Sestdiena, 13. jūlijs
Vārda dienas: Margrieta, Margarita

Jaunieši Drabešos cer, ka ciems attīstīsies

Liene Lote Grizāne
00:00
10.01.2016
7
Arlira 1

Jauno gadu Amatas novada Drabešu pagastā, Drabešu ciemā, sākam ar jauniešu apciemošanu. Jaunieši ir Latvijas nākotne, viņi nepieciešami arī laukos, kur, iespējams, reiz veidos jaunas ģimenes, radīs jaunas darbavietas, strādās sava pagasta un novada attīstībai. Tiesa gan, satiekoties ar jauniešiem, ir skaidrs, ka viņi skatās nākotnē, kas vedīs prom no dzimtajām mājām, lai iegūtu labu izglītību, rastu iespēju iekārtoties labi apmaksātā darbā. Dīvaini, bet bieži nācās dzirdēt frāzi – varbūt vecumdienās atgriezīsimies Drabešos.

Uzsākusi studijas Anglijā

Laine Arlita Dombrovska Drabešos gan ikdienā vairs nav sastopama. Jauniete studē Anglijā un dzimtenē griezušies uz pāris nedēļām, lai apciemotu ģimeni un  draugus.

Ar meiteni “Druva” tikās Drabešos, kur pagājusi viņas bērnība. Jauniete teic, ka Anglijā visvairāk pietrūkst Āraišu ezera un kluso celiņu, kas ved uz Āraišu vējdzirnavām un ezerpili. Viņa bilst, ka studēt svešumā izvēlējusies, domājot par savu nākotni.

“Nenoliedzami, es varētu te dzīvot, sēdēt ik vakaru pie sava ezera, bet mans dzinulis ir iegūt labu izglītību, pēc tam strādāt labi atalgotu darbu un neskaitīt katru centu. Man tas ir svarīgi, tādēļ arī izvēlējos iet šādu ceļu,” saka Arlita, atklājot, ka devusies tēta Aivja Dombrovska profesionālajās pēdās un Anglijā studē psiholoģiju.

“Tētis gan nekad nav teicis, ka man būtu jāstudē psiholoģija un jākļūst par psiholoģi, psihoterapeiti, pati tā izlēmu. Domājot par nākotni un maģistra grādu, zinu, ka vēlos pievērsties kriminālajai psiholoģijai. Man jau no bērnības patīk ar kriminālistiku saistītais, savulaik smējās, ka es esmu Drabešu detektīvs. Tad nu tagad šo jomu arī studēju,” smejot saka Arlita. Viņa vērtē, ka Anglijā izglītības sistēma ir sakārtota. Uz studijām viņa iet ar prieku, lai arī nav viegli mācīties svešā valodā.

“Protams, nevaru salīdzināt, jo nezinu, kā ir studēt Latvijā. Taču esmu redzējusi, kā studē mans tētis. Tad nu abi pa retam pārspriežam mācību gaitu katrā valstī un secinām, ka studēt universitātē Anglijā ir viegli, interesanti un aizraujoši. Man patīk, ka jau pusgadam uz priekšu zinu visas prezentācijas, kuras būs jāgatavo. Viss ir sakārtots, pārredzams, turklāt nav arī tā, ka būtu milzīgs studiju apjoms. Ar visu var tikt galā. Patīk pasniedzēju attieksme. Viņi palīdz un uzklausa,” norāda jauniete.

Arlita bilst, ka jauniešiem jau 11. klasē jāsāk nopietni domāt par studijām. Īpaši, ja ir skaidrs, ka vēlēsies mācīties ārzemēs. Tas tādēļ, ka jau laikus, mācoties 12.klasē, uz izvēlēto augstskolu jāsūta motivācijas vēstule, skolotāju vērtējums.

“Domāju, no studijām ārvalstīs baidīties nevajag. Tās paver iespējas. Tiesa gan, var izvēlēties tīkamāko valsti. Neteikšu, ka esmu Anglijas fane un ka tā būtu mana valsts. Grūti pieņemt klimatiskos apstākļus, taču patīk angļu pieklājība. Šķiet, arī tēju esmu sākusi dzert vairāk, lai gan kādreiz to nemaz nedarīju,” joko Arlita, sakot, ka lielā, kūpošā tējas krūze kalpo, lai sasildītos un ļautos pārdomām par mājām.

Runājot par Drabešiem, meitene teic, ka tur ir viņas mājas, kuru pietrūkst visvairāk. Viņa cer, ka Drabešos viss notiks, ka skolā būs vairāk bērnu. Viņa nenoliedz, ka varbūt pati kādreiz šeit atgriezīsies dzīvot.
“Amatas novads ir ļoti skaists, ainavisks. Šī ir jauka vieta, lai dzīvotu. Savulaik, vadot Amatas novada Jauniešu domi, arī pārliecinājos, ka draudzīga un izpalīdzīga ir pašvaldības vadība. Es drīzāk teiktu, ka trūkst jauniešu aktivitātes, jaunajiem cilvēkiem šogad novēlu vēlmi rosīties,” tā Laine Arlita.

Drabešos jāattīsta tūrisms

Par to pārliecināta Amanda Zalaka, kura vasarā strādājusi Āraišu ezerpilī un zina, cik daudz tūristu ierodas to aplūkot. Viņa norāda, ka pašvaldībai būtu gan daudzviet jāpiestrādā pie norāžu iekārtošanas, tāpat jauniete cer, ka pašvaldībai izdosies sakārtot Āraišu ezera apkārtni, iekārtot pludmales, atpūtas vietas un varbūt vēl ko citu.
Amanda, sagaidot jauno gadu, apņēmusies labi beigt 12. klasi Cēsu Valsts ģimnāzijā, iestāties universitātē un studēt sociālo antropoloģiju. Tiesa gan, arī Amanda vēl nav izlēmusi, vai paliks studēt Latvijā vai tomēr dos priekšroku kādai augstskolai ārzemēs.

JA IR LEDUS. Uz piemājas dīķa tiek slidots ik ziemu. Amanda Zalaka vien piebilst: "Protams, ja ir sals."

* JA IR LEDUS. Uz piemājas dīķa tiek slidots ik ziemu. Amanda Zalaka vien piebilst: “Protams, ja ir sals.”

“Tētis strādā Anglijā un vēlas, lai es dodos studēt tur. Es vēl neesmu izlēmusi, jo man ir būtiski izvēlēties studiju programmu. Tāpat baiļojos par savām svešvalodas zināšanām, ir bažas, vai varētu uzreiz cītīgi studēt valodā, kas nav dzimtā,” pārdomās dalās Amanda un norāda, ka viņa labprāt pēc studijām atgrieztos dzimtajā pagastā, novadā un censtos šeit iekārtot dzīvi.

“Dzīvoju ļoti skaistā vietā. Te esmu izaugusi, bijusi kopā ar draugiem un vienmēr mums visiem bijis ko darīt. Ziemā tepat uz dīķa slidojam, vasarā ejam uz Āraišu ezeru peldēties. Daudz laika pavadīts, staigājot pa mazajiem lauku celiņiem, kas ved pa ozolu alejām. Tāpat man ļoti tuva ir šeit īpašā dabas smarža,” saka Amanda.

Domājot par gadu miju, Amanda teic, ka lielus mērķus sev neizvirzīs, un tic, ka viss notiks tā, kā tas lemts. Jauniete norāda, lai arī viņai svarīga ģimene, tomēr skaidrs, ka katram dzīvē ejams savs ceļš.

“Man nav tālu jāmeklē piemērs. Zinu, ka tētis izvēlējās strādāt ārzemēs, lai nopelnītu vairāk naudas, nekā strādājot skolā. Viņam būtiski, lai mēs ar brāli varētu studēt. Tādēļ viņš ir Anglijā, strādā pārtikas rūpnīcā, plāno atvērt savu masāžas salonu un nopelna vairāk nekā Latvijā. Uzskatu, ka jauniešiem izglītībai jābūt prioritātei. Tā ir mūsu iespēja uz labi atalgotu darbu nākotnē, un ir skaidrs, ka studēt varam visā plašajā pasaulē,” domās dalās Amanda.

Vietējiem trūkst veikala

Ella Kristiāna Grundīza bilst, ka Drabešu ciemā ļoti pietrūkst veikala. Protams, netālu ir Cēsis un iepirkties var pilsētā, taču ne vienmēr katrs var tikt turp. Ellas draudzenes joko, ka meitene no Cēsīm mājās pārved ne tikai labas atzīmes, bet arī pienu un maizi.

TE IR MĀJAS. Ella Kristiāna Grundīza norāda, ka Drabeši vienmēr viņai būs mīļa vieta. Tā saistās ar ģimeni un draugiem.

* TE IR MĀJAS. Ella Kristiāna Grundīza norāda, ka Drabeši vienmēr viņai būs mīļa vieta. Tā saistās ar ģimeni un draugiem.

“Es mācos Cēsīs, lai arī dzīvoju Drabešos. Šī ir ļoti skaista vieta. Tiesa gan, vēl daudz te būtu jākopj. Ceru, ka tuvākajā laikā tiks atjaunota bijušās kafejnīcas “Eglīte” teritorija. Tā piesaistītu cilvēkus. Tāpat nepieciešams veikals,” pārliecināta Ella, kura norāda, ka Drabešos gan jauniešu ir arvien mazāk.

“Ja esam visi mājās, kāds desmit cilvēku bariņš sapulcējamies. Bet te ir bijis daudz vairāk jauniešu, kuri visi jau sen ir citur pasaulē. Vien atbrauc apciemot savus vecākus,” stāsta Ella, sakot, ka arī pati reiz dosies studēt un tad jau dzīve tiks iekārtota citviet.

“Ļoti ceru, ka Drabeši attīstīsies. Te ir skola, Amatu māja un dažādi tūrisma objekti. Nepieciešams vien turpināt visu attīstīt. Svarīgi, lai vietējiem cilvēkiem būtu darbs,” norāda Ella. Viņa bilst, ka lielākoties brīvā laika aktivitātes gan viņai saplānotas Cēsīs. Drabešos meitene ir nedēļas nogalēs, kad satiekas ar draudzenēm un atpūšas, pastaigājoties, runājot vai dodoties paslidot.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
11

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
40

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
52

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
54
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
61
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Teju 100 goda konsuli iepazīst Cēsis

00:00
09.07.2024
51

Turpat simts goda konsulu no vairāk nekā 40 valstīm piedalījās 11. Latvijas goda konsulu sanāksmē, trešajā dienā iepazīstot arī Cēsis. Dalībnieki Kosmosa izziņas centrā tikās ar novada domes priekšsēdētāju Jāni Rozenbergu, iepazina izziņas centru, vecpilsētu un viesošanos noslēdza Vidzemes koncertzālē “Cēsis”. Pārstāvētas bija ļoti dažādas valstis, gan Rietumeiropas, arī Skandināvijas, bija goda konsuls no ASV, […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
20
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
25
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
28
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi