“Velosipēdisti sūdzas, ka autovadītāji ir agresīvi un negrib ņemt vērā riteņbraucējus ceļu satiksmē. Taču viņi nepa­skatās uz sevi. Kādu mirkli brauc pa ietvi, tad atkal pa brauktuvi. Kā lai šoferis saprot, kurā brīdī velosipēdists piedalās satiksmē kā gājējs, kurā kā transportlīdzekļa vadītājs,” pārdomās dalījās cēsnieks.

“Jauki, ka kultūras biedrība “Harmonija” vāc materiālus par to, kā mūsu novadā rīkoti Dziesmu svētki, un ka tos var apskatīt. Taču no muzejiem gan nekas nav dzirdēts, ne no Cēsu Vēstures un mākslas muzeja, ne citiem, mazajiem, muzejiem. Vairāk gribētu sagaidīt tieši no Cēsu muzeja. Vai tad svarīgi tikai tas, kā bruņinieki dzīvoja vecajā pilī […]

“Vai Rāmnieku tiltu pār Gauju tiešām izdosies pabeigt šoruden, kā būvnieki solījuši? Pašreiz neizskatās, ka ar darbiem tikt tik tālu, lai jau pēc dažiem mēnešiem to varētu nodot braucējiem un gājējiem. Tilts ir ļoti vajadzīgs, tas atvieglos daudzu Lenču, Kūduma pusē dzīvojošo pārvietošanos, it īpaši tagad, kad notiek vērienīgs Cēsu- Stalbes šosejas remonts,” pauda C.

“Laikam vakaros policijai vajadzētu vairāk pasekot, kā autovadītāji uzvedas ceļu posmos, kur notiek lielie būvdarbi. Dažs nemaz nesagaida luksofora zaļo signālu, brauc uz priekšu. Kur palikt pretimbraucējam? Pārliecībai, ka stundās, kad maza satiksme, nebūs pretimbraucēju un var neievērot satiksmes regulēšanu, var būt bīstams rezultāts. Turklāt šādi šoferi parasti jau neievēro arī ātruma ierobežojumus,” pauda autovadītājs […]

“Cēsīs, Pils ielā, siena, uz kuras izvietota plāksne ar Cēsu rajona politiski represēto personu vārdiem un uzvārdiem, ir pavisam nolupusi. Krāsa lobās lieliem gabaliem. Manuprāt, uzturēt šo vietu kārtībā būtu cieņas parādīšana šiem cilvēkiem, kuriem padomju vara atņēma dzīvi dzimtenē un no kuriem ne viens vien tālumā gāja bojā. Sienas pārkrāsošana taču nemaksā ļoti daudz, […]

“Taras depozīts savu noderību parādījis. Pat pēc Jāņiem, un īpaši šī gada karstajām svētku dienām, kad daudz dzēra ne tikai alu, bet arī citus dzērienus, kas pildīti pudelēs, tukšu taru neredz mētājamies. Desmit centi par tukšo pudeli, protams, nav daudz, tomēr cilvēkam negribas tos vienkārši nomest zemē. Bet, ja kāds nometis, vienmēr būs citi, kas […]

“Priecājos, ka Cēsīs ir tik labs amatierteātris. Pirms Zāļu dienas Pils parkā skatījos cēsnieku muzikālo uzvedumu- Rūdolfa Blaumaņa lugu “Trīnes grēki”. Jautra, dzīvespriecīga izrāde, aktieri spēlēja tā, ka varēja gan smieties, gan gandrīz dziedāt līdzi. Arī skatuves noformējums un tērpi ļoti pārdomāti,” par pašmāju aktieru veikumu sacīja cēsniece.  

“Cēsu Bērzaines ielas pārbūvētāji bez atļaujas cirta kokus, jo labi zina, ka līgumu ar uzņēmumu nelauzīs. Nevar taču atstāt ielas vietā grants bedri, darbi jāturpina! Bet atrast citus, kas šogad turpinātu darbu, domāju, nav iespējams. Ceļu būve notiek ļoti daudzās vietās, visiem ceļu būvētājiem noteikti darba ir tik daudz, ka tikko tiek galā. Tāpēc arī […]

“Lasīju, ka Cēsu vecpilsētā satiksmi nemainīs, uz Gaujas ielu varēs izbraukt tikai pa Vaļņu ielu un tālāk. Vai pa šim ielām drīkst braukt kravas mašīnas? Dzīvoju vecpilsētā, būs jāved malka, domāju, kā tas notiks,” sacīja cēsniece, lūdzot “Druvai” to noskaidrot.

