Vārds, uzvārds: Lauris Sildniks Nodarbošanās: „Fono kluba” vadītājs, „Fonofest” organizators. Tituls: „Par jauniešu dzīves rosināšanu” Moto: Viss, kas dzīvē notiek, notiek uz labu.
Cēsnieks Lauris Sildniks ar mūziku un pasākumu organizēšanu saistīts jau vairākus gadus. Par tradicionālu ik vasaru kļuvis sporta un mūzikas festivāls “Fonofest”, kas notiek Amatas novada Uplandos. Tajā pulcējas jaunieši ne tikai no Cēsu apkārtnes, bet no visas Latvijas. Šis gads Laurim īpašs bijis arī ar alternatīvās mūzikas kluba “Fonoklubs” atvēršanu Cēsu vecpilsētā. Tas kļuvis par daudzu jauniešu iemīļotu atpūtas vietu.
“Šajā sfērā darbojos apmēram septiņus gadus. Tas sākās vēl vidusskolas beigās. Nodibinājām grupu „Enhet”. Pamazām sākām spēlēt, kā arī rīkot dažādus pasākumus. Tā tas aizgāja. Vēlāk radās “Fonofest”, tad “Fonoklubs”,” saka Lauris un turpina: “Kluba atvēršana noteikti ir viens no šī gada lielākajiem notikumiem. Jāsaka, esam atvērušies pareizajā mirklī – kad valstī ir krīze. Mums šobrīd iet grūti, bet mierinām sevi ar domu, ka visiem ir tāpat. Mēs nezinām, kā ir, kad iet baigi forši. Šobrīd izbaudām, ko nozīmē, ka ir jācīnās. Taču, kad valstī ies labāk, arī mums tā ies,” prāto Lauris un skaidro, ka “Fonoklubs” no citiem atšķiras ar to, ka katru nedēļas nogali dzīvajā uzstājas grupas un dīdžeji. Latvijā šādi klubi saskaitāmi teju uz rokas pirkstiem.
“Kluba repertuārs mums izveidots vairākus mēnešus uz priekšu. Mēģinām dažādot repertuāru un apmeklētājus pārsteigt ar dažādām grupām, dīdžejiem vai tematiskajiem vakariem,” stāsta Lauris, atzīstot, ka gandarījuma sajūta rodas, ja uz pasākumu atnākuši daudzi cilvēki.
“Jebkuram ir svarīgi, ka citi novērtē viņa veikumu. Tas dod stimulu un vēlmi turpināt. Noteikti jāsaka – par biznesu šobrīd vispār nav runas. Tā ir labā griba, tā ir mana un vēl pāris man tuvu cilvēku iniciatīva. Ja kāds pēc biznesa teorijas paņemtu un paskatītos, ko mēs darām, domātu, ka esam galīgie āpši. Strādājam ar domu, ka nākotnē varētu būt labāk. Turklāt noteikti jāpiemin, ne kluba dzīvi, ne festivālu neorganizēju viens. Šī droši vien ir īstā reize pateikt paldies maniem brāļiem – Martam un Jānim, kā arī ļoti daudziem draugiem, ar kuriem kopā nepagurstoši darbojamies. Ik gadu cenšamies paaugstināt arī festivāla kvalitāti. Jāsaka, līdz ar festivālu esam auguši arī paši un daudz ko mācījušies,” atzīst cēsnieks.
Par savu dzimto vietu – Cēsīm – Lauris saka: “Esmu savas pilsētas patriots, nedomāju nekur no šejienes aizlaisties. Droši vien, ja šī vieta man nebūtu tik nozīmīga, daudz ko no tā, ko daru, nedarītu.” Lauris gan nenoliedz, ka nākotnē varētu darīt arī ko citu. Kluba atvēršana nebūt nenozīmē to, ka viņš apstāsies.
“Noteikti ar šī kluba atvēršanu nepielieku punktu tālākai attīstībai. Tas nav punkts, kurā apstāties. Šī ideja ir tikai jāiekustina, un tad atkal varēšu iet tālāk,” saka Lauris Sildniks.
Aptaujas “gada cilvēks 2008” laureāti * “Gada cilvēks 2008” – Eva Sietiņsone-Zatlere * Jānis Goba – „Par sabiedrības uzticības stiprināšanu policijai”. * Tomass Kozlovskis – „Par starptautiskiem panākumiem mūzikā”. * Lauris Sildniks –
„Par jauniešu dzīves rosināšanu”. * Vēsma Johansone –
„Par vēstures izzināšanu un jaunatnes audzināšanu”. * Aija Rīvīte –
„Par cilvēku ar redzes traucējumiem iekļaušanu sabiedrībā”. * Benita Zvejniece – „Par Vecpiebalgas ieaušanu lakatos”.
Komentāri