Gada nogalē ekspluatācijā tika nodotas rekonstruētās Cēsu notekūdeņu attīrīšanas iekārtas. Ar to beidzās pilsētas ūdenssaimniecības attīstības otrā kārta, kas ir ES finansēta projekta “Ūdensvada un kanalizācijas tīklu paplašināšana un rekonstrukcija 18 Austrumlatvijas upju baseinu pilsētās” daļa.
Uzņēmuma “Vinda” direktors Varis Ādamsons pastāstīja, ka sākotnēji bija plānots attīrīšanas iekārtu rekonstrukciju pabeigt augustā, bet radušies dažādi papildu darbi. Firma, kas tos veica, nav varējusi iekļauties termiņā, iedots pagarinājums līdz gada beigām, neprasot soda naudu. Kā kompensāciju darbu veicēji padarījuši nedaudz vairāk, nekā plānots.
“Daudz diskutējām, vai iekasēt soda naudas, bet, domāju, mūsu izvēle bija pareiza. Un dažās pašvaldībās, kas arī saņem finansējumu no šī projekta, darbi joprojām nav pabeigti,” norāda V. Ādamsons.
“Vindas” notekūdeņu attīrīšanas iekārtu iecirkņa priekšnieks Ivars Bērziņš uzsver, ka uzņēmums nav iztērējis ne santīma vairāk, kā bija paredzēts projektam: “Zinām, ka parasti projektos, kur tiek veikti papildu darbi, nākas piemaksāt. Bet mēs esam ieguvuši vairāk nekā paredzēts. Piemēram, vienas dūņu preses vietā iegādājāmies divas. Rūpīgi izvēlējāmies, kādu iekārtu pirkt, iepazīstot arī citu valstu kolēģu pieredzi. Domāju, esam dabūjuši labāko cenas un kvalitātes ziņā. Iekārtas kvalitāte ir svarīga, jo tās uzturēšana ir nozīmīga izdevumu daļa. Katru gadu tērējām aptuveni 5000 latus, mainot lentes dūņu presēm. Ceram, ka tagad šo ailīti ekspluatācijas izdevumos varēsim krietni samazināt.”
Var piebilst to, ka projekta sadārdzinājumu, kas radās pēdējos gados pieaugošo celtniecības izmaksu dēļ, sedza valsts no budžeta līdzekļiem.
Projekta gaitā notekūdeņu attīrīšanas iekārtās paveikts daudz. Mehāniskajā attīrīšanas daļā uzliktas jaunas restes. Ja agrāk mehāniski uztvēra peldošos atkritumus, kas lielāki par desmit milimetriem, tagad iespējams uztvert jau trīs milimetru lielas daļiņas. Tās vairs nenonāks bioloģiskajā attīrīšanā. Arī šis process kļuvis daudz efektīvāks, jo viena aerācijas baseina (ietilpība 1500 kubikmetru) vietā izbūvēti divi ar kopējo tilpumu 6000 kubikmetru, kas ļauj krietni uzlabot attīrīšanas procesu. V. Ādamsons norāda, ka tagad, nepārtraucot attīrīšanas procesu, var veikt arī baseinu apkalpošanu. Pirms rekonstrukcijas no notekūdeņiem netika attīrīts fosfors un slāpeklis, tagad to dara. Šīs kaitīgās vielas turpmāk nenonāks Gaujā. Darbus vadīja ģenerāluzņēmējs – Dānijas būvfirma “Per Aarsleff”. “Vindas” pārstāvji atzinīgi novērtē paveikto.
“Kopumā projekts īstenots tieši tā, kā gribējām, un Gaujā nonāks attīrīts ūdens. Mums paveicies, jo savulaik par Eiropas naudu varējām uzcelt attīrīšanas iekārtas. Tagad tās arī varējām rekonstruēt, izmantojot Eiropas līdzfinansējumu. Turpmāk gan viss būs tikai pašu rokās. Jāstrādā, lai būtu maksimāli efektīva attīrīšana ar iespējami mazākām izmaksām,” saka I. Bērziņš.
Tā kā ieviestas jaunas tehnoloģijas, uzstādītas jaunas iekārtas, šobrīd vēl notiek to pieregulēšana Cēsu prasībām. Katrā pilsētā notekūdeņu sastāvs atšķirīgs, tāpēc viens standarts nelīdz, jāatrod īpašais regulējums. Taču jau pirmās nedēļas apliecinājušas, ka attīrīšana strādā labi. Arī “Druva” pārliecinājās, ka dabā aizplūst attīrīts ūdens, un attīrīšanas iekārtu teritorijā nav jūtama nekāda netīkama smaka.
V. Ādamsons gan norāda, ka līdz ar jauno iekārtu uzstādīšanu pieaugs uzturēšanas izdevumi, bet attīrītā ūdens kvalitāte būs labāka: “Tāda ir pasaules prakse – jo gribi tīrāku ūdeni, jo tas izmaksā dārgāk.”
Pagaidām nav izdevies testēt jaunās attīrīšanas iekārtas maksimālajā režīmā, jo uzņēmums “Cēsu alus” nestrādā ar pilnu jaudu. Reālās iespējas būs jūtamas, tuvojoties vasarai, kad sāksies alus sezona. Taču
V. Ādamsons norāda, ka pēc viņam zināmās informācijas “Cēsu alus” tuvākajā laikā pabeigs priekšattīrīšanas iekārtas, kas uzlabos kopējā kanalizācijā ieplūstošo notekūdeņu sastāvu: “Ar to notekūdeņu apjomu, kas ienāk no Cēsīm un Priekuļiem, tiekam galā brīvi un varam uzņemt vēl vairāk. Un, domāju, diezin vai tuvākajos gados būs kāds ievērojams notekūdeņu palielinājums Cēsīs. Maz ticams, ka te ienāks kāda apjomīga pārtikas ražotne, bet tieši šī nozare rada lielākos notekūdeņus.”
Iepriekšējās vasarās no kempinga Gaujas otrā krastā tika dzirdētas sūdzības par smaku, kas nāk no attīrīšanas iekārtām un traucē atpūtniekiem. I. Bērziņš norāda, ka pilnībā no tām izbēgt nevarēs, jo periodā, kad dūņas maisa kopā ar kūdru vai ved prom, smaka tomēr būs: “Taču esmu pārliecināts, ka situācija būs labāka, jo attīrīšanas procesā tiek noņemts slāpeklis, kas radīja nepatīkamo smaku. Bet attīrīšanas iekārtas šai vietā atradās krietni pirms kempinga uzcelšanas, ar tām vajadzēja rēķināties.”
Kopumā attīrīšanas iekārtu rekonstrukcija izmaksājusi gandrīz 1,9 miljonus eiro. Lielāko daļu sedza Eiropas Savienības finansējums, “Vinda” un Cēsu domes līdzfinansējums bija vairāk nekā 431 tūkstotis eiro.
Komentāri