Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

Svētīgi Ziemassvētki Indijā

Druva
00:00
20.12.2008
169
200812200003596413

Pirms diviem gadiem cēsniece Daiga Rubene un pagājušajā gadā Baiba Krišjāne Ziemassvētkus un Jauno gadu sagaidīja Indijā. Katra pabijusi citā vietā, kopā ar citiem cilvēkiem. “Pērn 22.decembrī izlidoju uz Bombeju. Nekāda Ziemassvētku noskaņojuma nebija,” atceras Baiba. Viņa bija kopā ar diviem draugiem. “Viens no viņiem bija katolis, kurš Ziemassvētku vakarā ļoti gribējis pabūt dievkalpojumā. Dzīvojām pie indiešiem, kuri Ziemassvētkus nesvinēja, bet solīja mūs aizvest uz dievkalpojumu. Vēl nebija pārdzīvots pirmais iespaids Indijā – apkārt netīrība, skraida suņi, smird. Braucām pa pilsētu rikšā… Un tad kādas skolas pagalmā dzirdējām Ziemassvētku dziesmas. Tur salikti balti krēsli. Nāca dāmas vakartērpos, kungi uzvalkos. Draudzene mudināja aizņemt vietu kaut kur priekšā. Labi, ka, tik vienkārši ģērbtas, tā neizdarījām. Dievkalpojums kā jau dievkalpojums,” stāsta Baiba un piebilst, ka it kā no citas pasaules pēc svētbrīža atkal nokļuvusi uz ielas, kur suņi, netīrība, smakas.

Daiga zina stāstīt, ka apmēram miljons indiešu dzīvo Lielbritānijā un uz Ziemassvētkiem atbrauc atvaļinājumā, viņu vidū ir kristieši. “Kristiešu baznīcas Indijā ir necilas. Tās lielākoties nav kādas konkrētas konfesijas, bet misijas draudzes, kurās sludina Kristus mācību. Vēsture liecina – kad Jēzus mācekļi sadalīja pasauli, kur kurš sludinās, Indijā sludināja Toms. Viņš esot arī šeit apglabāts, “ stāsta Daiga un piebilst, ka kristietība Indijā nav sveša. “Indijā cilvēki zina, kas ir Ziemassvētki un Kristus dzimšana. Mazos veikaliņos šur tur redzēju Jēzus Kristus bildes, bet tās ir citādākas, nekā esam pieraduši redzēt. Tās izskatās kā naivistu zīmējumi. Indijā tradicionāli, zīmējot svētu cilvēku, klāt piezīmē arī simbolus. Tā rīsi nozīmē saldumus, gliemeži – attīstību. Kristus bildē redzēju sirdī sazīmētus daudzus simbolus,” stāsta Daiga. Kādas nelielas tirgotavas pārdevējs teicis: “Apsveicu, jums pēc pāris dienām svētki!” Viņa samulsusi. Kādi svētki? Kristus dzimšanas diena. “Indijā ir pietāte pret svētiem cilvēkiem, viņu dzimšanu. Tā ir jāsvētī dziedot, dejojot, līksmojot. Svēta cilvēka piedzimšana svētībā jāpiemin,” stāsta Daiga un uzsver, ka Indijā kristieši ir ļoti atvērti cilvēki.

Indijā retums ir uzraksti “Happy Christmas!” vai Happy New Year!” (Priecīgus Ziemassvētkus, Jauno gadu), bet gan happy vietā rakstīts – holly (svētīgus).

Indijā Ziemassvētkos ir silts. “Nav jau eglīšu, ko rotāt,” smejot saka Baiba. Pilsētās pāri ielai vai laukumam tiek novilktas spuldzīšu virtenes. Kur tās ir, cilvēki zina, ka var iet kopā svinēt Ziemassvētkus. Ja gribi svinēt, ej pulkā, piedalies. Neviens nebrīnīsies, ko tu te dari. “Man līdzi bija piparkūkas. Kopā ar indieti sēdēju parkā uz soliņa, silts, pilnmēness – tas bija sirreāli,” stāsta Baiba.

Par dāvanām Ziemassvētkos Indijā ne Daiga, ne Baiba neko nav dzirdējušas.

“Mēs jau nezinām, vai Indijā, svinot Ziemassvētkus, cilvēkiem ir tādas pašas sajūtas kā mums,” saka Daiga.

Indijā dzīvo visdažādāko tautu cilvēki, kuri ir piederīgi dažādām reliģijām un kultūrām, tradīcijām. Arī jaunā gada sākums Indijā tiek ieskandēts vairākas reizes gadā. “Staigāju pa Putaparti un pēkšņi nokļuvu it kā ķīniešu kvartālā. Tas nebija ķīniešu kvartāls, bet gan cilvēki sagaidīja ķīniešu jauno gadu,” stāsta Daiga un uzsver, ka Indijā cilvēkiem patīk troksnis, skaļums. “Raķetes viņi gaisā nešauj, bet taisa būkšķus, signalizē, sit pret katliem. Tas nenotiek 12 naktī, kā mums pieņemts, bet krietni pirms un pēc pusnakts. Skaļi tiek spēlēta mūzika. Marši, ne dziesmas par Ziemassvētkiem vai Jauno gadu, “ novērojusi Daiga.

Baiba Jauno gadu sagaidīja nelielā kalnu pilsētā Uti. Apkārt tējas plantācijas, naktī gaisa temperatūra bijusi ap nulli. “Kalni, saule, tējas lauki – tāda dīvaina aina apkārt, lai izvērtētu gadu,” atceras Baiba. Neiedomājoties, ka saulīte var arī apdedzināt, Baiba pamatīgi apsvilinājusies un reizē apaukstējusies. “Biju apslimusi, istaba auksta. Bet vai tāpēc nesagaidīsim Jauno gadu? Satināmies segās. Divus ķeblīšus pārsedzām ar lakatu, iznāca galds. Uz tā bija “Laimas” šokolāde, vietējā veikalā pirkta rozā kūciņa.

Pirms satikām zviedrus, viņi svinēja, , bija arī salūts,” stāsta Baiba un piebilst, ka cilvēki ļoti daudz pirkuši alkoholu. “Katrā štatā ir savi likumi. Kur es biju, alkoholu vispār netirgo,” uzsver Daiga. Jauno gadu viņa kopā ar draugiem sagaidīja restorānā uz jumta. “Restorāns bija zem klajas debess, tas piederēja diviem ķīniešiem. Ēdām augļus un dzērām dažādus augļu dzērienus. Sēdēju uz jumta, debesis bija tik tuvu, likās, ka zvaigznes gandrīz vai var aizskart ar rokām. Silts. Tā bija arī tāda sirreāla sajūta – esi vienots tautu dažādībā, ” stāsta Daiga un piebilst, ka šajā restorānā lielākoties bijuši baltie cilvēki. Tas, kādi cilvēki konkrētu restorānu apmeklē, arī liecina par tā līmeni.

“Indijā patīk svinēt un cilvēki ir atvērti svētkiem. Cieņā ir dabas ritu, dažādu tautu un kultūru gadsimtu tradīcijas, arī festivāli. Decembrī to ir ļoti daudz,” saka Daiga.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
27

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
66

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
84

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
154

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Cēsīs izskan koncerts “Veltījums Djūkam Elingtonam”

00:00
11.12.2025
52
1

Djūks Elingtons noteikti ir bijis viens no galvenajiem personāžiem, kas veidojis džeza mūziku un lielās džeza mūzikas orķestrācijas. “Viņa darbības laikā arī pamazām izveidojies tāds klasiskais bigbenda sastāvs, kādu to redzam šobrīd, arī šeit uz skatuves,” sestdien, 6.decembrī, uzsākot uzstāšanos koncertzālē “Cēsis”, atzina Latvijas Radio bigbenda vadītājs Kārlis Vanags. Koncertā sestdien izskanēja Latvijas Radio bigbenda […]

Piparkūkas, vaska sveces, egļu smarža un dziesmas

00:00
10.12.2025
148

Skan Ziemassvētku dziesmas, muzicē Aivars Lapšāns. Tā ir sestdiena, kad Cēsu tirgus rosība dzirdama tālu, jo daudzi laiku velta, lai iepirktos. Jau rīta agrumā cēsnieki un iebraucēji no pagastiem ir klāt īpašajā Zie­massvētku tirdziņā. Tirdzi­nie­ki stendos radījuši gaidāmo svētku noskaņu, piedāvā gan saldus, gan ceptus, žāvētus, skābētus un marinētus kārumus, gan kaut ko jauku daiļumam […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
25
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
23
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
39
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
41
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
39
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi