“Labi, ka tiek atjaunotas šosejas, tilti, cerams, tie kalpos gadu desmitus. Taču ne visur bijusi tāda izpratne un pretimnākšana, kā lasīju par stāvlaukumu Melturos. Stalbē tika pārbūvēts ceļa krustojums. Gadiem blakus autobusu pieturai uz Valmieru bija laukums. To ik dienu izmantoja tie, kuri atbrauc līdz autobusam, atstāj savu mašīnu un vakaros atgriežas. Tāpat laukumā vecāki gaidīja bērnus, kuri ar autobusu atgriezās no skolām. Laukuma vairs nav, priekšā barjera. Vasarā vēl var kādā ceļmalā piestāt. Kur ziemā sagaidīt atbraucējus? Prieks par ceļu Cēsis – Stalbe, par Valmieras šoseju, bet…,” pārdomās dalījās Inga.
