Svētdiena, 7. decembris
Vārda dienas: Antonija, Anta, Dzirkstīte

Sirsnīgas sarunas par dzīvi

Mairita Kaņepe
00:00
23.03.2016
6
Img 4126 1

Mūsdienu skolotājs vairs neuzskata, ka izglītība un pieredze darbā vien dara viņu par augsta līmeņa un neaizstājamu pedagogu. Šodiena pieprasa, lai pedagogs kā personība nepārtraukti pilnveidotos un skolēnu priekšā stātos ar pašām jaunākajām zināšanām. Skolotājam jābūt zinošam par to, kā dažu gadu laikā mainījusies pasaule, tai līdzi mainās Latvija un kā mainīsies viņu pašu skola.

Amatas novada Izglītības pārvalde, kas darbojas kā septiņu novadu apvienotā pārvalde, šim nemitīgās pārmaiņas procesam un skolai tā vidū devusi provocējošu nosaukumu “Gandrīz ideāla skola”. Jau astoņus gadus skolēnu pavasara brīvlaikā Izglītības pārvalde pedagogiem no vēsturiskā Cēsu rajona rīko tikšanos ar dažādu jomu speciālistiem. Pārsvarā tie ir cilvēki, no kuriem var pamācīties meistarklasēs, iedvesmoties no viņu dzīves piemēriem un iesaistīties diskusijās, vai tās būtu par izglītību, audzināšanu, kultūru vai izglītības politiku.

Pavasara konference “Gandrīz ideāla skola” pedagogu vidū ir tik populāra, ka nepieciešams laikus reģistrēties dalībai. Šogad vietas auditorijās pie 12 uzaicinātajiem lektoriem piepildījās ātri. Arī Priekuļu tehikuma, kurā atkārtoti notika konference, lielā zālē uz ievada un noslēguma daļu piepildījās ar 300 pedagogiem no Amatas, Jaunpiebalgas, Līgatnes un Pārgaujas, Priekuļu, Raunas un Vecpiebalgas novada. Lielā telpa bija pozitīvu un arī nacionālu noskaņu pilna tajā pusstundā, kurā emocionālu lādiņu deva dziedātāja Andra Ērgļa uzstāšanās. Finālā visa auditorija vienojās kopīgās dziesmās, emocionālā saite, pieceļoties kājās, sadodoties rokās, atgādināja atmosfēru, kāda valdījusi Imantdienu koncertos.

Ar šādu uzņemtu lādiņu skolotāji devās uz tikšanos ar pazīstamiem cilvēkiem, arī atzītiem lektoriem, lai šoreiz risinātu sirsnīgas sarunas par skolu un dzīvi, ieklausītos pieredzē un iejustos audzēkņu – mācīties gribošu cilvēku – lomās. Šodienas skolotāji apgūst saskarsmes veidošanu ne tikai ar mūsdienu jaunatni, bet arī ar viņu vecākiem. Improvizācijas metožu izmantošanu pedagogi apguva Improvizācijas teātra dalībnieka Mārtiņa Dauguļa vadībā. Nodarbības notika nemitīgā kustībā, emociju izpausmēs un laba humora gaisotnē. “Skolotājiem iepatikās veids, kā vadu nodarbību. Es rādīju skolotājiem piemērus, ka katrs no mums var kļūdīties. No tā nav jākaunas. Ķļūdas ir tāpēc, lai tās izlabotu. Divu stundu nodarbība lielajā zālē pagāja nemanot. Skolotāji atraisījās, aktīvi visā iesaistījās, jo šajā nodarbībā krēslos nebija jāsēž,” stāsta M. Daugulis un piebilst, ka citi lektori gan manījuši improvizācijas aktivitātes un sūdzējušies, ka smiekli zālē bijuši pārāk skaļi.

Tas nevarēja traucēt stila un imidža konsultantam Andrim Ruskulim, kurš uz konferenci “Gandrīz ideāla skola” bija uzaicināts trešo gadu. Skolotājām ir nebeidzama interese par personīgā stila veidošanu, iešanu līdzi laikam, modei gan apģērbā, gan kosmetikā.

Divi Latvijā pazīstami vīrieši ar skolotājiem un skolotājām bija aicināti sarunāties par līderību, māku labi izskatīties un pārliecinoši uzstāties publikas priekšā. To pārlicinoši demonstrēja politiķis Mārtiņš Bondars. Viņš rosināja audzināt spēcīgus līderus nākotnes Latvijai, kā arī attīstīt tādu līdera garu, lai cilvēkā nepazustu sirds un emocionālā inteliģence. Prasmi būt pozitīviem un atjautīgiem jebkurā dzīves situācijā pedagogi varēja pamācīties sarunā ar televīzijas un radio raidījumu vadītāju Valteru Krauzi. Sarunā ar Mārtiņu Bondaru skolotāji diskusijai izvirzīja pasaules un Latvijas mēroga procesus, tajā skaitā drošību, migrāciju un globālo sasilšanu, bet dziļākas diskusijas tomēr izvērtās par to, kā Latvija cieš no cilvēku aizbraukšanas un ko tas nozīmēs nākotnē.

Šogad uz konferenci tika aicināts astrologs Andris Račs. Viņa stāstījuma tēma saistījās ar jautājumiem, kāpēc klases mēdz būt tik atšķirīgas un skolēni – dzimuši ar viena vai divu gadu starpību – arī tik dažādi. Astroloģija to izskaidro, ņemot vērā dzimšanas laiku. Astrologs deva ne vienu vien ierosmi, kā veiksmīgāk attīstīt bērnu talantus, ja zināms, ka viena un tā pati audzināšanas pieeja nederēs visiem.

Amatas novada Izglītības pārvaldes ilgstošo iniciatīvu, atrodot Latvijā atzītas personības, kuras gatavas runāt skolotāju auditorijā un to iedvesmot, konferencēm neļaujot kļūt par formālām, bet būt gaidītām, visai atzinīgi atzinuši Izglītības un zinātnes ministrijas speciālisti. Arī šogad vairākas speciālistes pieņēma ielūgumu ierasties Priekuļos, lai skolotāji saņemtu nepastarpinātu informāciju par to, kas tiek gatavots ministrijā.

“Skolotājiem vajag plašāku domāšanas telpu, tā nevar palikt tikai skolas robežās. Skolotājiem jātiecas pēc augstuma un dziļuma, jāpazīst dažādas dimensijas un emocijas,” skaidro Amatas novada Izglītības pārvaldes vadītāja Dina Dombrovska, stāstot par darbdienu, ko pedagogi piektdien aizvadīja Priekuļos. “Sirsnīgas sarunas” – tā saucās konference, uz to bija aicināti lektori, bet iepriekš brīdināti, ka no viņiem tiek gaidītas sirsnīgas sarunas par dzīvi.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
13

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
26

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
147

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
414
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
94

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Tautas balss

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
14
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Sludinājumi