Pirmdiena, 17. jūnijs
Vārda dienas: Artūrs, Artis

Svētīgi Ziemassvētki Indijā

Druva
00:00
20.12.2008
2
200812200003596413

Pirms diviem gadiem cēsniece Daiga Rubene un pagājušajā gadā Baiba Krišjāne Ziemassvētkus un Jauno gadu sagaidīja Indijā. Katra pabijusi citā vietā, kopā ar citiem cilvēkiem. “Pērn 22.decembrī izlidoju uz Bombeju. Nekāda Ziemassvētku noskaņojuma nebija,” atceras Baiba. Viņa bija kopā ar diviem draugiem. “Viens no viņiem bija katolis, kurš Ziemassvētku vakarā ļoti gribējis pabūt dievkalpojumā. Dzīvojām pie indiešiem, kuri Ziemassvētkus nesvinēja, bet solīja mūs aizvest uz dievkalpojumu. Vēl nebija pārdzīvots pirmais iespaids Indijā – apkārt netīrība, skraida suņi, smird. Braucām pa pilsētu rikšā… Un tad kādas skolas pagalmā dzirdējām Ziemassvētku dziesmas. Tur salikti balti krēsli. Nāca dāmas vakartērpos, kungi uzvalkos. Draudzene mudināja aizņemt vietu kaut kur priekšā. Labi, ka, tik vienkārši ģērbtas, tā neizdarījām. Dievkalpojums kā jau dievkalpojums,” stāsta Baiba un piebilst, ka it kā no citas pasaules pēc svētbrīža atkal nokļuvusi uz ielas, kur suņi, netīrība, smakas.

Daiga zina stāstīt, ka apmēram miljons indiešu dzīvo Lielbritānijā un uz Ziemassvētkiem atbrauc atvaļinājumā, viņu vidū ir kristieši. “Kristiešu baznīcas Indijā ir necilas. Tās lielākoties nav kādas konkrētas konfesijas, bet misijas draudzes, kurās sludina Kristus mācību. Vēsture liecina – kad Jēzus mācekļi sadalīja pasauli, kur kurš sludinās, Indijā sludināja Toms. Viņš esot arī šeit apglabāts, “ stāsta Daiga un piebilst, ka kristietība Indijā nav sveša. “Indijā cilvēki zina, kas ir Ziemassvētki un Kristus dzimšana. Mazos veikaliņos šur tur redzēju Jēzus Kristus bildes, bet tās ir citādākas, nekā esam pieraduši redzēt. Tās izskatās kā naivistu zīmējumi. Indijā tradicionāli, zīmējot svētu cilvēku, klāt piezīmē arī simbolus. Tā rīsi nozīmē saldumus, gliemeži – attīstību. Kristus bildē redzēju sirdī sazīmētus daudzus simbolus,” stāsta Daiga. Kādas nelielas tirgotavas pārdevējs teicis: “Apsveicu, jums pēc pāris dienām svētki!” Viņa samulsusi. Kādi svētki? Kristus dzimšanas diena. “Indijā ir pietāte pret svētiem cilvēkiem, viņu dzimšanu. Tā ir jāsvētī dziedot, dejojot, līksmojot. Svēta cilvēka piedzimšana svētībā jāpiemin,” stāsta Daiga un uzsver, ka Indijā kristieši ir ļoti atvērti cilvēki.

Indijā retums ir uzraksti “Happy Christmas!” vai Happy New Year!” (Priecīgus Ziemassvētkus, Jauno gadu), bet gan happy vietā rakstīts – holly (svētīgus).

Indijā Ziemassvētkos ir silts. “Nav jau eglīšu, ko rotāt,” smejot saka Baiba. Pilsētās pāri ielai vai laukumam tiek novilktas spuldzīšu virtenes. Kur tās ir, cilvēki zina, ka var iet kopā svinēt Ziemassvētkus. Ja gribi svinēt, ej pulkā, piedalies. Neviens nebrīnīsies, ko tu te dari. “Man līdzi bija piparkūkas. Kopā ar indieti sēdēju parkā uz soliņa, silts, pilnmēness – tas bija sirreāli,” stāsta Baiba.

Par dāvanām Ziemassvētkos Indijā ne Daiga, ne Baiba neko nav dzirdējušas.

“Mēs jau nezinām, vai Indijā, svinot Ziemassvētkus, cilvēkiem ir tādas pašas sajūtas kā mums,” saka Daiga.

Indijā dzīvo visdažādāko tautu cilvēki, kuri ir piederīgi dažādām reliģijām un kultūrām, tradīcijām. Arī jaunā gada sākums Indijā tiek ieskandēts vairākas reizes gadā. “Staigāju pa Putaparti un pēkšņi nokļuvu it kā ķīniešu kvartālā. Tas nebija ķīniešu kvartāls, bet gan cilvēki sagaidīja ķīniešu jauno gadu,” stāsta Daiga un uzsver, ka Indijā cilvēkiem patīk troksnis, skaļums. “Raķetes viņi gaisā nešauj, bet taisa būkšķus, signalizē, sit pret katliem. Tas nenotiek 12 naktī, kā mums pieņemts, bet krietni pirms un pēc pusnakts. Skaļi tiek spēlēta mūzika. Marši, ne dziesmas par Ziemassvētkiem vai Jauno gadu, “ novērojusi Daiga.

Baiba Jauno gadu sagaidīja nelielā kalnu pilsētā Uti. Apkārt tējas plantācijas, naktī gaisa temperatūra bijusi ap nulli. “Kalni, saule, tējas lauki – tāda dīvaina aina apkārt, lai izvērtētu gadu,” atceras Baiba. Neiedomājoties, ka saulīte var arī apdedzināt, Baiba pamatīgi apsvilinājusies un reizē apaukstējusies. “Biju apslimusi, istaba auksta. Bet vai tāpēc nesagaidīsim Jauno gadu? Satināmies segās. Divus ķeblīšus pārsedzām ar lakatu, iznāca galds. Uz tā bija “Laimas” šokolāde, vietējā veikalā pirkta rozā kūciņa.

Pirms satikām zviedrus, viņi svinēja, , bija arī salūts,” stāsta Baiba un piebilst, ka cilvēki ļoti daudz pirkuši alkoholu. “Katrā štatā ir savi likumi. Kur es biju, alkoholu vispār netirgo,” uzsver Daiga. Jauno gadu viņa kopā ar draugiem sagaidīja restorānā uz jumta. “Restorāns bija zem klajas debess, tas piederēja diviem ķīniešiem. Ēdām augļus un dzērām dažādus augļu dzērienus. Sēdēju uz jumta, debesis bija tik tuvu, likās, ka zvaigznes gandrīz vai var aizskart ar rokām. Silts. Tā bija arī tāda sirreāla sajūta – esi vienots tautu dažādībā, ” stāsta Daiga un piebilst, ka šajā restorānā lielākoties bijuši baltie cilvēki. Tas, kādi cilvēki konkrētu restorānu apmeklē, arī liecina par tā līmeni.

“Indijā patīk svinēt un cilvēki ir atvērti svētkiem. Cieņā ir dabas ritu, dažādu tautu un kultūru gadsimtu tradīcijas, arī festivāli. Decembrī to ir ļoti daudz,” saka Daiga.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

CSNG ar cietušajiem

14:12
17.06.2024
7

Aizvadītajās dienās Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 282 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 35 ceļu satiksmes negadījumi, kur sešos gadījumos kopumā cietušas sešas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemts 291 administratīvā pārkāpuma lēmums, tajā skaitā 197 par ātruma pārsniegšanu, kā arī divos […]

Aizvadītajās diennaktīs ugunsdzēsējiem glābējiem Vidzemē 11 izsaukumi

14:09
17.06.2024
4

Aizvadītajās diennaktīs, laika posmā no šī gada 14. jūnija plkst. 6.30 līdz 17. jūnija plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvalde saņēma 11 izsaukumus – divus uz ugunsgrēku dzēšanu, septiņus uz glābšanas darbiem, kā arī vēl trīs bija maldinājumi. Piektdien pusdivos pēcpusdienā VUGD saņēma izsaukumu uz Madonas novada Jumurdas pagastu, kur notika vieglās automašīnas un mikroautobusa […]

Izstāde atdzīvina vietu

00:00
17.06.2024
30

Veselavas muiža it kā tā pati, bet cita – tāds ir vai katra secinājums, kurš to apmeklējis pēdējās dienās. Visas kungu mājas telpas piepilda gleznotāja Alekseja Naumova darbi. “Katrai bildei atrast vietu nemaz nebija grūti. Zināju telpas, domāju, kur der ceriņi, kur lielākas, mazākas ainavas. Te ir gan agrākie darbi, gan pēdējie no Francijas. Kad […]

Represijās piedzīvoto glabā atmiņas

00:00
16.06.2024
56

14.jūnijs – diena atmiņām, pārdomām par Latvijas mūsdienu vēsturi. Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena, kas atgādina par 1941.gada deportācijām. No savas zemes svešumā tika izvesti 15 443 cilvēki. 15 procenti no visiem izsūtītajiem bija bērni vecumā līdz desmit gadiem. Deportēja ne vien latviešus, arī ebrejus, krievus, vāciešus, poļus. No katriem desmit izsūtītajiem    aptuveni četri gāja […]

Azartiski, zinātkāri un mākslinieciski

00:00
15.06.2024
37

Ar autoorientēšanos, radošām darbnīcām, izzinošiem eksperimentiem, koncertu un svētku balli aizvadīti desmitie Vaives svētki. Tie bija kupli apmeklēti, cilvēkiem dienas garumā izbaudot svētku programmu. Svētkus sadarbībā ar Vaives tautas namu rīkoja biedrība “Kiwanis Cēsis”. “Tā kā šie ir desmitie pagasta svētki, gribējām tos sarīkot tā, ka jūt. Tāpēc pēc ilgāka pārtraukuma organizējām autoorientēšanos. Bija jāizbrauc […]

Sēru diena

13:10
14.06.2024
42

14.jūnijs-sēru diena. Pieminot traģiskos vēstures notikumus un godinot deportāciju upurus, Cēsu novadā noliek ziedus, aizdedz svecītes piemiņas vietās, notiek citi pasākumi. Stalbes pagastā, Amatas pagastā, Priekuļos Jaunraunā, Cēsīs, Jaunpiebalgā un citviet 14.jūnijs tiek pieminēts ik gadu. Pirms 83 gadiem mūsu tautas vēsturē tika ierakstīta skaudra lapa – 1941. gada 14. jūnijā padomju okupācijas vara uz […]

Tautas balss

Svētkus sarīko pati kopiena

23:01
13.06.2024
19
Svētku apmeklētāja raksta:

“Skujenē bija ļoti skaisti pašu pagasta iedzīvotāju rīkoti svētki. Tur varēja baudīt gan koncertus, gan pamieloties ar vietējo gatavotiem gardumiem, gan redzēt daudz ko citu. Lieliski, ka ir uzņēmīgi, rosīgi cilvēki, kas darbojas savā un citu labā,” ar gandarījumu sacīja svētku apmeklētāja.

Prieks par atjaunoto ielu

23:00
13.06.2024
28
Bērzaines iedzīvotāja raksta:

“Braucu Cēsīs pa jauno Bērzaines ielu un priecājos, cik tā skaista! Tiešām gandarījums, ka atrasta nauda un veikta tik vērienīga pārbūve. Tagad sakārtos Emīla Dārziņa ielu, tad vēl vajadzētu sakārtot to Bērzaines ielas atlikušo daļu, kas ved līdz Gaujas ielai, tad šī apkaime būtu vienkārši fantastiska. Bet laikam jau jāsaprot, ka visu tūlīt nevar gribēt,” […]

Kas par maksu, kas bez maksas

22:59
13.06.2024
20
Lasītājs J. raksta:

“Lasu un domāju, kā tā, uz Cēsu kauju jubilejas koncertu, kur uzstājas vietējie dejotāji, jāpērk biļete, bet Igaunijas mūziķu koncertu varēs klausīties bez maksas. Vai tā ir mūsu paš­valdības godīga attieksme pret iedzīvotājiem,” neapmierinātību pauda lasītājs J.

Senioriem grūti izstaigāt lielus attālumus

22:58
13.06.2024
33
1
Cēsniece raksta:

“Cēsīs, Palasta un Gaujas iekas krustojumā pie muzeja krātuves, bija soliņš, kur bija ērti mirkli atpūsties, sakārtot pirkumus pēc iznākšanas no “Maxima” veikala un doties kājām mājās. Tagad soliņa vairs nav. Žēl, ka tas noņemts, nepadomājot par vecajiem cilvēkiem, kuriem grūti izstaigāt lielus attālumus, turklāt ar pirkumu maisiņiem rokās. Kopumā pilsētā ir pārāk maz soliņu. […]

Neieklausās iedzīvotājos

13:05
07.06.2024
80
2
Cēsniece Z. raksta:

“Izlasīju otrdienas “Druvā” Annas Kolas viedokli par Cēsu Vienības laukumu. Ne jau viņa vienīgā domā, kā iekārtojums nav pievilcīgs, bet nav jēgas neko teikt. Domē domā, ka tikai viņi saprot, kā labi un pareizi. Man arī šķiet, ka mūsu senajai pilsētai nepiederas ne tie soliņi, ne daudzie karogi. Tāpat joprojām nesaprotu, kāpēc bija jānoņem soliņi, […]

Sludinājumi