Trešdiena, 9. jūlijs
Vārda dienas: Zaiga, Asne, Asna

Svētīgi Ziemassvētki Indijā

Druva
00:00
20.12.2008
103
200812200003596413

Pirms diviem gadiem cēsniece Daiga Rubene un pagājušajā gadā Baiba Krišjāne Ziemassvētkus un Jauno gadu sagaidīja Indijā. Katra pabijusi citā vietā, kopā ar citiem cilvēkiem. “Pērn 22.decembrī izlidoju uz Bombeju. Nekāda Ziemassvētku noskaņojuma nebija,” atceras Baiba. Viņa bija kopā ar diviem draugiem. “Viens no viņiem bija katolis, kurš Ziemassvētku vakarā ļoti gribējis pabūt dievkalpojumā. Dzīvojām pie indiešiem, kuri Ziemassvētkus nesvinēja, bet solīja mūs aizvest uz dievkalpojumu. Vēl nebija pārdzīvots pirmais iespaids Indijā – apkārt netīrība, skraida suņi, smird. Braucām pa pilsētu rikšā… Un tad kādas skolas pagalmā dzirdējām Ziemassvētku dziesmas. Tur salikti balti krēsli. Nāca dāmas vakartērpos, kungi uzvalkos. Draudzene mudināja aizņemt vietu kaut kur priekšā. Labi, ka, tik vienkārši ģērbtas, tā neizdarījām. Dievkalpojums kā jau dievkalpojums,” stāsta Baiba un piebilst, ka it kā no citas pasaules pēc svētbrīža atkal nokļuvusi uz ielas, kur suņi, netīrība, smakas.

Daiga zina stāstīt, ka apmēram miljons indiešu dzīvo Lielbritānijā un uz Ziemassvētkiem atbrauc atvaļinājumā, viņu vidū ir kristieši. “Kristiešu baznīcas Indijā ir necilas. Tās lielākoties nav kādas konkrētas konfesijas, bet misijas draudzes, kurās sludina Kristus mācību. Vēsture liecina – kad Jēzus mācekļi sadalīja pasauli, kur kurš sludinās, Indijā sludināja Toms. Viņš esot arī šeit apglabāts, “ stāsta Daiga un piebilst, ka kristietība Indijā nav sveša. “Indijā cilvēki zina, kas ir Ziemassvētki un Kristus dzimšana. Mazos veikaliņos šur tur redzēju Jēzus Kristus bildes, bet tās ir citādākas, nekā esam pieraduši redzēt. Tās izskatās kā naivistu zīmējumi. Indijā tradicionāli, zīmējot svētu cilvēku, klāt piezīmē arī simbolus. Tā rīsi nozīmē saldumus, gliemeži – attīstību. Kristus bildē redzēju sirdī sazīmētus daudzus simbolus,” stāsta Daiga. Kādas nelielas tirgotavas pārdevējs teicis: “Apsveicu, jums pēc pāris dienām svētki!” Viņa samulsusi. Kādi svētki? Kristus dzimšanas diena. “Indijā ir pietāte pret svētiem cilvēkiem, viņu dzimšanu. Tā ir jāsvētī dziedot, dejojot, līksmojot. Svēta cilvēka piedzimšana svētībā jāpiemin,” stāsta Daiga un uzsver, ka Indijā kristieši ir ļoti atvērti cilvēki.

Indijā retums ir uzraksti “Happy Christmas!” vai Happy New Year!” (Priecīgus Ziemassvētkus, Jauno gadu), bet gan happy vietā rakstīts – holly (svētīgus).

Indijā Ziemassvētkos ir silts. “Nav jau eglīšu, ko rotāt,” smejot saka Baiba. Pilsētās pāri ielai vai laukumam tiek novilktas spuldzīšu virtenes. Kur tās ir, cilvēki zina, ka var iet kopā svinēt Ziemassvētkus. Ja gribi svinēt, ej pulkā, piedalies. Neviens nebrīnīsies, ko tu te dari. “Man līdzi bija piparkūkas. Kopā ar indieti sēdēju parkā uz soliņa, silts, pilnmēness – tas bija sirreāli,” stāsta Baiba.

Par dāvanām Ziemassvētkos Indijā ne Daiga, ne Baiba neko nav dzirdējušas.

“Mēs jau nezinām, vai Indijā, svinot Ziemassvētkus, cilvēkiem ir tādas pašas sajūtas kā mums,” saka Daiga.

