Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

Pusaudžu dzīves centrā

Mairita Kaņepe
00:00
26.02.2016
126
Img 2249 1

Vakar pusaudžu rehabilitācijas kolektīvā “Saulrīti” bija svētki, jo dienu iepriekš tika sagaidīti ciemiņi – līdzīgu problēmu vienaudži no Norvēģijas un viņu audzinātāji. Skandināvijas viesus Straupes pagastā gaidīja ierodamies kā pusaudži, tā rehabilitācijas kolektīva darbinieki.

Pieaugušie Norvēģijas kolēģus no rehabilitācijas centra “Fossum” jau sen pieņem kā draugus. Tie ir cilvēki, kuri darbu ar neceļos nonākušiem pusaudžiem ikdienā uztver kā misiju. Pusaudži, kuri kolektīvā “Saulrīti” iekļāvušies, lai rehabilitāciju no atkarības vielām saņemtu gada vai pusotra gada laikā, jau zina, ka Norvēģijas ciemiņu ierašanās saistīsies gan ar darbu “Saulrītu” māju remontēšanā, gan ar sarunām, draudzēšanos un izbraukumiem uz Cēsīm, uz slēpošanas kalnu un citur.

“Fossum” kolektīva pusaudžiem brauciens uz Latviju un reizē konkrēti paveicams darbs senas ēkas labiekārtošanā, kur izvietoti “Saulrīti”, ir sava veida rehabilitācijas pasākums. Nereti norvēģu pusaudži, kas no visas valsts saplūst “Fossum” centrā, ieslīgšanu atkarībās un cīņu ar tām pamato ar nelabvēlīgiem apstākļiem Norvēģijā. Brauciens uz Latviju un nokļūšana neuzpucētā lauku vidē, pieticīgi iekārtotā mājā, kur apmeties “Saulrītu” kolektīvs, ar atkarībām sirgstošajiem pusaudžiem no augsti attīstītās Norvēģijas atver acis. Viņu audzinātājiem vēlāk būs vieglāk strādāt, pamatot, ka ne jau zeme, kur tu dzīvo, bet pats esi atbildīgs par to, lai tiktu vaļā no atkarībām.

Pieaugušie kā no Norvēģijas, tā Latvijas ciemošanās dienās pusaudžiem gādā par praktiska darba uzdevumu. “Saulrītu” vadītāja Arta Bebre vakar “Druvu” iepazīstināja ar to dzīvojamo istabu zēniem, kurā notiks remontdarbi, papildinot to ar sanitāro telpu. Tad audzēkņi, kas šeit dzīvo rehabilitācijas kursa laikā, varēs mazgāties, neizejot pa savas dzīvojamās istabas durvīm. Norvēģijas draugi šo ideju atbalsta kā finansiāli, tā ar praktisku darbību remonta veikšanā. Kopā būšana un darbs saliedē. Brīdis, kad Norvēģijas pusaudžiem jādodas atkaļ uz savu zemi, ir skumjš kā aizbraucējiem, tā palicējiem “Saulrītos”, jo iepazītās draudzības jūtas ir tik jaukas.

Būs 25 gadi, kopš Straupes pagastā, valsts SIA “Straupes narkoloģiskā slimnīca” paspārnē, ir pusaudžu rehabilitācijas kolektīvs “Saulrīti”. Tajā pusaudži, vecāku vai bērnu nama darbinieku atvesti, kādu laiku dzīvo kolektīvā. Pati mājvieta atrodas ārpus sabiedriskiem centriem un pilsētām, te nav ne pulcēšanās, ne burzmas, ne tirgotāju, pie kuriem dabūjamas cigaretes un alkohols. Pusaudži distancējas no apstākļiem, kuros viņi slīguši, “Saulrītos” cenšas skaļi atzīt savu atkarību un stiprināt vēlmi tikt vaļā no alkohola vai narkotisko un psihoaktīvo vielu lietošanas. Viņiem tobrīd līdzās nav vecāku, bet ir audzinātāji, psihologs, sociālais darbinieks. Speciālistu komandā ir cilvēki ar augstāko izglītību un dzīves pieredzi. Ik pa laikam darbinieku komandai pievienojas kāds jaunietis, kurš ir tik līdzīga vecuma, bet jau var būt piemērs. Ritai Martinovai ir tikai 18 gadi, bet viņa jau tagad aicināta strādāt “Saulrītos” kā audzinātāja palīgs, vispirms darba likumdošanas paredzētajā kārtībā izturot pārbaudes laiku.

