Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

Jaunieši Drabešos cer, ka ciems attīstīsies

Liene Lote Grizāne
00:00
10.01.2016
55
Arlira 1

Jauno gadu Amatas novada Drabešu pagastā, Drabešu ciemā, sākam ar jauniešu apciemošanu. Jaunieši ir Latvijas nākotne, viņi nepieciešami arī laukos, kur, iespējams, reiz veidos jaunas ģimenes, radīs jaunas darbavietas, strādās sava pagasta un novada attīstībai. Tiesa gan, satiekoties ar jauniešiem, ir skaidrs, ka viņi skatās nākotnē, kas vedīs prom no dzimtajām mājām, lai iegūtu labu izglītību, rastu iespēju iekārtoties labi apmaksātā darbā. Dīvaini, bet bieži nācās dzirdēt frāzi – varbūt vecumdienās atgriezīsimies Drabešos.

Uzsākusi studijas Anglijā

Laine Arlita Dombrovska Drabešos gan ikdienā vairs nav sastopama. Jauniete studē Anglijā un dzimtenē griezušies uz pāris nedēļām, lai apciemotu ģimeni un  draugus.

Ar meiteni “Druva” tikās Drabešos, kur pagājusi viņas bērnība. Jauniete teic, ka Anglijā visvairāk pietrūkst Āraišu ezera un kluso celiņu, kas ved uz Āraišu vējdzirnavām un ezerpili. Viņa bilst, ka studēt svešumā izvēlējusies, domājot par savu nākotni.

“Nenoliedzami, es varētu te dzīvot, sēdēt ik vakaru pie sava ezera, bet mans dzinulis ir iegūt labu izglītību, pēc tam strādāt labi atalgotu darbu un neskaitīt katru centu. Man tas ir svarīgi, tādēļ arī izvēlējos iet šādu ceļu,” saka Arlita, atklājot, ka devusies tēta Aivja Dombrovska profesionālajās pēdās un Anglijā studē psiholoģiju.

“Tētis gan nekad nav teicis, ka man būtu jāstudē psiholoģija un jākļūst par psiholoģi, psihoterapeiti, pati tā izlēmu. Domājot par nākotni un maģistra grādu, zinu, ka vēlos pievērsties kriminālajai psiholoģijai. Man jau no bērnības patīk ar kriminālistiku saistītais, savulaik smējās, ka es esmu Drabešu detektīvs. Tad nu tagad šo jomu arī studēju,” smejot saka Arlita. Viņa vērtē, ka Anglijā izglītības sistēma ir sakārtota. Uz studijām viņa iet ar prieku, lai arī nav viegli mācīties svešā valodā.

“Protams, nevaru salīdzināt, jo nezinu, kā ir studēt Latvijā. Taču esmu redzējusi, kā studē mans tētis. Tad nu abi pa retam pārspriežam mācību gaitu katrā valstī un secinām, ka studēt universitātē Anglijā ir viegli, interesanti un aizraujoši. Man patīk, ka jau pusgadam uz priekšu zinu visas prezentācijas, kuras būs jāgatavo. Viss ir sakārtots, pārredzams, turklāt nav arī tā, ka būtu milzīgs studiju apjoms. Ar visu var tikt galā. Patīk pasniedzēju attieksme. Viņi palīdz un uzklausa,” norāda jauniete.

Arlita bilst, ka jauniešiem jau 11. klasē jāsāk nopietni domāt par studijām. Īpaši, ja ir skaidrs, ka vēlēsies mācīties ārzemēs. Tas tādēļ, ka jau laikus, mācoties 12.klasē, uz izvēlēto augstskolu jāsūta motivācijas vēstule, skolotāju vērtējums.

