Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

Zīmēs latviskā dzīvesziņa un spēks

Druva
00:00
14.11.2008
18
200811132015595353

Laikā, kad kalendārs skaita dienas līdz Latvijas 90 gadu jubilejai, “Druva” stāsta par rajona cilvēkiem, kas izpauž sevi, apliecinot latvietību un piederību šai zemei. Saules koks, Jumis, Laimas krusts, Dieva zīme… Vecpiebaldzēna Jāņa Neimaņa darbnīcā tās satiekas un uzrunā vai katru, kurš šīs latviskās rakstu zīmes ierauga.

Jānis Neimanis ir izzinājis mūsu senču senās dievības, viņš no bērza, ozola un pīlādža līstītēm gatavo latviešu rakstu zīmes.

“Mana māte bija audēja, brālis Ernesta Brastiņa kustības piekritējs. Ziemassvētkos puzurus gatavoja. Eglīti mājā nenesa, slīpi salika latiņas, uz tām svecītes,” stāsta Jānis Neimanis. Prātā palicis, kā sabraukuši radi, vilkuši bluķi, sēdējuši pie galda, dziedājuši, runājušies. “Nāca pusdivpadsmit un visi sāka dziedāt: “Klusat, jauni, klusat veci, Dievs ienāca istabā…” Visi uz minūti pieklusa. Es, puika, skatos, kur tad viņš ir,” atceras Jānis Neimanis un piebilst, ka šie Ziemassvētki vēl aizvien ir spilgtā atmiņā.

80. gadu beigās, kad sāka atdzimt latviskās tradīcijas, arī Jānis sācis gatavot puzurus. Tad kādu rudeni no zāģētavas atvests kurināmais ziemai. Tajā daudz sīku atgriezumu. Jānis sācis veidot latviskas zīmes. Pirmo, protams, Auseklīti.

“Simbolikai liela un plaša nozīme,” šodien saka latvju zīmju meistars. “Jāmācās lasīt. Burti, skaitļi, ja tos saliek kopā, var izlasīt. Tāpat ir ar ģeometriskajām latviskajām zīmēm. Zīme mums sniedz informāciju.

Kad sāc ar to sarunāties, sāc saprast, lasīt, ko senči domājuši, gribējuši pateikt, panākt. Zīmes veidojušās gadu tūkstošos, no vienkāršākām līdz sarežģītām. Katra ģimene kaut ko pielika klāt, tāpat nākamā paaudze. Katra domāja, lai dzimta veidotos stipra un spēcīga,” stāsta vecpiebaldzēns un piebilst: “Arī es atļaujos zīmes veidot, jo varu ar tām saprasties, sarunāties.” Tās viņam ir visapkārt. “Nav žēl dot prom, ja cilvēki tām tic, ja patīk, ko esmu izgatavojis. Zīmēs ir arī mana enerģija. Tajās ielieku savas labās domas. Latviešiem ir teiciens – ja gribi, lai tev labi klājas, dod katram gaismu un labestību,” saka Jānis Neimanis.

Vairāk nekā 20 gadus viņš pa kripatiņai vien vāc visu pieejamo literatūru par latvju rakstu zīmēm. Biezā kladē salīmēti izgriezumi no avīzēm un žurnāliem, paša rakstītas atziņas. Meistars pārliecināts, ka latvju zīmes ir jo interesantas ar ģeometrisko vienkāršību.

“Kad strādāju, pasaule neeksistē. Variācijas pašas atnāk. Ir reizes, kad nekas nepadodas,” par zīmju veidošanu saka meistars. Tautas reliģija ietekmē cilvēku.

Jānis ir pārliecināts, ka viņa zīme ir Saules koks. To redzējis sapnī, kad vēl lāgā nepratis tās taisīt, kad vēl nesapratis proporcijas. Redzējis grāmatā zīmju jūkli, starp tām viena izpeldējusi. Sapnis drīz aizmirsies. Pēc teju gada kādā grāmatā to ieraudzījis, tad arī sapratis – tā ir mana zīme. “Saules koks dod spēku. Saulīte ir tik dažāda, bet latvieši saka – esiet kā Saule, visiem dodiet, bet nevienam neko neprasiet. Mūsu Atmodas simbols ir Auseklis, daži to sauc par Atmodas zīmi. Auseklis ir gaismas uzvara pār tumsu,” stāsta Jānis. Viņš par katru latvju zīmi var stāstīt daudz. Katrai sava loma, savs spēks cilvēka dzīves ceļā. Jānis pārliecinājies, ka daudzas atbildes var atrast tautasdziesmās. “Latviešu Dieviņš ir tas, kurš dod padomu – izdarīsi tā, būs ļoti labi, nevis – neizdarīsi, nokļūsi ellē. Laima – liek mūža likumiņu, Māra to audeklu, apstrādā, iesēj puķes vai nātres. Ko nu kuram. Tā mūžā nolikts,” domās dalās meistars un pastāsta, ka iecerējis izveidot zīmi, kurā Laimas, Dieva

un Māras simboli.

Daudzās mājās un dzīvokļos ir Jāņa Neimaņa gatavotais Saules koks. Tas aizsargā dzimtu. Tikpat iecienīts ir Mājas sargs. Tas mājā nelaiž ļaunumu. Ka tas tā, meistaram stāstījuši vairāki, kuri to iegādājušies. “Tirdziņā pie manis pienāca kāda sieviete. “Šī zīme paglāba manu dzīvokli no zagļiem. Kaimiņus aplaupīja, atvēra arī mana dzīvokļa durvis un aizgāja,” pastāstīja rīdziniece. Viņa zīmi piestiprinājusi pie iekšdurvīm. Biju pārsteigts un priecīgs,” stāsta Jānis. Viņš nezina, cik paša gatavoto latvju zīmju aizgājis tautā. To gan, ka tās sargā mājas un cilvēkus visās pasaules malās, kur vien dzīvo latvieši. Nesen kāda skola lūgusi izgatavot katrai klasei savu zīmi. Tās uzliktas pie durvīm. Pēdējā laikā īpaši jaunās ģimenes meistaram lūdz izgatavot zīmi, kuru viņš pats dēvē par Ģimenes rītausmu. Tajā Saule, Jumis, Mēness.

“Latviešiem nav negatīvu zīmju. Bet dzīve bez negatīvā nepastāv. Vispirms uzzini, kāpēc ļaunums nāk pie tevis un, ja iesi ar labu pie ļauna, tam nepatiks ar tevi krāmēties. Svarīga ir domāšana. Māras krusts ir pozitīvs vai negatīvs? Ne katram Māra sēj rozes, dažam arī nātres. Vai tāpēc drīkstam uz Māru dusmoties?” domās dalās Jānis Neimanis un piebilst, ka visdažādākā attieksme ir pret Ugunskrustu. “Tas visā pasaulē ir pozitīva zīme. Labu zīmi nedrīkst lietot ļauniem nolūkiem. Tā bija fašistiem ar kāškrustu, komunistiem ar zvaigzni. Gadu tūkstošiem tās bijušas pozitīvas. Ja izmanto ar negatīvu domu, tas atspēlējas,” pārliecināts meistars.

Kādu latviešu tautas rakstu zīmi Jānis Neimanis dāvinātu Latvijai jubilejā? Viņš ilgi nedomā – Saules koku. “Tas ir ģimenes centrs, tajā ir visa latviešu tauta, tajā ir spēks, ar kuru tauta cīnījusies par brīvību, neatkarību, atdzimšanu. Te ir tā gudrības krātuve, ko varam no senčiem mācīties garīgajā un lietišķajā pasaulē,” saka Jānis Neimanis.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
27

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
61

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
82

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
153

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Cēsīs izskan koncerts “Veltījums Djūkam Elingtonam”

00:00
11.12.2025
52
1

Djūks Elingtons noteikti ir bijis viens no galvenajiem personāžiem, kas veidojis džeza mūziku un lielās džeza mūzikas orķestrācijas. “Viņa darbības laikā arī pamazām izveidojies tāds klasiskais bigbenda sastāvs, kādu to redzam šobrīd, arī šeit uz skatuves,” sestdien, 6.decembrī, uzsākot uzstāšanos koncertzālē “Cēsis”, atzina Latvijas Radio bigbenda vadītājs Kārlis Vanags. Koncertā sestdien izskanēja Latvijas Radio bigbenda […]

Piparkūkas, vaska sveces, egļu smarža un dziesmas

00:00
10.12.2025
147

Skan Ziemassvētku dziesmas, muzicē Aivars Lapšāns. Tā ir sestdiena, kad Cēsu tirgus rosība dzirdama tālu, jo daudzi laiku velta, lai iepirktos. Jau rīta agrumā cēsnieki un iebraucēji no pagastiem ir klāt īpašajā Zie­massvētku tirdziņā. Tirdzi­nie­ki stendos radījuši gaidāmo svētku noskaņu, piedāvā gan saldus, gan ceptus, žāvētus, skābētus un marinētus kārumus, gan kaut ko jauku daiļumam […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
25
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
23
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
39
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
41
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
39
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi