“Viņš ir sīks, sīksts vīriņš, bet dara lielus darbus,” tā “Druvas” aptaujā “Gada cilvēks” par Jāni Mežciemu raksta cēsnieks Oļģerts Tīliks. Jānis Mežciems strādā par sētnieku pie mazās “Maximas”.
“Kad ikdienā uztur kārtību, tad darba nav tik daudz,” viņš nosaka, satikts dienā, kad vēl sniga, bet naktī bija izveidojusies samēra krietna sniega sega. Lielveikala stāvlaukumā sniegu iztīra tehnika, bet sētniekam vienmēr ir, kur pielikt rokas, kaut ko pielabot.
“Šī ziema ir viegla,” pārliecināts atzīst sētnieks un klusi piebilst, ka darbs ir tikai tāda kārtīga rīta rosme, lai dienas gaitā vēl pagūtu izdarīt daudz ko citu. Daudzus gadus viņš nežēloja laiku un spēkus, kopdams slimu radinieci, septiņus gadus, kamēr draudze cēla savu dievnamu, aktīvi iesaistījās gan strādājot, gan ar padomu. Laiks atlicināts arī Bībeles biedrībai.
Jānis Mežciems ir cēsnieks, bet lauku saimniecībā Strīķu pusē izaudzē visu ģimenei nepieciešamo. Kā kristietis mīļuprāt padalās ar tiem, kam nav, dāvājot kādu burkānu vai sīpolu maisiņu, kartupeļus. Kā arī pamudina kādu bezdarbnieku nedzīvot dīkā. Saimniecībai zemi savulaik saņēma Jāņa tēvs, Cēsu kauju dalībnieks. “Strīķos pagāja mana bērnība. Katra lapsa un stirna mani pazina, zināju katra putna ligzdu. Skolā naturālistu pulciņš un bioloģija vienmēr interesējusi,” pastāsta Jānis. Ilgus gadus strādājis meliorācijā, mežrūpniekos. Vienmēr bijis aktīvs Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrs. Bijušas arī reizes, kad ar mazo augumu jāstājas pretī traktoram, aizstāvot kādu birztalu, koku vai aleju, īpaši jau laikā, kad laukos tika nolīdzinātas viensētas. Mūžā iestādījis vairāk nekā 200 tūkstošus koku. Arī Krievijā.
Kārtīgs un prasīgs, tāds, kam svarīgi, lai apkārt būtu kārtība – tāds visu mūžu bijis Jānis Mežciems. To kaimiņi vienmēr cienījuši, uzticot viņam būt mājas vecākajam. Daudzi aicinājuši par sētnieku. Pie mazās “Maximas” Jāni uzaicināja, kad vēl veikals nebija uzcelts.
“Jo kārtīgāka ir pilsēta, jo kārtīgāki arī cilvēki – tā ir likumsakarība. Kādi cilvēki ir, tādi ir. Sētniekam jāgādā, lai apkārt ir kārtība,” tik zināmo, bet dažkārt aizmirsto patiesību atgādina Jānis Mežciems un piebilst, ka jāskatās jau arī, kāds laiks ārā. Tas bieži vien nosaka darba grafiku. Jānis uzsver, ka strādāts garas stundas, mūžā visi bijušā rajona pagasti izstaigāti, pēc tam darbs bijis mežrūpniekos, kopis sēklu priedes.
“Visu mūžu svaigā gaisā, tas ir no svara. Sētnieka darbs – tāda veselīga pasportošana vien ir. Katru dienu sāku ar lūgšanu, tā dod spēku,” saka Jānis Mežciems. Viņam pavisam drīz būs 80. jubileja, un, kā atzīst Jānis, tas nemaz nav daudz. Vīra lielais prieks ir trīs mazbērni. Ik dienu viņš mazmeitu Patrīciju ved uz skolu, interešu centru, orķestri.
“Latvijā ir ļoti daudz cilvēku, kuri ar prieku dara savu darbu, ne jau es viens tāds. Man patīk tas, ko daru. Savu reizi varu kādam ekskursantam arī parādīt ceļu,” bilst sētnieks Jānis Mežciems.
Komentāri