Inešu pagastā uzmanību ceļa malā piesaista “Balgas”. Pagalmā no akmeņiem veidotās piramīdās vasarā zied puķes, tagad garāmbraucējus sveicina rotāta eglīte. “Kopā ar meitu gatavojām Adventes vainadziņu, viņa ar sniegpārsliņām izrotāja mājas logu, tad pie skolas bija eglītes iedegšana – tas vedina tuvāk svētkiem. Katru svētdienu kas jāpadara, lai tuvinātu svētkus,” saka saimniece Linda Žeiba un uzsver, ka visvairāk Ziemassvētkus, protams, gaida sešgadīgā Krista.
“Pēc eglītes visi iet trijatā. Sava meža mums nav, un nebūt nav viegli atrast skaistu eglīti,” pastāsta Linda. Drošības apsvērumu dēļ kuplā egle tiek rotāta pagalmā, istabā par svētkiem vēsta rotājumi un kāda maza mazītiņa eglīte vai egles zars.
Ziemassvētki ir ģimenes svētki. Tā bija arī manā bērnībā. Aizejam uz baznīcu, sabrauc radi vai mēs pie viņiem. Svarīga ir kopā būšana,” domās dalās Linda un izsaka pārliecību, ka gan jau būs arī sniedziņš, kaut pašā Ziemassvētku vakarā.
Brīnumi arī veikalā
Veikalā pārdevējas Skaidrīte Ragozina un Tatjana Arensone smej, ka inesiešiem pēdējās dienās nav laika domāt par Ziemassvētkiem. Tikko pagastā ciemojās Valsts prezidents Raimonds Vējonis, un jāskatās internetā fotogrāfijas, jāpārrunā redzētais un dzirdētais.
* SVECĪTES NODERĒS. Pārdevējas Skaidrīte Ragozina un Tatjana Arensone pieredzē pārliecinājušās, ka lielā iepirkšanās vēl priekšā.
“Kādreiz pirms svētkiem cilvēki bija atplaukuši, tagad sejās rūpes. Pērk ne to, ko gribētu, bet to, ko maciņš ļauj un ar ko var piemānīt vēderu. Tagad, gaidot svētkus, jostiņu pievelk, kad svētki klāt, tad iepērkas. Par bērniem domā, viņiem kādu kārumu neatsaka. Svētku galdam gan nopērk ko dārgāku nekā ikdienā. Ziemassvētki ienes rūpes, bet būs arī prieks,” domās dalās Skaidrīte Ragozina.
Pārdevējas novērojušas, ka pēdējos gados aizvien mazāk tiek pirktas eglīšu svecītes. Ērtāk izmantot krāsainās spuldzīšu virtenes, bet smaržai aizdedzināt kādu lielu sveci, kas ilgi deg un nepil.
Bez dāvaniņām jau neviens nepaliks, par to Tatjana un Skaidrīte ir pārliecinātas. Arī pašas savējiem jau sagādājušas. “Gan mazie gaida, gan lielie. Kādreiz katrs katram dāvināja, tagad vairāki kopā. Dāvaniņās gan kāds gardums, gan praktiskas lietas,” atklāj Skaidrīte, bet Tatjana atzīst, ka svarīgākais taču, lai Ziemassvētku vecītis atnāk. “Dēls Kristiāns vēl pērn ticēja Ziemassvētku vecītim, skolā lielie bērni apšaubīja. Viņš šaubās, bet tic. Brīnumi taču pastāv,” saka Tatjana, bet Skaidrīte pastāsta, ka mazdēls Ralfs pavasarī ilgi spriedis par Lieldienu zaķi, tomēr secinājis, ka tas ir.
Tatjana pārliecināta, ka pirmssvētku steigā vienmēr var atrast brīdi pārdomām, sapņiem, bet svētkos jābūt kopā ar savējiem. “Ziemassvētkos visi četri braucam ciemos pie mammām, viņas viesojas pie mums. Galdā, protams, būs piparkūkas, pīrādziņi, cepetis, šķovēti kāposti, galerts. Visi ļoti gaidām Ziemassvētkus,” domās dalās Tatjana. Abas inesietes uzsver, ka svētkos būtiskākais ir noskaņa.