“Nedēļas nogale Cēsīs bija interesanta. Žēl tikai, ka ne visus “Lampas” pasākumus varēja noklausīties, jo tie notika vienlaikus. Par to nesūdzos. Bija ļoti labi. Un prieks, cik tīra bija festivāla norises vieta! Lielos pasākumos parasti zemē mētājas iztukšoti kafijas trauciņu, plastmasas vai papīra glāzes, pudeles, maizīšu iesaiņojumi. Taču šoreiz viss bija tīrs,” pauda lasītāja R.

“Cēsu lielais “Solo” veikals ir patīkama vieta, kur iepirkties. Labs preču piedāvājums un apkalpošana. Paldies arī par jauno, gludo automašīnu stāvlaukumu, bet vajadzētu iezīmēt līnijas stāvvietām. Stāvlaukumā valda liels sajukums, īpaši brīvdienās. Ma­šīnas novieto, kā nu katrs saprot, braukt iznāk diezgan juceklīgi. Var notikt sadursme,” sacīja cēsniece D.  

“Izlasīju, ka Jāņmuižā beidzot atjaunos Alejas ielu, vismaz nolemts tam ņemt aizdevumu. Taču, ja pieteikums aizdevumam būs gatavs tikai līdz 14.augustam un tad vēl jāgaida, kad to piešķirs, kad sāksies darbs? Vai tad viss ritēs tik raiti, ka spēs pagūt līdz salam ielas segumu atjaunot? Vēl taču jāizsludina konkurss darbu veicējiem. Jāteic, šīs ielas remontam […]

“Ikvakara pastaigās esmu ievērojusi, ka daudzi suņu saim­nieki nesavāc to, kas paliek, kad dzīvnieks izkārtojies. Var jau teikt – kaka nav videi kaitīga, tā pazudīs, arī suņu pastaigas nav apdzīvotās vietās, lielākoties pa kādiem krūmājiem. Tomēr jāņem vēra, ka pilsētā arī tādās apkaimēs ir pietiekami daudz gājēju. Kādam tas taisnākais ceļš, citam – atpūta dabā. […]

“Cēsu pašvaldība, cenšoties samazināt tranzītu Rīgas ielas vecpilsētas daļā, izdomāja viltīgu plānu, proti, ka no Rīgas ielas uz Gaujas ielu nevarēs nogriezties, un ceļazīme rāda, ka no Līvu laukuma var braukt taisni pa Rīgas ielu vai pa kreisi – pa Vaļņu ielu. Vai tas mazinājis braucēju daudzumu? Šķiet, nē, un ir interesanti pavērot autovadītāju rīcību. […]

“Cēsīs, Vienības laukumā, lepni plīvo Latvijas un Ukrainas karogi, simbolizējot brīvību un cīņu par to. Jūnijs ir Cēsu kauju, brīvības cīņu mēnesis, vai līdzās šiem abiem karogiem nebūtu vieta arī Igaunijas karogiem, atgādinot vēsturi, ka igauņi toreiz mums palīdzēja izkarot brīvību,” ierosina Juris.

“Priecājos, ka Nītaurē sestdien izdevās tik jauks pasākums! Lai arī diena bija vējaina, visi jutās labi arī āra pasākumos. Cilvēkiem ļoti vajag tādas kopā nākšanas, tās stiprina kopienu, ļauj radīt jaunas idejas un pilnveidot pašu ikdienu,” vērtēja lasītāja.  

“Otrdienas rītā bija labs laiks, ne par karstu, ne aukstu. Nolēmām ar mammu, kurai jau 87 gadi, ka arī viņa varētu aizbraukt līdz Cēsu centram, tirgū nopirkt stādus, ieiet lielajos veikalos. Iepirkāmies, bija četri pilni un pasmagi maisiņi, kad iekāpām pilsētas autobusā, kas ved uz Gaujas pusi. Tā kā Bērzaines ielu remontē, maršruti mazliet mainīti, […]

“Otrdienas “Druvā” lasīju, ka Cēsu pašvaldība aizvien vairāk iesaista iedzīvotājus kādu lēmumu pieņemšanā. Iesaista gan, bet vai cilvēku viedoklim ir kāda nozīme tālākajā darbā? Bija lielā aptauja par to, kā novadā vērtē pašvaldības darbu, bija skaisti sagatavota informācija par rezultātiem, taču nav dzirdēts, kā tos izmanto, ko dara tajās jomās, kas vērtētas negatīvi,” vērtēja lasītājs.

“Ceļam no Priekuļiem uz Raunu malas aizaugušas krūmiem, tas apdraud satiksmes drošību. Ceļu bieži šķērso savvaļas dzīvnieki – stirnas, brieži. Pat vietās, kur novietota ceļa zīme, kas brīdina par dzīvniekiem, autovadītājs nav pasargāts. Ko dod brīdinājums, ja stirna uz ceļa parādās pēkšņi, izskrien no krūmiem? Pat braucot ar ātrumu 70 kilometri stundā, nav iespējams nobremzēt, […]

“Izlasīju piektdienas “Druvā”, ka Drustos vairs nebūs skolas. Izskatās, ka iedzīvotāji par to neuztraucas, saprot, ka nepietiek skolēnu, bet vecpiebaldzēni gan laikam nesaprot, ka viņu vidusskolā par maz audzēkņu, un nepadomā, kāpēc tā. Ja jau mācību iestādes piedāvājums būtu tāds, kas jauniešiem interesē, tad taču audzēkņu būtu pietiekami. Nevar jau aizstāvēt to, ko pašu pagasta […]

“Tāds prieks piektdien Cēsu ielās redzēt tik daudz bērnu, zēnus, kas atbraukuši dziedāt! Cik dzīva, darbīga un skaista bija pilsēta! Tādas Cēsis reti gadās redzēt. Varbūt vajadzētu padomāt, kādus vēl skolēnu pasākumus varētu aicināt uz pilsētu, lai te atbrauktu bērni no visas Latvija. Tas varētu būt ieguldījumus ilgtermiņā, ja skolas gados te piedzīvoti jauki mirkļi, […]

“Dzīvoju Cēsīs netālu no Vācu kapiem. Redzu, ka tur pastaigā nereti izved suņus un, protams, dzīvnieks nokārto savas dabiskās vajadzības. Lai arī šajos kapos sen nevienu neapglabā, manuprāt, tomēr kapsēta prasa cieņu, tur nevajadzētu ne vest pastaigā suņus, ne ļaut tiem čurāt un kakāt,” pauda cēsniece Ieva, vērtējot, ka varbūt šo vietu biežāk vajadzētu uzraudzīt […]

“Izlasīju “Druvā” par Muzeju nakti. Jauki, ka mums ir tik daudz muzeju, taču, ja pareizi saprotu, visus uztur paš­valdība. Tas kopā taču droši vien nav lēti,” sacīja N.

“Ik pa laikam pašvaldība grib mainīt satiksmes kārtību Rīgas ielā. Nez kāpēc vietējos politiķus pārņem tāda vēlme? Nav dzirdēts, ka ir ļoti daudz neapmierināto par pašreizējo situāciju. Drīzāk vajadzēja padomāt, ko darīt Piebalgas ielas posmā, kas ved zem dzelzceļa tilta. Tur rudenī, ziemā, pavasarī, kad skolēni iet uz skolu (un tas ir ceļš uz divām […]

“Kad kāda dzīvnieku suga pārlieku savairojusies, daba pati izlīdzina to skaitu. Tā mani vedina domāt Latvijā izplatījusies putnu gripa ūdensputnu vidū. Nav dzirdēts, ka slimotu meža pīles, gulbji, galvenokārt tikai ķīri, kuru skaits Latvijā tiešām ir liels. Ar melnu humoru var pajokot par kovidu. Varbūt tieši tā daba gribēja samazināt cilvēku skaitu,” pauda lasītāja V. […]

“Tagad visi runā tikai par Valsts prezidenta vēlēšanām, tās gandrīz aizēnoja mediķu protestus. Taču ko darīsim, ja gada beigās vairs nevarēs saņemt vajadzīgo palīdzību? Politiķi domā tikai par savu ietekmi, ne iedzīvotājiem,” pauda lasītāja.

“Lasu par ķīriem, kuri iet bojā no slimības, un domāju, kad kāda suga pārlieku savairojas, daba pati ar to tiek galā. Protams, cilvēkam parasti žēl katras dzīvās radības, bet daba regulē, kā vajag. Un mēs neko nevaram izdarīt,” pārdomās dalījās seniore.  

“Novada kori gatavojas Dziesmu svētkiem, lai dziedātu Sudraba birzī Mežaparkā, bet mums pašiem Cēsīs ir Dziesmu svētku kalniņš. To izveidoja Dziesmusvētku simtgadei, vai 150.gadē jāaizmirst? Tā ir vieta, kur akmeņos iemūžināti tie kori, kuri toreiz brauca uz Rīgu. Vieta būtu rūpīgāk jāsakopj, un te iederētos kora dziesmas, atceroties, kā gaidījām Dziesmu svētku simtgadi,” pārdomās dalījās […]

“Tagad pamazām skolas, kurās mācības daļēji vēl notiek krieviski, pāries uz latviešu valodu pilnībā. Taču, manuprāt, vispareizāk būtu bijis, ja paš­valdību bērnudārzos pedagoģiskā puse būtu bijusi tikai latviešu valodā. Mazi bērni kā sūklis uzsūc valodas, arī tie bērniņi, kuriem vecāki mājās runā krieviski, būtu ātri apguvuši latviešu valodu. To taču zinām no pieredzes ģimenēs, kas […]

“Skolotāji streikā izcīnīja to, ko gribēja. Nezin, vai tas izdosies mediķiem. Ja katra nozare prasīs lielākas algas, kur beigās valsts budžets ņems naudu? Mazas algas jau ir daudzās profesijās, kas vajadzīgas ikdienā,” sprieda seniore.

“Cēsīs no 1.maija lētāka centralizētā apkure, bet cilvēkiem jau tas vairs īsti neko nedod, dzīvokļus apsildīt jau vairs nevajadzēs. Lasīju, ka daudzās pilsētās maksu par apkuri samazināja jau aprīlī, dažviet pat martā. Viss, kas vajadzīgs, lai ražotu siltumu, taču kopš pagājušā rudens bija kļuvis lētāks. Žēl, ka cēsniekiem visu sezonu nācies maksāt augsto cenu. Var […]

“Izsaku dziļu cieņu skolu direktoriem un izglītības darbiniekiem, kuri streika dienās pildīja savu misiju, bija kopā ar audzēkņiem darbavietās,” sacīja M.Ozoliņa.  

“Saka, ka būvmateriāli dārgi, energoresursi arī, bet Cēsīs, šķiet, privātmājas būvē ļoti aktīvi. Braucot pa Rīgas ielu laukā no pilsētas, jau uz abu roku pirkstiem jāskaita iesāktās un pabeigtās jaunbūves. Tas tiešām ir lieliski, ka cilvēkiem ir iespēja būvēt sev mājokli. Secinā­jums – nemaz tik slikti nedzīvojam, kā dažkārt dzirdam soci­ālajos tīklos un sarunās,” sprieda […]

“Manuprāt, skolotājiem vajadzēja būt vēl vienotākiem, visiem piedalīties protesta gājienā un visiem piedalīties arī streikā. Par to paziņots bija jau laikus, tā kā bērnu vecāki jau iepriekš varēja izplānot, kā tās trīs dienas parūpēties par mazajiem. Nav ko kautrēties, skolotāji gan skolās, gan bērnudārzos, sen pelnījuši lielākas algas un cieņu. Ne jau tikai valdība nenovērtē […]

“Pie Cēsu klīnikas plašā stādījumā zied krokusi. Nogāzīte izskatās pasakaini, iesaku noteikti pasteigties apskatīt šo skaistumu,” seniore rosināja ikvienu cēsnieku.  

“Ir rosinājums šī gada 9. maiju noteikt par piemiņas dienu tiem Ukrainas cilvēkiem, kas gājuši bojā Krievijas uzsāktajā karā. Manuprāt, tas būtu ļoti pareizi. Tad būtu nepārprotami skaidrs, ka te nekādi Krievijas uzvaras svētki nav un nevar būt. Ukraina un ukraiņi to noteikti būtu pelnījuši,” pauda lasītājs J.

“Katram ir savi dzīves kritēriji, bet, manuprāt, ir svarīgi prast dot no sevis to, kā nav citam. Savu prieku, labestību un sapratni mums dod Zosēnu kultūras nama vadītāja Dzidra Prūse, aicinot apmeklēt pasākumus. Dzidra vienmēr katru atnācēju sagaida ar prieku, apmīļo ar acu skatu un pavada ar laba vēlējumiem. Sakām lielu paldies Dzidrai, ka viņa […]

“Cēsīs atkal sāk ziedēt pu­ķu dobes! Katru gadu siltajā laikā priecājos par to, kā pilsētu padara ziedošu. Vēl gribu ieteikt, ka mazliet no kopējā skaistuma no centrālās daļas vajadzētu aiznest arī uz nomaļākām vietām, dzīvojamo namu kvartāliem,” pārdomās dalījās cēsniece.  

“Piektdienas “Druvā” izlasīju rakstu, kur runāts, kādam jābūt Valsts prezidentam. Nezinu, kāpēc tik daudzi negatīvi izsakās par pašreizējo. Manuprāt, situācijā, kādā esam patlaban, jurists ar starptautisku pieredzi, ar starptautiskas likumdošanas izpratni, ar kontaktiem un zināmu vārdu šajās aprindās Latvijai ir ļoti vajadzīgs. Jā, Egils Levits nav harizmātisks līderis, tautas tribūns, nav ekonomisko jautājumu risinātājs, taču […]

“Cēsīs bija brīnišķīgas Lieldienas, arī laiks lutināja. Ar diviem mazbērniem priecājāmies par jauko dienu. Taču visu aizēnoja, kad mazbērniem vajadzēja uz tualeti. Kurp iet? Pils parkā slēgta, Maija parkā nav, kā zināt, kur meklēt? Bērnu sau­lainajās dienās visos laukumos bija daudz. Arī mēs gribējām uzkavēties ilgāk, bet bija jādodas mājup, labi vēl, ka mazbērni izturēja. […]

“Kad nāk siltāks laiks un Cēsīs izstaigāt ikdienas gaitas kājām var arī veci cilvēki, atkal saprotu, ka pilsētā trūkst soliņu. Ja iet jau devītais gadu desmits, lielākus gabalus grūti nostaigāt, gribas pa laikam piesēst, bet, piemēram, Palasta, Vaļņu, tāpat Poruka ielā un citās soliņu ir maz. Saprotu, jaunajiem tā neliekas, bet viņiem ir daudz spēka, […]

“Vai televīzijas pakalpojumu sniedzējiem nevajadzētu uzlikt pienākumu ļaut pašiem klientiem izvēlēties kanālus, kurus vēlas skatīties? Tagad ir tā, lai varu redzēt tos kanālus, kurus vēlos, jāņem arī tādi, kurus nepavisam negribu un nekad neskatos. Izskatās kā padomju laikos, lai nopirktu matu šampūnu, bija jāpērk arī nekam nederīgs krēms. Manuprāt, nav pieņemami, ka kanālu paketes saliek […]

“Lasu, ka tie, kas Limbažu apkaimes mežos filmēja lācēnus, netiks sodīti. Būtu ļoti jocīgi, ja šiem cilvēkiem uzliktu sodu. Skaidrs, daba jāsargā, taču vai neaizejam pārāk tālu. Tie mežstrādnieki taču nevarēja zināt, ka tur, zem kokiem, kustas lācēni. Varēja taču būt jebkas, arī tāds, kuram steidzami nepieciešams palīdzēt. Turklāt, ja video nebūtu ievietots sociālajos tīklos, […]

“Sirsnīgs paldies Gun­daram Mednim no Raunas, kas atbalstīja Mār­snēnu bērnudārza grupiņu rotaļlaukuma labiekārtošanu. Priecājamies, ka ir cilvēki, kas palīdz paši, pat bez lūguma,” sacīja mārsnēniete.  

“Otrdienas “Druvā” lasu, ka Veselavas bērnudārza nebūs, to pievienos lielākam, ēkā paliks divas grupiņas, Vecpiebalgā vidusskolu grib pārveidot par pamatskolu. Viss tik iet mazumā. Izskatās, ka novadā ir tikai veci cilvēki, nav bērnu, kas apmeklē bērnudārzu, kas mācās vidusskolās,” vērtēja lasītāja.

“Nu pieņemts Valsts aizsardzības dienesta likums, jauniem vīriešiem būs jādien, jāiemācās vismaz pamatus militārajā jomā. Dzirdu, ka gan paši jaunieši, gan viņu mammas ir neapmierinātas ar obligātu dienestu. Bet jāatceras, ka dzīve, kāda tā mums tagad ir, nav nekas tāds, ko mums kāds cits garantēs. Vakar no rīta televīzijas pārraidē kāds Saeimas deputāts, arī jauns […]

“Tagad par to, ka pēdējās mūža dienās ikvienam ir vajadzīga īpaša palīdzība, runā daudz. Saprotams, ne katrs spēj būt līdzās, lai to darītu, vajadzīgas prasmes, sagatavošanās. Lasīju “Druvā” par “dvēseļu gidu”, jaunu sievieti, kas emocionāli palīdz mirstošajiem. Nezināju, ka ir cilvēks, kas sniedz tādu pakalpojumu, lai mūžībā aizejošajam no dzīves nebūtu jāatvadās vientulībā. Labi, ka […]

“Vai suņu saimnieki tiešām nesaprot, ka no sveša dzīvnieka cilvēks baidās? Nedrīkst laist suni nepieskatītu pastaigā arī laukos. Dzīvnieks jau nav vainīgs, ne jau viņam jāsaprot, kur drīkst, kur nedrīkst iet un ko darīt, par to jāgādā saimniekam,” pauda lasītāja no Piebal­gas puses.

“Saka, ka nauda, kuras pietrūkst Dziesmusvētku rīkošanai, jāiegūst no biļetēm. Kas tad tie vairs par tautas svētkiem, ja par koncertu jāmaksā desmitiem eiro! Tad uz to aiziet var tikai bagātie! Ģimene ar bērniem vispār nevar atļauties apmeklēt kādu koncertu. Kā gan nodot tradīciju, ja to pat nevar ieraudzīt?” bija neapmierināta trīs bērnu māmiņa.  

“Priecājos, cik skaisti koncerti notiek, gaidot Dziesmusvētkus! Gan dejotāji rāda savu varēšanu, gan dzied kori! Tie ir gan bez maksas, gan par nelielu samaksu, ko arī lauku cilvēks var atļauties. Tāpēc rosinātu, lai arī gados, kad nav lielo svētku, pašdarbības kolektīvi sniegtu vairāk koncertu,” rosināja seniore no laukiem.  

“Tagad izmeklēs, kā tas varēja būt, ka Aizsardzības ministrija noslēgusi 220 miljonus eiro vērtu līgumu par pārtikas piegādi ar nelielu firmu, un laikam tur atklājušies vēl citi neglīti fakti. Domāju, vai te pietiek tikai ar iepirkuma procedūras caurskatīšanu un vērtēšanu, vai nav jāiesaistās arī kādām drošības institūcijām? Tas, kādā gaismā viss atklājas, diskreditē bruņotos spēkus, […]

“Vai neesam pārāk aizrāvušies ar pieminekļu lietu? Skaidrs, bija tādi, kas jānovāc, ja tas vēl nav izdarīts, jāizdara. Taču nevajadzētu kļūt par tādiem cilvēkiem, kādi bija padomju laikā. Vēršoties pret režīmiem, jāapdomā, vai paši nenokļūstam līdzīgās vēsmās,” viedoklī dalījās lasītāja.

“Visiem, kas algu saņem no valsts budžeta, darba samaksu palielina, vairāk vai mazāk. Bet ko lai dara tie, kas strādā privātajā biznesā, īpaši mazajos uzņēmumos! Uzņēmējiem jau arī nav, no kā maksāt, jo cilvēkiem pirktspēja sarukusi, daudzi iegādājas tikai pašu nepieciešamāko. Ja maziņos uzņēmums slēgs, mūsu pusē, kur daudz tādu, bezdarbs palielināsies, bet ne jau […]

“Gatavojoties Dziesmusvētkiem, daudzviet notiek skaisti koru koncerti. Bija Amatas pagastā, Ģikšos. Vareni! Žēl tikai, ka tik daudz snieg, ceļi slikti, sniegaini, bieži ledaini, uz pagastu kultūras namiem ne katru reizi var aizbraukt. Jācer, ka drīz taču ceļa apstākļi uzlabosies, bet koncerti turpināsies. Koru mūziku jau nemaz tik bieži nevar dzirdēt, turklāt tik plašā izvēlē,” pastāstīja […]