“Svētdien mazdēls pierunāja visu ģimeni aiziet Cēsīs uz Pils laukumu, jo tur būšot, ko redzēt. Patiesi, pārsteigums bija liels – pils tornis un ēka atdzīvojās, mainījās zīmējumi, krāsas, stāsti. Blakus mums arī stāvēja ģimene. Puika nepacietīgi pārējos mierināja: “Tūlīt būs atkal!” Tad atskanēja gaviles, uz pils torņa bija redzams šī zēna zīmējums. Mammai un vecmāmiņai bija asaras acīs. Paldies Pētera Rozenberga Cēsu pilsētas Mākslas skolai! Mazdēls zināja stāstīt, kurš arī apmeklē mākslas skolu, tas ir īpašs pedagoģes Patricijas Brektes – Pannetjē nopelns. Cēsis atdzīvojās novembra pelēkajās debesīs,” iespaidos dalījās cēsniece Inese.
