Ik gadu par arvien biežāku kriminālsoda veidu kļūst piespiedu darbs. Šogad Valsts probācijas dienesta Cēsu teritoriālā struktūrvienībā saņemti 143 tiesu spriedumi un prokurora priekšraksti par piespiedu darbiem.
Cēsu teritoriālās struktūrvienības vecākā referente Iveta Zušmane stāsta, ka sodu – piespiedu darbi – tiesa uzliek par dažādiem likuma pārkāpumiem – par braukšanu dzērumā bez autovadītāja tiesībām, zādzībām, uzturlīdzekļu nemaksāšanu bērniem, kā arī par vardarbīgu izturēšanos pret tiem, kas no viņiem atkarīgi – bērniem vai veciem cilvēkiem.
“Šobrīd piespiedu darbus izcieš sieviete, kura alkohola reibumā pacēla roku pret savu pusaugu bērnu, 50 gadus vecs vīrietis, kurš vardarbīgi izturējies pret māti. Mūsu klienti ir gan vīrieši, gan sievietes. Turklāt lielākoties vecumā no 18 līdz 35 gadiem. Tas nozīmē, ka sodītie pārsvarā ir jauni cilvēki, kuriem jau ir problēmas ar alkoholu un likumu. Lielākā daļa mūsu klientu ir bez darba vai strādā gadījuma darbos,” stāsta I. Zušmane un jautāta, kādus darbus ierasti šiem cilvēkiem nākas veikt, stāsta: “Ziemā ir grūtāk, ir sniega tīrīšana, malkas skaldīšana, grāvju izciršana no krūmu apauguma vai telpu sakopšana. Pilsētā ar darbu telpās mūsu klientus nodrošina pansionāts, slimnīca un skolas. Jāsaka, galvenokārt tie ir darbi, kur nav nepieciešama kvalifikācija – vienkāršāki, netīri darbi. Tiesa gan, ja cilvēkam ir specialitāte, to darba nodrošinātājs pēc iespējas cenšas izmantot. Tā, piemēram, pansionātā kāds puisis tika pie flīzēšanas, jo to prata.”
Valsts probācijas dienesta darbiniece stāsta, ka gan pašvaldības, gan valsts iestādes un sabiedriskās organizācijas ir atsaucīgas un labprāt piedāvā darbu likuma pārkāpējiem.
“Drīzāk problēmas ir ar pašiem strādātājiem, kuri nereti nesaprot, ka piespiedu darbi viņiem ir ar tiesas spriedumu uzlikts sods, kas jāizcieš. Arī šobrīd ir viens cilvēks, kurš meklē dažādus iemeslus, lai tikai nestrādātu. Rezultātā arī pašvaldība atsakās viņam nodrošināt darbu,” stāsta I. Zušmane un skaidro, ka darbs tiek piemeklēts pēc iespējas tuvāk soda izcietēja dzīvesvietai. Latvijas Sodu izpildes kodekss nosaka, ka pašvaldības šos sodītos drīkst izmantot prioritāros sabiedrībai nepieciešamos darbos.
“Pašvaldībai ir tiesības mainīt darba veidus atbilstoši nepieciešamībai. Vienu dienu varbūt jācērt krūmi, otru – jāskalda malka, bet trešajā jādara vēl kas cits,” piebilst I. Zušmane un, atbildot uz jautājumu, vai pēc soda izciešanas var redzēt, ka sodītais pārkāpumu nožēlo un ir mainījies uz labo pusi, atbild: “Viss atkarīgs, vai cilvēks saprot, ka piespiedu darbi ir sods un tas jāizcieš pēc iespējas apzinīgāk. Tie, kuri mainījušies, pie mums vairs neatgriežas. Bet gandrīz jau vai visi saka – nekad vairs likumu nepārkāpsim, bet nereti atgriežas pie mums otro, trešo reizi. Prātā nāk vīrietis, kuru jau ceturto reizi tiesā par zādzību. Trīs reizes viņš strādājis piespiedu darbus. Šobrīd vēl nezinu, vai arī ceturto reizi viņam tiks piemērots šāds soda veids, jo redzams, ka cilvēkam viss vienalga. Kā pats skaidroja, viņš zog, lai zagto pārdotu. Grūti izprast šādu rīcību. Atgriežoties pie tēmas, cik cītīgi šie cilvēki strādā, jāsaka – attieksme ir atšķirīga. Viņiem ir grafiks, kuram atbilstoši jānostrādā tiesas piespriestais stundu skaits. Mūsu pienākumos ietilpst kontrolēt piespiedu darbu izpildi. Gadījies, ka aizbraucam un redzam – cilvēks tiešām vienos sviedros strādā. Gadās arī, ka no sodītā nav ne vēsts. Ir tādi, kuriem nemitīgi jāstāv blakus vai jāmeklē. Bieži tas beidzas ar mūsu lūgumu tiesai aizstāt piespiedu darbu sodu ar arestu. Šogad ar šādu pieteikumu tiesā esam vērsušies sešas reizes. Domāju, līdz gada beigām diemžēl būs vēl pāris šādi gadījumi.”
I. Zušmane dalās pārdomās, ka bieži var manīt jauniešus, kuri nav raduši strādāt.
“Ir jauni cilvēki, kurus ļoti grūti pārliecināt, ka pastāv kārtība, kura ir jāievēro, izciešot sodu. Ka jāsastāda grafiks un pēc tā jāstrādā. Viņi nav raduši neko plānot savā dzīvē un regulāri iet uz darbu. Līdz ar to nevar vai drīzāk neprot pieņemt šādus nosacījumus, tas viņiem pašiem sagādā milzīgas problēmas,” komentē I. Zušmane un, vaicāta par piespiedu darbu lietderību, saka: “Izciešot šāda veida sodu, cilvēkam ir iespēja pārdomāt, kādēļ šādā situācijā viņš vispār nonācis. Un netrūkst to, kuri arī soda izciešanas laikā dzīvi vai nodarījumu izvērtē. Taču ir tādi, kuri pat pēc astoņām, deviņām sodāmībām neko nav sapratuši.”
Komentāri