Cēsīs
Pievienojos Latvijas 90. gadskārtas atzīmēšanai un vēlos paust piedzīvoto Ulmaņlaikā.
Esmu dzimusi 1921. gadā un, uzsākot pamatskolas gaitas, ik vasaru gāju ganos. Katru vasaru uz citu pagastu, lai iepazītu dzimto zemi. Zemnieki, pie kuriem strādāju, nebija turīgi, algoja tikai ganu. Lauku darbus veica rūpīgi. Nekur neredzēja nesakoptus laukus un ceļus. Pienu nodeva pienotavās, sviestu eksportēja, arī bekonus, vietējām fabrikām audzēja graudus, cukurbietes, cigoriņus. Bija saimniecības, kurās strādāja viesstrādnieki no Polijas. Dzīve ritēja saskanīgi, kaut netrūka nelabvēļu.
Skolas laiks ar savu kārtību palicis gaišā atmiņā. No rīta pirms stundām skolēni pulcējās skolas zālē uz rīta lūgšanu. Ticības mācības stundās bērni apguva ētiskās zināšanas. Jau pasakās mācīja būt čaklam un godīgam. Skolā pastāvēja veselības kopšanas pulciņš, ar lauksaimniecības ievirzi bija mazpulks. Prezidents K. Ulmanis bija pulciņa virsvadonis, kurš bija specializējies lauksaimniecībā un piensaimniecībā.
Obligāts bija skolas formastērps – meitenēm zila kleita, melns priekšauts, zēniem tumšs uzvalks. Mati dabiski, kopskats patīkams.
Tika rīkotas ekskursijas uz Rīgu, mākslas izstādēm, Ķemeru sanatoriju, Ķeguma spēkstaciju, apmeklējām ievērojamākās tirdzniecības vietas – armijas ekonomisko veikalu un modernos Centrāltirgus paviljonus. Jaunatne jau no bērnības tika mācīta mīlēt darbu. Mazturīgo ģimeņu bērni vienu mēnesi atpūtās lauku ģimenē, to apmaksāja valsts. Pilsētā bezdarbnieku ģimenes saņēma brīvas pusdienas. Skolām ziedoja grāmatas, gleznas. Valstī ritēja spraiga celtniecība, būvēja skolas, viesnīcas tūristiem. Skolēni piedalījās koku stādīšanā. Rūpēs par slimo pilsoņu veselību tika rīkota “Balto puķu” diena, kur vāca ziedojumus tuberkulozes slimniekiem. Bija augsta līmeņa sanatorijas Cēsīs pie Gaujas un Tērvetē.
Kultūras dzīve bija augstā līmenī – daiļamatnieku darbu un gleznu izstādes, mūzikas un Dziesmu svētki. K. Ulmanim nebija ģimenes, bet par valsti viņš rūpējās kā par savu ģimeni. Mana gadagājuma vecļaudīm K. Ulmanis palicis gaišā atmiņā. Dzīvojot šodienas jaunajos laikos, man ir ierosme, vai nevarētu starp citām atzīmējamām dienām pielikt atceres dienu Kārlim Ulmanim.
Komentāri