Medību kolektīvs “Daibe” savas medību platības aprīkojis ar 14 jauniem medību torņiem. Tie būvēti, piesaistot Eiropas Savienības struktūrfondu projektu finansējumu. Medību kolektīva “Daibe” pieredzējušais mednieks un valdes loceklis Jānis Bērziņš “Druvai” stāsta, ka kolektīvs līdz šim apguvis divus projektus, piesaistot Eiropas struktūrfondu līdzekļus. Viena projekta iegūtais finansējums palīdzējis iekārtot medījuma pirmapstrādes telpas, otrs – uzbūvēt jaunus medību torņus.
“Torņus gan paši šoreiz nebūvējām. To veica profesionāla būvniecības firma SIA “Super Bebris” no Limbažiem. Uzņēmums piedāvā dažādu medību torņu būvniecību, bet mūsu gadījumā tika konstruēti nedaudz citādi torņi, jo bija jāiekļaujas projekta summā. Līdz ar to var sacīt, ka būvējām tādus, kādus varējām atļauties,” stāsta J. Bērziņš un norāda, ka jaunie medību torņi ir arī pieejami sabiedrībai.
“Tas nozīmē, ka tos var izmantot ne tikai mūsu kluba mednieki medībās, bet jebkurš dabas mīļotājs var pieteikties un, piemēram, vasarā doties tornī un pabaudīt dabu,” bilst J. Bērziņš.
Viņš vērtē, ka uzbūvētie torņi ir augstas kvalitātes un visnoderīgākie būs vasarā gaides medību laikā.
“Te uz lauka ieskrienas vējš, rudenī, ziemā vēlētos slēgtos torņus. Taču skaidrs, ka šos torņus vairāk izmantos vasarā gaides medībās, kad mednieki sēdēs uz postījumiem,” saka J. Bērziņš. Viņš norāda, ka kolektīva teritorija ir labi aprīkota ar medību torņiem un tuvākajā laikā neko jaunu klāt būvēt nevajadzēs.
“Protams, vīri uzsit kādu trepi, ja kaut ko vajag nedaudz pārvietot, bet citādi šis jautājums mums būs uz kādu laiku atrisināts. Protams, vēl jādomā, kas notiks ar mežacūku populāciju. Esam paši samazinājuši mežacūku blīvumu, tāpat mūsu teritoriju skāris arī cūku mēris. Redzēs, cik būs, ko medīt nākamajā sezonā,” saka J. Bērziņš. Viņš norāda, kopš pēdējos gados nodarbojas ar graudkopību, labāk izprot arī zemnieku raizes par cūku postījumiem.
“Man ir apsēti apmēram 150 ha zemes, kas ir maz. Draugam ir 500 ha sējumu. Viņš stāsta, ka zaudējumi meža dzīvnieku postījumu dēļ veido apmēram piecus tūkstošus eiro. Man tie ir vairāk nekā 500 eiro. Patiesi tagad saprotu zemnieku sāpi un saprotu, ka šie medību torņi nepieciešami, lai medītu dzīvniekus, kas posta laukus. Zemnieks iegulda laiku, darbu, naudu, protams, ka nevienam negribas to norakstīt zaudējumos,” vērtē J. Bērziņš.
Runājot par medību infrastruktūru un to, ko paši mednieki līdz šim paveikuši, J. Bērziņš ir optimistiski noskaņots. Viņš teic, ka kolektīvā ir daudz darbīgu mednieku, kuri domā, kā uzlabot medību saimniecību.
“Mednieki paši ikdienā būvē ļoti daudz torņu. Arī mēs esam būvējuši un zinām, ka tas nebūt nav viegli. Turklāt nepieciešami arī materiāli. Šoreiz profesionāla firma parūpējās par torņu būvniecību, ar rezultātu esam apmierināti. Pāris medību torņu esmu uzlicis uz savas zemes, tos gan pacēlu un uzliku vēl uz metāla kājām, lai torņi ilgāk kalpotu un nepūtu. Tāpat vienu torni atsēju, jo lielajā vējā decembra vidū viens jau tika nogāzts. Tā kā pašiem sava roka ar jāpieliek,” saka medību kolektīva “Daibe” valdes loceklis.
Vērtējot mednieku aktivitāti, J. Bērziņš bilst, ka daudz kas atkarīgs no katra kolektīva kodola un vadītājiem. Svarīgi, lai kolektīvā ienāktu jauni mednieki, kuri dalās ar idejām un ir gatavi strādāt. Tāpat būtiski, lai pieredzējušākā kolektīva daļa nebaidītos iesaistīties jaunos izaicinājumos.
“Mūsdienās iespējas ir un ir ļoti daudz medību kolektīvu, kuri raksta projektus, piesaista finanšu līdzekļus un tieši šādā veidā ir sakārtojuši infrastruktūru. Arī mūsu klubā klāt nāk jaunie biedri. Tos vajag uzklausīt, vajag kādu iedrošināt, un domāju, ka vienmēr var atrast kādu, kurš uzņemas iniciatīvu,” saka J. Bērziņš.
Komentāri