Indijā dzīvo visdažādāko tautu cilvēki, kuri ir piederīgi dažādām reliģijām un kultūrām, tradīcijām. Arī jaunā gada sākums Indijā tiek ieskandēts vairākas reizes gadā. “Staigāju pa Putaparti un pēkšņi nokļuvu it kā ķīniešu kvartālā. Tas nebija ķīniešu kvartāls, bet gan cilvēki sagaidīja ķīniešu jauno gadu,” stāsta Daiga un uzsver, ka Indijā cilvēkiem patīk troksnis, skaļums. “Raķetes viņi gaisā nešauj, bet taisa būkšķus, signalizē, sit pret katliem. Tas nenotiek 12 naktī, kā mums pieņemts, bet krietni pirms un pēc pusnakts. Skaļi tiek spēlēta mūzika. Marši, ne dziesmas par Ziemassvētkiem vai Jauno gadu, “ novērojusi Daiga.

Baiba Jauno gadu sagaidīja nelielā kalnu pilsētā Uti. Apkārt tējas plantācijas, naktī gaisa temperatūra bijusi ap nulli. “Kalni, saule, tējas lauki – tāda dīvaina aina apkārt, lai izvērtētu gadu,” atceras Baiba. Neiedomājoties, ka saulīte var arī apdedzināt, Baiba pamatīgi apsvilinājusies un reizē apaukstējusies. “Biju apslimusi, istaba auksta. Bet vai tāpēc nesagaidīsim Jauno gadu? Satināmies segās. Divus ķeblīšus pārsedzām ar lakatu, iznāca galds. Uz tā bija “Laimas” šokolāde, vietējā veikalā pirkta rozā kūciņa.

Pirms satikām zviedrus, viņi svinēja, , bija arī salūts,” stāsta Baiba un piebilst, ka cilvēki ļoti daudz pirkuši alkoholu. “Katrā štatā ir savi likumi. Kur es biju, alkoholu vispār netirgo,” uzsver Daiga. Jauno gadu viņa kopā ar draugiem sagaidīja restorānā uz jumta. “Restorāns bija zem klajas debess, tas piederēja diviem ķīniešiem. Ēdām augļus un dzērām dažādus augļu dzērienus. Sēdēju uz jumta, debesis bija tik tuvu, likās, ka zvaigznes gandrīz vai var aizskart ar rokām. Silts. Tā bija arī tāda sirreāla sajūta – esi vienots tautu dažādībā, ” stāsta Daiga un piebilst, ka šajā restorānā lielākoties bijuši baltie cilvēki. Tas, kādi cilvēki konkrētu restorānu apmeklē, arī liecina par tā līmeni.

“Indijā patīk svinēt un cilvēki ir atvērti svētkiem. Cieņā ir dabas ritu, dažādu tautu un kultūru gadsimtu tradīcijas, arī festivāli. Decembrī to ir ļoti daudz,” saka Daiga.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Lapsēns nav rotaļlieta. Tam jādzīvo savvaļā

06:11
09.07.2025
14

Līgatnes dabas takas kļuvušas par mājvietu diviem lapsēniem, kas jau ieguvuši vārdus Bonija un Klaids. Lapsēni nonāca cilvēku gādībā, kad Dzīvnieku policija sadarbībā ar medību inspektoru un dzīvnieku patversmi “Ulubele” saņēma izsaukumu uz Valmieras novadu. Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) ziņo, ka kāda ģimene bija atņēmusi savvaļas mazuļus mātei un turējusi nelielā būrī mājas apstākļos. Pieradināti […]

Raunas Dzirnavu dīķis tiks tīrīts

00:00
09.07.2025
27

Pērn aptaujā par nepieciešamajiem teritoriju uzlabojumiem Raunas pagastā 19,4 procenti aptaujas dalībnieku par būtisku uzskatīja Dzirnavu dīķa tīrīšanu. “Piesaistot projekta “Pielāgošanās klimata pārmaiņām Smiltenes novadā” finansējumu, pašvaldība iecerējusi trīs    novada ūdenstilpju tīrīšanu – Tiltlejas ezera    Bilskas pagastā, Mēru ūdenskrātuves un Raunas dzirnavu dīķa tīrīšanu.    Ūdenstilpju tīrīšana vislielākajā mērā ir saistīta ar riskiem, […]

Kamēr kartupeļi un citi dārzeņi vēl aug

00:00
08.07.2025
443
1

Ceturtdienas rīts Cēsu tirgū bija kluss. Ja citās vasarās šajā laikā uz letēm tika piedāvāti dažādi mazdārziņos, nelielās saimniecībās audzēti dārzeņi, meža veltes, šogad ne. Tie, kam ir, var prasīt lielāku cenu. Gaileņu litrs maksāja piecus eiro, kartupeļi no 1.80 līdz četriem eiro par kilogramu, melleņu litrs desmit eiro. Kaut pircēju maz, kāds piestāj, painteresējas […]

Pirtsupītes gravas labiekārtošana iekavējas lietavu dēļ

06:05
07.07.2025
159

Cēsnieki, kuri ikdienas gaitās kājām dodas no pilsētas centra uz Viestura ielu, iet caur Pirtsupītes gravu. Tajā patlaban notiek vērienīgi darbi, dabā jau redzamas takas, kas izlokās ainavā. Vēl pirms dažiem gadiem nesakoptā Pirtsupītes teritorija pamazām pārtop par atpūtas un pastaigu vietu. “Diemžēl darbus aizkavējušas lietavas. Celtnieki nevar strādāt, celiņiem pamata stiprinājumam jāpieved grants, bet […]

Pārgājieni veselībai un saskarsmei

00:00
07.07.2025
67

Biedrība “Y’S MEN” klubs “Cēsis”” Cēsu novada pašvaldības Sociālā dienesta sociālās jomas projektu konkursā startēja ar četru pārgājienu ciklu “Roku rokā kopā”. Projekta iesniedzēja Dace Kalniņa teic: “Pārgājienu kā aktivitāti izvēlējāmies, lai rosinātu cilvēkus kustēties, tikties un atrautu no viedierīcēm. Ikdienā tajās darbojamies pārāk daudz, bet ejot īsti nevar skatīties telefonā, toties ir iespēja aprunāties […]

Izstādes “Pasaule. Ieelpa. Izelpa. Māksla” atklāšana

06:58
06.07.2025
65

Daudz runājam, ka vasara šogad nelutina, un tiek meklēts vainīgais, kurš to mums nozadzis. Pietrūkst gaišuma un krāsu. Tagad iespēju sajust vasaru un košumu piedāvā Cēsu Izstāžu nams, kur 28. jūnijā tika atklāta latviešu izcelsmes brazīļu mākslinieka Nelsona Teofilo Hartmaņa (Nelson Theophilo Hartmann) personālizstāde “Pasaule. Ieelpa. Izelpa. Māksla”. Par to, kā izstāde nonāca Cēsīs, stāsta […]

Tautas balss

Tūlīt pēc saullēkta pamodina zāles pļāvējs

12:13
06.07.2025
28
A. raksta:

“Nepatīkami, ja brīvdienu rītos modina zāles pļāvēja vai cita ārtelpas kopšanas tehnika. Dažviet to sāk darbināt jau no rīta septiņos un pat agrāk. Negribu mest akmeni tikai tiem, kas aprūpē pašvaldības teritorijas, arī privātmāju saim­nieki nereti sāk darbu rīta agrumā, nepadomājot, ka daudzi vēl bauda rīta miegu. Varbūt varētu izdot kādus noteikumus, no cikiem brīvdienu […]

Kravas auto atstāj dubļus

10:12
05.07.2025
19
Lasītāja raksta:

“Cēsīs notiek lieli ielu remonti un citi būvniecības un zemes darbi. Tas labi, bet lielās kravas mašīnas mēdz uz brauktuves atstāt lielus dubļus. Tad nu citi nošķiež mašīnas, bet sausā laikā ceļas lieli putekļi. Šajā jautājumā gribētu lielāku kārtību,” pauda lasītāja, kas Cēsīs dzīvo Saulrītu pusē.

Sešos gados uz skolu

13:46
22.06.2025
41
Vecmāmiņa raksta:

“Jau atkal runā, ka bērniem skolu vajadzētu sākt sešu gadu vecumā. Un tūlīt būs nezin cik protestu. Bet, ja mierīgi padomājam, bērni to, ko agrāk sāka mācīties tikai skolā, apgūst jau bērnudārzā. Velk uz papīra aplīšus, stabiņus, mācās burtus, ciparus. Tātad faktiski izglītoties sāk jau piecu gadu vecumā. Turklāt apmeklēt pirms­skolu ir obligāti, jo tā […]

Vajadzētu rotaļlaukumu bērniem

20:27
17.06.2025
31
H. raksta:

“Cēsīs, Pirtsupītes gravā, notiek lieli darbi. Tur veido celiņus un laikam vēl kaut ko. Ātrumā pārskatot novada paš­valdības mājaslapu, neatrodu informāciju, kā beigu beigās pēc apspriešanām izskatīsies grava, kam šī vieta būs paredzēta. Būtu jauki, ja tur būtu arī kādas aktīvās atpūtas vietas bērniem, piemēram, rotaļlaukumi ar iekārtām, uz kurām var pavingrot,” pauda lasītāja H.

Kādam jākontrolē

11:15
15.06.2025
48
Ilze raksta:

“Man garšo zemenes, un tagad ir īstais laiks ar tām mieloties. Esmu no tiem, kuri izvēlas Latvijā audzētās, lai arī dārgākas. Ticu, ka tās ir vitamīniem bagātākas, veselīgākas un, protams, svaigākas. Manu uzmanību piesaistīja Latvijā audzēto ogu lielā cenu starpība. Vai tiešām lielaudzētāji tās tik lēti pārdod uzpircējiem. Vai tirgū kāds nopietni kontrolē, kur ogas […]

Sludinājumi