Piestāt starp darbiem
Edīte un Aivars Pojasņikovi ir uzņēmīgi pensionāri. Lai gan jau jūtama gadu nasta, uztur nelielu zāģētavu.
“Tas mums tāds hobijs, strādājam, cik varam, un trim cilvēkiem ir darbs,” stāsta Edīte un piebilst, ka darba nav daudz, labi, ja pāris nedēļu mēnesī. Vietējie mežus izzāģējuši, kad kāds atved pa kravai, zāģētavā top taras dēlīši.
“Dēliem intereses par kokapstrādi nav. Varētu uzņēmumu likvidēt, bet īpašuma nodoklis jāmaksā, no pensijas atvēlēt iznāktu pārāk dārgi. Un ko tad dzīvoklī sadarīsim,” domās dalās inesiete.
* LAIKS PĀRDOMĀM. Mājas mīlulim un nemiera garam Fredim saimniece Edīte Pojasņikova arī sagādās kādu Ziemassvētku
kārumu.
Parasti laiks pirms Ziemassvētkiem paskrējis ātri, šogad Edīte nolēmusi tos sagaidīt rimtāk. “Pēc ilgiem gadiem man atkal ir piparkūku formiņas. Cepšu piparkūkas, pīrādziņus, ar darbiniekiem pasēdēsim. Jau laikus aizvedīšu mazmeitai un mazdēlam Ziemassvētku vecīša sūtītās dāvanas,” pastāsta Edīte un piebilst, ka svētku vakaru pavadīs divatā.
“Kad izej ārā un tikko ir uzsnidzis sniegs, ir sajūta, ka tepat kaut kur aiz mājas ir Ziemassvētki. Gribas pieklust. Bērnībā Latgalē kaimiņi kopā kamanās braucām uz baznīcu. Gribas aizbraukt arī šoreiz,” stāsta Edīte Pojasņikova.
Radīt noskaņu
Sarmuļu ģimenes dzīvoklī jau Ziemassvētku noskaņa. Smaržo piparkūkas, zāļu tēja, mandarīni. Ginta un Raimonds ilgojas pēc savējiem – dēla Anglijā, meitas un mazdēliem Emīla un Marsela Zviedrijā. Viņi svētkos nebūs mājās. Jaunākajai Regitai jāpalīdz mammai un tētim.
* KOPĀ. Ginta, Regita un Raimonds Sarmuļi zina, kā sagaidīs Ziemassvētkus.
“No bērnības Ziemassvētki saistās ar kopā darīšanu. Blakus bija vecāmamma, cepām pīrāgus, gatavojāmies skolas eglītei. Tajā bija daudz mīļuma, par tādām dāvanām vispār neviens nedomāja,” atmiņās kavējas Ginta. Raimonda mammai Ziemassvētkos ir dzimšanas diena, šogad apaļa jubileja, pie viņas arī pulcēsies visa radu saime. “Sanākam ap 20 cilvēkiem. Man ir četras māsas, viena dzīvo ārzemēs, ” bilst Raimonds.
Regitai ļoti patīk kopā ar vecākiem, tēta māsas ģimeni iet uz mežu pēc eglītes. Meitene atzīst, ka nemaz nav tik viegli atrast īsto. “Ja jauks laiks, Ziemassvētkos visi ejam uz silu, kurinām ugunskuru, cepam desiņas,” stāsta Raimonds, un Ginta piebilst, ka būšana mežā Ziemassvētkiem dod īpašu noskaņu un vienmēr visiem ir labs garastāvoklis.
“Ziemassvētku vecītim palīgu ir daudz, viņš neaizmirst ne lielos, ne mazos. Nevajag jau lielu dāvanu, kādu nieciņu, galvenais, ka neaiziet garām,” ar smaidu saka Ginta. Savējiem mamma, tētis un mazā māsa jau dāvanas nosūtījuši. Ziemassvētku vecītis nogādās piparkūkas, adītas zeķes.
“Darbā jau kādu laiku jūtama svētku noskaņa, daudzi pērk apsveikuma kartītes, jo nu jau īsziņu laiks sāk pāriet. Paciņas sūta radiem, katrā ir piparkūkas, adītas zeķītes,” atklāj Ginta, viņa strādā pastā.
“Man patīk Ziemassvētki, tikai ilgi jāgaida,” klusi saka Regita.
Komentāri