Sestdiena, 13. jūlijs
Vārda dienas: Margrieta, Margarita

Paši tuvina Ziemassvētkus

Sarmīte Feldmane
00:00
20.12.2015
20
Img 3081 1

Inešu pagastā uzmanību ceļa malā piesaista “Balgas”. Pagalmā no akmeņiem veidotās piramīdās vasarā zied puķes, tagad garāmbraucējus sveicina rotāta eglīte.  “Kopā ar meitu gatavojām Adventes vainadziņu, viņa ar sniegpārsliņām izrotāja mājas logu, tad pie skolas bija eglītes iedegšana – tas vedina tuvāk svētkiem. Katru svētdienu kas jāpadara, lai tuvinātu svētkus,” saka saimniece Linda Žeiba un uzsver, ka visvairāk Ziemassvētkus, protams, gaida sešgadīgā Krista.

“Pēc eglītes visi iet trijatā. Sava meža mums nav, un nebūt nav viegli atrast skaistu eglīti,” pastāsta Linda. Drošības apsvērumu dēļ kuplā egle tiek rotāta pagalmā, istabā par svētkiem vēsta rotājumi un kāda maza mazītiņa eglīte vai egles zars.

Ziemassvētki ir ģimenes svētki. Tā bija arī manā bērnībā. Aizejam uz baznīcu, sabrauc radi vai mēs pie viņiem. Svarīga ir kopā būšana,” domās dalās Linda un izsaka pārliecību, ka gan jau būs arī sniedziņš, kaut pašā Ziemassvētku vakarā.


Brīnumi arī veikalā

Veikalā pārdevējas Skaidrīte Ragozina un Tatjana Arensone smej, ka inesiešiem pēdējās dienās nav laika domāt par Ziemassvētkiem. Tikko pagastā ciemojās Valsts prezidents Raimonds Vējonis, un jāskatās internetā fotogrāfijas, jāpārrunā redzētais un dzirdētais.

SVECĪTES NODERĒS. Pārdevējas Skaidrīte Ragozina un Tatjana Arensone pieredzē pārliecinājušās, ka lielā iepirkšanās vēl priekšā.

* SVECĪTES NODERĒS. Pārdevējas Skaidrīte Ragozina un Tatjana Arensone pieredzē pārliecinājušās, ka lielā iepirkšanās vēl priekšā.

“Kādreiz pirms svētkiem cilvēki bija atplaukuši, tagad sejās rūpes. Pērk ne to, ko gribētu, bet to, ko maciņš ļauj un ar ko var piemānīt vēderu. Tagad, gaidot svētkus, jostiņu pievelk, kad svētki klāt, tad iepērkas. Par bērniem domā, viņiem kādu kārumu neatsaka. Svētku galdam gan nopērk ko dārgāku nekā ikdienā. Ziemassvētki ienes rūpes, bet būs arī prieks,” domās dalās Skaidrīte Ragozina.

Pārdevējas novērojušas, ka pēdējos gados aizvien mazāk tiek pirktas eglīšu svecītes. Ērtāk izmantot krāsainās spuldzīšu virtenes, bet smaržai aizdedzināt kādu lielu sveci, kas ilgi deg un nepil.

Bez dāvaniņām jau neviens nepaliks, par to Tatjana un Skaidrīte ir pārliecinātas. Arī pašas savējiem jau sagādājušas. “Gan mazie gaida, gan lielie. Kādreiz katrs katram dāvināja, tagad vairāki kopā. Dāvaniņās gan kāds gardums, gan praktiskas lietas,” atklāj Skaidrīte, bet Tatjana atzīst, ka svarīgākais taču, lai Ziemassvētku vecītis atnāk. “Dēls Kristiāns vēl pērn ticēja Ziemassvētku vecītim, skolā lielie bērni apšaubīja. Viņš šaubās, bet tic. Brīnumi taču pastāv,” saka Tatjana, bet Skaidrīte pastāsta, ka mazdēls Ralfs pavasarī ilgi spriedis par Lieldienu zaķi, tomēr secinājis, ka tas ir.

Tatjana pārliecināta, ka pirmssvētku steigā vienmēr var atrast brīdi pārdomām, sapņiem, bet svētkos jābūt kopā ar savējiem. “Ziemassvētkos visi četri braucam ciemos pie mammām, viņas viesojas pie mums. Galdā, protams, būs piparkūkas, pīrādziņi, cepetis, šķovēti kāposti, galerts. Visi ļoti gaidām Ziemassvētkus,” domās dalās Tatjana. Abas inesietes uzsver, ka svētkos būtiskākais ir noskaņa.


Piestāt starp darbiem

Edīte un Aivars Pojasņikovi ir uzņēmīgi pensionāri. Lai gan jau jūtama gadu nasta, uztur nelielu zāģētavu.

“Tas mums tāds hobijs, strādājam, cik varam, un trim cilvēkiem ir darbs,” stāsta Edīte un piebilst, ka darba nav daudz, labi, ja pāris nedēļu mēnesī. Vietējie mežus izzāģējuši, kad kāds atved pa kravai, zāģētavā top taras dēlīši.
“Dēliem intereses par kokapstrādi nav. Varētu uzņēmumu likvidēt, bet īpašuma nodoklis jāmaksā, no pensijas atvēlēt iznāktu pārāk dārgi. Un ko tad dzīvoklī sadarīsim,” domās dalās inesiete.

LAIKS PĀRDOMĀM. Mājas mīlulim un nemiera garam Fredim saimniece Edīte Pojasņikova arī sagādās kādu Ziemassvētku  kārumu.

* LAIKS PĀRDOMĀM. Mājas mīlulim un nemiera garam Fredim saimniece Edīte Pojasņikova arī sagādās kādu Ziemassvētku
kārumu.

Parasti laiks pirms Ziemassvētkiem paskrējis ātri, šogad Edīte nolēmusi tos sagaidīt rimtāk. “Pēc ilgiem gadiem man atkal ir piparkūku formiņas. Cepšu piparkūkas, pīrādziņus, ar darbiniekiem pasēdēsim. Jau laikus aizvedīšu mazmeitai un mazdēlam Ziemassvētku vecīša sūtītās dāvanas,” pastāsta Edīte un piebilst, ka svētku vakaru pavadīs divatā.

“Kad izej ārā un tikko ir uzsnidzis sniegs, ir sajūta, ka tepat kaut kur aiz mājas ir Ziemassvētki. Gribas pieklust. Bērnībā Latgalē kaimiņi kopā kamanās braucām uz baznīcu. Gribas aizbraukt arī šoreiz,” stāsta Edīte Pojasņikova.


Radīt noskaņu

Sarmuļu ģimenes dzīvoklī jau Ziemassvētku noskaņa. Smaržo piparkūkas, zāļu tēja, mandarīni. Ginta un Raimonds ilgojas pēc savējiem – dēla Anglijā, meitas un mazdēliem Emīla un Marsela Zviedrijā. Viņi svētkos nebūs mājās. Jaunākajai Regitai jāpalīdz mammai un tētim.

KOPĀ. Ginta, Regita un Raimonds Sarmuļi zina, kā sagaidīs Ziemassvētkus.

* KOPĀ. Ginta, Regita un Raimonds Sarmuļi zina, kā sagaidīs Ziemassvētkus.

“No bērnības Ziemassvētki saistās ar kopā darīšanu. Blakus bija vecāmamma, cepām pīrāgus, gatavojāmies skolas eglītei. Tajā bija daudz mīļuma, par tādām dāvanām vispār neviens nedomāja,” atmiņās kavējas Ginta. Raimonda mammai Ziemassvētkos ir dzimšanas diena, šogad apaļa jubileja, pie viņas arī pulcēsies visa radu saime. “Sanākam ap 20 cilvēkiem. Man ir četras māsas, viena dzīvo ārzemēs, ” bilst Raimonds.

Regitai ļoti patīk kopā ar vecākiem, tēta māsas ģimeni iet uz mežu pēc eglītes. Meitene atzīst, ka nemaz nav tik viegli atrast īsto. “Ja jauks laiks, Ziemassvētkos visi ejam uz silu, kurinām ugunskuru, cepam desiņas,” stāsta Raimonds, un Ginta piebilst, ka būšana mežā Ziemassvētkiem dod īpašu noskaņu un vienmēr visiem ir labs garastāvoklis.

“Ziemassvētku vecītim palīgu ir daudz, viņš neaizmirst ne lielos, ne mazos. Nevajag jau lielu dāvanu, kādu nieciņu, galvenais, ka neaiziet garām,” ar smaidu saka Ginta. Savējiem mamma, tētis un mazā māsa jau dāvanas nosūtījuši. Ziemassvētku vecītis nogādās piparkūkas, adītas zeķes.

“Darbā jau kādu laiku jūtama svētku noskaņa, daudzi pērk apsveikuma kartītes, jo nu jau īsziņu laiks sāk pāriet. Paciņas sūta radiem, katrā ir piparkūkas, adītas zeķītes,” atklāj Ginta, viņa strādā pastā.
“Man patīk Ziemassvētki, tikai ilgi jāgaida,” klusi saka Regita.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
11

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
40

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
52

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
54
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
61
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Teju 100 goda konsuli iepazīst Cēsis

00:00
09.07.2024
51

Turpat simts goda konsulu no vairāk nekā 40 valstīm piedalījās 11. Latvijas goda konsulu sanāksmē, trešajā dienā iepazīstot arī Cēsis. Dalībnieki Kosmosa izziņas centrā tikās ar novada domes priekšsēdētāju Jāni Rozenbergu, iepazina izziņas centru, vecpilsētu un viesošanos noslēdza Vidzemes koncertzālē “Cēsis”. Pārstāvētas bija ļoti dažādas valstis, gan Rietumeiropas, arī Skandināvijas, bija goda konsuls no ASV, […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
20
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
25
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
28
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi