Pirms divām nedēļām dāņu kokapstrādes uzņēmumā „Pondus” tika atlaisti pēdējie vairāki desmiti strādājošo. Lielais uzņēmums savu darbību pēc vairāk nekā desmit gadiem beidzis. Lieki piebilst, ka pagastā šis uzņēmums līdz šim bija lielākais darba vietu nodrošinātājs. Bija laiks, kad tajā strādāja vairāk nekā 250 darbinieku.
Taurenes pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Vīlips, vērtējot notikušo, saka: „Ziņa par uzņēmuma likvidāciju bija negaidīta un arī dramatiska. Bijām pieraduši, ka pagastā daudz darba vietu, kuras paši nemaz nespējām piepildīt. Pie mums strādāt brauca ļaudis no visiem apkārtējiem pagastiem.” J. Vīlips atminas, ka pirmais trieciens jau bijis šī gada pavasarī, kad atlaisti pirmie 50 darbinieki, aizbildinoties, ka nāks rudens un, iespējams, darbinieki tiks paņemti atpakaļ.
„Taču šis rudens mums atnāca ar pavisam citu ziņu. Un šobrīd kokapstrādes cehs jau ir slēgts. Grūti uzreiz pateikt, cik daudz pagasta ļaužu darbu ir zaudējuši, jo uzņēmumā vēl joprojām strādāja arī kaimiņpagastu iedzīvotāji. Taču skaidrs, ka vietējiem tas ir milzīgs trieciens, jo apkārtnē darba vietu nav. Jau iepriekš maza grupiņa pagasta sievu brauca darbā uz Cēsīm, uz kokapstrādes uzņēmumu „CED”, bet arī tur mūsu piecas vai sešas pinējas vasaras otrā pusē atlaistas. Šobrīd daudzi pagasta ļaudis kļuvuši par bezdarbniekiem līdz laikam, kamēr pavīdēs cita darba iespēja,” komentē priekšsēdētājs un neslēpj, ka laukos ar darba vietām ir grūti.
„Laukos pārsvarā viss balstās uz kokapstrādes uzņēmumiem. Nekā vairāk jau nav. Zemnieki paši mēģina izdzīvot tā, lai ģimenei būtu iztikšana. Pašlaik laukos dzīve ir uz kritiskas robežas. Arī mēs nesaprotam, ko vairs darīt,” nobažījies saka J. Vīlips un, salīdzinot Taureni ar kaimiņpagastiem, saka: „Ģeogrāfiskā situācija mums ir pateicīga. Pagastam cauri iet lielā šoseja, un līdz ar to arī sabiedriskā transporta kustība ir apmierinoša. Varbūt arī tas bija viens no iemesliem, kādēļ līdz šim pagastā par uzņēmumu trūkumu sūdzēties nevarējām. Taču, kas būs nākotnē, grūti prognozēt. Pagastā vēl darbojas trīs kokapstrādes uzņēmumi. Jācer, ka šos uzņēmējus ekonomiskā krīze valstī neskars. Bet jāatzīst, ka koku nozare Latvijā iet uz grunti. Neviens īsti nevēlas uzsākt uzņēmējdarbību. Bet, kas attiecas uz „Pondus” bijušajiem angāriem, jācer, ka kāds uzņēmējs tos nopirks un kaut
kādu
uzņēmējdarbības veidu turpinās.”
J. Vīlips, vērtējot pašreizējo uzņēmumu izdzīvošanas cīņu, saka: „Ja tas tā turpināsies, veidosies līdzīga situācija tai, kāda bija, kad savulaik likvidējās kolhozi. Arī tad daudzi tika strauji izmesti no laivas, toreiz arī nebija nekādas nojausmas, kā dzīvot tālāk. Tagad tomēr cilvēki ir daudz sagatavotāki, izglītotāki un tālāk domājoši. Bet, ja konkrēti man jāsaka, kas notiks ar laukiem, nezinu. Tūrisms arī vairs nav tas, kas visus interesēs un nākotnē plauks.”
Priekšsēdētājs atzīst, ka lielākā daļa pagasta jauniešu aiziet no laukiem prom. Dzīvo Rīgā vai aizbrauc uz ārzemēm.
„Rīga ir piebāzta pilna, bet lauki paliek arvien tukšāki. Šajā jautājumā valdības nostāja ir dīvaina. Domāju, ka vispirms laukos ir jāsakārto infrastruktūra, lai tas pats jaunais uzņēmējs varētu un gribētu te palikt un darboties. Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers saka- uzcelsiet rūpnīcu, mēs jums pievilksim arī avioreisus klāt. Bet neviens uzņēmējs nelīdīs iekšā laukos, ja nav normālu ceļu, ja nav daudz kā cita. Jau 2005. gadā vajadzēja no Kleķeriem uz Vecpiebalgas pusi uzlabot šoseju. Bet šobrīd atbilde ir tāda, ka darbi turpināsies varbūt tikai 2012. gadā. Bet kur ir 2012. gads! Ko mēs vispār varam plānot? Mums ir arī lielas problēmas ar tiltu pāri Gaujai. Bet ministri pasaka: “Jums viss tur ir kārtībā.” Es gan nezinu, cik liela kārtība vairs vispār valstī ir…” prāto priekšsēdētājs.
Fakti * Kopējais iedzīvotāju skaits: apmēram 985. * Bezdarbnieku skaits (dati uz 2008. gada 1. septembri): 30 cilvēki, no tiem 19 sievietes, 2 invalīdi un 2 jaunieši vecumā no 15 līdz 25 gadiem. * Bezdarba līmenis: 4,5%. * Ar ražošanu saistīti uzņēmumi: 3 kokapstrādes sfērā.
Komentāri