Raunas centrā pie tik pierastās aptiekas ēkas tagad ir uzraksts “Latvijas ķiploks”. Tas reizē ir gan atgādinājums par ķiploka ārstnieciskajām īpašībām un arī vēsta, ka šajā ēkā tagad ir SIA “Latvijas ķiploks” ražotne. “Meklējām telpas. Aptiekas ēka ilgāku laiku stāvēja tukša. Tā arī izlēmām te ierīkot ražotni,” stāsta raunēniete Sintija Rude. Pašvaldība piedāvāja izdevīgus noteikumus, sakārtoja ūdensapgādi un kanalizāciju.
“Latvijas ķiplokam” rudenī būs tikai divi gadi. Tas ir Sintijas Rudes un Ineses Krūklītes uzņēmums. Sintija vecāku saimniecībā ķiplokus sāka audzēt pirms pieciem gadiem. Jauniete daudz mācījās, lai kļūtu par uzņēmēju, līdztekus meklēja visu pieejamo informāciju par ķiplokiem. Tad pamēģināja izgatavot ķiploku pulveri, kuru draugi un radi atzina par garšīgu. Viņa meklēja, ko vēl varētu ražot no ķiplokiem. Sintijas ražotne bija iekārtota vecāku mājās dažu kvadrātmetru liela telpā.
Uzņēmējdarbības kursos Sintija iepazinās ar Inesi Krūklīti, kurai dobē auga 90 ķiploki. Pusgada laikā izveidojās komanda. “Uzreiz jau viss nenotika. Lai strādātu kopā, ir daudz kam jāsakrīt, tikai tad var virzīties uz kopīgu mērķi. Ķiploks ir ķiploks, tam jārada pievienotā vērtība – par to abas bijām pārliecinātas, tāpat kā zinājām, ka mums būs kvalitatīvākais un zinošākais ķiploku uzņēmums Latvijā, mums būs sava filozofija un, protams, mēs gribam nopelnīt, kā arī ar savu darbību izglītot cilvēkus un stāstīt, cik Latvijas ķiploks ir vērtīgs,” pastāsta Inese.
Viss sakrita, lai pirms gandrīz diviem gadiem Sintija un Inese nodibinātu uzņēmumu. Protams, tas nenotiktu bez tuvāko cilvēku atbalsta un uzmundrinājuma. Cik vien varēja un var, palīdz Ineses dzīvesbiedrs Gatis, Sintijas vecāki, draugs. Kopīgi tika pārvērsta aptiekas vecā ēka. Tā bija diezgan bēdīgā stāvoklī, bija jāiegulda gan nauda, gan darbs, lai to iekārtotu atbilstoši pārtikas aprites prasībām. Talkā kopā sanāca dažādas paaudzes.
Uzņēmējām ir svarīgi veidot arī sakoptu vidi, turpināt tradīciju – šīs ēkas apkārtne gadu desmitus bijusi skaistākā Raunā. “Atjaunosim rožu dobes,” apņēmības pilna ir Sintija. Arī ražotnes atklāšanas reizē novada domes priekšsēdētāja Evija Zurģe izteica raunēniešu gandarījumu, ka ēkā tagad ir ķiploku ražotne, un ķiploki taču saistās ar veselību, turklāt šopavasar apkārtnē talcinieki daudz paveikuši.
Pēc pašvaldības ierosinājuma ražotnē arī iekārtota plaša telpa, kur var iegādāties Raunas uzņēmēju produktus. “Tas nav kā veikals, bet, ja tūristi piesakās vai nu uz degustāciju, vai apskatīties, kā strādājam, viņi varēs arī nopirkt gan Raunā ražoto zaļo sieru un makaronus, gan seleriju čipsus un vēl citus gardumus. Tagad mums ir telpa, kur uzņemt tūristus. Ražošanas un fasēšanas telpās viņi, protams, neies, bet pa lodziņu redzēt varēs,” pastāsta Inese un ar gandarījumu piebilst, ka trīs tūristu grupas uz degustāciju jau pieteikušās. Pagājušajā vasarā uzņēmējas degustācijas rīkoja pilsdrupās.
Zīmols “Latvijas ķiploks” simbolizē veselīgus un kvalitatīvus produktus, kas ražoti tikai no Latvijā bioloģiski audzētiem ķiplokiem. Uzņēmumam nepilni divi gadi ir ļoti īss laiks. Ne viens vien brīnās, kā Inesei un Sintijai izdevies tik daudz paveikt. Patlaban piedāvāto produktu klāstā ir ķiploku pulveris, rupjmaizes grauzdiņi ar ķiplokiem, marinēti ķiploku ziedkāti, kaltēti ķiploki, ķiploku pulveris, ķiploki sviestmaizēm, ķiploku karameles, ķiploku tēja ar ingveru, daudzi jaunumi patlaban tiek testēti. Pērnvasar uzņēmējas piedāvāja ķiploku ziedu pesto. Sagatavoja vairāk nekā tūkstoti burciņu, jāgaida, pēc Jāņiem atkal būs.
“Latvijas ķiploka” ražojumi nopērkami 40 tirdzniecības vietās Latvijā, Sintija un Inese cītīgi braukā pa tirdziņiem. Gada nogalē uzņēmējām bija pasūtījums sagatavot vairākus simtus korporatīvo dāvanu.
“Pirmais tirdziņš, kur aizbraucām, bija Latvijā populārākais Kalnciema tirdziņš,” ar smaidu, tagad apbrīnojot arī savu uzņēmību, saka Inese, atzīstot, ka uzdrīkstēšanās bija pieteikties arī Brīvdabas muzeja gadatirgum, kur pircēji iepazina “Latvijas ķiploku”. Daudz laika tiek veltīts, lai piedalītos dažādās izstādēs gan Rīgā, gan novados.
Uzņēmējas izmanto katru iespēju, lai ieietu jaunos tirgos, visu laiku tiek strādāts, lai uzlabotu iepakojumu, meklētas jaunas receptes. “Katram produktam meklējam īpašo garšu. Bieži vien pamatā ir kāda mūsu vecmāmiņu recepte, citreiz izlasīta internetā,” stāsta Sintija.
Sintija un Inese atzīst, ka ir gandarītas par to, ko izdevies paveikt, bet plāni arī lieli. Protams, turpinās izstrādāt jaunus produktus, meklēt jaunus tirgus. Uzņēmējām ir arī iecere, ka vajadzētu nodibināt Latvijas Ķiploku audzētāju biedrību, pagaidām gan kolēģi ir visai atturīgi. Raunēniešu plānā ir arī Vislatvijas ķiploku svētki Raunā. Kāpēc gan ne, vai tādi var notikt tikai Igaunijā? Raunā taču darbojas “Latvijas ķiploks”.
Uzņēmējdarbības konsultante Evija Atvara “Druvai” atzīst, ka Sintija un Inese daudz mācās, pilnveido zināšanas. “Izaudzēt prot daudzi, bet ko tālāk darīt ar izaudzēto? Viņas rod risinājumu, produktu klāsts aizvien paplašinās, un uzņēmumam ir sava mārketinga politika,” vērtē speciāliste un uzsver, ka ļoti svarīgi arī, ka uzņēmējas ir radoša komanda ar vienu mērķi.
Komentāri