Sestdiena, 8. novembris
Vārda dienas: Aleksandra, Agra

No vidusskolēna par studentu

Druva
00:00
07.11.2008
20
200811062024019470

Kā Cēsu rajona jauniešiem veicas

galvaspilsētā, izvaicāju

augstāko izglītības iestāžu 1. kursa studentus.

Andris Stalbovs informāciju tehnoloģijas studē RTU, bakalaura grādu iegūs pēc trīs gadiem, lai strādātu par IT speciālistu, kā arī vadītu IT projektus. Nora Cābe Rīgas Stradiņa universitātes medicīnas fakultātē studēs sešus gadus. Pēc rezidentūras beigšanas viņa varēs strādāt par ārsti. Nora zina, ka paliks Latvijā, lai kādus grašus te arī nemaksātu, jo nespēj sevi iedomāties ārzemēs. Jānis Gorbunovs LU sociālo zinātņu fakultātē politikas zinātnes apgūs trīs gadus, bet ar to vēl būs par maz, lai varētu īstenot ieceri kļūt par diplomātu.

– Kāda ir dzīve galvaspilsētā?

Andris: – Man Rīga ne visai patīk, ir lieli attālumi, cilvēku daudz, ielās nav pazīstamu seju.

Nora: – Mani Rīgā fascinē dinamiskā kustība, aktīvā rosība, kņada. Novēroju cilvēkus sastrēgumos, tas ir apbrīnojami interesanti. Lielākoties sejās var lasīt neapmierinātību, kaitinoša ir masu vienaldzība un vēsums. Gribētos, lai cilvēki ir laimīgāki.

Jānis: – Dzīve te ir skaļa, trokšņaina, tramvajos un trolejbusos drūzmēšanās, bet sarunvaloda – krievu. Dažreiz kaitina lielās cilvēku masas, īpaši uz gājēju pārejām.

– Kāds ir studiju process?

Andris: – Salīdzinot ar vidusskolu, nav nekāda medusmaize – grūtāk izbraukt. Lekciju saraksts diezgan labs. Jāmācās 11 priekšmeti, nedrīkst iedzīvoties parādos, jo var izkrist no budžeta. Sākums ir diezgan cerīgs – matemātikā divi desmitnieki.

Nora: – Šoka terapija sākās 1.septembrī, kad intensīvi jau bija jāsāk mācīties. Gribētu atgriezties vidusskolā, jo tagad mana dienas kārtība sastāv no ēšanas un mācīšanās vien. Mēnesī esmu iemācījusies vielu, kas vidusskolā izstiepta divu gadu garumā. Dažu dienu lekcijas ir no astoņiem līdz astoņiem, pēc tam vēl jāspēj koncentrēties vismaz trīs stundu darbam. Pat sestdienās ceļos ar modinātāja palīdzību. Ļoti gribēju dejot, bet nav iespējams. Tā kā skolā man bija labas atzīmes, vissāpīgākais, ka, darbā ieguldot pat miegam paredzētās stundas, atlīdzība ir kārtējais mācību parāds. Ja būtu zinājusi, ka mani gaidīs grāmatu kalni vien, diez vai būtu izdarījusi šo izvēli, tā vairs nav dzīve. No mums jau prasa augstākās matemātikas zināšanas, kas vidusskolā pat mācību programmā nav iekļautas.

Jānis: – Slodze ir diezgan liela. Lai gan desmit lekcijas nedēļā neizklausās daudz, jāteic, ka vidusskolā bija krietni vieglāk. Politologiem ir ļoti daudz jālasa, gandrīz viss – angļu valodā. Vidusskolā pietrūka stingrības, kas stimulētu referātus tiešām uzrakstīt, nevis vieglprātīgi pārkopēt no kāda interneta portāla. Pēc skolas beigšanas jaunietis nav sagatavots studenta dzīvei.

– Vai priekšstats par studentu trūcīgo dzīvi un maizes garozu graušanu ir patiess?

Andris: – Man nauda parasti paliek pāri, jo cenšos iztikt ar to, kas ir, bet neierobežoju sevi, ja kaut ko gribu. Saņemu arī 70 latu stipendiju. Par dzīvi nesūdzos.

Nora: – Nav tā, ka ēstu tik rupjmaizi vien, bet iespējams, ka man vienkārši paveicies. Saņemu arī Vītolu fonda stipendiju – 100 latu mēnesī. Esmu apmierināta. Vienu gan varu teikt – Rīgā nauda pazūd, pat neko ievērojamu nenopērkot, maciņš jau tukšs, mistika.

Jānis: – To teiksmaino studentu nabadzību kaut kā neizjūtu, tagad jau esmu iemācījies sabalansēt līdzekļus. Pirmās nedēļas beigās gan bija no drauga jāaizņemas nauda, lai varētu mājās aizbraukt.

– Kā ar maltītes gatavošanu un veselīgu uzturu?

Andris: – Beidzot esmu atklājis, kā darbojas ledusskapis, bet mana pavāra prasme diemžēl aprobežojas ar maizītēm un sausās zupas vārīšanu. Es pat nezinu, kur kojās ir virtuve, bet manos plānos ir tuvākajā laikā to atrast.

Nora: – Reti sanāk pagatavot kārtīgas vakariņas, jo tas aizņem laiku. Visbiežāk izmantoju savu īpašo recepti – divas ceptas olas plus divas maizītes. Vēl dzeru ļoti daudz kafijas. Domāju, ka lielai daļai studentu ir veselīga uztura problēmas, jo tam vajag vairāk līdzekļu, laika.

Jānis: – Cepu un vāru kartupeļus, gatavoju pelmeņus. Arī mammas līdzi dotās karbonādes vienmēr noder, par badu vai nepilnvērtīgu uzturu nesūdzos.

– Ko ieteiktu tiem, kas vēl kļūs par studentiem?

Andris: – Kārtīgi pārdomāt izvēli un neizniekot savu laiku. Lai izsvērtu, ko mācīties, labi noder ēnu dienas.

Nora: – Izdariet izvēli laikus! Ideāli būtu izlemt jau 9. klasē, lai vidusskolas gados varētu pilnveidoties konkrētajā nozarē.

Jānis: – Ir derīgi precīzi noskaidrot uzņemšanas kārtību, lai negadās, kā man, kad divas reizes aizbraucu uz Rīgu ar nepareiziem dokumentiem. Tiem, kas nolēmuši stāties sociālo zinātņu fakultātē, iesaku nopietni izvērtēt angļu valodas spējas, vēlams pat papildus pamācīties.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Piedāvā nobaudīt rudens garšas

00:00
08.11.2025
41

Deviņi Cēsu novada restorāni visu šo nedēļu aicina rudens garšu piedzīvojumā. Novada rudens Restorānu nedēļa 2025 veltīta patiesām garšām, vietējiem stāstiem un sadarbībām, kas iedvesmo. Restorāna “Kest” šefpavārs Māris Jansons “Druvai” atzīt, ka šī nedēļa uz restorānu atved nedaudz atšķirīgus klientus, tos, kas ikdienā nav bieži restorānu apmeklētāji. “Redzams, ka cilvēki ir sajūsmā par šo […]

Kapsētā atklājas likteņi un vēsture

00:00
07.11.2025
118

Latvijā drēgns, vakaros tumsa iezogas aizvien agrāk. Ir veļu laiks, kad klusināti atmiņās atceramies tuvos, pazīstamos, zināmos, kuri mums atstājuši savas dzīves devumu. Cik daudz vai maz zinām par iepriekšējām cēsnieku paaudzēm, kādi stāsti dzirdēti par Mūžības dārziem Cēsīs, kas lasāms, pašķirstot vecas avīzes un žurnālus, atbildes meklēt rosināja Cēsu Centrālās bibliotēkas darbinieku rīkotais “Literāro […]

Ar atkarībām cīņu uzsākušie kopīga piedzīvojuma gaidās

00:00
06.11.2025
114

Drēgnajā aizvadītās sestdienas rītā Cēsīs, Vienības laukumā, it pozitīvā gaisotnē vārdus pārmija neliela ļaužu kompānija. Tie bija projekta “Dzīvo ar sparu, ne ar ieradumu” dalībnieki, kuri gatavojās savam pirmajam kopīgajam pārgājienam, šoreiz – Cēsīs. Lai gan plānotais dalībnieku skaits ar dažādām atkarībām nomāktajiem bijis vairāk par desmit,    šoreiz bija atnākuši tikai daži, toties ļoti […]

Dārziņa mūzika nebeidz skanēt

00:00
05.11.2025
101

Divas dienas pirms komponista, novadnieka Emīla Dārziņa 150.jubilejas, sestdien, 1.novembrī,    Cēsīs izskanēja viņam veltīts muzikāls sveiciens. To kopā ar pieciem vīru koriem, trim jauktajiem koriem, akadēmisko orķestri    “B-Sharp” un solisti Paulu Mihai­lovu sarūpēja koncerta “Dzies­ma, kas neatstāj” mākslinieciskā vadītāja Marika Slotina-Brante. “Pirms desmit gadiem komponista jubilejā saaicināju korus no Vidzemes un Rīgas, koncertā […]

Elīna Purmale-Baumane: Kad beidzam mācīties, sākam atpalikt – kāpēc pieaugušajiem jāmācās?

14:32
04.11.2025
31

Mūsdienās darba tirgus mainās tik strauji, ka reiz iegūtā izglītība vairs nav ilgtspējīgs pamats stabilitātei un karjeras izaugsmei, tāpēc mācīšanās pieaugušā vecumā, turklāt visa mūža garumā, ir kļuvusi par nepieciešamību, nevis izvēli. Lai gan valsts mērķis ir līdz 2030. gadam panākt, ka vismaz 60 % pieaugušo regulāri iesaistās izglītībā, šobrīd to dara aptuveni 34 %. […]

Pašvaldība gatavojas ziemas ceļu uzturēšanai

00:00
04.11.2025
79

Cēsu novada pašvaldība kopumā gatava gaidāmajai ziemai un savā pārziņā esošo ceļu uzturēšanu nodrošinās. Tā var spriest no apvienību pārvalžu vadītāju teiktā “Druvai”. Jau novada Centrālās administrācijas Īpašumu apsaimniekošanas pārvaldes vadītājs Kristaps Ēdolfs pilnībā pārliecināts apliecināja, ka pašvaldības ceļu uzturēšana ziemas sezonai ir nodrošināta un līgumi ar pakalpojumu sniedzējiem par darbiem Cēsīs un Vaives pagastā ir […]

Tautas balss

Kaķis izglābj kaķi

08:18
08.11.2025
26
Seniore raksta:

“Dalīšos neparastā piedzīvojumā. Dēla ģimene dzīvo Cēsīs, daudzdzīvokļu mājā. Viņiem ir kaķene. No rīta izlaiž pastaigā, vakarā, kad nāk mājās no darba, kaķene ir klāt. Bet vienu vakaru minkas nav. Sauc, meklē, bet tā nerādās. Tāpat nākamajā dienā. Kad klāt brīvdienas, dodas kaķi apkaimē meklēt, bet sasaukt neizdodas. Mājās pie ārdurvīm pretī ņaudot nāk kaimiņa […]

Gājēju pāreja var būt bīstama

08:15
08.11.2025
20
Cēsniece G. raksta:

“Cēsīs, Valmieras ielā, gājēju pāreja netālu no “Maxima” un iepretī stadionam ir apgaismota, taču autovadītājam ļoti grūti saprast, vai aiz gaismu atstarojošiem stabiņiem uz pārejas jau stāv cilvēks, kurš tūlīt šķērsos ielu. Šajā vietā, manuprāt, vajadzēt kaut ko mainīt, pieaicināt satiksmes drošības ekspertu, lai izvērtē situāciju. Agrāk, kad vēl nebija aizliegts kreisais pagrieziens, iebraucot lielveikala […]

Vai izdosies labas attiecības

08:15
07.11.2025
12
Lasītājs K. raksta:

“Lasu, ka Latvija un Indija stiprinās sadarbību drošības un ilgtspējīgas attīstības jomā. Man tas izklausās dīvaini. Indija taču bija tā, kas pirka Krievijas naftu un “baroja” agresorvalsti. Ja pareizi atceros, vairāk nekā 30 procenti jēlnaftas, ko pārstrādāja Indija, pērn bija iepirkta Krievijā. Tagad, kad ASV noteikusi sankcijas Krievijas lielajiem naftas uzņēmumiem, Indija pārtrauc pirkt šo […]

Dzērvenes var saglabāt medū

08:19
04.11.2025
23
Lasītāja raksta:

“Nupat dzirdēju radio raidījumā, ka dzērvenes, aplietas ar medu, labi neglabājas. Taču tā gluži nav. Medū var saglabāt gan lielogu dzērvenes, gan purvā lasītās, par to esmu pārliecinājusies. Taču jāizvēlas cietas ogas, tās, kas vēl nav kļuvušas mīkstas. Un tad ogu pietiek līdz jaunajai ražai,” pastāstīja lasītāja, kas dzīvo Piebalgas pusē.

Laikam bez pabalsta neiztikt

08:19
03.11.2025
23
Līgatniete raksta:

“Radio pārraidē dzirdu, ka, lai varētu iztikt, cilvēkam mēnesī vajadzētu saņemt ap diviem tūkstošiem eiro. Bet mana pensija 490 eiro, kaut mūžā 32 gadus esmu cītīgi strādājusi. Kā lai izdzīvoju? Man ir 85 gadi, piepelnīties nevaru. Jāmaksā par komunālajiem pakalpojumiem, vajadzīgas zāles,” sacīja līgatniete un piebilda, ka nekad nevienam nav neko lūgusi, bet laikam vajadzēs […]

Sludinājumi