“Domāju, no studijām ārvalstīs baidīties nevajag. Tās paver iespējas. Tiesa gan, var izvēlēties tīkamāko valsti. Neteikšu, ka esmu Anglijas fane un ka tā būtu mana valsts. Grūti pieņemt klimatiskos apstākļus, taču patīk angļu pieklājība. Šķiet, arī tēju esmu sākusi dzert vairāk, lai gan kādreiz to nemaz nedarīju,” joko Arlita, sakot, ka lielā, kūpošā tējas krūze kalpo, lai sasildītos un ļautos pārdomām par mājām.

Runājot par Drabešiem, meitene teic, ka tur ir viņas mājas, kuru pietrūkst visvairāk. Viņa cer, ka Drabešos viss notiks, ka skolā būs vairāk bērnu. Viņa nenoliedz, ka varbūt pati kādreiz šeit atgriezīsies dzīvot.
“Amatas novads ir ļoti skaists, ainavisks. Šī ir jauka vieta, lai dzīvotu. Savulaik, vadot Amatas novada Jauniešu domi, arī pārliecinājos, ka draudzīga un izpalīdzīga ir pašvaldības vadība. Es drīzāk teiktu, ka trūkst jauniešu aktivitātes, jaunajiem cilvēkiem šogad novēlu vēlmi rosīties,” tā Laine Arlita.

Drabešos jāattīsta tūrisms

Par to pārliecināta Amanda Zalaka, kura vasarā strādājusi Āraišu ezerpilī un zina, cik daudz tūristu ierodas to aplūkot. Viņa norāda, ka pašvaldībai būtu gan daudzviet jāpiestrādā pie norāžu iekārtošanas, tāpat jauniete cer, ka pašvaldībai izdosies sakārtot Āraišu ezera apkārtni, iekārtot pludmales, atpūtas vietas un varbūt vēl ko citu.
Amanda, sagaidot jauno gadu, apņēmusies labi beigt 12. klasi Cēsu Valsts ģimnāzijā, iestāties universitātē un studēt sociālo antropoloģiju. Tiesa gan, arī Amanda vēl nav izlēmusi, vai paliks studēt Latvijā vai tomēr dos priekšroku kādai augstskolai ārzemēs.

JA IR LEDUS. Uz piemājas dīķa tiek slidots ik ziemu. Amanda Zalaka vien piebilst: "Protams, ja ir sals."

* JA IR LEDUS. Uz piemājas dīķa tiek slidots ik ziemu. Amanda Zalaka vien piebilst: “Protams, ja ir sals.”

“Tētis strādā Anglijā un vēlas, lai es dodos studēt tur. Es vēl neesmu izlēmusi, jo man ir būtiski izvēlēties studiju programmu. Tāpat baiļojos par savām svešvalodas zināšanām, ir bažas, vai varētu uzreiz cītīgi studēt valodā, kas nav dzimtā,” pārdomās dalās Amanda un norāda, ka viņa labprāt pēc studijām atgrieztos dzimtajā pagastā, novadā un censtos šeit iekārtot dzīvi.

“Dzīvoju ļoti skaistā vietā. Te esmu izaugusi, bijusi kopā ar draugiem un vienmēr mums visiem bijis ko darīt. Ziemā tepat uz dīķa slidojam, vasarā ejam uz Āraišu ezeru peldēties. Daudz laika pavadīts, staigājot pa mazajiem lauku celiņiem, kas ved pa ozolu alejām. Tāpat man ļoti tuva ir šeit īpašā dabas smarža,” saka Amanda.

Domājot par gadu miju, Amanda teic, ka lielus mērķus sev neizvirzīs, un tic, ka viss notiks tā, kā tas lemts. Jauniete norāda, lai arī viņai svarīga ģimene, tomēr skaidrs, ka katram dzīvē ejams savs ceļš.

“Man nav tālu jāmeklē piemērs. Zinu, ka tētis izvēlējās strādāt ārzemēs, lai nopelnītu vairāk naudas, nekā strādājot skolā. Viņam būtiski, lai mēs ar brāli varētu studēt. Tādēļ viņš ir Anglijā, strādā pārtikas rūpnīcā, plāno atvērt savu masāžas salonu un nopelna vairāk nekā Latvijā. Uzskatu, ka jauniešiem izglītībai jābūt prioritātei. Tā ir mūsu iespēja uz labi atalgotu darbu nākotnē, un ir skaidrs, ka studēt varam visā plašajā pasaulē,” domās dalās Amanda.

Vietējiem trūkst veikala

Ella Kristiāna Grundīza bilst, ka Drabešu ciemā ļoti pietrūkst veikala. Protams, netālu ir Cēsis un iepirkties var pilsētā, taču ne vienmēr katrs var tikt turp. Ellas draudzenes joko, ka meitene no Cēsīm mājās pārved ne tikai labas atzīmes, bet arī pienu un maizi.

TE IR MĀJAS. Ella Kristiāna Grundīza norāda, ka Drabeši vienmēr viņai būs mīļa vieta. Tā saistās ar ģimeni un draugiem.

* TE IR MĀJAS. Ella Kristiāna Grundīza norāda, ka Drabeši vienmēr viņai būs mīļa vieta. Tā saistās ar ģimeni un draugiem.

“Es mācos Cēsīs, lai arī dzīvoju Drabešos. Šī ir ļoti skaista vieta. Tiesa gan, vēl daudz te būtu jākopj. Ceru, ka tuvākajā laikā tiks atjaunota bijušās kafejnīcas “Eglīte” teritorija. Tā piesaistītu cilvēkus. Tāpat nepieciešams veikals,” pārliecināta Ella, kura norāda, ka Drabešos gan jauniešu ir arvien mazāk.

“Ja esam visi mājās, kāds desmit cilvēku bariņš sapulcējamies. Bet te ir bijis daudz vairāk jauniešu, kuri visi jau sen ir citur pasaulē. Vien atbrauc apciemot savus vecākus,” stāsta Ella, sakot, ka arī pati reiz dosies studēt un tad jau dzīve tiks iekārtota citviet.

“Ļoti ceru, ka Drabeši attīstīsies. Te ir skola, Amatu māja un dažādi tūrisma objekti. Nepieciešams vien turpināt visu attīstīt. Svarīgi, lai vietējiem cilvēkiem būtu darbs,” norāda Ella. Viņa bilst, ka lielākoties brīvā laika aktivitātes gan viņai saplānotas Cēsīs. Drabešos meitene ir nedēļas nogalēs, kad satiekas ar draudzenēm un atpūšas, pastaigājoties, runājot vai dodoties paslidot.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
25

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
50

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
76

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
151

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Cēsīs izskan koncerts “Veltījums Djūkam Elingtonam”

00:00
11.12.2025
51
1

Djūks Elingtons noteikti ir bijis viens no galvenajiem personāžiem, kas veidojis džeza mūziku un lielās džeza mūzikas orķestrācijas. “Viņa darbības laikā arī pamazām izveidojies tāds klasiskais bigbenda sastāvs, kādu to redzam šobrīd, arī šeit uz skatuves,” sestdien, 6.decembrī, uzsākot uzstāšanos koncertzālē “Cēsis”, atzina Latvijas Radio bigbenda vadītājs Kārlis Vanags. Koncertā sestdien izskanēja Latvijas Radio bigbenda […]

Piparkūkas, vaska sveces, egļu smarža un dziesmas

00:00
10.12.2025
147

Skan Ziemassvētku dziesmas, muzicē Aivars Lapšāns. Tā ir sestdiena, kad Cēsu tirgus rosība dzirdama tālu, jo daudzi laiku velta, lai iepirktos. Jau rīta agrumā cēsnieki un iebraucēji no pagastiem ir klāt īpašajā Zie­massvētku tirdziņā. Tirdzi­nie­ki stendos radījuši gaidāmo svētku noskaņu, piedāvā gan saldus, gan ceptus, žāvētus, skābētus un marinētus kārumus, gan kaut ko jauku daiļumam […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
24
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
21
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
36
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
40
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
38
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi