Vairāk nekā trīsarpus simti drustēniešu parakstījuši vēstuli VAS “Latvijas Valsts ceļi” un Satiksmes ministrijai. Tajā stāstīts par autoceļu P29 – Rauna – Drusti – Jaunpiebalga. Vēstulē teikts: “Esam sašutuši par ceļa Rauna – Drusti – Jaunpiebalga katastrofālo stāvokli, kādā tas ir gadu no gada. Normālā stāvoklī ceļš ir ļoti reti, vietām ir neparedzamas bedres, brauktuve izdangāta, pa šiem gadiem sabojātās mašīnas ne saskaitīt. Šis ceļš Drustiem ir dzīvības jautājums gan tiešā, gan pārnestā nozīmē – ātrās palīdzības šoferi apliecina, ka Drustu ceļš brīžiem ir neizbraucams, bet šiem braucējiem katra minūte ir dārga.”
Vēstuli parakstījuši dažādu paaudžu cilvēki, ne tikai drustēnieši, arī daudzi, kuri regulāri brauc pa šo ceļu – tirdzniecības aģenti, preču piegādātāji. Vēstules autori arī atgādina, ka būtu priecīgi, ja tie, kuri runā par uzņēmējdarbības attīstību, tukšajiem laukiem, nefilozofētu, bet atbrauktu uz Drustiem. “Ja citur pēc ziemas atnāk pavasaris un ceļi kļūst braucami, tad Drustos tā nebūs. Bedres, akmeņi, kas pārsit karterus, izsit stiklus, putekļi, par kuriem vispār nerunājam,” raksta drustēnieši. Viņu vienīgais lūgums – nekavējoties risināt jautājumu un sākt reāli remontēt valsts autoceļu Rauna – Drusti – Jaunpiebalga.
Iniciatīvas virzītāju ideja ātri guva atbalstu. Drustu centra veikalos cilvēki labprāt gāja parakstīties. “Par plānveida ceļu uzturēšanu, atjaunošanu runāt ir smieklīgi. Notiek politiska naudas sadalīšana. Drustu ceļš ir traģisks, tam nav seguma, kopt arī nav lielas jēgas, jo nevaram prasīt ceļu uzturētājiem, lai viņi izdara neiespējamo. Viņi strādā kā ugunsdzēsēji, kad ir kāda problēma, to novērš, bet ne atrisina,” “Druvai” stāsta uzņēmējs, drustēnietis, viens no iniciatīvas autoriem Jānis Āboliņš. Viņš atgādina, ka pērnruden ceļu uzturētāji daudz izdarījuši – grāvji izrakti, ceļmalās krūmi un koki izzāģēti. Katrs posms, kurā tas izdarīts, ir labāks, ūdens uz ceļa nestāv. Bet tas neatrisina problēmu, jo ceļš ir katastrofāls. Grants uz ceļa nav, greiders lēkā pa akmeņiem, nevis greiderē.
Kultūras darbiniece Inga Pērkone pastāsta, ka ikdienas darbā daudz nākas runāt par ceļu. “Parasti cilvēki runā par laikapstākļiem, Drustos par ceļu,” saka Inga un piebilst, ka katra muzikantu grupa, aktieri vienmēr pajautā, vai mājup var braukt pa kādu citu ceļu, vienalga kāds līkums, ka tikai asfalts. Tāda nav, bet mākslinieki uzreiz nenotic. “Bērni un jaunieši ļoti gaidīja grupas “Olas” koncertu. Tas notika sestdienā, bet vairākiem vecāki skaidri pateica – uz Drustiem nevedīšu, mašīnu nelauzīšu. Tas, cik mums gadā izmaksā automašīna, nevienu neinteresē, bet, kad runā par to, smiekli vairs nenāk. Ritošā sistēma regulāri tiek sabojāta, karteris pārsists, izpūtējs nokrīt, jo auto uz ceļa tiek pamatīgi kratīts. Dzirdēts, ka daudzi arī izslēdz radio, jo, braucot pa bedrēm, nevar klausīties,” domās dalās Inga Pērkone. Viņa nepiekrīt, ka pa ceļu ir maz braucēju. Satiksme ir diezgan dzīva.
“Neredzu, ko vēl varam darīt, lai panāktu situācijas uzlabošanos. Ja pēc vēstuļu saņemšanas nekas nemainīsies, būsim spiesti vienoties protesta akcijā. Acīmredzot tikai šādā veidā var kaut ko panākt. Tas ir cilvēku izmisums,” saka Jānis Āboliņš un uzsver: “Ja Drustu ceļš ir labs, pa to brauc arī jaunpiebaldzēni, jo caur Vecpiebalgu uz Cēsīm ir krietni lielāks gabals. Ja būtu ceļš, Drusti noteikti būtu attīstījušies, neesam tālu no šosejas, te ir uzņēmīgi cilvēki, arī citi priekšnosacījumi veiksmīgai uzņēmējdarbībai. Uzņēmēji, kuri noticēja solījumiem, ka pēc novadu apvienošanas uz Raunu brauks pa asfaltu, ātri saprata, ka nav tik daudz laika, lai gaidītu, jāmeklē cita vieta. Arī pagastā cilvēku paliek mazāk. Un kā lai attīstās tūrisma nozare?”
Inga Pērkone pastāsta, ka vasarā ir žēl velotūristu, kuri brauc pa putekļaino, akmeņaino, bedraino ceļu, riskējot ar dzīvībām.
Raunas novada domes priekšsēdētāja Evija Zurģe uzsver, ka ikviena iedzīvotāju iniciatīva ir apsveicama. “Diemžēl jāatzīst, ka pašvaldības rokās vairāk instrumentu, lai kaut ko panāktu, nav. Mums skaidri pateikts, ka valstī naudas nav un nebūs. Drustēniešu iniciatīva ir vēl viens solis ar cerību, ka mūs sadzirdēs, ka laukos arī dzīvo cilvēki, ka arī viņiem gribas dzīvot labāk, atbilstoši šodienas prasībām,” stāsta novada vadītāja. Pašvaldība rakstījusi vēstules Vidzemes plānošanas reģionam, VAS “Latvijas Valsts ceļi”, Satiksmes ministrijai. Par Drustu ceļu atgādināts gan novadu reformas, gan pagastu sasniedzamības, izglītības reformas, medicīnas pieejamības kontekstā.
“Drustēnieši tik ilgi cietušies, bijuši toleranti, bet visam ir savs mērs. Nav tā, ka ceļu uzturētāji nestrādā. Šīs nedēļas sākumā ceļš bija tik labs, kāds nebija bijis sen. Bet cik dienu?” saka Jānis Āboliņš. Taču katram skaidrs, ka veco, salāpīto, aizvien deldējot un labojot, par jaunu nepadarīsi. Jaunais vienkārši jāuzbūvē.
Komentāri