SIA “Straupes narkoloģiskā slimnīca” valdes priekšsēdētājs Pēteris Kuprēvičs rūpēs par pusaudžu rehabilitācijas kolektīva “Saulrīti” darbības nodrošināšanu, finansējumu darbiniekiem ir bažīgs – cik gan ilgi Labklājības ministrija pusaudžu rehabilitāciju pielīdzinās ražošanai. Uz rehabilitācijas iestādi joprojām tiek attiecināti iepirkumu konkursi, kādos startē celtniecības uzņēmumi, lai saņemtu valsts vai pašvaldības finansējumu. Iepirkuma konkursā joprojām svarīgs ir tas, kurš lētāk “uzcels” pusaudžus no atkarības purva, kurā tie slīguši.

Arta Bebre, “Saulrītu” vadītāja, uzsver: “Darbinieki, kas šeit esam, nestrādājam naudas dēļ, jo iestāde nevar samaksāt par to entuziasmu un idejām, ar kādām strādājam.” Viņa piebilst, ka, par laimi, ir cilvēki, kas atbalsta centienus uzlabot pusaudžu dzīvi un viņu sapratni par pareizu lietu kārtību. Tie ir Norvēģijas draugi ar 35 gadu pieredzi, kā atklāt pusaudžu vidū narkomānus, izveidot interesi kādu laiku padzīvot rehabilitācijas centrā un no tā nebēgt prom, jo neviens nav ieslēgts. Norvēģijas draugi mācījuši, kā veidot pusaudžos vēlmi dzīvot bez atkarībām. “Saulrītu” darbinieki ir pateicīgi ikvienam, kurš Latvijā atbalstītu šo ne visai vieglo misiju. Rehabilitācijas kolektīva darbinieki šobrīd ir ļoti pateicīgi vietējam policistam Vilnim Dvinskim. Viņš, būdams amatpersona, ne tikai palīdz darbiniekiem, ja jārisina problēmsituācijas, kādas izraisījuši pusaudži. Policijas Cēsu iecirkņa inspektors Pārgaujas pusē sācis ierasties “Saulrītos” arī bez dramatiska iemesla, bet tāpēc, lai sarunātos ar pusaudžiem, apvaicātos par viņu domām un problēmām. Tādējādi pusaudži redz policistā ne tikai bargu likumsargu, ar kādiem jau saskārušies, pārkāpjot likumus, bet arī atbildīgu cilvēku, kuru vērts uzklausīt.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
27

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
61

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
82

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
153

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Cēsīs izskan koncerts “Veltījums Djūkam Elingtonam”

00:00
11.12.2025
52
1

Djūks Elingtons noteikti ir bijis viens no galvenajiem personāžiem, kas veidojis džeza mūziku un lielās džeza mūzikas orķestrācijas. “Viņa darbības laikā arī pamazām izveidojies tāds klasiskais bigbenda sastāvs, kādu to redzam šobrīd, arī šeit uz skatuves,” sestdien, 6.decembrī, uzsākot uzstāšanos koncertzālē “Cēsis”, atzina Latvijas Radio bigbenda vadītājs Kārlis Vanags. Koncertā sestdien izskanēja Latvijas Radio bigbenda […]

Piparkūkas, vaska sveces, egļu smarža un dziesmas

00:00
10.12.2025
147

Skan Ziemassvētku dziesmas, muzicē Aivars Lapšāns. Tā ir sestdiena, kad Cēsu tirgus rosība dzirdama tālu, jo daudzi laiku velta, lai iepirktos. Jau rīta agrumā cēsnieki un iebraucēji no pagastiem ir klāt īpašajā Zie­massvētku tirdziņā. Tirdzi­nie­ki stendos radījuši gaidāmo svētku noskaņu, piedāvā gan saldus, gan ceptus, žāvētus, skābētus un marinētus kārumus, gan kaut ko jauku daiļumam […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
25
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
23
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
37
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
41
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
39
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi