Noslēgusies Cēsu sv. Jāņa baznīcas restaurācijas pirmā kārta. Kā pastāstīja draudzes priekšnieka vietnieks un baznīcas restaurācijas projekta vadītājs Ainis Ozoliņš, visi plānotie darbi paveikti. To gaitā atrakti ēkas pamati trīs metru dziļumā, apstrādājot tos ar siltumizolāciju un izveidojot drenējošo slāni.
“Ja gribam baltu baznīcu, vispirms bija jāsāk ar pamatiem, lai mitrums vairs neiekļūtu mūros, lai sienas varētu elpot. Ceram, ka ar laiku tās kļūs arī sausākas, tad varēs domāt par turpmāko,” stāsta A. Ozoliņš.
Pirmajā kārtā sakārtoti ne tikai pamati. Izbūvēta lietus ūdens kanalizācija, lai ūdens tiktu aizvadīts prom no ēkas, jo līdz šim tas sūcās baznīcas pamatos, nodarot tiem arvien lielāku postu. Rekonstruēts arī ūdensvads un pārbūvēta kanalizācija, pieslēdzoties centralizētai sistēmai pilsētā. Darbu gaitā nostiprināti arī kontrforsi, no kuriem viens bija atdalījies no ēkas. Nostiprināta tā pamatne, un cerams, ka problēma būs novērsta.
Projektu izstrādāja firma “AIG”, darbus īstenoja SIA “Cel Tik”. Būvuzraudzību veica Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) uzņēmums SIA “Pastorāts”, bet arheoloģisko uzraudzību – Zigrīda Apala.
Darbu veikšanai sv. Jāņa baznīcas draudze ņēma kredītu. A. Ozoliņš saka, ka šoreiz draudze vispirms nemeklēja ziedojumus, bet uzņēmās iniciatīvu: “Tagad, kad darbs paveikts, gribam aicināt ikvienu mums palīdzēt segt kredītu. Ceram uz cēsnieku atbalstu, jo, sekmīgi sakārtojot finansējumu, varēsim ķerties pie nākamā soļa ceļā uz baltu baznīcu.”
Nenoliedzami, ka vajadzību līdz brīdim, kad baznīca atkal būs balta, vēl daudz. Taču darbi nav apstājušies. Ziemā tiks restaurētas dievnama mazās durvis, logi un torņa slēģi. Plašākus labiekārtošanas darbus iecerēts turpināt nākamgad, kad plānots restaurēt arī baznīcas lielās durvis. Tas gan solās būt ļoti darbietilpīgs darbs, jo prasības restaurācijai ir ļoti augstas.
“Izvirzītas prioritātes, sekmīgi risinoties finansiālajiem jautājumiem, zinām, ko darīt tālāk. Kā nākamo vajadzētu nokrāsot torņa jumtu, jo tas taču ir pirmais, ko cilvēki, braucot uz Cēsīm, ierauga. Ir apzināti šādu darbu veicēji, manuprāt, ieceres īstenošana ir samērā reāla. Nesalīdzināmi grūtāk būs ar torņa atjaunošanu, jo tam ir liela platība, atbilstoši arī izmaksas būs augstas. Reālāk ir tikt galā ar baznīcas ārsienām un pabeigt labiekārtošanu ar bruģētiem celiņiem un soliņiem,” saka A. Ozoliņš.
Jau rakstīts, ka baznīcas apkārtnes labiekārtošanas projektā plānots nobruģēt arī laukumu baznīcas priekšā, pazeminot to un atsedzot vismaz vienu pakāpienu pie galvenajām durvīm.
A. Ozoliņš stāsta, ka bez pašu plānotajiem darbiem samērā regulāri nākas novērst to cēsnieku nedarbus, kuri cenšas izsist logus. Diemžēl no tā cieš arī baznīcas vērtīgās vitrāžas, ko dievnams ieguvis, sākot ar 19.gs. otro pusi. Vecākās no tām izgatavotas Berlīnē ap 1884. gadu. Tajās redzami Livonijas ordeņa, Vidzemes guberņas, Cēsu pilsētas un Zobenbrāļu ordeņa ģerboņi. Jādomā par to atjaunošanu, te jāmeklē finanšu piesaiste no fondiem, jo darbs prasīs ievērojamus līdzekļus.
“Līdz baltai baznīcai vēl ejams tāls ceļš, bet pirmais solis ir sperts. Ja cēsnieki atbalstīs mūsu ieceres, galamērķi varēsim sasniegt ātrāk, un par baltu baznīcu pilsētas centrā varēs priecāties gan pilsētnieki, gan viesi. Sv. Jāņa baznīca tomēr ir mūsu pilsētas vizītkarte, un katrs aicināts ielikt savu artavu tās atjaunošanā. Mēs negribam to uzvelt citu pleciem, esam šo darbu iniciatori, taču apzināmies, ka pašu spēkos nav visu paveikt līdz galam. Jau iepriekš sakām paldies visiem, kuri neliegs savu atbalstu,” saka A. Ozoliņš.
Komentāri