Autovadītāju rīcībā beidzot nodots rekonstruētais stāvlaukums Cēsīs līdzās autostacijai, ko līdz šim pazinām kā smilšu laukumu. Tagad dubļi un putekļi aizgājuši nebūtībā, laukums ieguvis gan citu izskatu, gan segumu. Bruģēts, apgaismots, labiekārtots tas spēj uzņem aptuveni simts vieglo automašīnu. Iezīmētas vietas autobusiem, treileriem, tiesa, ne nakšņošanai.
Laukums automašīnām tika atvērts sestdien, cēsnieki un viesi steidza to izmantot. Visi gandarīti par notikušajām pārmaiņām, lai gan bija arī pa kādam iebildumam, proti, ka mazāk vajadzējis vietu zaļajai zonai un citiem labiekārtošanas elementiem, bet visu vajadzējis atdot tikai mašīnu novietošanai. Taču pārsvarā atsauksmes bija pozitīvas.
“Ilgi šo brīdi gaidījām, beidzot tas noticis. Atceros, kā nācās brist pa dubļiem, bet vasarā mašīnas noputēja. Ja pilsēta aicina ciemos, ja grib redzēt tūristus, viņus nevar pievilināt ar tādu stāvlaukumu. Tagad viss pagātnē,” teica cēsniece Ilga Brāle.
Priekulietis Uģis Grīnbergs, stāstot, ka regulāri brauc iepirkties uz Cēsu tirgu, norādīja, ka tagad jau varot justies kā lielkungs un varot iet iepirkties pat glaunās laka kurpēs. Arī citi aptaujātie atzina, ka bijis vērts vasaru paciesties, lai iegūtu šādu rezultātu. Bibliotēka, stacija, stāvlaukums – viss sakārtots, uz šī fona Cēsu stadions izskatoties arvien bēdīgāk, piebilda kāds autovadītājs. Taču, cik zināms, šis jautājums tiek aktīvi risināts, un rezultātam vajadzētu būt pozitīvam.
Automašīnu stāvlaukuma rekonstrukcijas darbus veica uzņēmums “Ceļinieks 01”, un rekonstrukcijas rezultātā pārtapa ne tikai stāvlaukums, sakārtotas arī blakus esošās ielas. Izbūvēts pagarinājums Raiņa ielai līdz Uzvaras bulvārim, kā arī pārbūvēts Noliktavas ielas un Uzvaras bulvāra krustojums. Stāvlaukumā izbūvēta lietus ūdens kanalizācija, apgaismojums, zaļā zona, cits nepieciešamais.
Cēsu novada pašvaldības Komunālās nodaļas vadītājs Juris Belasovs norāda, ka paveikts viss ieplānotais un darbi veikti paredzētajos termiņos: “Projekts realizēts pilnā apjomā, paveicot pat nedaudz vairāk, lai vide šajā teritorijā būtu pabeigtāka. Šis bija vasaras lielākais projekts gan pēc darbu apjoma, gan pēc finansējuma apjoma. Kopā, ieskaitot laukuma rekonstrukciju un ielu pārbūvi, iztērēti apmēram 700 tūkstoši eiro. Pēc projekta viss bija sadalīts trijās kārtās ar ieceri vispirms sakārtot laukumu, pārējo – kaut kad vēlāk. Tomēr izdevās pārliecināt naudas devējus, ka labāk visu izdarīt vienā reizē, kas arī sekmīgi īstenots.”
Taču jauno stāvlaukumu novērtējuši ne tikai automašīnu īpašnieki, kuri to izmanto paredzētajam mērķim. Jau pirmajā naktī fiksēts, ka atsevišķi braucēji laukumā sarīkojuši dragreisu, atstājot uz bruģa melnas riepu švīkas. Cik zināms, vainīgie nav noskaidroti, bet, kā uzsver J. Belasovs, ne jau svešie to darīja. Gan jau šie braucēji to darot arī citviet Cēsīs, un viņiem vajadzētu būt policijas redzes lokā. Iespējams, videonovērošanas ierīkošana atturēs no turpmākajiem dragreisiem stāvlaukumā.
Laukuma rekonstrukcija noslēgusies, tagad šis ir bruģa laukums, bet iedzīvotāju ikdienas sarunās, visticamāk, vēl ilgi to dēvēs par smilšu laukumu.
Kā jau minēts, šis ir gada lielākais infrastruktūras rekonstrukcijas projekts, bet ne vienīgais. Šogad vēl atjaunota Pūpolu iela, kas ved uz Dukuriem, kā arī ietve Valmieras ielā no Profesionālās vidusskolas līdz daudzdzīvokļu māju kvartālam. Šo darbu atzinīgi novērtējuši apkaimes iedzīvotāji, arī redakcija uzklausījusi cilvēku atzinību par domes paveikto.
J. Belasovs informē, ka ietve rekonstruēta par ietaupītajiem līdzekļiem no iepriekšējās ziemas, jo pēdējos pāris gadus budžetā ietvju rekonstrukcijai nauda netiekot atvēlēta: “Tomēr visi darbi nav galā, un šogad vēl sāksies Meža ielas rekonstrukcija. Šajā rudenī ceram izbūvēt komunikācijas, lai nākamgad pavasarī ielai uzklātu asfalta segumu. Arī šis darbs tiks veikts par ietaupītajiem līdzekļiem.”
Pārrunājot ielu stāvokli Cēsīs, Komunālās nodaļas vadītājs norāda, ka būtu aktīvāk jāpievēršas ielu virskārtas atjaunošanai, nofrēzējot nolietoto asfalta kārtu un uzklājot jaunu. Tad iela atkal vairākus gadus var kalpot bez problēmām. Iepriekšējā gadā tas izdarīts Dzelzceļa un Gaujas ielā, taču turpinājums neseko.
“Ik pa desmit gadiem katras ielas virsmu vajadzētu pārfrēzēt, un ir pēdējais laiks to darīt Piebalgas ielā, kas, kā atceramies, tika rekonstruēta uz Cēsu 800.jubileju. Ja pilsētā ar asfalta segumu ir 57 kilometri, katru gadu vajadzētu atjaunot 5,7 kilometrus. Diemžēl ir ielas, kas vairs šādi nav glābjamas,” norāda J. Belasovs.
Ieguvums labi izvērtējams arī naudas izteiksmē. Frēzēšanas tehnoloģijā kilometra atjaunošana izmaksā aptuveni 100 tūkstošus eiro, remontējot – vismaz 700 tūkstošus. Tātad katru gadu ielu atjaunošanai vajadzētu atvēlēt aptuveni 600 tūkstošus, apmēram tikpat cik smilšu stāvlaukuma rekonstrukcijai.
Komentāri