Starptautiskā Sociālo darbinieku diena vēsturiskā Cēsu rajona astoņu novadu pašvaldību sociālajiem darbiniekiem ir svētku diena. Sesto reizi viņi bija kopā, lai atslodzei atpūstos, veltītu laiku kam skaistam un, protams, arī parunātu par darbu.
Šoruden par tikšanās vietu bija izraudzīts Vecpiebalgas novads. “Uzņemt kolēģus ir gan prieks, gan atbildība, gribas palepoties ar to, kas ir Vecpiebalgā, Inešos,” “Druvai” sacīja novada Sociālā dienesta vadītājas vietnieks, sociālais darbinieks Ivars Sakss un piebilda, ka ikdienā diemžēl nav laika un izdevības satikt citu novadu kolēģus.
Vecpiebalgas kultūras namā pašvaldību pārstāvjus un sociālos darbiniekus uzrunāja Vecpiebalgas novada domes priekšsēdētāja Ella Frīdvalde – Andersone. Viņa atgādināja, ka Vecpiebalgas labdarības biedrības namu 19.gadsimta beigās vecpiebaldzēni par saziedotiem līdzekļiem uzbūvēja nepilnos piecos mēnešos, bet tagad daža iepirkuma procedūra būvniecībā ir ilgāka. 19.gadsimtā nosaukums “sociālais darbinieks” bija svešs, tagad sociālo darbinieku dienu svin pilnā zālē. “Ņemot vērā tendences, nākamajos gados sociālo darbinieku pulks būs vēl lielāks,” sacīja novada vadītāja.
Sociālo darbinieku diena tiek atzīmēta novembra otrajā otrdienā. Latvijā to sāka svinēt 1996. gadā. Svētku reizē Ģertrude Šūlmeistere, kādreiz Sociālās palīdzības dienesta veidotāja rajona padomē, kavējās atmiņās, kā viss noticis, kā darbinieki strādājuši, kā pratuši, kā mācījušies, kā pamazām sakārtota likumdošana. Vecpiebalgas Sociālā dienesta vadītāja Anita Kamerāde pastāstīja, kā, izveidojoties novadam, tika veidots Sociālais dienests, kurā kopā strādā visu novadā apvienoto pagastu sociālie darbinieki.
Svētkos sociālie darbinieki saņēma apsveikumus no pašvaldībām. Pārgaujas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Imants Kalniņš ikvienam novēlēja – ticību, cerību un mīlestību. “Ticēt saviem spēkiem, savai sagatavotībai, ka esat vajadzīgi cilvēkiem, cerēt, ka masu mediji un kontrolējošās institūcijas vienmēr nevainos visos grēkos sociālos darbiniekus, un sargāt sevī mīlestību, lai tās pietiek tuvajiem cilvēkiem,” sacīja Imants Kalniņš.
Pēc svinīgā brīža novadu sociālie darbinieki brauca uz Inešiem, kur pabija porcelāna fabrikā un galerijā, tad apskatīja Vecpiebalgas baznīcu. “Tas ir ļoti jauki, ka kolēģi satiekas. Jūtos tā, it kā aizvien kopā strādātu,” atzina Ģertrude Šūlmeistere, un sociālā darbiniece Stalbes pagastā Sarma Sičika uzsvēra, ka katrā novadā aizvien ir darbinieki, kuri strādā no laika, kad sociālais darbinieks bija jauna, nezināma profesija.
No Cēsu pansionāta kopā ar kolēģiem bija sociālās aprūpētājas Ilva Kurzemniece un Ilona Pūcīte. “Būt starp savējiem vienmēr ir prieks. Ikdienā esam cits citam līdzās, bez pleca sajūtas šo darbu nevar darīt. Sociālajam darbam jābūt sirdsdarbam, tas jādara ar mīlestību. Cilvēki jūt, vai esi patiess, sevišķi jau pansionātā. Viņi kā dadzīši pieķeras tam, kam uzticas,” domās dalījās Ilva Kurzemniece un uzsvēra, ka darbā ļoti svarīga ir komanda un vadības prasme to izveidot.
“Šodien mums patiešām ir svētki. Ikdienas steigā izpaliek labie vārdi, jo sociālais darbinieks ir tas, uz kura pleciem jātur problēmu nasta. Šodien mūs sveic, novērtē,” svētkus vērtēja sociālā darbiniece Priekuļu pagastā Aiga Riekstiņa. Viņai piekrita arī Cēsu novada pašvaldības aģentūras “Sociālais dienests” direktore Iveta Sietiņsone. Viņa uzsvēra: “Svarīgi kaut vienreiz gadā dzirdēt sava darba novērtējumu no vadības. Arī satikšanās ar kolēģiem, kas dod spēku, iedvesmu turpmākajam. Darba ikdienā tik daudz un slodze liela, vismaz vienreiz gadā atļaujamies sabraukt kopā.”
Lai arī svētku reize, bez sarunām par darbu gluži neiztika, un Jaunpiebalgas novada Sociālā dienesta vadītāja Līga Ābelniece “Druvai” atzina, ka diemžēl nav iespēju satikties ar kolēģiem citos novados un šajā reizē arī gribas parunāties par darbu. “Tradīcijai noteikti jāturpinās,” pārliecību pauda Pārgaujas novada sociālā darbiniece darbam ar ģimeni un bērniem Ieva Mežance.
Nākamgad astoņu novadu sociālie darbinieki satiksies Jaunpiebalgas novadā.
Komentāri