Pirmdiena, 8. decembris
Vārda dienas: Gunārs, Vladimirs, Gunis

No vidusskolēna par studentu

Druva
00:00
07.11.2008
20
200811062024019470

Kā Cēsu rajona jauniešiem veicas

galvaspilsētā, izvaicāju

augstāko izglītības iestāžu 1. kursa studentus.

Andris Stalbovs informāciju tehnoloģijas studē RTU, bakalaura grādu iegūs pēc trīs gadiem, lai strādātu par IT speciālistu, kā arī vadītu IT projektus. Nora Cābe Rīgas Stradiņa universitātes medicīnas fakultātē studēs sešus gadus. Pēc rezidentūras beigšanas viņa varēs strādāt par ārsti. Nora zina, ka paliks Latvijā, lai kādus grašus te arī nemaksātu, jo nespēj sevi iedomāties ārzemēs. Jānis Gorbunovs LU sociālo zinātņu fakultātē politikas zinātnes apgūs trīs gadus, bet ar to vēl būs par maz, lai varētu īstenot ieceri kļūt par diplomātu.

– Kāda ir dzīve galvaspilsētā?

Andris: – Man Rīga ne visai patīk, ir lieli attālumi, cilvēku daudz, ielās nav pazīstamu seju.

Nora: – Mani Rīgā fascinē dinamiskā kustība, aktīvā rosība, kņada. Novēroju cilvēkus sastrēgumos, tas ir apbrīnojami interesanti. Lielākoties sejās var lasīt neapmierinātību, kaitinoša ir masu vienaldzība un vēsums. Gribētos, lai cilvēki ir laimīgāki.

Jānis: – Dzīve te ir skaļa, trokšņaina, tramvajos un trolejbusos drūzmēšanās, bet sarunvaloda – krievu. Dažreiz kaitina lielās cilvēku masas, īpaši uz gājēju pārejām.

– Kāds ir studiju process?

Andris: – Salīdzinot ar vidusskolu, nav nekāda medusmaize – grūtāk izbraukt. Lekciju saraksts diezgan labs. Jāmācās 11 priekšmeti, nedrīkst iedzīvoties parādos, jo var izkrist no budžeta. Sākums ir diezgan cerīgs – matemātikā divi desmitnieki.

Nora: – Šoka terapija sākās 1.septembrī, kad intensīvi jau bija jāsāk mācīties. Gribētu atgriezties vidusskolā, jo tagad mana dienas kārtība sastāv no ēšanas un mācīšanās vien. Mēnesī esmu iemācījusies vielu, kas vidusskolā izstiepta divu gadu garumā. Dažu dienu lekcijas ir no astoņiem līdz astoņiem, pēc tam vēl jāspēj koncentrēties vismaz trīs stundu darbam. Pat sestdienās ceļos ar modinātāja palīdzību. Ļoti gribēju dejot, bet nav iespējams. Tā kā skolā man bija labas atzīmes, vissāpīgākais, ka, darbā ieguldot pat miegam paredzētās stundas, atlīdzība ir kārtējais mācību parāds. Ja būtu zinājusi, ka mani gaidīs grāmatu kalni vien, diez vai būtu izdarījusi šo izvēli, tā vairs nav dzīve. No mums jau prasa augstākās matemātikas zināšanas, kas vidusskolā pat mācību programmā nav iekļautas.

Jānis: – Slodze ir diezgan liela. Lai gan desmit lekcijas nedēļā neizklausās daudz, jāteic, ka vidusskolā bija krietni vieglāk. Politologiem ir ļoti daudz jālasa, gandrīz viss – angļu valodā. Vidusskolā pietrūka stingrības, kas stimulētu referātus tiešām uzrakstīt, nevis vieglprātīgi pārkopēt no kāda interneta portāla. Pēc skolas beigšanas jaunietis nav sagatavots studenta dzīvei.

– Vai priekšstats par studentu trūcīgo dzīvi un maizes garozu graušanu ir patiess?

Andris: – Man nauda parasti paliek pāri, jo cenšos iztikt ar to, kas ir, bet neierobežoju sevi, ja kaut ko gribu. Saņemu arī 70 latu stipendiju. Par dzīvi nesūdzos.

Nora: – Nav tā, ka ēstu tik rupjmaizi vien, bet iespējams, ka man vienkārši paveicies. Saņemu arī Vītolu fonda stipendiju – 100 latu mēnesī. Esmu apmierināta. Vienu gan varu teikt – Rīgā nauda pazūd, pat neko ievērojamu nenopērkot, maciņš jau tukšs, mistika.

Jānis: – To teiksmaino studentu nabadzību kaut kā neizjūtu, tagad jau esmu iemācījies sabalansēt līdzekļus. Pirmās nedēļas beigās gan bija no drauga jāaizņemas nauda, lai varētu mājās aizbraukt.

– Kā ar maltītes gatavošanu un veselīgu uzturu?

Andris: – Beidzot esmu atklājis, kā darbojas ledusskapis, bet mana pavāra prasme diemžēl aprobežojas ar maizītēm un sausās zupas vārīšanu. Es pat nezinu, kur kojās ir virtuve, bet manos plānos ir tuvākajā laikā to atrast.

Nora: – Reti sanāk pagatavot kārtīgas vakariņas, jo tas aizņem laiku. Visbiežāk izmantoju savu īpašo recepti – divas ceptas olas plus divas maizītes. Vēl dzeru ļoti daudz kafijas. Domāju, ka lielai daļai studentu ir veselīga uztura problēmas, jo tam vajag vairāk līdzekļu, laika.

Jānis: – Cepu un vāru kartupeļus, gatavoju pelmeņus. Arī mammas līdzi dotās karbonādes vienmēr noder, par badu vai nepilnvērtīgu uzturu nesūdzos.

– Ko ieteiktu tiem, kas vēl kļūs par studentiem?

Andris: – Kārtīgi pārdomāt izvēli un neizniekot savu laiku. Lai izsvērtu, ko mācīties, labi noder ēnu dienas.

Nora: – Izdariet izvēli laikus! Ideāli būtu izlemt jau 9. klasē, lai vidusskolas gados varētu pilnveidoties konkrētajā nozarē.

Jānis: – Ir derīgi precīzi noskaidrot uzņemšanas kārtību, lai negadās, kā man, kad divas reizes aizbraucu uz Rīgu ar nepareiziem dokumentiem. Tiem, kas nolēmuši stāties sociālo zinātņu fakultātē, iesaku nopietni izvērtēt angļu valodas spējas, vēlams pat papildus pamācīties.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Grāmatu nams svin 20 gadu jubileju

00:00
08.12.2025
7

Vēsturiskajā namā Cēsīs pašā Rīgas ielas sākumā nemainīgi ir rosība – neatkarīgi, vai tā ir darba diena vai sestdiena, bet vienmēr ir lasītāji, kuri vēlas uzzināt par jaunākajiem izdevumiem un tos arī iegādājas. 3. decembrī izdevniecības “Zvaigzne ABC” grāmatu nams sirsnīgā noskaņā ar sveicieniem, laba vēlējumiem un dziesmām ģitāras pavadījumā atzīmēja 20 gadu jubileju. Grāmatnīcas vadītāju […]

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
30

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
43

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
171

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
438
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
15
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
20
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
32
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi