Pirmdiena, 15. jūlijs
Vārda dienas: Oskars, Ritvars, Anvars

Mednieki raksta projektus un attīsta infrastruktūru

Liene Lote Grizāne
00:00
21.01.2016
5
Img 4350 1

Medību kolektīvs “Daibe” savas medību platības aprīkojis ar 14 jauniem medību torņiem. Tie būvēti, piesaistot Eiropas Savienības struktūrfondu projektu finansējumu. Medību kolektīva “Daibe” pieredzējušais mednieks un valdes loceklis Jānis Bērziņš “Druvai” stāsta, ka kolektīvs līdz šim apguvis divus projektus, piesaistot Eiropas struktūrfondu līdzekļus. Viena projekta iegūtais finansējums palīdzējis iekārtot medījuma pirmapstrādes telpas, otrs – uzbūvēt jaunus medību torņus.

“Torņus gan paši šoreiz nebūvējām. To veica profesionāla būvniecības firma SIA “Super Bebris” no Limbažiem. Uzņēmums piedāvā dažādu medību torņu būvniecību, bet mūsu gadījumā tika konstruēti nedaudz citādi torņi, jo bija jāiekļaujas projekta summā. Līdz ar to var sacīt, ka būvējām tādus, kādus varējām atļauties,” stāsta J. Bērziņš un norāda, ka jaunie medību torņi ir arī pieejami sabiedrībai.

“Tas nozīmē, ka tos var izmantot ne tikai mūsu kluba mednieki medībās, bet jebkurš dabas mīļotājs var pieteikties un, piemēram, vasarā doties tornī un pabaudīt dabu,” bilst J. Bērziņš.

Viņš vērtē, ka uzbūvētie torņi ir augstas kvalitātes un visnoderīgākie būs vasarā gaides medību laikā.

“Te uz lauka ieskrienas vējš, rudenī, ziemā vēlētos slēgtos torņus. Taču skaidrs, ka šos torņus vairāk izmantos vasarā gaides medībās, kad mednieki sēdēs uz postījumiem,” saka J. Bērziņš. Viņš norāda, ka kolektīva teritorija ir labi aprīkota ar medību torņiem un tuvākajā laikā neko jaunu klāt būvēt nevajadzēs.

“Protams, vīri uzsit kādu trepi, ja kaut ko vajag nedaudz pārvietot, bet citādi šis jautājums mums būs uz kādu laiku atrisināts. Protams, vēl jādomā, kas notiks ar mežacūku populāciju. Esam paši samazinājuši mežacūku blīvumu, tāpat mūsu teritoriju skāris arī cūku mēris. Redzēs, cik būs, ko medīt nākamajā sezonā,” saka J. Bērziņš. Viņš norāda, kopš pēdējos gados nodarbojas ar graudkopību, labāk izprot arī zemnieku raizes par cūku postījumiem.

“Man ir apsēti apmēram 150 ha zemes, kas ir maz. Draugam ir 500 ha sējumu. Viņš stāsta, ka zaudējumi meža dzīvnieku postījumu dēļ veido apmēram piecus tūkstošus eiro. Man tie ir vairāk nekā 500 eiro. Patiesi tagad saprotu zemnieku sāpi un saprotu, ka šie medību torņi nepieciešami, lai medītu dzīvniekus, kas posta laukus. Zemnieks iegulda laiku, darbu, naudu, protams, ka nevienam negribas to norakstīt zaudējumos,” vērtē J. Bērziņš.
Runājot par medību infrastruktūru un to, ko paši mednieki līdz šim paveikuši, J. Bērziņš ir optimistiski noskaņots. Viņš teic, ka kolektīvā ir daudz darbīgu mednieku, kuri domā, kā uzlabot medību saimniecību.

“Mednieki paši ikdienā būvē ļoti daudz torņu. Arī mēs esam būvējuši un zinām, ka tas nebūt nav viegli. Turklāt nepieciešami arī materiāli. Šoreiz profesionāla firma parūpējās par torņu būvniecību, ar rezultātu esam apmierināti. Pāris medību torņu esmu uzlicis uz savas zemes, tos gan pacēlu un uzliku vēl uz metāla kājām, lai torņi ilgāk kalpotu un nepūtu. Tāpat vienu torni atsēju, jo lielajā vējā decembra vidū viens jau tika nogāzts. Tā kā pašiem sava roka ar jāpieliek,” saka medību kolektīva “Daibe” valdes loceklis.

Vērtējot mednieku aktivitāti, J. Bērziņš bilst, ka daudz kas atkarīgs no katra kolektīva kodola un vadītājiem. Svarīgi, lai kolektīvā ienāktu jauni mednieki, kuri dalās ar idejām un ir gatavi strādāt. Tāpat būtiski, lai pieredzējušākā kolektīva daļa nebaidītos iesaistīties jaunos izaicinājumos.

“Mūsdienās iespējas ir un ir ļoti daudz medību kolektīvu, kuri raksta projektus, piesaista finanšu līdzekļus un tieši šādā veidā ir sakārtojuši infrastruktūru. Arī mūsu klubā klāt nāk jaunie biedri. Tos vajag uzklausīt, vajag kādu iedrošināt, un domāju, ka vienmēr var atrast kādu, kurš uzņemas iniciatīvu,” saka J. Bērziņš.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
16

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
22

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
48

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
58

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
58
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
68
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
23
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
26
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
30
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi