Te kopā savijas divi stāsti, kurus šķir gadsimti. Kādreiz Līgatnes vienīgajā krogā saimniekojis Jānis. Viņa sieva Vilhelmīne bijusi izdaudzināta ar viesmīlību, labsirdību, dzidrajiem smiekliem un sirsnību, vietējie ļaudis ļoti labprāt pavadījuši laiku Jāņa un Vilhelmīnes sabiedrībā. Pirms septiņiem gadiem rīdzinieki Liene Gailīte un Jānis Rullis atbrauca uz Līgatni, lai te pastaigās pavadītu dienu. Nedaudz noguruši, nolēma iedzert kafiju. Bet… vienīgā kafejnīca bija slēgta, un vietējie deva padomu, ka jābrauc uz Siguldu.
Tas abiem bija pārsteigums. Vēl pastaigājuši pa pilsētu, rīdzinieki brauca mājās. Bet Līgatne palika sirdī, kas neizskaidrojums tai piesaistīja.
“Ja sirds piesienas, iespējas pašas atnāk. Atbraucām vēlreiz. Kur tagad “Vilhelmīnes dzirnavas”, durvis bija aiznaglotas ar dēļiem,” stāsta Jānis. Pamazām vien idejas nelika mieru. Tika izveidots SIA “Karnēlis”. Dzīvē pārmests kūlenis, visa enerģija veltīta Līgatnei. Rīdzinieki iegādājās kādreiz slēgto mazo kafejnīcu Līgatnes centrā un sāka pārbūvēt. Arī izzināja ēkas vēsturi. Tajā bijušas gan dzirnavas, gan gatavots papīrs, bet otrajā stāvā dzīvojusi krodziniece Vilhelmīne. Tā pašsaprotami radās krodziņš “Vilhelmīnes dzirnavas”. Vēlāk jau ģimene arī iegādājās dzīvokli virs krodziņa.
Jānis pēc profesijas ir mārketinga un tirdzniecības speciālists, guvis pieredzi Latvijā pazīstamos telekomunikāciju uzņēmumos, Liene ir juriste. Abiem ēdināšana bija sveša sfēra. Jānim gan viens no vaļaspriekiem kopš bērnības ir ēdiena gatavošana. Viņa šašliks labi zināms radu un draugu vidū. Jānis iepazinās ar profesionāliem pavāriem un pamazām sāka dziļāk izzināt dažādus ēdiena gatavošanas noslēpumus.
“Kad kaut ko dari, lai arī ar lielu enerģiju un atdevi, nav tā, ka līkne visu laiku iet augšā. Gadās dažādi, kredītu neņēmām, rīkojām banketus, izbraukuma tirdzniecību, lai būtu nauda, ko ieguldīt. Uzreiz bija skaidrs, ka te nebūs krodziņš, kur ieskriet, ātri kaut ko iekost un izdzert alu, bet vieta, kur mājīga gaisotne, kur var garšīgi paēst un vienmēr sajust saimnieka klātbūtni,” stāsta saimnieks. Viņš krodziņā ir visu laiku, pats kopā ar pavāriem gatavo. “Vilhelmīnes dzirnavās” būtiskākais – kvalitāte. Kvalitāte nekad nav lēta. Sākumā, lai samazinātu izmaksas, ko vien varēja, saimnieki darīja paši. Bet viss ir līdz noteiktai robežai, kad ieguldītais kļūst nerentabls. Pelnīt uz apgrozījumu nebija mērķis, svarīgākais – kvalitāte, sagādāt klientiem patīkamus mirkļus. Saimnieki pārliecinājušies, ka ilgtermiņā tas atmaksājas. Ēdienkarte ir Jāņa paša veidota, domājot par dažādajiem cilvēkiem, kuri ierodas Līgatnē. Sava ēdienkarte steidzīgajiem un sava baudītājiem, kuri gatavi pagaidīt, līdz ēdienu pagatavo. Ekskursanti to ļoti novērtējuši, tāpat kā tie, kuri te ieradušies uz visu dienu. Starp ēdieniem ir arī mājas gaļas plācenīši, nevis kotletes, jo tā ir gaļa un, kā saka saimnieks, negribas to dēvēt ierastajā vārdā “kotlete”. Te var nogaršot Amatas foreli, kas tiek iegādāta Kārļu zivjaudzētavā, un vēl daudz ko citu. Protams, par cenām apmeklētāji vienmēr spriež. Mazas pilsētas iedzīvotājiem tās šķiet augstas, bet svētku reizēs kopā ar ciemiņiem var atļauties pabūt solīdā krodziņā un labi paēst. Te neizmanto garšvielu maisījumus, bet pašu lauku saimniecībā audzēto, tiek pirkts arī līgatniešu dārzos izaudzētais, mežā salasītais.
“Daudzi slavējuši mūsu salātu mērces. Drīzumā tās varēs arī nopirkt, tāpat kā tējas,” atklāj “Vilhelmīnes dzirnavu” saimnieks.
Par to, ka Līgatnē gaidāmas pārmaiņas, ka pašvaldība sāks infrastruktūras sakārtošanas projektu īstenošanu, veidos takas, iegādājoties “Vilhelmīnes dzirnavas”, saimnieki nezināja. Pasaulē aizvien vairāk izskanēja informācija par Līgatni, tas viss labi sakrita. Arī pašvaldība bija ieinteresēta, lai pilsētā būtu šāda iestāde.
“Līgatnei tas bija izrāviens, būtiskākais noturēt to latiņu arī turpmāk. Un tas attiecas gan uz pilsētu, gan mums. Pie mums garšīgi paēst brauc no Cēsīm, Siguldas, Rīgas . Viņi, protams, velta laiku arī pilsētas apskatei,” pastāsta “Vilhelmīnes dzirnavu” saimnieks. Krodziņā pieejama arī informācija par novadā apskatāmajiem objektiem, atpūtas iespējām. Tā interjerā redzamas dažādu laiku Līgatnes fotogrāfijas. Kā izmantot to, kas ir tikai Līgatnē, lai gan ieinteresētu, gan reizē izglītotu apmeklētājus, Jānim ieceru netrūkst.
“Daudziem aizvien šķiet, ka Līgatnē vairāk par pāris stundām nav, ko darīt. Kad atbrauc, saprot, ka ar divām dienām ir par maz. Turpat blakus krodziņam vienā no vecākajām barakām top “Vilhelmīnes apartamenti” , tajos varēs pārnakšņot divas ģimenes. Naktsmītne ir ļoti pieprasīta,” stāsta Jānis Rullis.
Sezonas laikā, jo pa ziemu krodziņš strādā tikai brīvdienās, SIA nodarbina 12 darbiniekus. Strādā līgatnieši, arī cēsnieki, siguldieši. Tiesa, ar katru ziemu tūristu Līgatnē ir aizvien vairāk.
“Gaidām jauno sezonu. Tūlīt sāksies terases remonts. Vasarā tā ir ļoti iecienīta,” saka “Vilhelmīnes dzirnavu” saimnieks un atzīst – ir priecīgs, ka nav pietrūcis drosmes izšķirties un sākt ko jaunu.
Līgatnē pirms daudziem gadiem populāra cilvēku tikšanās vieta bija krodziņš, kur saimniekoja Jānis un Vilhelmīne, tagad “Vilhelmīnes dzirnavās” gaida Liene un Jānis.
Komentāri