vadītāja, uzsver: “Darbinieki, kas šeit esam, nestrādājam naudas dēļ, jo iestāde nevar samaksāt par to entuziasmu un idejām, ar kādām strādājam.” Viņa piebilst, ka, par laimi, ir cilvēki, kas atbalsta centienus uzlabot pusaudžu dzīvi un viņu sapratni par pareizu lietu kārtību. Tie ir Norvēģijas draugi ar 35 gadu pieredzi, kā atklāt pusaudžu vidū narkomānus, izveidot interesi kādu laiku padzīvot rehabilitācijas centrā un no tā nebēgt prom, jo neviens nav ieslēgts. Norvēģijas draugi mācījuši, kā veidot pusaudžos vēlmi dzīvot bez atkarībām. “Saulrītu” darbinieki ir pateicīgi ikvienam, kurš Latvijā atbalstītu šo ne visai vieglo misiju. Rehabilitācijas kolektīva darbinieki šobrīd ir ļoti pateicīgi vietējam policistam Vilnim Dvinskim. Viņš, būdams amatpersona, ne tikai palīdz darbiniekiem, ja jārisina problēmsituācijas, kādas izraisījuši pusaudži. Policijas Cēsu iecirkņa inspektors Pārgaujas pusē sācis ierasties “Saulrītos” arī bez dramatiska iemesla, bet tāpēc, lai sarunātos ar pusaudžiem, apvaicātos par viņu domām un problēmām. Tādējādi pusaudži redz policistā ne tikai bargu likumsargu, ar kādiem jau saskārušies, pārkāpjot likumus, bet arī atbildīgu cilvēku, kuru vērts uzklausīt.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
22

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
35

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
163

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
428
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
95

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
10
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
19
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi